Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'citreiz' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'citreiz' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
citreiz
citreiz,
1) ein anderes Mal:
aiziešu pie tevis citreiz;
2) einst, vormals:
citreiz dzīvuoja vecīši LP. V, 42;
3) zuweilen:
nuo smilgas citreiz pils aizde̦gas;
4) citreiz - citreiz, bald - bald:
alās dzīvuojuot ve̦lns, parādīdamies cilvē̦kiem citreiz par āzi, citreiz par cūku LP. VII, 949.
Avots: ME I, 389
1) ein anderes Mal:
aiziešu pie tevis citreiz;
2) einst, vormals:
citreiz dzīvuoja vecīši LP. V, 42;
3) zuweilen:
nuo smilgas citreiz pils aizde̦gas;
4) citreiz - citreiz, bald - bald:
alās dzīvuojuot ve̦lns, parādīdamies cilvē̦kiem citreiz par āzi, citreiz par cūku LP. VII, 949.
Avots: ME I, 389
citreize
citreizējs
Šķirkļa skaidrojumā (24)
aizdegt
àizdegt,
1) tr., anzünden:
aizdedz uguni. lampa vēl nav aizde̦gta Vēr. I, 615;
2) intr., sich entzünden, vom Euter der Kühe zufolge grosser Hitze oder zufolge zu grosser Anhäufung von Milch im Euter, wenn die Kühe nicht lange gemelkt sind:
tesmenis guovij aizdedzis. Häufig totum pro parte: guovis par daudz pieriet un pat sāk aizdegt A. XVIII, 239. Auch auf die Milch übertragen: guovij piens aizdedzis Kand. Refl. -tiês, in Brand geraten, sich entzünden, entbrennen: nuo smilgas citreiz pils aizde̦gas. Sprw.: viņš aizdegās dusmās. Auch - für sich anzünden: aizdedzuos (dial. aizsadedzu) gaŗu skalu BW. 7597.
Avots: ME I, 22
1) tr., anzünden:
aizdedz uguni. lampa vēl nav aizde̦gta Vēr. I, 615;
2) intr., sich entzünden, vom Euter der Kühe zufolge grosser Hitze oder zufolge zu grosser Anhäufung von Milch im Euter, wenn die Kühe nicht lange gemelkt sind:
tesmenis guovij aizdedzis. Häufig totum pro parte: guovis par daudz pieriet un pat sāk aizdegt A. XVIII, 239. Auch auf die Milch übertragen: guovij piens aizdedzis Kand. Refl. -tiês, in Brand geraten, sich entzünden, entbrennen: nuo smilgas citreiz pils aizde̦gas. Sprw.: viņš aizdegās dusmās. Auch - für sich anzünden: aizdedzuos (dial. aizsadedzu) gaŗu skalu BW. 7597.
Avots: ME I, 22
dzēsme
izlikt
izlikt [li. išlìkti], tr.,
1) aus -, heraus -, hinauslegen, aussetzen:
māņus, nesļavas Etn. III, 24; bē̦rnu kārtis;
2) aussetzen, von einer Schwelle entfarnen:
tuo parādu dēļ izlika MWM. X, 422. Refl. - tiês,
1) sich verstellen:
citreiz izliecies slima (par slimu V, 349) LP. IV, 50. puisis apgulies, izlikdamies par piemigušu LP. VI, 1, 658. izlicies, it kâ sistu dēli LP. III, 103;
2) scheinen, vorkommen:
juo tāļāk viņš brauc, juo tālāk izliekas Ziemeļmeitas valsts Vēr. I, 1406. [ viņš izliekas kâ pats ķēniņš U., er macht sich wichtig, als wäre er der Körig. ] Subst. izlikšanâs, die Verstellung: īstas dievbijības vietā bieži parādījās izlikšanās un liekuļuošana Pav.
