Paplašinātā meklēšana

âdenis T., âdeniẽks PS.,

1) ein Pferd, eine Kuh, deren einziger Wert nur noch in der
āda, Haut besteht, die Schindmähre Palzm., Lös. Etn. III, 145; ādeņa zirgs Latv.; juo es pašreiz sakās lieku savu dzejas ādenieku Laicēns;

2) ein hagerer Mensch
Etn. I, 139.

Avots: ME I, 236

apsviêdeniski, rückwärts, hinterwärts: atsviedeniski uz zirga sēdēt Bers.

Kļūdu labojums:
atsviedeniski = apsviedeniski

Avots: ME I, 128

ārdeniski, Adv., laut und schrill: bar,uoties kliedza ārdeniski Dr. [Wohl zu ārdît.]

Avots: ME I, 241

‡ atklīdenis,* ein Ab-, Weggeirrter: armijas atklīdeņi P. Ērmanis.

Avots: EH I, 149

atradenis, Findelkind Pas. IX, 494.

Avots: EH I, 160

atradenis, auch atradiens, der Fund, der Findling, das Findelkind: es atradu atradienu svē̦tu rītu ganīdama: kur dieviņš juostu juoza, tur nuokrita zuobentiņš BW. 29436.

Avots: ME I, 183

atzîdenis (unter atzîdelis): auch Linden, Saikava.

Avots: EH I, 182

audeniski, schnell (um Ramkau): ai dieviņ, cūka te̦k audeniski BW. 29115 [zu audaļa].

Avots: ME I, 215

aûgļûdenis, das Fruchtwasser. *

Avots: ME I, 216

bradenis,

1): (Watenetz) auch
Saikava;

2): b. ir škīsta pubuļaina drēbe, vietām kur sists ar sistavām, vietām nav Saikava.

Avots: EH I, 236

bradenis [Kreuzb.], Sessw., bradiņš, [bradinis Warhof] (bradinỹs), ein Watenetz, ein kleines Netz (n. Plutte 103 ein grosses Netz); [vgl. Bielenstein Holzb. 668]; von undicht gewebter Leinland: kre̦kls kâ bradenis Selb., Lasd. Vgl. bridenis. [Nach U. auch ein tritt mit dem Fusse].

Avots: ME I, 321, 322

bredenis: auch Ascheraden, AP.

Avots: EH I, 240

bredenis [Salis], ein kleines Zugnetz RKr. II, 55 vgl. bradenis. - Aus бредень, Zugnetz?

Avots: ME I, 329

bridenis [Burtn.], bridiņš (li. bridinũs), ein Watenetz, ein Netz zum Krebsen Adsel, Plm.; vgl. bradenis und bredenis.

Avots: ME I, 331

bruôdenis [Kreuzb.], - bruôdiņš [AP.],

1) die kleine dreieckige Öffnung an jedem der beiden Dachfirst - Erdentüber dem Giebeldache
Bl. H. 17, [Kreuzb.]: viņš rādīja tai klēti, kur labība pa brudiņu kāpa laukā Blaum. dūmi, izdzīvojušies pa istabas augšu, vilkās pa abiem bruodiņiem laukā Kaudz.;

2) der Rücken, First des Daches
Etn. III, 130, U. [bruodiņš 2 nach Persson KZ. XXXIII, 292 und Beitr. 20 u. 587 zu ae. brant "steil, hoch" und le. briêst, dagegen nach Petersson IF. XXIV, 274 zu an. brandr "Balken, Brett". bruodiņš 1 dürfte enger mit le. bruôdi zu verbinden sein.]

Avots: ME I, 342

denis,

1): auch Salis.

Avots: EH I, 315

denis, s. dene.

Avots: ME I, 455

‡ eidenis "?" (=eidenieks ?) : zirgs skrien tik˙pat kâ e. (d. h., sehr schnell) Lös.

Avots: EH I, 367

eideniski,

2): e. ("aši, strauji") skriet Viļāni; zirgi skrien èideniški ² (im Galopp, kopfüber)
Linden in Kur1.;

3): tie riteniski, e. un čūreniski nuokūleņuoja lejā Janš. Līgava I, 296; eĩde-niski "rückwärts"
Wandsen; "rückwärts taumelnd" Sessw: ("mit eî").

Avots: EH I, 367

eideniski,

1) im Passe:
eideniski iet, im Passe gehen (von Pferden) U., Manz. Lettus;

2) schnell, ["schnell und schief
"Wessen], nach oben springend Wenden, Alt - Rahden, [um Bauske], Grawendahl; "stolz" Sessw.;

3) schief, schräge
Edwahlen n. U.; [eĩdeniskis Nigr., eĩdeniski Wandsen, èideniski ² Domopol "tantariski"].

Avots: ME I, 566

gadenis,

1) jem., der etwa ei Jahr alt ist:
gadeņa sivē̦ns, ein ungefähr ein Jahr altes Ferkel AP., A. XII, 868. kaimiņienei puika ir jau labs gadenis Plm.;

2) ein erwachsener, bejahrter Mensch:
nav jau vairs ne˙kāds zē̦ns, ir labs gadenis Rīg. Av.

Avots: ME I, 581

‡ gaideniski, Adv., in Erwartungstellung: ja venteri plūdu laikā, kad ūdens nāk pa upi augšā, iespiež ar muti pret upes iete̦ku, tad saka, ka venteris iespiests g. NB.

Avots: EH I, 376

gaũdenis [Ruj.], der Gebrechliche, Krüppelige, Krüppel: bē̦rni tai abi gaudeņi Aps. gaudeņu nams B. Vēstn. [gaũdenis, ein physisch od. seelisch Leidender Bauske].

Avots: ME I, 610

ģildenis, ein abgemagerter Mensch Bers.

Avots: ME I, 698

ģindenis AP., Totengerippe.

Avots: ME I, 699

gļimdenis od. gļimduoņa laiks, Frost nach Tauwetter: tāds gļimduoņa laiks, ka krizdams vai sprandu var lauzt Naud.

Avots: ME I, 632, 633

‡ gluodenis Weissensee "manīgs, glums cilvē̦ks".

Avots: EH I, 395

glūdenis, ein flacher Kuchen aus Roggenmehl Westkurl.

Avots: ME I, 631

guodenis, ein Mensch, der geehrt sein will: tad ta ir guodenis, - jau pirmais aiz galda.

Avots: ME I, 689

I grûdenis,

1): auch Baldohn;

3): Gerstenbrei, mit einem halben Schweinekopf gekocht
Saikava.

Avots: EH I, 411

I grûdenis [Kr., Kl.], C., Luttr., Bers., grûdienis [Kreuzb.], grūdiens, grūdenes L., St., U., grūteņi U., grūdinis Etn. I, 20, grûdumi Ar.,

1) abgestossene, von Hülsen befreite Gerste, Graupen:
tik dabūju grūdenīšu kâ svē̦tkuos, meteņuos BW. 21094. grūdeni grūst, die Hülsen der Gerste abstossen Grünh., Bers.;

2) eine aus gestossenem Hanf, Erbsen od. Bohnen bestehende Spiese
Etn. I, 3, A. XIII, 492; [

3) grūdenis "ein Mehlbrei"
AP., eine Speise aus Gerstengrütze und Schweinenfleisch, die zu Weihnachten gegessen wird;

4) grūdenis, Erbsensuppe mit Graupen
Jakobshof; "Graupensuppe" Bers.;]

5) zerhackte Blätter für Schweine
Erlaa n. U.

