Paplašinātā meklēšana

druvas, die Furcht, Angst, der Schrecken: kuo tad nu druvās var visu atminēties izsacīt Naud., Alt- Rahden n. A. XI, 761.

Avots: ME I, 505

apẽ̦nuôt, tr.,

1) beschatten:
kuoki apē̦nuo druvas. zē̦na jaukuo pieri apē̦nuo kupli brūni mati Lautb. mākuoņa saulīti apē̦nuoja BW. 21474;

2) in Schatten stellen:
apē̦nuo un pārspēj ve̦cuo galvas pilsē̦tu Doku A.;

3) betrügen
(Rujen nach U.).

Avots: ME I, 85

aplĩguôt, tr.,

1) in Johannisliedern besingen:
aplīguot saimnieci, māju, druvas, pļavas, luopus un citu mantu;

2) das Besingen beendigen:
viss, kas līguojams, bij aplīguots. Refl. -tiês, sich gegenseitig zu Johanni besingen. aplīguošana, das Besingen zu Jahanni; aplīguošanâs, der Wechselgesang der neckischen Johannislieder: apdziedāšanuos Jāņuos nuosauc par aplīguošanuos Etn. IV, 71.

Avots: ME I, 102

apstaĩgât,

1) herumgehen:
saimnieks apstaigājis ap māju LP. VII, 311;

2) tr., umwandeln, herumgehend sich ansehen:
apstaigāt un aplīguot druvas JK.; laukus RKr. VIII, 39.

Avots: ME I, 125

atkusa, atkusnis, atkusuonis Naud., atkusis Spr., atkuši Mar. RKr. XV, 105, das Tauwetter: laiks bij atkusnī. aukstums bij pārvērties miglainā atkusnī A. XII, 181. druvas katru reiz atkušņuos pārplūst B. Vēstn. pēc aukas un vējputeņa nāk atkusnis Kaudz. M.

Avots: ME I, 169

briêdîgs, im Wachtum stark zunehmend, wohlgedeihend, anschwellend, grobkörning, ergiebig, strotzend: ja aprīlī pumpuruotas apses, tad auzas būs būs briedīgas Etn. II, 73; briedīga maize, Brot, das aus gutem, im trockenen Sommer gewachsenen Korn gebacken ist, wobei wenig Mehl quellend viel Brot schafft; briedīgi graudi; briedīgas druvas; briedīgs ze̦lums; fig., briedīga pilnība, briedīgas sekmes. palievs dievu dieviņam, nu briedīga (Wachstum befördernd, fruchtbar) vasariņa BW. 1055.

Avots: ME I, 337

briêst, - stu (- žu), - du (li. brę́sti), intr., inch., quellen, schwellen, dichter werden, im Wacstum, an Dicke, Fülle zunehmen, der Reife entgegen gehen: izkaltusi muca briest upē. graudi, vārpas, pumpuri, druvas, meitas krūtis, vē̦ders briest. briest man rudzi, briest man mieži, briest man jauna līgaviņa. es uzaugu tieva, gaŗa, tad vēl briedu resnumā. tēvs dilst de̦lams, māte briest briežama Tr. III, 98. Fig., tumsa, duomas briest. te krūtīs jau saistītie spē̦ki briest Vēr. II, 38. mūsu sirdis brieda gaviļu priekuos. R. Sk. II, 106. Weiterhin zu apr. pobredints "beschwert". [Auswärtige Beziehungen sind unsicher, vgl. Berneker Wrtb. I, 85 (zu poln. ja - brząd "Zweig des Weinstocks" ) und 356 (zu gr. βρένϑος "Stolz", ir. brynne "Brust", kymr. brynn "Hügel" ) Persson Beitr. 20 und Zupitza Germ. Gutt. 129 und KZ. XXXVI, 65 (zu ae. brant "steil, hoch" ) und Trautmann Apr. Spr. 313.]

Avots: ME I, 338

dalît, -u, -īju (li. dalỳti), tr.,

1) teilen:
tē̦vs ar dē̦lu zemi dala Ltd. 1179. dali, māmiņa, manu tiesu BW. 16402. dabūjām rieksta kuolu, tuo uz pusi dalījām 3635. kārtis dalīt. brūte dalīja savu pūru, die Braut verteilte die Geschenke. Sprw.: kāda tē̦vuzeme gan tiem jādala;

2) dividieren:
dali seši ar divi. Refl. -tiês,

1) sich mit der Teilung beschäftigen, sich teilen:
šķir,amies mēs, māsiņas, kuo tik ilgi dalāmies BW. 17597. divi nelieši dalījās gar tuo manu augumiņu BW. 9474. es dabūju tuo meitiņu, kur puisē̦ni dalījās 15305. es dalīšuos tavā liktenī Vēr. II, 147;

2) von statten gehen:
kad es gāju druviņā, druvas darbi dalījas BW. 8038. dalāms, teilbar; dalīšana, das Teilen, die Teilung, Division; dalītājs, der Teiler. Zu daļa.

