Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'cens' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'cens' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (67)

apocens

apuocens, Wasser, ein kleiner See an sumpfigen Stellen: apuocens purvainās vietās dūņaina ūdeņa krājums (mazs ezeriņš), kuŗam apkārtējā zeme, ja tai virsū iet, līguojas Etn. III, 1. [In Kalzenau apuodzē̦ns "ein kleiner, bewachsener See", - anscheinend ein Deminutiv zu apuogs. Wenn dz hier hinter uo älter ist als c, gehört das Wort zu apaûgt, indem uo für au eingetreten ist, vgl. unten apuoži und Le. Gr. § 213.]

Avots: ME I, 132, 133


bucens

buce̦ns, ein Widder: auch AP.; Demin. buceniņš als Kosename N.-Peb.

Avots: EH I, 248


bucens

buce̦ns [C., Lis., Bers., bucē̦ns Nigr., bucins Kreuzb., ein Widder]; ein junger Ziegenbock: skarbalainu kazu vedu spruogainam buce̦nam BW. 18705, 1.

Avots: ME I, 344


cens

ce̦ns (unter ce̦na): auch Orellen, Ramkau.

Avots: EH I, 265


censeklis

censeklis,* der Streber: nav vēl uzstājušies ļaunprātīgi censekļi Lautb.

Avots: ME I, 372


censeles

censeles "sehnichtes Wesen" L.; dazu cense L. u. censle U. (aus Kurl."), die Sehne unter der Kniebeugung. [Wohl zu censt; vgl˙gr. τένων "Sehne": τεινω "spanne" u. a.]

Avots: ME I, 372


censība

censība, die Strebsamkeit, das Bestreben: vai mūsu jaunekļu krūtis auklējas censība pēc saskanīgas gara un sirds izglītības? Pūrs I, 26.

Avots: ME I, 372


censīgs

censīgs, strebsam, eifrig: savu valuodu censīgi tīrīt RKr. VIII, 18.

Avots: ME I, 372


censle

ceñsle (unter censeles),

1) "kājas stilbs" Schlehk;

2) das Bein eines Tieres
Luttringen.

Avots: EH I, 265


censlis

censlis Vārds, ce̦nsulis Lautb., der Streber *.

Avots: ME I, 372


censonis

ce̦nsuonis, jem., der vorwärts strebt, der sich für das Allgemeinwohl abmüht: es satikuos ar kādiem mūsu jaunlaika ce̦nsuoņiem Purap.

Avots: ME I, 372


censt

censt, Refl. -tiês: mit auch Lieven-Bersen.

Avots: EH I, 265


censt

censt, - šu, - su, (die Sehnen) strecken L.; (den Bogen) spannen (?). Refl. cẽnstiês, [ceñstiês Bl.], - šuos, - suos, auch - tuos, sich anstrengen, sich bemühen, streben: viņš cenšas iegūt slavu. Subst. cenšanās, das Streben, wofür Alm. oft cenša gebraucht: viņa cenšas un bē̦das. tur slēpjas tik daudz cenšu, tik daudz klusumā luoluotu mērķu. bij jāatsakas nuo neapzinīgās cenšas. aizsniedzis savas cenšas nuolūku Kundz., Druva I, 697. [Wohl aus dem KUrischen entlehnt; am ehesten zu cināties "sich erheben, hinaufschwingen" (s. Zubatý AfslPh. XVI, 386 f.), atcināties "sich befreien" und (nach Persson Beitr. 162) vielleicht auch zu gr. χονεῖν· ἐπείγεσϑαι, ἐνεργεῖν, vgl. auch Wiedermann BB. XXVII, 196

Avots: ME I, 372


duncens

duncens U., ein Lärmmacher, Händelmacher. Vielleicht identisch mit duncenis: vēlīgi man bāleliņi, ne tādi dunceņi (Var.: dusmaņi) kâ sveši ļaudis BW. 20910 [aus Zirau].

Avots: ME I, 515


gūcens

gūcens, ein Faden Zwirn od. Garn U.

Avots: ME I, 685


izcenst

izcenst, erstreben, erringen Karls. Refl. - tiês, emporstreben: tiek, kam spē̦ki vira uz augšu izcensties MWM. VIII, 96.

Avots: ME I, 721


izticens

iztice̦ns: i. darbs Bers. iztice̦na ruocība ebenda, PV.

Avots: EH I, 489


izticens

iztice̦ns, ausreichend, genügend: pusdienas ir iztice̦nas Dz. Vēstn.

Avots: ME I, 817


kacens

kace̦ns,

1): (ein Kohlstrunk)
auch Orellen, kace̦ns Lems., katans Mahlup; kateniņš, ein weicher, laser Kohlkopf Orellen: kāpuostiņi kaceniņi kalpa vīra barībiņa BW. 31072. izgrauzuos kaceniņu, pa dārziņu staigādams 26403; auch der Strunk (das Wurzelende) anderer Pflanzen Linden in Kurl. (kacans): skābenēm kacanus griêž nuostan.

Avots: EH I, 572


kacens

I kace̦ns,

1) s. kacē̦ns;

[2) ein Baltt - oder Fruchtstiel
Bauske;]

3) "?": pār šauruo braucamuo ceļu zarus un kace̦nus izlieca un savija citu citā Druva II, 190.

Avots: ME II, 130


kacens

[II kace̦ns "ein eben zu stricken angefangener Handschuh" Bauske.]

Avots: ME II, 130


kaucens

kaũce̦ns,

1): "ein Frosch"
Popen.

Avots: EH I, 593


kaucens

kaũce̦ns,

1) gemeine Kröte
Dond. [gesprochen: koucans];

[2) kaucens Pinkenhof, kaũce̦ns Katzd., der Frosch.
Vgl. kaukainis].