Kļūdu labojums:
grūdenīšu = grūdenīša
fraze no BW. 21904 jāpārceļ uz 3. nozīmes nodalījumu (die Phrase aus BW. 21904 gehört zur Bed.3).

Avots: ME I, 667

II grūdenis, ein kleines Netz Lasd., Adsel.

Avots: ME I, 667

grûdeniski: dunkas duod g. (im Gegensatz zu siteniski) Saikava.

Avots: EH I, 411

grûdeniski, stossend, stossweisse: sikspārņi, grūdeniski lidinādamies... MWM. VI, 396. grūdeniski izrunā pirmuo zilbi Etn. I, 91. [grūdeniski sist Fest.]

Avots: ME I, 667

īdenis Naud., auch idis, idus U., īds Angern BD. 179, der Nordostwind. [Vgl. idus.]

Avots: ME I, 834

[ìelaidenis,

1 = ielaidene Bauske;

2) der Einsatz am Hemde
Bers.;

3) Adv. schief angelehnt:
iel. sēž kamanās Ruj.]

Avots: ME II, 35

izlaîdenis, ein Ausgelassener, Ungezogener Aps.

Avots: ME I, 760

izlaîdeniski, nachlässig, zerstreut: tu gluži izlaideniski izturies AP.

Avots: ME I, 760

‡ kuldenis Sonnaxt "ein Lebewesen, das nicht gut oder stolpernd geht".

Avots: EH I, 670

laîdenis,

1) ein hölzerner Behälter mit durchlöcherten Wänden zum Aufbewahren gefangener Fische
Lasd.;

2) zum Trocknen ausgebreietes Heu:
uzcirst laideni C., B. Vēstn.;

3) etwas Ausgebreitetes, Üppiges:
tik gaŗi lini kâ ruogu laidenis VL., Etn. II, 35;

4) laĩdenis, ein Netz
Hen.;

[5) laĩdenis Schwitten, = griezene 2.] Zu laîst.

Avots: ME II, 403

laîdeniski, sich hinab-, herablassend, hinab-, herabrutschend: laideniski nuo kalna laisties.

Avots: ME II, 403

‡ lidenis Lubn. "der Habicht" (?): l. jau liduo.

Avots: EH I, 740

‡ lideniski, = lidus (?): tie nuokūleņuoja lejā cits l., cits čūreniski, cits riteniski Janš. Bandavā II, 368.

Avots: EH I, 740

[liedenis,

1) "литая посуда" Wid.;

2) liêdenis "Regenwetter"
Neu - Wohlfahrt; liedeņa laiks Bers.;

3) liêdenis ² "Heu, das vom Regen verdorben ist"
Stuhrhof.]

Avots: ME II, 492

mazūdenis, niedriger Wasserstand: mazūdeņa laikme̦tā LP. VII, 1311.

Avots: ME II, 575

medenis St., RKr. VIII, 95, = mednis.

Avots: ME II, 590

mīdenis Katzd.,

1) das zu dreschende Getreide;

2) der Tretplatz.

Avots: ME II, 641

ņaũdeniski, miauend, jammernd: viņš ņaudeniski runāja Latv.

Avots: ME II, 896

nepil˜ngadenis ,* f. - ne, der (die) Minderjährige Konv. ² 883.

Avots: ME II, 727

[padaidenis, ein ausgelassener, unartiger Knabe Mitau; = palaidnis Bers.]

Avots: ME III, 54

‡ parudenis Mesoten, parudinis Bērzgale, der Herbstanfang (?): par ne˙vienu gadskārtu nav tāda mīlīga gaisma kâ par parudeni Par piemiņu (1875), S. 389 f.

Avots: EH XIII, 168

pielaidenis "atkusnis" Vank.

Avots: ME III, 264

plaideniski, Adv., "der Länge nach auf den Augen" Hasenp., Grob. n. Etn. III, 67.

Avots: ME III, 314

plañdeniski, Adv., (auf dem Bauche) liegend: lini saguluši plandeniski Bauske.

Avots: ME III, 318

plaudenis, ein Fisch: plīte - maza plata zivs, plaudenis Etn. IV, 166; vgl. plaûdis I.

Avots: ME III, 323

plaũdeniski, Līn., Gold., Adv., auf der flachen Seite, auf dem Bauche liegend: apgāž bišu kuoku plaudeniski LP. V, 22. siles galā gulējuse plaudeniski kaŗuote V, 92. viņš bij plaûdeniski ² nuolicies gulēt Naud. plaudeniski izlaidies nezvē̦rs MWM. v. J. 1896, S. 745. ja glābējs pats grib nuokļūt pie slīcēja, tad tam jāšļūc plaudeniski Arstn. kalend. II, 94. nuokrizdami viens plaudeniski, uotrs čūreniski Janš. Dzimtene ² II, 301; vgl. plaudus.

Avots: ME III, 323

pledenis "jem., der nicht recht weiss, was er tut und will": iet kâ pledenis. ar pledeni grūta dzīve Gr.- Buschhof. Wohl zu pledināt.

Avots: ME III, 333

pļedenis "kas tik tâ kuļas uz priekšu": tas tik tāds pļedenītis, tik tâ jau pledenē uz priekšu Oberkurl. Vgl. plederis 1 und pledinât.

Avots: ME III, 368

plideniski iet Fest., = plidenêt.

Avots: ME III, 343

pludenis, der Westwind Bielenstein; pludenis - "vakara ziemeļa vējš, kas mē̦dz nest vasarā lietu un ziemā atkusni".

Avots: ME III, 353

plūdenis,

1) der Kork an der Angelschnur
Kokn. n. U., der aus Kiefernborke gemachte Schwimmer an der Angelschnur Bielenstein Holzb. 678 (Abbildung S. 679);

2) der Nordwestwind
L.: plūdens rīta vējam pretī turas Seif. Chrest. II, 15;

3) die Liquida
(in der Gramm.);

4) plûdenis ² Lautb., = plûdene;

5) plûdenis "was auf einem Fluss abwärts geflösst wird"
Saikava.

Avots: ME III, 360

puodenis: "Malup" ME. III, 454 in "Mahlup" zu verbessern.

Avots: EH II, 345

puodenis Malup, = puôdniẽks, der Töpfer.

Avots: ME III, 454

pūdenis, eine Art Kaffscheune Setzen; dissimilatorisch aus *pũnenis (zu pūne, pūnis)?

Avots: ME III, 445

pusmūdenis "pusmûža cilvē̦ks" VL. n. Celm.

Avots: ME III, 430

raudenis,

1) = rauda I, das Rotauge L.;

2) ein Netz zum Fangen der Rotaugen, Bleyernetz
L., Manz., U.