Avots: ME I, 764
1) aus -, heraus -, hinauslegen, aussetzen:
māņus, nesļavas Etn. III, 24; bē̦rnu kārtis;
2) aussetzen, von einer Schwelle entfarnen:
tuo parādu dēļ izlika MWM. X, 422. Refl. - tiês,
1) sich verstellen:
citreiz izliecies slima (par slimu V, 349) LP. IV, 50. puisis apgulies, izlikdamies par piemigušu LP. VI, 1, 658. izlicies, it kâ sistu dēli LP. III, 103;
2) scheinen, vorkommen:
juo tāļāk viņš brauc, juo tālāk izliekas Ziemeļmeitas valsts Vēr. I, 1406. [ viņš izliekas kâ pats ķēniņš U., er macht sich wichtig, als wäre er der Körig. ] Subst. izlikšanâs, die Verstellung: īstas dievbijības vietā bieži parādījās izlikšanās un liekuļuošana Pav.
Avots: ME I, 764
joņains
lapājs
‡ lapājs "zâle ar lielam lapām" Seyershof. citreiz krūmuos tāds l.; tuo zirgs neē̦d.
Avots: EH I, 720
Avots: EH I, 720
nespējīgs
nespẽjîgs, kraftlos, schwach, hinfällig: citreiz nespējīgs bij izgājis mežmalā art LP. IV, 191.
Avots: ME II, 733
Avots: ME II, 733
nežēlīgs
nežẽlîgs, unbarmherzig, grausam: citreiz kādā muižā bij ļuoti nežēlīgs un dikti ciets kungs LP. IV, 164. bet nu vīrs vilku sācis nežēlīgi mietēt IV. 162.
Avots: ME II, 742
Avots: ME II, 742
ņurkstēt
ņur̂kstêt, ņur̂kstêt 2 Sassm., ņur̃kstêt Katzd., [Karls., Salis], ņurkšķêt. ņur̂kšêt [Serbigal, ņur̂šķêt Prl.], -u, -ẽju, intr.,
1) schnurren, brummen, murren, knurren
[Sauken (ņurkstêt)], weinerlich, undeutlich sprechen, schwatzen: kaķis žuorējās un ņurkstēja Latv. "pagaidi vēl!"vecis ņurkšķēja Dok. A. ģimeņu luocekļi, dūmus iee̦lpuojuši, sāka ņurkšķēt, šķaudēt un raudāt Purap. vīnūzis bij pilns, ka ņurkšķēja vien Degl. citreiz tā neizlikās kâ valuodā, bet tik savāda, neizpruotama ņurkstēšana Vēr. I, 1457;
[2) ņurkstêt Nötk., = ņurdzêt 2;
3) ņurkstêt Dond., wimmeln:
šinī vietā tik daudz zivju, ka ņurkst vien. - In der Bed. 1 nach Persson IF. XXXV, 209 f. zu li. niurksóti "düster dasitzen", niederl. nurken "brummen" u. a.].
Avots: ME II, 906, 907
1) schnurren, brummen, murren, knurren
[Sauken (ņurkstêt)], weinerlich, undeutlich sprechen, schwatzen: kaķis žuorējās un ņurkstēja Latv. "pagaidi vēl!"vecis ņurkšķēja Dok. A. ģimeņu luocekļi, dūmus iee̦lpuojuši, sāka ņurkšķēt, šķaudēt un raudāt Purap. vīnūzis bij pilns, ka ņurkšķēja vien Degl. citreiz tā neizlikās kâ valuodā, bet tik savāda, neizpruotama ņurkstēšana Vēr. I, 1457;
[2) ņurkstêt Nötk., = ņurdzêt 2;
3) ņurkstêt Dond., wimmeln:
šinī vietā tik daudz zivju, ka ņurkst vien. - In der Bed. 1 nach Persson IF. XXXV, 209 f. zu li. niurksóti "düster dasitzen", niederl. nurken "brummen" u. a.].
Avots: ME II, 906, 907
padzemdēt
‡ padzem̂dêt 2 Seyershof, gebären (nach varêt): citreiz guove nevar vairs p., tas ir, ja liels auglis ir.