Avots: ME II, 172


kluicens

kluicens, der Kranich L. (grus cinerea): dzērve iedēvē̦ta dažuos apgabaluos par kluice̦nu Konv. 2 , RKr. XVIII, 95. [Būga erinnert Liet. k. žod. CXIII an das wahrscheinlich aus dem Kurischen entlehnte liv. klūk "Schwan" und meint, kluicens wäre im Kurischen durch Epenthese aus klūicin(a)s entstanden; aber man weiss nicht, ob kluicens aus dem kurischen Gebiete stammt.]

Avots: ME II, 233


kucens

kuce̦ns: auch AP., Ermes, Kegeln, Lemb., Lubn., eselau, Sessw., Smiiten, Walk, Zögenhof.

Avots: EH I, 666


kucens

kuce̦ns [Wolm., PS., Jürg., Arrasch, Bauske, Drosth., Trik., N.-Peb., Bers., kucē̦ns Gr.-Essern, Nigr., Luttr., Kabillen, Dunika, kucans Lis., Schujen, kucenis Salis], Demin. auch kucentiņš [BW. 34716], kuce̦lẽ̦ns BW. 16730, kuclẽ̦ns Sassm., kuce̦nẽ̦hs Mat., ein junger Hund, Welpe: Sprw.: pirmie kuce̦ni jāslīcina, aller Anfang ist schwer. es nuokāvu kāzu dēļ savu raibu kucentiņu BW. 19469. kuceniņi, Ackerklee (trifolium arvense) Lös., RKr. III, 73. Zu kuce.

Avots: ME II, 298



kulcens

kulcens,

[1) ein sehr kleiner Mensch
Lub., Fest.];

2) "kas kulcenē" Lös. n. Etn. IV, 99. [Wohl als kulcenis aufzufassen.]

Avots: ME II, 305


kurcens

kùrce̦ns 2 Saikava, ein Erdkrebs.

Avots: EH I, 677


kvecens

kvecens (?) "ein Klotz als Unterlage für Krippen" Fehteln (?).

Avots: EH I, 689


ļacens

[ļace̦ns (gespr. hochle. ļocans Bers.), ein weiches, gut gemästetes, fettes Ferkel; üppiges Gras od. Getreide. Vgl. ļe̦ce̦ns.]

Avots: ME II, 529


lecens

le̦ce̦ns: auch ("Quarkstückchen in süsser Milch") Mahlup; (ein zusammenhaftender Klumpen) Liepna.

Avots: EH I, 730


lecens

le̦ce̦ns, erschlossen aus hochle. lacans Mar. n. RKr. XV, 123, ein Stück, Klumpen: bieza piena, tauku, sviesta le̦ce̦ns; [samirkušu un pēc tam sakaltušu miltu gabals; sakaltušu vai sasalušu mē̦slu lêkša, samirkuša, salipuša vai sasaluša sìena lêkša Lettin. snieg le̦ce̦niem; mē̦sli uz tīruma izārdīti le̦ce̦niem Mar. - Vgl. le̦cē̦ns 1.]

Avots: ME II, 443


ļecens

ļe̦ce̦ns,

[1) "dickflüssig"
Lievenhof;

2) "ļumans, mīksts" Lettihn], weichlich, plump:
meta ļe̦ce̦nuo platmati nuost A. XII, l, 34. [Auch substantiviert: tīrais ļe̦ce̦res! Lettihn.]

Avots: ME II, 534


lecensvārki

lecensvā`rki, ein Rock, der beim Springen bequem ist: le̦pnie puiši lielījās lecensvārkus šūdināt, lai varēja š,tu lēkt pie kaimiņu meitiņām BW. 20496.

Avots: ME II, 443


līcens

[lîce̦ns 2 (?) Bauske "die krumme (über dem Korb befindliche) Handhabe eines Korbes".]

Avots: ME II, 476


līcens

I līce̦ns (unter lìcenis),

1): auch Heidenfeld, Meselau, (līcens) Wessen; Demin. līcaniņš BW. 33706 (aus Sinolen).

Avots: EH I, 745


līdzcensis

lĩdzcènsis ,* [lĩdzcentis * Wid.], lĩdzcè̦nsuonis *, der Mitbewerbeŗ Konkurrent, Nebenbuhler: kas grib konkurēt ar saviem līdzcenšiem... Ar. nu mans draugs tuop par līdzce̦nsuoni A. XVII, 5. un uz priekšu devās nepārre̦dzamais bars pāri par savu līdzce̦nsuoņu līķiem A. XV, 471.

Avots: ME II, 479


locens

lùoce̦ns, biegsam, gelenkig: luoce̦ns kuoks, luoce̦na mēle C. Gew. lùokans.

Avots: ME II, 522


pircens

pìrce̦ns, gekauft: pirce̦ns zirgs Lös. n. Etn. IV, 165.

Avots: ME III, 222


pluncens

pluñce̦ns, Schimpfwort für einen Abgelumpten : kas tas par puisi, tas tik tāds plunce̦ns! Vgl. auch pluncans.

Avots: ME III, 356



riecens

riêce̦ns 2 (unter rieciens): iztikt ar plānu riece̦nu Janš. Līgava I, 9. maizes rieceniņi BW. 19293, 1.

Avots: EH II, 378


rūcens

rūce̦ns, mürrisch Ruj. n. U.: r. cilvē̦ks.

Avots: ME III, 566


runcens

rùnce̦ns 2 Gr.-Buschhof, = ruñcis.

Avots: EH II, 384


sacensība

sacensĩba, sacentĩba, das Wetteifern, Konkurrieren, die Konkurrenz: Jurim bij jāiztur bīstama sacensība Vēr. II, 191. mans dē̦ls būtu gājis arī sacensībā (hätte sich am Konkurs beteiligt) Rainis. sacensības laikme̦ts Alm. Kaislibu varā 137. sacensības darbs A. v. J. 1904, S. 95, die Konkursarbeit. mūsu pierādījumuos netrūka... sacentības, juo gribējām būt viens uotra cienīgi Ezeriņš Leijerk. II, 88.