Avots: ME III, 483

*rēdenis (vgl. rēdens; od. *rēdene?): rēdeni (einen leichten Rock) valkājuši vīrieši vasarā Bolven.

Avots: EH II, 368

‡ rudenis AP., Frauenb., = rudens, der Herbst.

Avots: EH II, 381

rudenisks (li. rùdeniškas), rudenîgs, herbstmässig, herbstlich: rudeniski es dziedāju, rudeniski gavilēju: rudenī nuolīguoju tālajās tautiņās BW. 358. rudenīgās, bāli klusās dienas Duomas I, 842.

Avots: ME III, 553

sedenis: auch Pas. XV, 407 (aus Sessw.).

Avots: EH XVI, 474

sedenis "sē̦tas vaba" Schnickern: sedenis ielīdis sienā tik dziļi JK. spēris ar sedeni (vabu) šai taisni virsū ebenda; vgl. zedenis, zediņi, sedinis.

Avots: ME III, 811

sēdenis, ‡

2) ein einquartierter (russischer) Soldat
Pas. XV, 195, (mit ê) Saikava: dzīvuo ... kâ sēdeņu krievs P. V. Šis ar mani tiesāties? 4.

Avots: EH XVI, 480

sēdenis, ein Freischlucker, einer, der nicht arbeiten will Laud.; wohl zu sêdêt.

Avots: ME III, 823

šķîdenis,

1) = šķīduonis Wolmarshof;

2) "ziemlich dünnflüssiger Brei"
Bauske.

Avots: ME IV, 48

šķiêdenis C., šķìedenis ² Plm. n. RKr. XVlI, 81, Kartoftelbrei. Zu šķiêst.

Avots: ME IV, 51

slidenis, ein ausgleiten machender (schlüpfriger) Weg, od. ein solches Wetter Ar.

Avots: ME III, 931

slideniski, Adv., gleitend: aiŗi, kuŗus laidām slideniski pa ūdeni Apsk. v. J. 1903, S. 615.

Avots: ME III, 931

šļûdenis, Glatteis AP., C.; eine Lawine MWM. VIII, 853; = šļũteres C.

Avots: ME IV, 78

šļûdeniski Arrasch, C., Ogershof, Golg., Saikava, Sessw., (mit û ² ) Siuxt, Adv., = šļūceniski, šļūteniski: izvīlu dē̦lu māti uz slide̦nu le̦dutiņu,... vilku šļūdeniski (Var.: šlūceniski) BW. 23621, 5.

Avots: ME IV, 78

smaršûdenis,* Riechwasser, Odeur Turg. Muižn. per. 131.

Avots: ME III, 954

‡ *smirdenis od. *smirdene "?": dzīvuo tad kuopā ar katru kruogus smirdeni Švābe Vārds 122.

Avots: EH II, 538

snìegûden(i)s, Schneewasser: sniegūdeņa krājumi Berl. Māte 136.

Avots: ME III, 979

sprèdenis ² Lös., das Spinnrad.

Avots: ME III, 1016

spundeniski, Adv., "vienkuopus": šāviens gājis tīri spurtdeniski Vīt. 37. nuo pilnas sāpju vai e̦rru krūts e̦lpu izgrūž spundeniski Fest., Stelp.

Avots: ME III, 1029

studenis Infl., studens Wid., studi U., studiņš U., studīns U., Sülz, eingegallertes Fleisch; Plur. studiņi, eine Speise aus Kalbseingeweiden und Kartoffeln Uodziena, = spēķes A. v. J. 1897, S. 807. Aus r. стýдень "Sülze" (s. Leskien IF. XIX, 206), wobei studi aus dem deminutivisch aussehenden studiņi abstrahiert ist; die Form studīns stammt wahrscheinlich aus dem Gebiet, wo Deminutiva nicht auf -iņs, sondern auf -ĩns enden.

Avots: ME IV, 1100

stundenis, die Uhr, Sanduhr (smilšu stundenis MWM. VI, 750), Schlaguhr L., U., Infl.: stunden[i]s stundas ātri skaita Vēr. II, 10. saules stundenis, die Sonnenuhr Elv., L., U., Brasche.

Avots: ME III, 1107

svīdenis Ar. "launaga vējš vasarā"; zu svîst "schwitzen".

Avots: ME III, 1162

svinûdenis* Konv. ² 753, Bleiwasser.

Avots: ME III, 1160

ūdenis,

1) eine Wasserratte (arvicola amphibius
L.) L., RKr. VIII, 84 (nach U. nicht bekannt);

2) der Seerabe, Wasserrabe (pelecanus carbo)
Fischer 82; Seerabe, Kormoran (phalacrocorax carbo L.) RKr. VIII, 99; eine Art grauer Vogel, der sich am Tage an Seeufern aufhält und sich von Fischen ernährt, die Nacht aber in Morästen verbringt Ramdam. Wohl zu ûdens; vgl. Petersson Zur Kenntnis 9.

Avots: ME IV, 404

vedenis,

1) "der Hergeführte":
kuo tavs vedenis dara? Saikava;

2) ein bei seinen Schwiegereltern wohnender Schwiegersohn
Anekd. IV, 148.

Avots: ME IV, 520

vêdenis,* der Ventilator.

Avots: ME IV, 548

veldenis, die Walze Dr.; "zināms lumsts aude̦klam" (mit elˆ ) Sehren. veldenīce Kalzenau n. Bielenstein Holzb. 419, = veldene, ein Rund- od. Wellholz bei der Bandweberei.

Avots: ME IV, 527

videnis, ‡

2) die Mitte:
lielu karu videnī (ostle. Demin. zu vidus?) BW. 32178, 3 (aus Kalupe).

Avots: EH II, 780

videnis, der Rumpf J. Dāvis Skolas draugs II.

Avots: ME IV, 578

I zedenis Ar., ein lettischer Volkstanz.

Avots: ME IV, 701

II zedenis Spr., AP., Bers., Bewershof, Borchow, Burtn., Butzkowsky, Drosth., Festen, Gilsen, Gotthardsberg, Heidenfeld, Jürg., Kalnemois, KL, Kosenhof, Lennew., Lis., Lös., Lub., Lubn., Meiran, Meselau, Nötk., N.Peb., N.-Schwanb., Odsen, Ramelshof, Rengenhof, Ruhental, Saikava, Schujen, Selb., Selsau, Sessw., Stockm., Stomersee, zedinis Lub., Mar., zediņš Wid., = vab(iņ)a, riķis, ein Zaunstecken (gew. ein Fichtenast): kuo stāvi kâ zedenis Saikava. slinks kâ zedenis Meiran. izkaltis kâ zedenis Nötk. utu zedenis (Schimpfname für einen sehr abgemagerten Menschen) Nötk. kur tie zedeņi turēsies, kad stabi neturējās? Birk. Sakāmv. 102. - zedenis, ein ästiger Pfahl, daran man Leinsaat trocknet Brucken. - zedeņi AP., Bers., Drosth., Erkul, Gaigalava, Gilsen, Grawendahl, Kokn., Korwenhof, Linden(in Livl.), Lös., Lubn., Meselau, N.Peb., Ruhental, Schwanb., Serben, Sessw., zediņi Bers., Fehsen, Golg., Kalnemois, Kokn., Lis., Mar., Odsen, Orellen, N.-Schwaneburg, Rengenhof, Selburg, Selsau, Semershof, Siuxt, Smilten, Stomersee,