Kļūdu labojums:
sich teilen = sich teilen; zanken, streiten

Avots: ME I, 435

drava, dreve, drave Selb., dravs,

1) ein Waldbienenstock
(= duore): kur, bitīte, drava tava (Var.: draves tavas, dravi tavi) BW. 18360, 2. Autines latvieši sūdzas, ka Cē̦su bruņinieki tiem nuoņēmuši druvas un dravas Plutte 94. [drava kuoks BW. 30252.] dravu egle, dravu priede, = duoŗu e.; vgl. Biel. Holzb. 190. dravus dēt, Bienenstöcke aushauen Elv.;

2) "?": ap bišu dravas laiku kalps uzkāpis uz rijas LP. VI, 73. Zu li. dravìs, drevė "ein Waldbienestock",
[apr. drawine "hölzernes Bienenfass", aksl. дръва "Holz", ai. dravya-ḥ "zum Baume gehörig", got. trìu "Holz, Baum," alb. dru "Holz, Baum," gr. δρῦς "Eiche" u. a., s. Osthoff Parerga 147 f., Trautmann Wrtb. 60, Būga KSn. I, 45 ff. u. a.]

Avots: ME I, 493

druvenieks Lasd., druvesnieks Laud., druvasnieks Bers., MWM. XI, 57 (V. Egl.), der Feldarbeiter.

Avots: ME I, 505

klizmêt, - ẽju, tr., schädigen, ein Unglück zufügen: raganas klizmē cilvē̦kus LP. VII, 638. burvji skrien kaudzes izskatā ar viesuli kaimiņa druvas klizmēt VII, 129. Refl. - tiês, missglücken, nicht gelingen: vienād˙vien man klizmējas Naud. gāja labi, kâ vajaga, neklizmējās ne mazākā mē̦rā LP. VII, 611.

Avots: ME II, 230

lãma (li. lomà [acc. s. lõmą] "niedrige Stelle auf dem Acker; [Senkung, Grube: Daukša Post. 36, ₆ und 44, _1]),

1) eine niedrige Stelle, Lache, Senkung auf dem Felde oder auf der Wiese, eine Pfütze
[Neuenb., Prawingen, Bauske], Grube: vai jūs redzējāt tuos ūdeņus? visas lāmas pilnas Druvas I, 274. [rāvas lāmā bija rudzi kâ kārkli Janš. Dzimtene ² I, 16. lāmas plēst ar... lemesnīcu BW. 34538.] māte pamāca iet pie vienas lāmiņas acis mazgāt LP. IV, 55. [lãma, ein Sumpf Lvv. II, 31; lãma Selg., ein kleiner Teich im Walde"]. lāmiņa [od. lāmīte U.] (ein Grübchen) vaiguos Grünh. Ansītis atskrēja ar lāmas pieri BW. 20229, 1; [eine Wiese zwischen Feldern Stuhrhof; "eine trockene, grasreiche Erhöung zwischen Äckern" Glod.; eine niedrig gelegene und schlechte Wiese Schönberg; eine Wiese Lvv. II, 8, 31, 76, 92, 110, 116, 124, 125, 127, 132, 137, 142;

2) vienā lāmā U., in einer Masse, durcheinander.
- Wenigstens in der Bed. 1 wohl eher nach Būga РФВ. LXXI, 56 und KSn. I, 258; (s. auch Trautmann Wrtb. 162) nebst slav. lomъ "Sumpf, Bruch" und bulg. lam "Grube" zu le . limt (s. dies) usw., als (nach Walde Wrtb ² 409) zu la. lāma "Lache, Morast, Sumpf", das auch aus * lacsmā (zu lacus "stehendes Gewässer, Grube") entstanden sein könnte (zu la. lāma gehörend müsste li. lomà wohl eine akutierte Wurzellänge aufweisen. Zur Bed. 2 vgl. lāms II.]

Avots: ME II, 438

likãm, in der Verbindung mit liku od. atliku, über und genug, in Hülle und Fülle: nu liku likām! Druvas I, 136. kuģi piepilda liku likām Apsk. dzīvuoja atliku likām A. XI, 476.

Avots: ME II, 467

nùobèigt, tr.,

1) zu Ende bringen, beendigen:
darbu, dzīves gaitu, druvas gabaliņu. uzvilkdama es dziedāju nuobeigdama gavilēju BW. 320. pusis darbu nuobeidzis, rijā atgulies LP. VII, 603;

2) den Garaus machen, töten
vai manu bē̦rnu gribat nuobeigt? Aps. jāj pie sava ķēniņa raganu nuobeigt LP. V, 341. Refl. - tiês,

1) enden:
diena nuobeidzas LP. IV, 64. celiņš nuobeidzas pie mājiņas IV, 212;

2) verenden, sterben:
luopi kūtī e̦suot nuobeigušies LP. VI, 82. raganai jānuobeidzas muokās VII, 580. Subst. nùobèidzẽjs, wer endet, beendigt; nùobèigšana, das Beendigen; nùobèigšanâs, das Verenden nùbeìigums, das Ende, der Schluss.