Avots: EH II, 130
Avots: EH II, 130
piedzert
pìedzer̂t,
1): zâlēm vīna es piedzēru pa vienai glāzītei Tdz. 43745;
3): auch Frauenb.; ‡
4) viel trinken, sich volltrinken:
jās vīrs daudz piedzēra Pas. X, 239. ka daudz al[u]s nepiedzȩrtu Tdz. 42514. guovis piedzēre kâ maisi Sonnaxt; ‡
5) trinkend beschmutzen
Seyershof: citreiz jau cāļi piedzeŗ traukus.
Avots: EH II, 249
1): zâlēm vīna es piedzēru pa vienai glāzītei Tdz. 43745;
3): auch Frauenb.; ‡
4) viel trinken, sich volltrinken:
jās vīrs daudz piedzēra Pas. X, 239. ka daudz al[u]s nepiedzȩrtu Tdz. 42514. guovis piedzēre kâ maisi Sonnaxt; ‡
5) trinkend beschmutzen
Seyershof: citreiz jau cāļi piedzeŗ traukus.
Avots: EH II, 249
pravīt
pravît,
1): auch Dunika, Rutzau; zurechtmachen, remontieren
Frauenb.: p. ȩ̄kas: p. dūšu Frauenb., (ein wenig) Alkohol trinken; ‡
2) auf etwas achten (dass es in der erwünschten Weise geschehe):
kad salaulāja, tad līdzenieki tâ pravīja, ka lai ne˙viens neiet cauri pāŗam, lai labi dzīvuo Ramkau. ābuliņu prava sēt labākā zemē AP. skuju kuoki tiek pravīti cirst jaunā mēnesī ebenda. tâ jāpravī, ka strīpa netiek uz virsu cimdam (tad nav smuks) Seyershof. citreiz pravī (man zielt) pa ragu guovij; tur vairāk sāp ebenda. Refl. -tiês,
1): p. pa durēm laukā (sich schleunigst hinausbegeben)
Dunika; ‡
3) "?": "... dāmām priekšruoka", pravījās Žanis, uz suola kājās uzkāpis Veldre Dēli un meitas 35; ‡
4) "(uz)manīties" Salis: tâ nu pravies, ka nedabū pa kaklu!
Avots: EH II, 313
1): auch Dunika, Rutzau; zurechtmachen, remontieren
Frauenb.: p. ȩ̄kas: p. dūšu Frauenb., (ein wenig) Alkohol trinken; ‡
2) auf etwas achten (dass es in der erwünschten Weise geschehe):
kad salaulāja, tad līdzenieki tâ pravīja, ka lai ne˙viens neiet cauri pāŗam, lai labi dzīvuo Ramkau. ābuliņu prava sēt labākā zemē AP. skuju kuoki tiek pravīti cirst jaunā mēnesī ebenda. tâ jāpravī, ka strīpa netiek uz virsu cimdam (tad nav smuks) Seyershof. citreiz pravī (man zielt) pa ragu guovij; tur vairāk sāp ebenda. Refl. -tiês,
1): p. pa durēm laukā (sich schleunigst hinausbegeben)
Dunika; ‡
3) "?": "... dāmām priekšruoka", pravījās Žanis, uz suola kājās uzkāpis Veldre Dēli un meitas 35; ‡
4) "(uz)manīties" Salis: tâ nu pravies, ka nedabū pa kaklu!
Avots: EH II, 313
puskukulis
puskukulis, pus˙kukuļa, ein halber Laib (Brot): puskukuiis maizes. Sprw.: citreiz kukuiis, citreiz puskukuļa. nuoēda pus˙kukuļa.