a) Plural zu zedenis resp. zedinis (oder zediņš?);

b) ein aus
zedeņi resp. zediņi hergestellter Zaun (Abbild. s. auch Bielenstein Hol2b. 177, Fig. 95): zedeņu (Lubn., Meiran, Nötk.) oder zediņu (Adsel, Autz, Bers., Borchow, Erlaa, Golg., Holmhof, Kalz., KatrE., Kokn., Mahlup, A.-Ottenhof, Schwanb., Warkh., Widdrisch, A. Melnalksnis Mazsalaca 47) sē̦ta (gleichbed. mit zedeņi

b). iedrāzies zedeņuos Austriņš Nop. vējā 64. gar ruobežas zedeņiem 91. stabi kâ zedeņi slaistās P. W. Šis ar mani tiesāties? 6. gar zedeņ[u] malu (Var.: gar sē̦tmalām ) BW. 20577 var. kurzemnieki savas meitas sapinuši zediņuos I2862. Etwa Ableitung von einem *ze̦da (oder *ze̦ds) "Tor"
< "Loch, Öffnung" (und in diesem Fall zu li. pryžeda "Backofenloch", wofür auch prieždà LChr. 359,22, an. gat "Loch, Öffnung", ae. geat "Tor" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 572)? Oder zu aschwed. gadder, ahd. gataro "Gitter" u. a. (bei Walde 1. c. 531 f.)?

Avots: ME IV, 701, 702

I zîdenis Kegeln u. Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 617. A. - Ottenhof, AP., Burtn., Fehgen, Jürg., KatrE., Kl., Kr., Nötk., Selsau, Sessw., Vīt., Wolmh., (mit î ² ) Ruj., zīdenis Baldohn, N. - Peb., Schujen, zīdens L., auch Plur. zīdeņi St., U., ein Fastnachtsgericht, Erbsen od. Bohnen mit Gerstengraupen od. Weizen, zusammengekocht mit einem Schweinskopf U.; Graupensuppe Kl.: tik dabūju zīdenīša (Var.: grūdenīša), kâ tai kūķa vakarā BW. 21094 var. zīdenis ar cūku pupām vai zirņiem A. Melnalknis Mazsalaca 51. lielīdami tumīguo zīdeni Vīt. 43; zîdenis ² Segew., Graupen. Wohl zu zîst.

Avots: ME IV, 731

II zîdenis, ein saugendes Kalb Lubn.; ein Säugling Lautb.

Avots: ME IV, 731

‡ III zīdenis Suitu k., S. 32, = zĩdene I.

Avots: EH II, 809

zvirgzdenis, in der Verbind. dzelzs zvirgzdenis, iron pyrite Antrop. II, 79.

Avots: ME IV, 777

âdeniẽks (unter âdenis und âdiniẽks): "Schindmährë - auch Frauenb.

Avots: EH I, 192

aĩdeniẽks, aidiniẽks (li. eidiniñkas), der Passgänger; aĩdeniski iet, im Passe gehen. Auch mit ei- (zu iet, gehen, li. eĩdina Jušk. "иноходью", eidinė "Gangart" und slav. idǫ "ich gehe" Lesk. Abl. 272 [und Bezzenberger BB. XXIII, 313]).

Avots: ME I, 12

àizbars,

1) die Verkürzung der Schwade im Mähen:
tu man aizbaru pataisījis, du hast zu tief in meine Schwade gehauen und sie mir dadurch verkürzt Hr.; neu begonnene Schwade: bars ir pie labības pļaušanas spaile; jaunuo, iesāktuo baru sauc par aizbaru Len. n. A. X, 1, 307;

2) das Mehl, das auf den aufgegangenen Teig geschüttet wird, bevor das Brot in den Ofen geschoben wird
Wolm. (dies also zu bẽrt);

3) Grütze, Grützkorn:
aizbara oder aizbaru putra, putraimu p. Lasd., Lös., Sessw., Tirs., AP.;

4) āzbars, dial. für aizbars, eine Speise von abgestossener, von Hülsen befreiter Gerste
= grūdenis N. - Bartau. Etn. I, 3;

5) vom Hagelregen:
sniegs bira kā aizbars Tirs.

Avots: ME I, 18

atlaîda, atlaîde̦ns laiks, denis">atlaîdenis, atlaîdnis [Stelpenhof], auch atlaîdiês laiks,

1) gelindes Wetter, Tauwetter:
[neviena ziema nav bez atlaidas Stelpenhof]. ja sniega pē̦rslas krīt lē̦ni, liduodamas, tad gaidāma atlaida Etn. II, 191. Instr. atlaîdãm, ruckweise, zuweilen: zirgs velk atlaidām;

2) * der Urlaub:
viņš tiek skaitīts par biskapu atlaidā MWM. XIII, 516;

3) atlaîdi, atlaîdas (li. atlaidà), n. MWM. ein Kirchenfest, Versöhnungstag;
mit grē̦ku pieduošanas diena erklärt: braukt uz atlaidiem;

4) der Ablass:
atlaidas nav nekas cits kā tikai laicīga suoda pieduošana par grē̦kiem Kat. Kal. 1901, 8.

Avots: ME I, 170

atradnis, denis">atradenis,

1) der Fund:
cik priecīgs e̦smu, jums caur šuo atradnīti varē̦dams par jūsu laipnību pateikties Lautb.;

2) der Findling
A. - P.; Lautb. CF. li. radinỹs, Fund, Findling

Kļūdu labojums:
jāizmet (zu streichen ist): atradenis,

Avots: ME I, 183

atzîdelis (li. atžindùlis), atzîdenis, ein Kind, dem die Mutter wegen ihrer Abwesenheit erst nach Verlauf einiger Zeit, einiger Tage die Brust gibt, dann auch ein Kind, das füp einige Zeit entwöhnt, wiederum die Mutterbrust erhält: kad māte, atstādama bē̦rnu mājā, paliek kaut kur ciemā par ilgu, tā ka gailis viņu tur aizdzied, un tad zīda bē̦rnu, tad tāds bē̦rns tiek par atzīdeli, kam tik ļaunas acis, ka, tiklīdz tas paskatās uz kādu bē̦rnu, tad tas neguļ par nakti, tiek bīstami slims u. s. w. RKr. XI, 75; LP. VII, 681.