Avots: ME III, 601



sacensis

sacensis (f. -se), sace̦nsuonis (f. -ne), der Konkurrent, der Rivale; der Nebenbuhler: Björnsonam nav sacenša B. Vēstn. mācītaja ... sacensis Me̦lnalksnis Mazsalaca 36. sace̦nsuoņi pasaules tirgū A. XI, 475. atkuodies viņš bija sace̦nsuonim A. v. J. 1902, S. 243. vai... mūsu sievas savu vīru cienīgās sace̦nsuones? Pūrs I, 26. - sacensis uz kadu vietu, der Kandidat auf einen Posten Dr.

Avots: ME III, 601



sacensties

sacenstiês: kad pēc manis sacenties, tad suolījies iet pat nāvē par mani Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 3.

Avots: EH II, 399


sacensties

sacenstiês, wetteifern, konkurrieren: viņi viens ar uotru sacensās naudas krāšanā A. v. J. 1893, S. 29. mākslenieki, kuŗiem bij jasacenšas konkursā Vēr. I, 1271.

Avots: ME III, 601


sāncensis

sãncensis (f. -se), der Nebenbuhler, Rival Wid.: jaunava . . . vē̦las ar viņu visur būt viena pati, kâ sāncenses bīdamās Seibolt. šim kvartetam arī ārzemēs nebūs daudz sāncenšu Vēr. I, 876.

Avots: ME III, 803, 804


smicens

I smice̦ns, die schwarze Spitzmaus Oppek. n. U., Wasserspitzmaus RKr. VIII, 85. Zu smicis?

Avots: ME III, 961


smicens

II smice̦ns, ein Stück Holz, das nicht brennen will Oppek. n. U., smicani (wohl mit hochle. a aus e̦), (von Feuchtigkeit) durchtränktes Holz Mar., smicans, ein (von Feuchtigkeit) durchtränkter, halbverfaulter Balken Mar.: smicani vien ir, nede̦g ne˙maz Mar. n. RKr. XV, 136. - Wenn mit -mi- aus reduziertem -me-, vielleicht zu slav. smokъ "Zukost" (zur Bed. vgl. le. pavalgs "Zukost": valgs "feucht").

Avots: ME III, 961


spicens

spice̦ns Seyershof, mit vielen Spitzen (Dornen) versehen: akacijas tādas spice̦nas.

Avots: EH II, 550


sūcens

sūcens,

1) ein Zeuglappen zum Filtrieren
Kronw. n. U.; zu sùkt;

2) s. sūciens.

Avots: ME III, 1129


ticens

tice̦ns "?": lai nikna pasaul[e] šķe̦t, uz tuo es tice̦ns (=tike̦ns?) būšu aus einem alten Gesangbuch.

Avots: ME IV, 179


trūcens

trùce̦ns 2 Nautrēni, =trùcins 2 .

Avots: EH II, 699


ucens

I uce̦ns: auch Saikava, Demin. uceniņš Bers., Kalz.

Avots: EH II, 711


ucens

I uce̦ns Oberl. n. U., Sessw., BW. 19950 var., uceuis Laud., ucins Ostlivl. (z. B. Bers., Laud., Saikava), der Hammel: pate nāca balt aitiņa uceniņa (Var.: aveniņu) me̦klē̦dama BW. 1912 var. Vgl. vuce̦ns.

Avots: ME IV, 293


ucens

II uce̦ns, Demin. uceniņš, Kosename für ein kleines Kind.

Avots: ME IV, 293


uzcensīgs

uzcensîgs, fleissig, eifrig Salisb. n. U.

Avots: ME IV, 320


vilcens

I vil˜ce̦ns Dobl., Frauenb., Kalnazeem, Siuxt, weich; elastisch, dehnbar: vilce̦ns siers, sviests, māls Frauenb. vilce̦na maize ebenda. mīklu var nuomīcīt vilce̦nu Siuxt. grūžuot tauki izjūk vienādi, vilce̦ni ebenda. vilce̦na dzija, nicht zu fest gesponnenes Garn ebenda. nuo sīksti vilce̦nas uolbaltuma vielas Konv. 2 3800, Zu vìlkt.

Avots: ME IV, 585


vilcens

II vil˜ce̦ns: zur Etymologie vgl. E. Hauzenberga-Šturma FBR. XX, 131.

Avots: EH II, 782


vilcens

II vil˜ce̦ns Siuxt, feucht: vilce̦na zeme Siuxt. vilce̦ns siens ebenda. Zu valks II.

Avots: ME IV, 585


vucens

vuce̦ns: auch BW. 19363, 4 var. (aus Lubn.).

Avots: EH II, 798


vucens

vuce̦ns U.,Dubena n. Mag. IV, 2, 156, Asūne, Borchow, Golg., Lettihn, Lubn., Mar., Marienhausen, Meiran, Schlossberg, Schwanb., Selb., Sessw., Wessen, vucins Baltinov, Borchow, Dweeten, Gr.-Buschh., Kolup, Kreuzb., Liewenhof, Lubn., Meiran, Mērdzine, Oknist, Pilda, Šķilbē̦ni, Warkh., Warkl., Wessen, Zaļmuiža, Zvirgzdine, vucans Adl., Meiran, vucuns Baltinov, Marienhausen, Šķilbē̦ni, der Schafsbock; vuce̦ns Alswig, Augull, Fehgen, Geistershof, Mar., N.-Schwanb., Selsau, Sessw., Stom., das Lamm (hauptsächl. von kleinen Schafsböcken gesagt): vucineņa vilniņā BW. piel.2 10291, 2. Vgl. vuška, vuc, (und zum Suffix) avins.

