Paplašinātā meklēšana

cibu, auch cību BW. 2470,5, Interj.,

1) = cib: cibu, cabu, cābulīti BW. 2477;

2) beim Einschläfern eines Kindes:
cibu, cibu lāča bē̦rns! BW. 2108;

3) beim Kinderspiel, beim Zusammenschlagen der Füsse des Kindes:
cibu, cabu, kājiņas, ciemā te̦kuot Etn. III, 12.

Avots: ME I, 379

I cibuks,

1): auch Warkl.; ‡

3) cibuki "cilvē̦ku kājas un pēdas līdz ikriem" Frauenb., Hasenpot.

Avots: EH I, 269

‡ II cibuks Saikava, = cālis, Küchlein.

Avots: EH I, 269

cibuks [aus poln. cybuch], auch čibuks, [das Pfeifenrohr Wid.]; cibuku kuoks, weidenblättrige Spierstaude (spiraea salicifolia L.) RKr.II, 78.

Avots: ME I, 379

cibuļi Etn. II, 31, = cībari.

Avots: ME I, 379

cibulis,

2): auch AP., Saikava.

Avots: EH I, 269

cibulis PS., Grobin], cibulītis,

1) das Hühnchen;

2) Liebkosungswort:
un tu atbrauci, manu cibulīt! In dieser Bed. auch cibuliņš. [Zu ciba 1.]

Avots: ME I, 379

‡ àizcibuôt, (eine ciba) zumachen: a. cibu Lubn.

Avots: EH I, 13

‡ II cibuôt zu erschliessen aus ‡ àizcibuôt.

Avots: EH I, 269

cibuôt, flink gehen: tâ cibuoja ciema puiši ap kaimiņu meitiņām BW. 23647,1.

Avots: ME I, 379

atvâzt (li. atvóžti), tr.,

1) zurückstülpen, den Deckel abnehmen, aufklappen:
cibu A. XX, 327, maku Etn., nazi Etn II, 98, pulksteni A. XX, 372, suomu A. XII, 490, vāku BW. 30;

2) (mit atvēzt vermischt) die Hand zum Schlagen ausholen:
ve̦ctē̦vs, atvāzis ruoku, deva ar līku dzelzsgabaliņu pa kramu Kleinberg; so auch cirst ar pilnu atvāzienu für atvēzienu, mit vollem Schwung hauen Vēr. II, 1130. Refl. -tiês, sich öffnen: pūra vāks atvāzās BW. 16828.

Avots: ME I, 208

III čaba, Interj. zur Bezeichnung des Gehens: čaba, čaba (Var.: čabu, čabu od. cibu, cabu) kājiņas ciemiņā BW. piel. ² 2214.

Avots: ME I, 399

cābuôt, rachend gehen: cibu, cibu, vist(a) ar gaili, kur jūs abi cābuosiet BW. 2470, 5.

Avots: ME I, 366

cabu! Interj. in Verbindung mit cibu.

Avots: ME I, 363

I cābulis, der Hahn: cibu, cabu, cābulīti BW. 2477. saimnieks gājis ar lielām kājām kâ cābulis A. XX, 53. [In Wandsen sei cãbulis ein Küchlein mit befiederten Beinen; in Ruj. - ein Küchlein.]

Avots: ME I, 366

capu, Interj. in Verbindung mit cipu: cipu, capu (var.: cibu, cabu), vist(a) ar gaili, kur jūs abi cipuosiet? BW. 2470, 6 var. [In Fenster sage man zu kleinen Kinder, ihre Beine bewegend sie gehen lehrend: cipata, capata ciemiņā.]

Avots: ME I, 364

čibuôt, flink gehen: tâ čibuoja ciema puiši ap kaimiņu meitiņām BW. 23647 var.; [vgl. cibuot].

Avots: ME I, 412

čibu,

1) in der Verbindung ne čibu, ne grabu, mäuschenstill;

1) čibu, čabu, Interj. zur Bezeichnung eines raschelnden Lautes:
es ar kārklu vīzītēm čibu, čabu čabināju BW. 24101, 1. ne čibu, ne čabu, ganz still: es klausījuos gan, bet ne čibu, ne čabu Līniņ Wain. [Vgl. cibu, cabu.]

Kļūdu labojums:
1) čibu, čabu = 2) čibu, čabu

Avots: ME I, 412

čibuks (unter cibuks), Pfeifenrohr: auch Kaltenbr., Oknist. Durch slavische Vermittelung aus türk. čεbuk dass.

Avots: EH I, 290

cipu! Interj., = cibu: cipu, capu, vist(a) ar gaili, kur jūs abi cipuosiet? BW. 2470, 6 var.

Avots: ME I, 385

ķibulis Lös., ķibulītis Hasenpot, Sessw., N. - Schwanb., = cibul%C4%ABtis">cibulītis 1.]

Avots: ME II, 378

pìeķezêt, unsauberwerden, vollkleben (intr.): pīpim cibuks pieķezējis Grünwald, Grünh. pieķezējusu tīklu tīra RKr. VI1,1225. gaisa caurumi nedrīkst būt pieķezējuši un pieputējuši Straut. Vesel. 31. slapju sienu grābjuot grābekļa zari pieķezē (pieķez Grünwald) ar sienu Sassm.

Avots: ME III, 263

pìestaukât,

1) "?" : cik stipri piestaukājis! kâ kluonul Austriņš Zalktis II, 117;

2) auch piestauķēt Lennew, vollstopfen
Schujen, Golg., (mit aũ ) Schibbenhof, Wolm., Arrasch: p. kabatas; cibu ar kaņepēm Ronneb.; p. putraimu de̦sas N.- Peb,;

3) anschweissen (Eisen)
Golg.;

4) "izmĩt": luopi piestaukājuši mīkstuo zemi Vank.;

5) "piekaut" Ronneb.

Avots: ME III, 296

‡ pìetûkât Nötk., = pìetūcît: p. pilnu cibu ar sviestu.

Avots: EH II, 277

šulpît Nigr., an der Pfeife saugen: varēsit savu cibuku šulpīt, cik patīk Janš. Bandavā I, 78. Vgl. sulpît.

Avots: ME IV, 106

sviêsts,

1): pakūlu baltuo sviestu Janš. Dzimtene IV, 200. lielais (aus warmer Sahne gekemt)
s. Frauenb. sviesta cibu atne̦suot BW. 1688 var. man sviestiņš 28944;

2): sviêsta zâle Meiran, verbascum thapsus;

3): raganu s. Salis, sehr weiche Butter;
vēršu s. ebenda, eine gewisse Speise aus Kartoffeln, Hanf und Fett.

Avots: EH II, 621

uzvâzt (li. užvóžti "aufstülpen"),

1) (einen Deckel) auflegen:
uzvāzt cibai vāku Spr., Bauske;

2) öffnen:
uzvāzt cibu Kl. uzvāzt kabatas nazi Sessw.

Avots: ME IV, 397

vantaru, in der Verbindnng vintaru vantaru, Interjektion: cibu, cibu kājiņas ciemā te̦kuot; vintaru, vantaru mājās nākuot BW. 2214.

Avots: ME IV, 473