Avots: ME I, 213

audaļa, ein eifriger, energischer Arbeiter: iet kā audaļa; kuo ņem priekšā, tas iet kā nuo ruokas Etn. IV, 49. Zu russ. удалой "kühn". [Eher vielleicht zu li. audinis "nordostwind", áudra "Toben, Tosen, Stürmen", indem le. audaļa urspr. die Bedeutung "Sturmwind" gehabt haben könnte; hierher wohl auch le. aũdrums (wohl von einem Adj. * audrs "stürmisch"), audeniski, aũmakām und aulis II; vgl. Endzelin KZ. XLIV, 67.]

Avots: ME I, 214

bradinis (unter bradenis).

1): auch Kaltenbr. ("Walenetz"),
Warkl. ("ein Netz zu dreien"), (bradins) Wessen.

Avots: EH I, 236

bridnis, = denis">bridenis Freisiņ.

Avots: ME I, 331

I bruôdiņš (unter bruôdenis),

1): auch KatrE.; Sussei, Wessen, (bruôdeņš) Kaltenbr., (brùodiņš ² ) Sonnaxt; bruodiņi, die dreieckigen Löcher für den Rauchabzug in den schornsteinlosen alten Häusern unter dem Firstende Lubn. n. BielU.; bruôdeņš Auleja, = ‡ bruôdnieks;

2): auch (bruôdeņš) Warkl.: cisu jumtam bruodeņu nuoklaj ar sūnām Warkl. zĩle dzied... staļļu bruodiņā (Var.: staļla spāres (jumta) galiņā) BW. 13949, 3 var.; ‡

3) die obere Tür einer Heuscheune
Saikava.

Avots: EH I, 247

II bruôds [Warkhof], auch bruods, - s, = bruodenis: raganas pa jumta bruodu aizlaidušās LP. VII, 602. ve̦ca puiša dvēselīte rijas bruodi lidināja BW. 13141. rijas bruoda galiņā BW. 3158, 1.

Avots: ME I, 342

čuore, auch čuoris,

1) der Dachfirst
[čùore ² Lis.]: cīrulis ceļas pār rijas jumta čuori A. XXI, 136;

2) nama č. od. čukurs, das Gewölbe über dem Herde, der Rauchfang:
mani uzkāra čuorī dūmuos LP. VI, 148;

3) = bruodenis: ve̦damuos miruoņus varējuši redzēt caur rijas čuori skatuoties Etn. IV, 174. bezdelīgas jau žvidzināja savuos pērklīšuos staļļa čuorē A. XXI, 417.

Avots: ME I, 427

dene (li. denė "Deckbrett des Kahns"), denis (li. dẽnis "Decke eines Kahnes"),

1) das dreieckige Brett im Hinterteile eines Bootes als Sitz für den Steuermann u. zugleich als Behälter
Mag. VII, 1, 124. denes - sēdekļi laivas priekš- un pakaļgalā Etn. II, 167;

2) die Decke der Kajüte:
apakš deņa, in der Kajüte; virs deņa, auf dem Kajütenborde Mag. II, 3, 117. [Nach Fick Wrtb. III ^4, 199, Trautmann Wrtb. 51 und Persson Beitr. 39 f. zu mndl. denne "Verdeck", ahd. tenni "Estrich" u. a.; aber der Bed. wegen eher wohl entlehnt aus dem Germ., woran auch Sommer Balt. 63 denkt.]

Avots: ME I, 455

dìenišķs, dìenišķîgs, täglich: mūsu dienišķu maizi duod mums šuodien! ar muokām viņš dienišķuo ē̦d. vecenīte nuoplēšas ar darbiem un raizēm dēļ dienišķas MWM. VIII, 592. [Ein Adverb in der Bedeutung "täglich" Passio v. J. 1587: es essme deniske py yums ssedeis.]

Avots: ME I, 483

I dukurs,

1) [dukuris N. - Schwnb.], ein tiefes Netz
[s. Bielenstein Holzb. 670] an einem Bügel mit einem Hamen und einer Gabel, an welcher ein Fischer das Netz hält, während ein anderer oder mehrere andere mit einer Stange (der purga oder dem dukurs) die Fische in das Netz treiben Kand., Dobl., Alt-Rahden; vgl. grūdenis;

2) eine Stange
[s. Bielenstein Holzb. 666], mit welcher man die Fische in das Netz treibt (dukurē od. dukuruos) Lasd.;

3) gar Daugavu dukurs = mazs žuburains kuoks, nuo virsuotnes taisīts, ar kuo makšķeres uzmeklē Etn. IV, 65. [dukurs L., ein Quirl, Maischholz.]

Avots: ME I, 512

dùnka: auch (dunka) Dond., (mit ùn ² ) Saikava, . (mit un̂ ² ) Siuxt: dunkas duod grūdeniski; siteniski ne Saikava. liku šam dunku sānuos ebenda. dabij[u] dunkas mugurā BW. 22111, 2.

Avots: EH I, 343

‡ dze̦ga, auch Plur. dze̦gas; das Gesims: gar namu dze̦gām pilēja le̦dte̦kas A. Brigadere Daugava 1928, S: 1029: nuokrita nuo nama dze̦gām liels dze̦gu gabals Latv. Sargs 1927, N‡ 80. stundenis uz krāsns dze̦gas Daugava 1928, S. 1240.

Avots: EH I, 352

dzīvenis Bers., = denis">grūdenis, denis">zīdenis.

Avots: ME I, 559

eideliski, für eideniski, schnell / springend (gehen) Alt - Rahden.

Avots: ME I, 566

è̦lkūne ² (unter è̦lkuons). auch Erlaa n. FBR. XI, 11, Gr.- Buschh. n. FBR. `XII, 72, Auleja, Bers. (veraltet), Borchow, Eversmuiža, Kaltenbr., KatrE., Līvāni, Lös., Lubn., Oknist, Pilda, Sonnaxt, Sussei, Warkl., Weissensee; Wessen, Zaļmuiža, Zvirgzdine; è̦lkūne ² Linden in Kurl.; e̦lkūna Stockm., bemerkt sai, dass in Lettg: e̦lkūne, stellenweise rein lautlich zu auк΄īņa gewordenist.

Avots: EH I, 368

ģiltene, [ģiltine Nerft, Wessen], gew. ģiltenis Bers., Lös.,

1) das Totengerippe, Skelett
St.: izdiluse kâ ģiltene LP. VI, 986;

2) ģiltenis, ein abgezehrter Mensch
Stockm. n. Etn. I, 90;

3) [ostle. džiltine ² Warkh., der personifizierte Tod;]

4) ģiltene, eine verlarvte Person, die den Tod vorstellt
Kurl. n. U. Aus li. giltinė˜ "Todesgöttin, Tod" [dies nach Būga Aist. Stud. 161 dissimilatorisch aus * gintinė (vgl. le. ģindenis?), das zur Wurzel von dze̦nu "treibe" gehöre].

Avots: ME I, 699

glimduoņas laiks Dünab., = gļimdenis.

Avots: ME I, 626

grūbes, = denis">grūdenis Adsel, Kokn.; Graupen, s. A. XIII, 492. [Aus nd. grūben "Graupen".]

Avots: ME I, 667

‡ grūdene "ein Brei aus Weizenkörnern" Bixten. Vgl. grūdenes unter grûdenis I.