Avots: ME IV, 675

Šķirkļa skaidrojumā (43)

aizgūtne

àizgũtne,

1) der Eifer, Wetteifer, die eifrige Ausnutzung der Mussestunden:
un cik viņš varējis rakstīt, tas arī vairāk tikai aizgūtnes darbs A. XX, 75;

2) der Vorrat:
tam vēl rudzi aizgūtnē. tam jau naudas aizgūtnēm, in Hülle und Fülle AP., JK.;

3) besonders häufig der Dat. - Instr. Pl. aizgūtnēm,

a) im Wetteifer, eifrig, schnell:
ar barbaru tautām aizgūtnēm cīnīties Kronw. strādājam aizgūtnēm Apsk. pļāvēji, aizgūtnēm pļaudami, stipri sacensās, lai nebūtu pēdējais bars jāpļauj Pūrs III, 65. žagata aizgūtnēm iemetās eglē LP. V, 181;

b) nebenbei, gelegentlich, wenn die Verhältnisse es dem Eifer erlaubten:
saimnieka dē̦ls iet pie mājas darbiem, bet aizgūtnēm viņš strādā arī galdnieka darbu Tirs., JK., Etn. IV, 162.

Avots: ME I, 28


aizgūtnīgs

àizgũtnîgs, eifrig, feurig, hastig, zu übertreffen bestrebt: aizgūtnīga censība Kronw. aizgūtnīgiem vārdiem tas runā par latviešu tautas likteni Aps. aizgūtnīga steidzība A. XI, 618.

Avots: ME I, 28, 29


aizsaule

àizsaũle, das Jenseits: lībji ticējuši uz jaunu dzīvi aizsaulē Kārklw. censties pēc tāļiem aizsaules ideāliem Vēr. I, 603.

Avots: ME I, 49


aizspļaudīt

àizspļaũdît,

1) (wiederholt) hin-, wegspeien:
sacensties, kas var tālāk aizspļaudīt;

2) vollspeien, speiend verdecken:
a. kam acis;

3) hinter etwas speien:
tam vajag a. aiz auss (sage man, wenn jem. Unsinn oder Ungehöriges spricht) Lemsal.

Avots: EH I, 50, 51


apsāpēt

apsâpêt, apsâpt, intr., inch.,

1) krank werden:
šai sākušas acis apsāpēt JK. VI, 39; vē̦de̦rs apsāpis. man vidus apsāpējis Plūd. LR. IV, 133;

2) mit abhäng. Infin. müde werden, aufhören:
tas censtiês neapsāpa Blaum. daudzi gan saņēmās, bet pēcāk cits pakaļ citam apsāpa Gr. - Sessau. garīgs apsāpums, Stumpfsinn, Lethargie Vēr. II, 1006.

Avots: ME I, 118


atsauksme

atsàuksme,

1) Recension:
atsauksmes par grāmatām Vēr. I, 1412;

2) der Gegenruf, Widerhall:
šai ruņai se̦kuoja draudzigas atsauksmes B. Vēstn.

Avots: ME I, 188


auklēt

aũklêt [li. áuklėti], tr., (ein Kind) warten, auf den Händen tragen und schaukeln: aklē mani, māmuļiņa, vieglajām ruociņām Ar. 1299. Refl. -tiês, gewiegt, gehehgt werden: vai mūsu jaunekļu krūtīs auklējas censība pēc saskanīgas gara un sirds izglītības Pūrs I, 26.

Subst. aũklējums,

1) die vollendete Handlung des Wartens, Wiegens:
tuo esduošu māmiņai par bē̦rniņa auklējumu BW. 1163;

2) das, was gewiegt worden ist, das Kind:
māmiņ, tavu auklējumu sveši ļaudis maldināja Ar. 1762.

Avots: ME I, 222


auza

àuza, gew. Pl. auzas (li. avižà, ksl. ovьsъ, la. avēne "Hafer"; [vgl. Pedersen IF. V, 42 f., Walde Wrtb. 2 72, Trautmann Wrtb. 21]), [Dem. auželes Līn.], Hafer: auza glauda kumeliņu, der Hafer macht das Ross glatt, stattlich Ar. 1676, Ltd. 910. bij man tā māsiņas kā auziņas saaugašas Ltd. 1816. Sprw.: iestājās tāds klusums, ka lai auzas sēj. - tē̦vs baŗuo ar gaŗuo auzu (mit der Peitsche) zirgu dūšīgi vien Vīt. 77. Im Volkslied sijājuot auzas (Var.: ze̦lts) bira, niekājuot sidrabiņš BW. 8202 var. ist auzas anscheinend eine Entschtellung von *aus(a)s "Gold" [vgl. den Gesindenamen Aûskalēji 2 Lvv. I, 63 aus Olai]: li. áu(k)sas, pr. ausis, lat. aurum "Gold". skarainās jeb egļu auzas, Saathafer (Avena sativa patula) Konv. 2 ; vienpuses krēpjauzas, turku od. leišu auzas, türkischer Hafer (Avena orientalis) Konv. 2 ; Rkr. II, 67; tukšas auzas, wilder, tauber Hafer E. auzu zāles, Kornrade (Githago segetum) RKr. III, 70. auzu rūsis, der Haferrost (Puccinia coronata) Ar. ēršķu a., hohes Süssgras, lāču a., Trespe, ve̦lna auzas, Rauhhafer, s. ēršķ-, lač-, ve̦lnauzas. bezakuotu zāļu auzas. Bromus inermis, ze̦lta auza Avena flavescens.

Kļūdu labojums:
vienpuses krēpjauzas, turku od. leišu auzas, türkischer Hafer (Avena orientalis) Konv. 2 5; Rkr. II, 67 = vienpuses od. krēpauzas, avena sativa orientalis Schreb. Konv. 2 242; turku od. leišu auzas, türkischer Hafer (avena orientalis) RKr. II, 67
auzu zāles = auzu puķe
RKr. III, 70 = RKr. II, 70

Avots: ME I, 231


birzt

bir̂zt, -stu, -zu, intr., zerbrökeln, zerfallen [Wolm.], Lös., Smilt.: plācens birza kalītē BW. 31744. maize birza starp viņa zuobiem Vēr. II, 516. zuobs ne˙maz nebij birzis Mat. sausa lapa birst, kad tuo saspiež Lös. [Zu ber̂zt].