Avots: ME II, 760

nùobrist [li. nubrìsti],

1) intr., hin-, ab -, herabwaten, (in Wolken) untergehen (von der Sonne):
bridin nuobrien saule Skuola III, 22. saule nuobrien, rītu būs lietus, die Sonne geht zwischen Regenwolkwn unter, morgen gibt's Regen Hr.,

2) abtreten, abtrampeln:
bite druvas nenuobrida BW. 6511. Refl. - tiês, watend nass werden, sich beschmutzen: pats medinieks bij nuobridies līdz ceļu galiem Dok. A. ubags nuobridies līdz kaklam LP. VI, 303.

Avots: ME II, 765

‡ paklẽ̦gât, ein wenig (eine Weile) schnattern, schreien Dunika, Rutzau: gūžas dzirdamas šad tad paklē̦gājam druvas viņā galā.

Avots: EH II, 142

pìedziêdât,

1) zu-, hinzusingen:
pie katras Jāņu dziesmu rindiņas allaž vēl piedzied galā klāt: līguo, līguo! BW. V, S. 18. Jēcis nevarēja citiem līdzi piedziedāt Tirzm. 17. piedzied meitām brūtgānus Mag. XX,3,153;

2) herbeisingen, singend herbeilocken:
Jānīt[i]s lūdzās, lai mēs dzieduot, lai Anniņu tam piedzieduot BW. 606. dziedi, dziedi, ganu meita, kāda ve̦lna piedziedāsi? piedziedāsi pārnuovada kruoga, tirga dzē̦rājiņu 458;

3) vollsingen:
vai ar dziesmu piedziedāšu (werde satt singen) savu ... vēderiņu? Mag. XX, 3, 153. viņas piedzied visas malas Plūd. LR. IV, 149. piedziedāt druvas Zalktis I, 111. (klajums) putnu piedziedāts Veselis Tīr. ļaudis;

4) viel singen:
kuo nu piedziedāsi tukšā dūšā? Lennew. Subst. pìedziêdãjums, der Refrain.

Avots: ME III,

‡ ratvirsis, der Wagenkorb (?): pačamdīja ... ratvirsī Sārts Druvas san 183.

Avots: EH II, 355

‡ rē̦gains, gespensterhaft; strautmalas kailie kuoki paradījās rē̦gaini Sārts Str. 219. kuopš tās rē̦gainās nakts Jaun. Ziņas 1938, № 75. rē̦gainās pārduomās Druvas san 28.

Avots: EH II, 369

II saaûst, Refl. -tiês,

1): (dzija) rupa bija savē̦rpta, rupa sasaaude Kaltenbr. (fig.) istabā saaudās ar˙vien biezāks mijkrēslis Sārts Str. 119; ‡

2) viel für sich fertigweben:
ziemā viņa bija krietni saaudusies, - uotrkārt kuplāks sacēlies pūrs Sārts Druvas san 272.

Avots: EH II, 395

‡ sadejuôt,

1) tanzend sich versammeln:
visi sadejuoja tur kuopā;

2) eine gewisse Zeit hindurch tanzen:
s. līdz pusnaktij;

3) beim Tanz miteinander harmonieren:
jauki (scil.: ir) ar tevi s. Sārts Druvas san 114.

Avots: EH XVI, 402

‡ sadūŗuôt, (die Finger) zu einer Faust krümmen: sadūŗuotie pirksti iztaisnuojāš Sārts Druvas san 4. Refl. -tiês, sich zu einer Faust krümmen (von Fingern): pirksti sadūŗuojas Sārts Druvas san 64.

Avots: EH XVI, 405

sagreizt: sagreizis ... pirksts Sārts Druvas san 103.

Avots: EH XVI, 409

I sajàust: sajaužuot klēpī ne̦sta stàva kairi Sārts Druvas san 118.

Avots: EH XVI, 414

saklaigât, ‡ Refl. -tiês, einander laut zurufen: mazu cilvēciņu saimīte tur saklaigājās kuopus ar pavasaŗa putniem Sārts Druvas san 272.

Avots: EH XVI, 417

‡ sakupluôt(iês), kupls werden: druvas ... bija sakupluojušās un līguojās Anna Dzilna 80. mākuonis gaisā sakupluojās Salis.