Avots: EH I, 411

grũdienis (aus grūtdienis), auch grũdenis L., St., U., Kand., ein verlassenes Kind, Waise [grūdenis wohl nur in Mundarten, wo suffixales ie gekürzt ist.] S. auch grûdenis.

Avots: ME I, 667

II grūdienis (unter denis">grûdenis I),

2): = grûdiẽns 2: grūž piestā grūdieni R. Ērglis Pel, bar. vectevi 72. Vgl. li. grūdiẽnė "Gericht aus zerstampften Körnem".

Avots: EH I, 412

grûdiẽns,

1) der Stoss:
vēja grūdiens izgāzis kuoklē̦tāju jūŗā LP. V, 85; lietus grūdieni; [

2) eine Speise aus gestossenen Erbsen
Ronneb., Smilt. Vgl. grūdenis].

Avots: ME I, 667

‡ I grūdinis Bērzgale, = denis">grūdenis II oder grūdeklis 1.

Avots: EH I, 412

grûdums, das Gestossene; grūdumi, = grūdenis; gehackte Blätter für Schweine: grūdumus grūst cūku baruošanai Baltpurviņš Agrā rītā 20.

Avots: ME I, 668

grūstenĩca, ein Essen (= denis">zīdenis), putra nuo miežiem ar cūkas ausi Grawendahl.

Avots: ME I, 668

grūtas, grūteņi, s. grudenis; miežu grūtas, Gerstengraupen U.

Avots: ME I, 669

grūteņi, s. grūdenis.

Avots: ME I, 669

īdes vējš U., = īdenis.

Avots: ME I, 834

idis, s. īdenis und idus.

Avots: ME I, 701

ĩds, s. īdenis.

Avots: ME I, 834

idus [Nogallen], s. īdenis. [Aus liv. ida "Ost", s. Thomsen Beröringer 253.]

Avots: ME I, 702

‡ ielaida Schwitten "= ìelaidenis 2".

Avots: EH I, 525

izslapinât,

1): "von innen nass machen, befeuchten"
Seyershof: aukstā ūdenī traukus izslapināja; tad lēja pienu iekšā; ‡

2) allmamicn ausscnöpten:
tapināta nauda ir kâ ūdenis span[n]ī, kas, ja tuo arvien slapina, paliek mazāk, kamē̦r beidzuot gluži izslapina, un tad ir span[n]is tukšs Dünsb. Trīs romant. gadīj. 88. i. (allmählich austrinken) pudeli Schnehpeln, Wandsen.

Avots: EH I, 480

ķinka,

1) Kartoffeldickgrütze
Adsel, Kürbis; [ķìnka Jürg., = grûslis

3, grûdenis

2]; 2) zerzaustes Haar; der Weichselzopf
Spr. Vgl. činka IV.

Avots: ME II, 382

[laidījums Für.

I, = denis">laidenis 1: zaglis nuo laidījuma zivis izņēmis]

Avots: ME II, 403

liẽde̦ns [Nigr.,

1) schlank
Nigr.]: vai liede̦na priede auga de̦guošā siliņā ? vai liede̦ns tē̦va dē̦ls tāļam gāja sievas ņemt ? BW. 12437 [aus Rujen;

2) liẽde̦ns "glatt"
Ramelshof; mit Glatteis bedeckt: liẽde̦ns ceļš Ruj.; liẽde̦ns laiks Dond. "atkalas laiks";]

3) "?" ar tuo veci nevar ne˙kuo liede̦nu izrunāt, tam vēl tādas ve̦cas tumsuoņu duomas Busch. liedeņa [von einem substantivischen nom. s. * liedenis] cilvē̦ks jau tâ nerunās ibid.

Avots: ME II, 492

mednis, Demin. auch me̦dnē̦ns, der Auerhahn, das Auerhuhn (tetrao urogallus L.) : Sprw. mednis mednieka negaida. labāk zīle ruokā, nekâ mednis kuokā, besser eine Meise in der Hand, als ein Auerhahn auf dem Baume. [Wohl aus * mednis (= li. medìnis "hölzern"; vgl. medenis, Leskien Nom. 377 und Le. Gr. 47); als der"Baumvogel"zu le. mežs.]

Avots: ME II, 590

mûžs,

1): dzīves m. paliek apspiests ... un bēdīgs Pēt. Av. II, 217, nuovē̦lē̦dams ilgus mūžus Tautguoža sē̦tai Vindedze 51. kaķa m. Frauenb., ein schweres Leben:
saimnieki mūža dienu e̦suot netaisni Saul. Raksti V, 110;

2): ak tu mūžu dienu! Siuxt, = ak m˙!

4): mūža zeme "?" Wessen. Zur Etymologie ist auch pusmūdenis in Betracht zu ziehen!

Avots: EH I, 839

nùosviêst, ‡ Refl. -tiês,

1) sich niederwerfen; sich hinlegen:
viena stāvus, ... uotra sakņubuse uz de̦guna, ... trešā nuosviedusies plaudeniski Janš. Dzimtene I ² , 514;

2) = nùomestiês 3: krekliņuos nuosviedies Tdz. 56260, 1.

Avots: EH II, 94

I palaîdene: palaidenis - auch Gramsden; īstam makšķe̦rē̦tājam mazāk baudījuma sagādā palaideņu likšana Jauns. Raksti V, 339. dzija palaideņu šņuoŗu pagatavuošanai Kaugurciems.

Avots: EH II, 147

[I palaidene Alt-Bergfried], palaidens U., [denis">palaidenis Nerft "makšķere, kuo palaiž ūdenī"], eine Setzangel [Bielenstein Holzb. 679 (mit Abbild.); vgl. palaidiens 2].

Avots: ME III, 54

pavediens, denis">pavedenis Glück I Mos. 14, 23, Richter 15, 14, pavedens (?) U., der Faden (vom Zwirn): Sprw. kur pavediens, tur kamuols. kad dienas gaŗas, tad pavediens īss. stāsta pavediens A. v. J. 1893, S. 66. iesāktās valuodas pavedienu ruokā ķert Kaudz. M. 34. atkal duomu pavedienā me̦zgls Vēr. I, 908. dzīves pavediens Kundziņš Ve̦cais Stenderis I. bāŗdu pušķuo jau dažs labs sudraba pavediens Jauna Raža IV, 70. meita bij bez mūža pavedieniem plaukstās LP. III, 83. zirneklis... pavedienus auž LP. VI, 1, 289. tam cauri ve̦lkas šalkas kâ sarkans pavediens Rainis Vēja n. l. 17. Sonderbar ist die ostle. Form pavîdins (mit ī aus ie) Mar. n. RKr. XVII, 129.

Avots: ME III, 135

plaudus, Adv., = deniski">plaudeniski, auf dem Bauche liegend: zem kušetes Maijiņa plaudus uzgulusēs lielam sējumam Druva I, 195. Ursprünglich etwa: in der Stellung eines Schwimmenden? Zu plaûst I ?

Avots: ME III, 324

plauteniski Gold., (mit aû) Bers., = deniski">plaudeniski.