Avots: ME I, 300



circenis

cìrcenis,

1): cir̂cenis Jungfernhof, Demin. acc. plur. circeniņus BW. 20376 var., acc. s. circentiņu BWp. 1159, 1; istabiņas circenītis BW. 2740,4. circens dzied aizkrāsnē 2725;

2) circeņi Ostlivland, Fettgrieben.

Avots: EH I, 272


cīties

[cīties, streben, trachten L., St. (angeblich auch um Wolmar; bloss der Infinitiv cìties 2 sei in Praulen üblich); cîties 2, cîstuos, cijuos, kämpfen, ringen Bielenstein LSpr. I, 379. Wenn die von Stender und Bielenstein gegebene Präteritalform richtig ist, kann cīties nicht mit Zubatý AfslPh. XVI, 386 f., Fick Wrtb. I 4, 383, Trautmann Wrtb. 134, Wiedermann BB. XXVII, 196 f. und Persson Beitr. 162 auf eine Wurzelform ken- (in censt, s. dies), sondern nur auf eine Wurzelform kā - bezogen werden (zu ai. kēta-ḥ "Wille, Begierde, Absicht", gr. χοῖται· γυναιχῶν ἐπιϑυμίαι Hes.?). Durch verallgemeinerung (s. Le. Gr. § 619) des - st - (im Präsensstamm) scheint cīstēt entstanden zu sein; das k von cīkstēt stammt vielleicht aus einem Präsensstamm *cīska - (vgl. Le. Gr. § 621). Zu cīties gehört wohl auch cīņa (wovon cīnīties), während cìsties wohl eher zu censties gehört und in diesem Fall ī aus in hat.]

Avots: ME I, 392


duncenis

I duncenis (unter duncens): "ein steifer, ungelenker Mensch" VL. n. BielU.

Avots: EH I, 342


gauris

I gauris, [gaũrs Stenden], gauriņi Zehrxten, gew. Pl. gauŗi, [gaũri],

1) [gaũra zâle Dond.], Ackerspark (spergula arvensis)
RKr. II, 7, Edw.: izmin gauŗus, izmin akļus, lai aug mani tīri lini BW. 32560,7;

2) gaũŗi, Samen eines im Flachs wachsenden Unkrauts
Katzd. [Zu li. gauris "sergula nodosa", gaurius "herba hirsuta in lino crescens"; s. Būga LM. IV, 437, der diese Formen von gauri ("gauraĩ") herleitet.]

Avots: ME I, 611


ķēve

ķève [Serbigal], Jürg., Schujen, AP., N. - Peb., C., PS., Wolm., ķêve 2 Salis, Ruj.], ķẽve [Tr., Bl., Līn., Gr. - Essern, Dunika, Dond., Lautb., Blieden], Demin. verächtlich ķēvele, [ķēvelīte N. - Peb.], die Stute: ubagam tāda nātna ķēvele, eine schlechte, magere Stute LP. VI, 304. iedeva tam nātnu ķēvīti JK. V, 28. Sprw.: balta ķēve jāmazgā, smuka sieva jāsargā. kam dievs, tam laime; kam ķēve, tam kumeļš, wer das Glück hat, führt die Braut heim. kuo tu tam darīsi od. kuo tam darīt, kam ķēve spēj, was kannst du dem anhaben, der die Macht hat. jāj atkal tuo pašu ķēvi, er singt wieder das alte Lied. es e̦smu ar viņu rada nuo baltas ķēves trešā (od. devītā) augumā od. nuo baltas ķēves kreisās puses - so antwortet man dem, der mit unablässigen Fragen nach dem Verwandtschafts- verhältnis quält. - gaišzilā ķēvīte, oedipoda caerulescens; platspārnainā ķēvīte, bryodema tuberculata Latv. Wohl aus li. kė´vė "кляча".

Avots: ME II, 377


lacenis

[lacenis Ruj., Sessw., Ruhental, Kalz.], lacens Spr., [lace̦ns Alt - Bergfried], die Hundesuppe: [sataisi sunim laceni! Ruj., Schönberg, Bauske].

Avots: ME II, 399


lēciens

lèciêns,

1): zaķa lēcens BW. 2141; ‡

2) der Pulsschlag
Brasche Anl.

Avots: EH I, 735


lēciens

lèciêns, leciêns, cens">lēcens Selg., der Sprung: Sprw. labāk lēciens nekâ tupiens. sajuka kâ zaķim lēcieni. kājiņas, būs jums šuovakar lēcieniņš BW. 24138. aizjāj lieliem lēcieniem vien LP. V, 322.

Avots: ME II, 455, 456


modrināt

muôdrinât, tr., ermuntern, anfeuer: dedzīgi viņa caur klintaini laužas, tautiešus censībās muodrina Aus. [Refl. -tiês, erwachen Glück Psalm 108, 3.]

Avots: ME II, 682


murināt

II murinât: "= dīdīt, zerren" Lng. 33a (unter dīdīt). ‡ Refl. -tiês Trik. "pamazām kustuoties censties izkļūt": kaķis murinājas nuo vīstuokļa ārā.

Avots: EH I, 833


neatlaidīgs

neatlaîdîgs, unablässig: neatladīga censība B. Vēstn.; neatlaidīgs darbs Niedra.

Avots: ME II, 707


nepieejamība

nepieejamĩba ,* [nepieietĩba *], die Unzugänglichkeit, Unnahbarkeit: pils nepieejamības Apsk. [sāņcense, kas tagad ar savu nepieietību tikai iekvēlināja viesus Leijerk. I, 109.]

Avots: ME II, 727


novilt

nùovilˆt, tr., ablugsen: naudu. Refl. -tiês, sich versehen, fehlen: kājām nuovīlās un viņa nuogāzās gar zemi MWM. VIII, 15. Subst. nùovīlẽjs, wer mit List jem. abspenstig macht: niknais sacensis netaupīja... brūtes nuovīlējam ne galvas, ne acu Seibolt.