Avots: ME III, 429
Avots: ME III, 429
rakāt
rakât: auch Orellen, Salis, Seyershof, Sonnaxt; längere Zeit (nicht besonders tief) rakt Siuxt: sivē̦ns rakā ēdienu Siuxt. kurmji rakā dārzuos Seyershof. zē̦ns rakā de̦gunu ar pirkstu Sonnaxt. Refl. -tiês,
1): rakājas kâ cūka Salis; ‡
2) mit etwas beschäftigt sein
Seyershof: citreiz rakājas ar mēnešiem uz riņķi.
Avots: EH II, 352
1): rakājas kâ cūka Salis; ‡
2) mit etwas beschäftigt sein
Seyershof: citreiz rakājas ar mēnešiem uz riņķi.
Avots: EH II, 352
sakult
sakul̃t,
1): auch Lng. (unter kult); verprügeln:
s. suni Salis; glattschlagen: citreiz (izmazgātu) lakatu satin un plaukstu starpā sakuļ (ar ruoku izgludina krunkas) Seyershof. s. (ar bungu vāli savelēt) veļu AP.;
2): s. salmus ar zirgiem AP.;
3): durchrühren:
s. (samaisīt) abrā maizi (= mīklu) KatrE. Refl. -tiês,
2): vai man vajadzēja ar tādu gaisa grābsli s. (= apprecēties)! Frauenb.
Avots: EH II, 420
1): auch Lng. (unter kult); verprügeln:
s. suni Salis; glattschlagen: citreiz (izmazgātu) lakatu satin un plaukstu starpā sakuļ (ar ruoku izgludina krunkas) Seyershof. s. (ar bungu vāli savelēt) veļu AP.;
2): s. salmus ar zirgiem AP.;
3): durchrühren:
s. (samaisīt) abrā maizi (= mīklu) KatrE. Refl. -tiês,
2): vai man vajadzēja ar tādu gaisa grābsli s. (= apprecēties)! Frauenb.
Avots: EH II, 420
sārtināt
sārtinât: sejā zem sārtinājuma un baltuojuma ... pē̦das nuo citreizējā daiļuma A. Upītis Ģertr. 168.
Avots: EH II, 472
Avots: EH II, 472
sirds
sir̂ds,
1): s. jātur ar ruoku Lubn. n. BielU., das Herz tut mir weh.
"virs" ME. III, 843b (3. Zeile v. u.) zu verbessern in "vīrs"; "zināma sirds" ME. III, 893b (9. Zeile v. o.) zu ersetzen durch "zināma sirds U. u. a." - tīk (= tiek) pamātei s. (Ärger, Zorn), ka tī atgājuse ar ze̦ltu Pas. V, 323. man bij liela s. uz tuo puiku, ka viņš ... Salis. liela s. - Übermut, Eigensinn Diet. sacīt kuo bež sirdi (ohne zornig zu sein) Salis. viņiem bij s., ka cits var labāk dzīvuot Seyershof. pašam citreiz uznāk tā ātrā s., un kauj tuo zirdziņu ebenda. devis sirdij (= dusmām) vaļu Auleja. pl. t. sir̂dis Auleja, Warkl., der Zorn: pa sirdīm kas zin kuo var uotram padarīt Auleja. nuo siržu Auleja, Pas. V, 152; IX, 199; XI, 364; XII, 209 (aus Lettg.) od. nuo (lielām) siržām Pas. X, 239 (aus Lixna), vor Zorn, Ärger. sirdīm (vor Ärger) sviežu linu kre̦klu dziļi tīnes dibe̦nā Tdz. 43603. nu tādu siržu (= tādas dusmas) man! Linden in Kurl. (vgl. li. iš širdiẽs. vor Ärger Arumaa Lit. mundartl. Texte 24 1 ); ‡
3) "Fuss der Spule am Spinnwocken"
Lettg. n. BielU.; "ratiņa rācenis" Auleja, Saikava, Warkl. Zum Genus dieses Wortes vgl. Specht KZ. LX, 256 ff.
Avots: EH II, 488
1): s. jātur ar ruoku Lubn. n. BielU., das Herz tut mir weh.