Avots: ME III, 328

II pliksnis "plītne" (ein kleiner, breiter Fisch, plaudenis) Etn. IV, 166. Nebst plikstiens I anscheinend zu li. pleĩkti "(einen Fisch) aufspalten und breitlegen", wozu Walde Vrgl. Wrtb. II, 91.

Avots: ME III, 344

‡ racenis, ein gewisses Fischernetz (= "bradenis") Saikava.

Avots: EH II, 348

sedinis Gr.-Busehhof, = denis">zedenis.

Avots: ME III, 811

sêdiņš,

1): auch Aahof n. Zemzare Lejasc. 114; ‡

2) ein Stammgast (in der Schenke):
kambarī bija visi ve̦cie sēdiņi Ciema spīg. 143; ‡

3) = sēdenis 1 (?): nuostāvējāmies visi ... tā sēdiņa (gemeint ist der Gutsbesitzer)
priekšā Azand. 235.

Avots: EH XVI, 480

I sẽklis Lindenhof, Wolmarshof, Ruj., Widdrisch, C., PS. sèklis Ranzen, Drosth., sêklis ² Ekau, Selg., Zögenhof, Jürg., Nigr., Bauske, Matkuln, Windau, sèklis ² Kr:, sēklis Spr., Lennewarden, Ringmundshof, sêkle ² Sassm., sēkle Dahlen, eine Untiefe, Sandbank, die Flusswate: laiva uzskrēja (uzmetās, uzdūrās, uzķērās) uz sēkļa Lennewarden, Ringmundshof. ūdenis, kur . . . trūd . . . neskāitāmi sēklī uzgājuši kuģi A. XX, 886. izvilkuši savas laivas iz jūras sēklī A. v. J. 1896, S. 132. viņa sēklī pārbrida pār upīti A. XX, 164. (fig.) svešā pilsē̦tā kâ uz sēkļa izsviests A. v. J. 1897, S. 656. viņš materiālā ziņā bija gluži uzskrējis sēklī A. XI, 258. Zu se̦kls.

Avots: ME III, 825

II šìlka ² : "svārki, mētelis" Heidenfeld; grābj sev pie vē̦de̦ra - jūt citu šilku, ... - nu kļuvis pats par vilku J. Medenis Sējējs 1939. S. 4.

Avots: EH II, 626

siteniski: dunkas duod grūdeniski, - s. ne Saikava.

Avots: EH II, 491

I skaidene BW. 13970, 2, skaidenis 18563, = skaidiena.

Avots: ME III, 864

šķè̦pnesis* der Schwertbruder: Albe̦rts dibināja šķē̦pnešu ordeni Konv. ² 389. šķē̦pnešu pils MWM. VI, 563. šķèpnieks* Celm., MWM. VI, 603, der Schwertbruder; der Hellebardenträger Dr.: šķēpnieku ordenis Konv. ² 289.

Avots: ME IV, 33

šļūteniski Spiess n. U., Annenburg, (mit ũ) AP., C., (mit ù ² ) Bers., Saikava, Sessw., Adv., = šļūceniski: dē̦lu māti... uz le̦du izviļāju,... vilku šļūteniski (Var.: šļūceniski, šļūdeniski) BW. 23621, 7. vilcis šļūteniski gar zemi LP. V, 75. ve̦lns izrāva bē̦rzu un šļūteniski aizvilka pruojām VI, 461. Jānis šļūteniski nuobrauca pa kalnu lejā Salis.

Avots: ME IV, 79

‡ II stibriņš Kl.-Roop "denis">zedenis (sē̦tas kuoks)".

Avots: EH II, 578

studi, s. studenis.

Avots: ME IV, 1100

studiņi, studiņš, s. studenis.

Avots: ME IV, 1100

‡ studinis Zvirgzdine, = denis">studenis.

Avots: EH II, 593

stūkums: "abgestossene, von Hülsen befreite Gerste" ME. III, 1109 zu ersetzen durch "= denis">grūdenis".

Avots: EH II, 597

svīdene um Windau, denis">svīdenis Dond. (mit î ² ), Uozuolnieki, svîdeņi ² Popen, ein Fladen aus Roggenmehl, in Fett gekocht und im Ofen bebacken (soll frūher zur Festmahlzeit gehört haben).

Avots: ME III, 1162

tikšêt Wid., tikšinât, ticken: pie sienas ... tikšēja ... stundenis Latv.

Avots: ME IV, 183

tītaviski(s), Adv. "= deniski">eideniski": bē̦rns,. kam vēja pinekļi, iet tītaviskis JK. VI, 41

Avots: ME IV, 206

tītaviski(s), Adv. "= deniski">eideniski": bē̦rns,. kam vēja pinekļi, iet tītaviskis JK. VI, 41

Avots: ME IV, 206

‡ *ūdene od. *ūdenis, ein gewisses Gerät zum Fischfang: zivis saķe̦rtas ar ūdeni Puišk. 75. Zu ùda ² .