Avots: ME II, 887


pietrūcin

pìetrũcin, pietrũciņ, cens">pietrũcens, Adv., nicht genügend, zu wenig: tēliņam pietrūcin alutiņa BW. 19697. pietrūcin (Var.: pietrūciņ) man spēciņa. atlicin paduomiņa 27284. tev maizītes pietrūcens (pietrūciņ BW. 21508) Lös.

Avots: ME III, 305


pircenis

pìrcenis, etwas Gekauftes: iztaustīja pirceņam (dem gekauften Pferde)... kājas Latv. Der Pl. pirceņi Tals., gekaufte Kleider: saimu kūlu vede̦rā, pirceņi mugurā. In Lds. n. Etn. IV, 165 pircens, einer, der sich vom Kriegsdienst losgekauft hat.

Avots: ME III, 222


pļavauza

pļavàuza, Goldhafer (trisetum flavescens) Druva III, 735; Wiesenschwingel (festuca elatior).

Avots: ME III, 367



pucene

pucene Alschw., Rothof, Schnehpeln, Paddern. Wormen, Perkuhnen, Popen, Hasenpot, Sackenhausen, Hasau, Nikrazen, Schlehk, Kalwen, Planetzen, Grikken, puce̦ns um Windau, cens">pucens Hasenpot, Lipsthusen, pucenis Janš. Dzimtene 2 I, 151, pucans Anzen, Popen, Demin. pucentiņa BW. 11916, 4 var., die Eberesche (sorbus aucuparia L.) Mag. IV, 2, 49; RKr. II, 78. Nach von Grienberger Wiener Sitz.-Ber. CXLII, Abh. VIII, S. 76 "vielleicht" zu li. paũkštis und got. fugls "Vogel"; kaum aber zu trennen von bucene I (s. dies.)

Avots: ME III, 401


pulcenis

pulcenis,

1) pulˆcenis Bers., Lub., pulcenis Bielenstein Holzb., Ruj., Lind. n. U., Mesoten, Laud., Friedrichswald, Warkl., Preili, pulcens Mag. XIII, 2, 47, Demin. pulceniņš BW. 33617, pulciņš Bielenstein Holzb. (hochle.), ein mit Bork überzogener Bienenstock
Elv., Ruj., Lind. n. U., ein in einen Baum hinaufgezogener Bienenstock Mag. XIII, 2, 47, Fangstock von Tannenrinde Bielenstein Holzb. 219: Sprw. pulcenī dundurs nelien un bite lien. ievilka mežuos kādu pulceni, lai ieķe̦rtās bites varē̦tu pārvest savās mājās Plutte 95. tur uzauga uozuoliņš, tur uzvilku pulceniņu,... tur ielīde man bitītes BW. 33617;

2) pulcenis Bers., Laud., pulcins Wessen, ein Starenhäuschen.
Vgl. pulˆcinis.

Avots: ME III, 406


rieciens

rieciens Karls., Erlaa, LP. V, 13, rìeciens C., N.-Peb., riêciens 2 Ahs., Wandsen, Dond., Dunika, Salis, Widdrisch, rìeciens 2 Kl., Lis., riecienis MWM. VIII, 303, riecenis C., (mit ìe 2 ) Golg., riecenis Etn. IV, 151, Karls., U., riêcenis 2 Bl., Līn., riêce̦ns 2 Iw., Nigr., Selg., Angern, riecins BW. 29252, Demin. auch riecentiņš, eine Schnitte (Brot), "virsas jeb apakšas mala, gar visu kukuli nuogriezta" Erlaa: nuogriezts riecens vairs nepielīp, abgeschnitten Brot klebt nicht mehr. baltas maizes riecieniņš BW. 29348 var. sniedz maizītes riecentiņu 4429, 1. man smeķē riecentiņš MWM. VI, 171. ik˙dienas viens maizes riecenis duots Glück Jerem. 37, 21. kreisā ruoka ar maizes riecieni... trīc Purap. Kkt. 2. Zu rika (s. dies), und zwar nebst riekums II von riekt abgeleitet.

Avots: ME III, 543, 544


riest

III riest (li. riẽsti, prs. riečiù, winden, rollen, wickeln), prs. - žu (U.) od. - šu (Erlaa, Sessw. n. U.), prt. -tu U., tr., intr.,

1) (auch prs. -stu), abfallen, sich trennen
U.: asaras riež, Tränen fliessen U. saujā riest asariņas BW. 22816. viņš... plakstieniem saspieda riestuošuo sajūsmas asaru Seibolt;

2) abfallen lassen, (Tränen) vergiessen:
visi, kas sē̦ruo, kas asaras riež Rainis. es neriestu (Var.: nelaistu, nenuoriestu) mūdiņā vienas gaudas asariņas BW. 1206, 1;

3) rìest 2 Kl., Druw., Tirs., rìest C., -šu, -su (Nötk., Tirs.) od. -tu (Jürg., Buschh.), riêzt 2 , -žu, -zu Karls., eine 2. sg. imperat. neried BW. 6479, 1 var., mehrere Halme treiben
Kl., stauden; Wurzeln, Ranken treiben, entwickeln: re̦tie rudzi augdami rieš ce̦rus Tirs. n. RKr. XVII, 75. kupluoja... rudzi..., riezdami nuo viena grauda ve̦se̦lu čumuru stiebru Janš. Dzimtene 2 I, 217. kārklu krūms rieš atvases uz visām pusēm Jürg. rudzītis vārpu rieta BW. 27958, 4. auziņa krūmu rieš 7742, 1 var. audz, miezīti, riet krūmiņu! 32529, 3. labība krūmu rieš Buschh. puķīt[e] auga, krūmu riete (Var.: rieze) BW. 6479. es būt[u] audzis, krūmu rietis sudrabiņa ziediņiem 28196. mirte riež (prt. rieza) daudz pumpuru Memelshof. kaitīgie dīgļi varējuši... riest tik kuplu krūmu Vēr. v. J. 1904, S. 615. skābeņu čami riež lapu pie lapas Vēr. II, 53. tas... zarus ik˙gadus kuplāki riež R. Sk. II, 37. saule pumpurus rieš Stari I, 97. nu pupiņas ziedus rieta BW. 11372. - attīstība riesīs un briedinās tuoties plašaku krūmu A. v. J. 1900, S. 926;