"virs" ME. III, 843b (3. Zeile v. u.) zu verbessern in "vīrs"; "zināma sirds" ME. III, 893b (9. Zeile v. o.) zu ersetzen durch "zināma sirds U. u. a." - tīk (= tiek) pamātei s. (Ärger, Zorn), ka tī atgājuse ar ze̦ltu Pas. V, 323. man bij liela s. uz tuo puiku, ka viņš ... Salis. liela s. - Übermut, Eigensinn Diet. sacīt kuo bež sirdi (ohne zornig zu sein) Salis. viņiem bij s., ka cits var labāk dzīvuot Seyershof. pašam citreiz uznāk tā ātrā s., un kauj tuo zirdziņu ebenda. devis sirdij (= dusmām) vaļu Auleja. pl. t. sir̂dis Auleja, Warkl., der Zorn: pa sirdīm kas zin kuo var uotram padarīt Auleja. nuo siržu Auleja, Pas. V, 152; IX, 199; XI, 364; XII, 209 (aus Lettg.) od. nuo (lielām) siržām Pas. X, 239 (aus Lixna), vor Zorn, Ärger. sirdīm (vor Ärger) sviežu linu kre̦klu dziļi tīnes dibe̦nā Tdz. 43603. nu tādu siržu (= tādas dusmas) man! Linden in Kurl. (vgl. li. iš širdiẽs. vor Ärger Arumaa Lit. mundartl. Texte 24 1 ); ‡
3) "Fuss der Spule am Spinnwocken"
Lettg. n. BielU.; "ratiņa rācenis" Auleja, Saikava, Warkl. Zum Genus dieses Wortes vgl. Specht KZ. LX, 256 ff.
Avots: EH II, 488
smilga
I smil̂ga (li. smilgà Tiž. II, 472 od. smilga "Schmiele") Wolm., Serbigal, AP., Kl., Prl., Lös., Nerft, Preili, PS., C., Neuenb., smil̂ga 2 Deg., Siuxt, Līn., Iw., Ruj., Salis, Karls., smil̂ga (?) Bl., Schmehl U., Mag. IV, 2, 81; bal̃tã sm., agrostis alba stolonifera; ciņu sm., aira caespitosa Mazvērs. Luopkuop. III, 50; vēršu sm., briza media Doblen n. RKr. III, 69; Konv. 1 289. pumpuru sm., Perlgras (melica nutans L.) RKr. II, 74; rudzu sm., agrostis Karls., purvu sm., carex arenaria L. n. Birsman; Halm und Rispe der Gräser (gramina; nicht aber vom carex) Nigr.: Sprw. nuo smilgas citreiz pils aizde̦gas Birk. Sakāmv. 86. nuo smilgas piekŗauj lielu siena ve̦zumu ebenda. nuo smildzinas arklu šķēlu BW. 30261 var. es meitiņa kâ smildziņa 21603. smilgas viņa... nav pacēnluse Blaum. Skal. ug. 250. īstenībā baruonam bij jau smilga pārde̦gusi (war die Lust vergangen) izrādīt savu bruņinieciskumu Seibolt. vēl nav smilga pārde̦guse, d. h., sehr bald (sage man zu einem Kind, das nach einer Mahlzeit sehr bald wiederum zu essen verlange) Siuxt. Nebst smilga II zu smalganât (s. dies); vgl. übrigens auch Bugge BB. III, 119.
Avots: ME III, 962
Avots: ME III, 962
sprēgala
‡ sprẽ̦gala Seyershof, eine leicht aufbrausende, jähzornige weibliche Person: viņa citreiz nuo rītiem ir tāda s., bļauj un kliedz uz visiem.