Avots: EH II, 740

ûdens, -ns (nach Biel. gen. comm. [?]) od. -ņa, bei Glück als maskul. i- Stamm (daneben aber auch gen. s. ūdena Joh. 5, 4, ūdeņa Offenb. 21, 6. nom. pl. ūdeni II Mos. 15, 8; Offenb. 17, 15, dat.-instr. pl. ūdeniem II Mos. 8, 6 u. a.). ûdenis Nötk. (neben ûdens), ûde̦ns ² Sessau, Siuxt, ûdins Nerft, ûdins ² Rutzau, -ņa, ūdinis PlKur., (mit û ²⁾ Dunika, Rutzau, tahm. *ûdiņš ² (> ûdiš) in Dond. u. a., Demin. ûdentiņš, ūdeniņš BW. 28902, 1 var., ūdesniņš BW. 11913, 2, ūdisniņš, das Wasser: Sprw. ūdens taukiem nepe̦ld pa virsu Br. Sak. v. 1286. kur dziļāks ūdens, tur vairāk zivju 1289. kur ūdeņa daudz, tur ūdens piete̦k 1280. kas ūdeni sēj, tas vēja pļauj 1282. izlietu ūdeni nevar sasmelt JK. II, 624. tik skaidrs kâ jūras ūdentiņš Br. 72. ūdens skaidrs kâ zītars. akas, avuota, upes, jūras ūdens, Brunnen-, Quell-, Fluss-, Seewasser: nesit (2. pl. imper.) akas ūdesneņu! BW.12693. dzēra strauta ūdisniņu Pas. I, 244 (aus Biržgalis). dzeŗam(ai)s ūdens, Trinkwasser: labs dzeŗams ūdens SDP. VIII, 63. acu, mutes mazgājamais ūdens, Wasser zum Waschen: rītā agri iene̦s... mutes ūdens LP. V, 332. meitām vajadzēja acu ūdeni ienest VI, 818. liels ūdens, tiefes Wasser (im Fluss) Grünh.; mazs ūdens, seichtes Wasser ebenda. dzīstuošs ūdens LP. III, 82, Heilwasser. pie ve̦lna e̦suot mirstamais ūdens un dzīvības ūdens V, 265. ūdens kāpj, das Wasser steigt; ūdens krīt, das Wasser fällt (nach der Überschwemmung, wenn Hochwasser geweserä ist). apgādāt, ka ūdenis ir atkal upēs JK. V, l, 30. nuogrimuši... vare̦nuos ūdenīs Glück II Mos. 15, 10. ūdenis tapa aizturē̦ti Ezech. 31, 15. darīšu es viņu ūdenis skaidrus 32, 14. padebesis bez ūdenim Judas 12. meitiņ[a] te̦k uz aku ūdenī (nach Wasser) BW. 5477, 1. ļaudis mani slīcinava ūdentiņa kanniņā 8629, 1. vai (pietrūka) jūŗā ūdesniņa (Var. ūdentiņa)? 30974 var. ūdens cauri netecēs 14762; 25002. apaļš tautu kumeliņš, ūdens virsū nestavēja 5077 var. ūdeņa (ūdiņa Latv. Saule 1927, S. 619 [aus Ob.-Bartau]) burbulīt[i]s 15950, 1. rudzu lauks kâ ūdenis līguoja 9388, 1 var. (pazudis) kâ ūdenī iekritis, wie im Wasser verschwunden Dr.: pazudis - tik˙pat kâ ūdenī vai ugunī iekritis LP. VII, 644. zuobins kâ ūdenī iekritis 525. zvē̦rs nuozudis kâ ūdenī III, 61. Krišs stāvēja kâ ar ūdeni apliets Krišs Laksts 6. viņš palika . . . kâ ar ūdeni apliets A. v. J. 1896, S. 749. viņš gribēja mežā tikt kâ zivs ūdenī (von grossem Verlangen gesagt) Kra. Vit. 115. dzīvuo (jūtas) kâ zivs ūdenī (Wohlbefinden ausdrückend). - ūdeni nuolaist, Wasser abschlagen. - Plur. ūdeņi, Gewässer U. (daher abstrahiert ūdenis "Gewässer" neben ūdens "Wasser" Lennew.) ūdens rijēji (um Wenden), Bodenvertiefungen, die schnell Wasser aüfsaugen Ar. Nebst li. žem. unduo und apr. unds (wundan) "Wasser" zu lat. unda "Woge", ai. undáti "benetzt". Vgl. daneben einerseits li. vanduõ "Wasser" und andrerseits ai. ud(a)n-, gr. ύ'δωπ, ύ'δος, slav. voda, got. watō "Wasser", arm. get "Fluss" u. a., wozu Walde Vrgl. Wrtb. I, 252 ff., Trautmann Wrtb. 337, Boisacq Dict. 998 f., Johansson BB. XVIII, 10, Reichelt KZ. XXXIX, 68, Meillet MSL. XXI, 253.

Avots: ME IV, 404, 405

uzzaļuôt, grün werden: rudzi jau labi uzzaļuojuši. nātres, kuras... piesaulītē bija pasteigušās uzzaļuot R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 118. jumts bija sūnām pārklājies, kas jauki uzzaļuoja, kad tuvuojās rudenis Daugava I, 1060.

Avots: ME IV, 400

I velˆdene Erlaa und Ogershof n. FBR. XI, 11, vèldene ² Kl., ein Teil des Webstuhls Spr., (mit elˆ ) C., Golg., Nötk., Stomersee, Vīt.; das Querholz der Weberhefteln Bers., Borchow, Kalzenau, Laud., Lubn., Mar., Meiran, Saikava, Schwanb., Wessen, (mit elˆ ) Bers., Ramkau, Zvirgzdine, (vèldine ² ) Pilda; ein runder Stab, daran die ve̦lki beim Beginn des Webens befestigt werden (mit elˆ ) Kreuzb., Odensee, Stockm., Warkl.; ein runder, 4 - 7 Fuss langer Stab am Webstuhl, woran das Ende der Leinwand befestigt wird Laud., "austuvēm apakšējais kuoks ar zuobratu galā, ap kuo tinas gatavais aude̦kls" (mit elˆ ) Alswig; "zināms lumsts aude̦klam" (mit elˆ ) AP., Bers., C., Jürg., KatrE., Lubn., Meiran, Ogershof, Saikava; "apaļš kuociņš, ar kuo šķiŗ šķiemeni" (mit elˆ ) Mahlup; "apaļais nīts kuociņš"(velˆdine) Wessen; ein Rund- od. Wellholz bei der Bandweberei Bielenstein Holzb.419; das Wellholz am Webstuhl (mit elˆ ) Kreuzb., Lis., Warkl.: veldeni liek ve̦lku (me̦tu) starpā, kad ve̦lk aude̦klu uz buomja Golg. piestiprina pakājas (paminas)... pie nīšu veldenēm A. Xl, 84. caur šķietu vai riekumu izvē̦rtuo dziju cilpās ieliek veldeni, apaļu, apmē̦ram 1 collu re̦snu kuoku, lai dzijas netiek atpakaļ ebenda. pie riešamās velˆdenes piestiprina dzeiņa jeb ve̦lku galu; ap aizaužamuo veldeni apsien uotru dzeiņa galu, kad tas ir jau uzriests un kad sāk aust Bers. Pēterītis paņe̦m nuo strellēm veldeni Vīt. 75. nīšu veldenes, die oberen Stäbe, die in den Weberhefteln stecken Bielenstein Holzb. 400, (mit elˆ ) Bers. nuolaižama veldene, ein runder Stab, der durch die Schlingen der Kettenenden des Webstuhls geschoben wird Bielenstein Holzb. 399. guovis apaļas kâ veldenes Celm. meita kâ veldene ("= labi izaugusi") C., Golg., PS. Nebst veldeni, veldenis und veldīte zur Wurzel von velde.

Avots: ME IV, 527

viêntuļnieks,* ein Einsiedler, Anachoret: vientuļnieku mūku ordenis Konv. ² 1641.

Avots: ME IV, 667

zedinis,

1) s. zedenis

II;

2) ein aus
zediņi hergestellter Zaun Zaļmuiža n. Latv. Saule v. J. 1923, S. 112, Warkl.

Avots: ME IV, 702

zediņš, s. zedenis

II.

Avots: ME IV, 702

I zîdiêns ² Segewold, = denis">zîdenis I U.; Erbsensuppe (mit î ² ) Ruj. - Thorney.

Avots: ME IV, 732

žļampa,

1) comm., ein Mensch od. ein Tier, das viel und Verschiedenes trinkt (mit
am̃ ) Schibbenhof; "nesātīgs, netīrīgs ēdējs" Ekau;

2) "dubļi, denis">šķīdenis" (mit am̃ ) Hinzenberg: nu ir gan ārā žļampa! Hinzenberg.

Avots: ME IV, 815

zuõbe̦nbrãlis, der Schwertbruder: zuobe̦nbrāļu ordenis Vēr. II, 1255. zuobe̦nbrāļu me̦strs MWM. VIII, 383.

Avots: ME IV, 755