4) riest, -šu, -tu, das Sieb in die Runde schwingend Unkraut u. Spreu vom Korn absondern
Wolm.;

5) ausbreiten, verbreiten:
drānas rieš ruožainas gaismas švītras Stari I, 144. rieš meži me̦lnuo ē̦nu Juris Brasa 152. spuožie lemeši riež šķiļuot uguntiņas Bārda. aizspēra kuģus pa bangām, aukpūtu riestām Seifert Chrest. III, 2, 113;

6) riest Spr., N.-Bergfried, rìest 2 Kl., Prl., Laud., riêst 2 Karls., -šu, -su (-tu Kalleten und Sessau (mit iẽ), Ruhental, Daudsevas, Kl., Salwen, Memelshof, Neugut, Golg., Lös., Odsen, Festen, Meselau, Bers., Laud.), riest 2 , -žu, -du Laud., Odsen, rìezt 2 , -žu, -zu (Fehteln) aude̦klu, den Webstuhl mit Garn bespannen
Lennew., (prt. riesu) Vank., Kl., das geschorene Garn auf den Weberbaum bringen U.; aude̦klu riêzt 2 (riežu, riezu) "pagriezt buomi, lai me̦ti paiet uz priekšu" Sessau;

7) vēsti riẽst (Nigr.), -šu, -tu, Nachricht geben:
dievs tautām vēsti rieta VL. aus Lubn. jau zīlīte vēsti riete (Var.: saule vēsti atsūtīja), jauni radi bāliņuos BW. 1257, 1. kas tautām vēsti rieta (Var.: ziņu nesa)...? 14602; senden Nigr.: kam riet manu augumiņu cit[u] āriņu maliņā? VL. aus Lubn.;

8) de̦gunu riest, eingebildet sein
Infl. n. U.; die Nase hoch tragen;

9) "?": Kaupuram patmīlība riesa Seibolt;

10) "?": man saknes se̦nu laiku zemē riest Druva I, 562;

11) riêzt 2 , -žu, drehend anhäufen:
pati riezu (smiltis) kalniņā MSil.;

12) "zu Ende gehen":
dziesme rìest 2 (prt. riesa) Warkl. Refl. -tiês,

1) = riest 1: pavediens (vērpjuot) nuost vien rìešas Wolmarshof. acīs sāk asaras riesties Juris Brasa 262. acīs asaras rietās Poruk V, 101. asaras pār vaigiem riežas Ģētes dzejas 31;

2) stauden, sich entwickeln, spriessen:
riešas lapas pirmās JR. VII, 78. krūms rietas plašumā Jürg. nezāles... riezdamies un ple̦zdamies . . . L. A.;

3) sich bilden, entstehen, werden:
negaiss duobji riešas Brands 147. tē̦ls vienmē̦r viedamaks riežas Vēr. 131;

4) "?": ar līkumu taciņa riežas MWM. VI, 648;

5) sich absondern beim Sieben (vom Unkraut)
Wolm. Nomina agentis: rietējiņš (zu riest 3): rudzis krūma rietējiņš BW. 7742; (zu riest 4) riêsējs 2 "Sleber" Kav. Zu rist II; ries- neben riet ist eine leicht verständliche Neuerung (vgl. z. B. prt. centuos neben censuos zum inf. censties). Dem neben riet- vorkommenden ried- entspricht li. riedėti "rollen" (intr.) Lit. Mitt. V, 277, Niemi 1,5; 33,5, LitMnd. I, 66 und 270 oder ridėti Niemi 1134; zu riez- vgl, z. B. prt. blenzu neben blendu und blensu (inf. blenst).

Avots: ME III, 546, 547


rūciens

rùciêns Wolm., U., ŗūciens Wid., BW. VI, S. 156, auch cens">rūcens U., das Brausen, das Getöse, das Gebrüll: tālumā vēl duobji dun pē̦rkuoņa rūcieni Vēr. I, 1168. priekšā šļāciens, pakaļā rūciens BW. 34463, 1.

Avots: ME III, 566



saskanīgs

saskanîgs, übereinstimmend, zusammenpassend, harmonisch: saskanīga dziedāšana Turg. Muižn. per. 102. censība pēc saskanīgas gara un sirds izglītības Pūrs I, 26, ārējā saskanīgā kustēšanās apvalda... iekšējuo nemieru ebenda S. 20, visiem šiem sakariem jābūt saskanīgiem MWM. X, 599.

Avots: ME III, 731


saspert

sasper̂t, tr.,

1) (mit den Füssen, Hufen ausschlagend) zerschlagen, zerhauen; vernichten; einschlagend zerstören (vom Blitz):
man bij balts kumeliņš, le̦dus kalna spārdītājs, tas saspēra le̦dus kalnu deviņiem gabaliem BW. 132681, 30. saspert pīšļuos visu dzelzs pagrabu Fr. Brīvzemnieks Mūsu taut. pas. I, 32. laiva bijuse lupatās saspe̦rta LP. VII, 498. pē̦rkuons saspeŗ uozuolu Kav. viņš stāvēja it kâ nuo zibens saspe̦rts Kaudz. M. 173. fig. līdzcensuoņus, kas mēģināja pretuoties, viņš saspēra Bjernsona raksti I, 24. - In Verwünschungen: ka tevi pē̦rkuons saspe̦rtu! Mag. XX, 3, 41. sasper juods Alm. Kaislību varā 133;

2) an-, aufstemmen:
kaza kārklus grauza abas kājas saspē̦ruse (Var.: atspē̦ruse, piespē̦ruse, pieminuse) BW. 12494. Refl. -tiês,

1) sich an-, aufstemmen:
līdz kuo gribēja sasperties, kājas aizslīdēja R. Kam. 187. āži [pie ratiem piesieti] nezin par kuo saspē̦rušies, un... baltiņš nevarējis spēt vilkt Anekd. 103;

2) sich anstrengen
Erlaa n. U., sich (zu etwas) aufraffen, sich zusammennehmen: dē̦li saspērās laivu gatavuot LP. VI, 633. viņš saspērās un aizbrauca VII, 214. zirdziņš sasperas, parauj kādus suoļus ātrāki un... apstājas A. v. J. 1893, S. 282;

3) einspringen, sich zusammenziehen
Warkl.: aiz kuo manas villainītes nesaspērās velējuot? BW. 7501.