Avots: EH II, 558
Avots: EH II, 558
sūkala
sùkala 2 , ‡
2) "liess šķidrums" Seyershof: citreiz ieduod kādu sûkalu 2 dzert, - tas ne˙kas luopam nav; Saft, Flüssigkeit
(mit ù 2 ) Zvirgzdine: pavasarī nuo bē̦rziem te̦k daudz sūkalas. nuoplēšu ruokai ādu, - iet s. (Lymphe). - Plur. sũkalas - auch AP., (mit û 2 ) Frauenb.; kas jums mājās sūkalas ēdīs? BW. 19318. man pieniņš, citiem ... sūkaliņas 28944.
Avots: EH II, 607
2) "liess šķidrums" Seyershof: citreiz ieduod kādu sûkalu 2 dzert, - tas ne˙kas luopam nav; Saft, Flüssigkeit
(mit ù 2 ) Zvirgzdine: pavasarī nuo bē̦rziem te̦k daudz sūkalas. nuoplēšu ruokai ādu, - iet s. (Lymphe). - Plur. sũkalas - auch AP., (mit û 2 ) Frauenb.; kas jums mājās sūkalas ēdīs? BW. 19318. man pieniņš, citiem ... sūkaliņas 28944.
Avots: EH II, 607
trakulīgs
troksnīgs
truoksnîgs Wid., trùokšņaîns, lärmend, voller Lärm: uzspēlēja truoksnīgu maršu BW. III, 1, S. 91. truoksnīga šoseja Treum. Gaujm. 53. kur citreiz truoksnīga, tur tagad klusa viņa Plūd. LR. III, 12.
Avots: ME IV, 253
Avots: ME IV, 253
uzmazgāt
uzmazgât, ‡
2) sich waschend sich (eine Krankheit) zuziehen:
viņš ir aplam kur uzmazgājis tuo auguoni Seyershof. citreiz uzmazgā ar tādas pumpas Orellen. uzmazgā kādu slimību, parasti izsitumus, ja nuolej savu mazgājamuo ūdeni "sliktā" vietā; dažreiz saka, ka uzmazgā auguoņus nuo zemes Salis; ‡
3) beim Waschen aufgiessen:
(kādas zâles) varējuši arī uz ruozi u. Etn. II, 166.
Avots: EH II, 728
2) sich waschend sich (eine Krankheit) zuziehen:
viņš ir aplam kur uzmazgājis tuo auguoni Seyershof. citreiz uzmazgā ar tādas pumpas Orellen. uzmazgā kādu slimību, parasti izsitumus, ja nuolej savu mazgājamuo ūdeni "sliktā" vietā; dažreiz saka, ka uzmazgā auguoņus nuo zemes Salis; ‡
3) beim Waschen aufgiessen:
(kādas zâles) varējuši arī uz ruozi u. Etn. II, 166.
Avots: EH II, 728
uztecināt
uztecinât,
1) auf etw. fliessen machen, lassen
(perfektiv): uztecināt kam ūdeni virsū;
2) (auf einem drehbaren Schleifstein) aufschleifen
AP.: uztecināt nazi, cirvi, izkapti;
3) auf etw. Iaufen, traben machen
(perfektiv): uztecināt zirgu puķu duobei virsū. Refl. -tiês: citreiz uztecinājas pārasmens AP., manchmal wird die Schneide versehentlich zu stark geschliffen.
Avots: ME IV, 391
1) auf etw. fliessen machen, lassen
(perfektiv): uztecināt kam ūdeni virsū;
2) (auf einem drehbaren Schleifstein) aufschleifen
AP.: uztecināt nazi, cirvi, izkapti;
3) auf etw. Iaufen, traben machen
(perfektiv): uztecināt zirgu puķu duobei virsū. Refl. -tiês: citreiz uztecinājas pārasmens AP., manchmal wird die Schneide versehentlich zu stark geschliffen.
Avots: ME IV, 391
vieksts
I vieksts: eine tiefere und breitere Stelle im Fluss (mit iẽ) Pussen. lielās citreizējās upju lejās ir vieksti (dziļas bedres) Dünsb. Bībeles dabas stāsti 2 143.
Avots: EH II, 795
Avots: EH II, 795