Avots: ME III, 740


staravēt

stàravêt 2 Kaltenbr. "gādāt". Refl. -tiês ebenda "rūpēties, censties".

Avots: EH II, 573


sūciens

sûciens 2 ,

1): auch (mit ū ) Spahren, (sûce̦ns 2 ) Stenden, (sūcens) Suhrs; tecināt ... sūcienu Janš. Mežv. ļ. II, 95; ‡

2) einmaliges Saugen od. Pumpen:
pumpis ar vienu sûciẽnu 2 duod divi litri ūdens Jürg. Wohl (wegen des ū ) auch in der Bed. 1 zu sùkt.

Avots: EH II, 606


sūciens

sûciens 2 Kandau, Pilten, Valgāle, Dond., cens">sūcens Mag. IV, 2, 149, U., Bielenstein Holzb. 386, sūcenis Wid., sûce̦ns 2 Wandsen, sûcans 2 Dond., a. s. sūceni Plūd. Rakstn. I, 64, gesponnener Faden (sūciens Dünsberg) Hug. n. U., ein kurzer Garnfaden Spiess n. U., der Faden der Spinne: laidu garu sūceniņu (Var.: pasūciņu) BW. 7009, 1 (aus Sassm.). duod man vienu sūcienu dzijas! Dond. šis sūciens ļuoti sanazguojies ebenda. Wohl zu sukt I.

Avots: ME III, 1129, 1130


tivēt

tivêt, "censties tikt klāt" Auleja: vajag da rijai drīžāk t.

Avots: EH II, 684



zaķauzas

zaķàuzas, kurzhaariger Hafer (avena pubescens L.) RKr. II, 67, Konv. 2 2323; zaķauziņas A. XX, 266, (baltās z.) XXI, 415, eine Art Pflanzen.

Avots: ME IV, 682


ziģenēt

ziģenêt: "taujāt, prašņāt, censties izzināt" KatrE.

Avots: EH II, 806


zirnis

zir̃nis (li. žìrnis "die Erbse"),

1) Plur. zirniņi BW. 2281, 3, die Erbse (pisum)
: Sprw. pliks kâ zirnis Br. sak. v. 1539. zirņiem druva nee̦cē̦ta BW. 11621. būs mums pupiņas, būs mums zirniņi 2281, 3. zirņu graudi 4053. iznīkst kâ zirņa grauds Br. 197. beŗ kâ zirņu (s), sagt man von einem schnell Sprechenden Kav. tādu nuoplīsušu nuo zirņiem nevar dzīt laukā, sagt man von einem, der alte, zerrissene Kleider hat Frauenb. zirņu ēdiens, eine Speise - gekochte, zerstampfte Erbsen mit Fett Frauenb. - zirņu krūms, Erbsenbaum, -strauch (caragana arborescens Lam., frutescens DC.) Konv. 52. - zirņu tārps, bruchus pisi Wid. - baltais zirnis, gemeine Erbse, Gartenerbse (pisum sativum L.) RKr. II, 75; Konv. 2 182; e̦ze̦ra zirnis, die Stachelnuss Karls.; gaiļa (Konv. 1 494) od. gaiļu (RKr. II, 74) zirņi, Schneckenklee (medicago falcata L.); me̦lnais zirnis, orobus niger L. Druva III, 432; meža zirnis, orobus tuberosus L. Zehren (?); pe̦lē̦kais zirnis, die Felderbde (pisum arvense L.) RKr. II, 75; peļa (?) zirnis, vicia hirsuta Koch. Druva III, 733; četrsē̦klainais peļa z., vicia tetrasperina Mnch. Lubessern; peļu zirnis (zirnītis Latv.), vicia cracca L. Wid.; vicia saepium Ahsuppen; puķu zirņi Frauenb., Salis od. schlechthin zir̃nis Burtn., Drosth., Lappier, Lenzenhof, Lindenberg, Mar., Nauksch., N. - Peb., Ruj. - Thorney, Schujen, Smilt., Wenden,Wesselshof, wohlriechende Erbse; nach Bezzenbergers Le. Di. - St. 177 ist zìrnis 2 in Andrepno das Herzkraut (diclytra formosa); purva zirnis, lathyrus paluster L.; saldi zirņi, Zuckererbsen U.; vanaga zirnis Gr. - Buschh., Oknist, vanagu zirņi U., vanagu zirnīši Mag. XIII, 3, 61, die Vogelwicke (vicia cracca L.; s. auch vanagzirņi); zirnīši Lennew., eine Art Wicke (in Wiesen wachsend); vanaga zirnis, vicia saepium Wid.; vēja zirņi Konv. 2 2323, Frühlings-Platterbse RKr. II, 73;

2) Plur. zìrņi 2 Mar. n. RKr. XV, 145, N. - Rosen, die Pocken;

3) zirņi, Unebenheiten, Knollen im Garn u. dergl.:
nelāgā sukātas pakulas zirņiem (zirņuos) savilktas Stelp.;

4) acu zirnīši, Pupillen
Celm.;

5) vēja zir̃nis Nötk. "eine erbsenförmige Verhärtung im Körper".
Zu apr. syrne, r. зернó, serb. zȑno, got. kaurn, lat. grānum "Korn", ahd. cherno "Kern" u. a., s. Trautmann Wrtb. 372 und Walde Vrgl. Wrtb. I, 599 f.

Avots: ME IV, 729