Avots: EH XVI, 421

‡ II same̦rguôt "?": krustu šķē̦rsu same̦rguotas kāpnes Sārts Druvas san 39.

Avots: EH XVI, 430

samĩdît, ‡

2) (Korn) trampelnd ausdreschen
Iw.: rudzi bij pa dižuo pusi (= pa lielākai daļai) samīdīti. Refl. -tiês, ‡

2) eine Weile hin und her treten (?):
Zaiga atkal samīdījās maurā Sārts Druvas san 143.

Avots: EH XVI, 431

sar̂gs,

1): druvas s. tevi kuls BW. 29154 var.

Avots: EH XVI, 442

saskanêt,

1): glāzes saskanēja, un visi dzēra Blaum. Raksti IV ⁵ (1937), 64. zvani vien saskanējuši ... pagalmā Sārts Druvas san 274; ‡

3) klingend (schellend) sich irgendwo zusammen mit anderen einfinden (?):
saskanēja, sazvadzēja zābakaini precinieki VL. aus Daudsewas FBR. XVII, 161. ‡ Refl. -tiês, = saskanêt 1 (?): jau sasaucas vēji, jau saskanas liesmas Skalbe Raksti I (1938), 159.

Avots: EH XVI, 447

saskatît, Refl. -tiês, ‡

2) lange od. intensiv ansehen:
nav labi, kad uz tādām drausmu vietām saskatās. rādās sapņuos ... Sārts Druvas san 95.

Avots: EH XVI, 447

‡ sašķautņuôtiês "?": seja bija kļuvusi vēl cietāka, pat vaigu apaļumi gatavuojās s. Sārts Druvas san 98.

Avots: EH XVI, 453

sastaruôtiês,

1): die ME. III, 745 gegebene Bed. ist sehr fraglich; ‡

2) s. ar ..., einander entgegenstrahlen:
viņu acis sastaruojās ar līksmajām sveču liesmām Sārts Druvas san 7.

Avots: EH XVI, 451

savārpt,

1) in Ähren schiessen
Rutzau: rudzu druvas... tikkuo savārpušas Rīta skaņas I, 121;

2) zusammentrakeln
Bornsmünde (mit ã).

Avots: ME III, 783

I saver̂kšķinât: ve̦ctē̦vs brīžiem saverkšķināja kruokainuo sejas ādu Sārts Druvas san 26.

Avots: EH XVI, 465

‡ šķavuôt Pas. VIII, 356, Sārts Druvas san 88, = šķavât.

Avots: EH II, 629

skubîgs,

2): auch (eilig)
Pampeln, Rutzau, Schrunden, (flink) Dunika, Nötk.: s. zirgs Aahof, Grawendahl, Meselau, Raiskum, Selsau, Sessw., Stom. skubīgi (adv.) vedināja tuo ārā Sārts Druvas san 76.

Avots: EH II, 514

slapsts,

2): naktī te nu nāk kâ s. Sārts Druvas san 228.

Avots: EH II, 520

slìedêt C., (mit iẽ ) Ruj., Salis, -ẽju, das Getreide, das Gras der Wiese niedertreten, Gänge darin machen U., Wessen: sūta sargus nuopiļņavuot, kas pa nakti sliedē pļavu Pas. IV, 275 (aus Dricē̦ni). bite druvas nesliedēja (Var.: sliedes nedarīja) BW. 6511. uz e̦ze̦ra linus sēju, ... piesacīju gaigalām, lai rauduves nesliedē (Var.: nebraukā, nešļuokā) 28399.

Avots: ME III, 938

‡ smailgalis, ein mit einem spitzen Ende versehener Gegenstand: s. nazis Sārts Druvas san 178.

Avots: EH II, 532

‡ smurkstêt "?": rubenis smurkstēja katlā Sārts Druvas san 79.

Avots: EH II, 541

II spala,

1): auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 77, Kalupe, Warkl., (Messerstiel)
AP., Fest., Oknist, Sonnaxt, (Handhabe der Sense) Kaltenbr., (Handhabe des Pfluges) Saikava, (Handhabe der Sichel) Ramkau: līdz spalai iegrūda viņam ... sānuos savu ... nazi Skalbe Raksti IV (1938), S. 274. tutens, kura s. bij apšūta ar plānu ādiņu Vanagu ligzda 136. Ivara pirksti žņaudza arkla spalas Sārts Druvas san 30; ‡

2) der Schlüssel (den man ins Schlüssetloch steckt)
Döbner, (spaliņa) AP., Saikava; spaleņa "tā atslē̦gas daļa, kas paliek nuoslē̦dzuot pie durvīm" Warkl.

Avots: EH II, 545

‡ stiprruocis, jem. mit starken Händen od. Armen: atgadās pat stiprruoča vīrietim Sārts Druvas san 53.

Avots: EH II, 580

strīkala sers., strikalts ² Golg., Lis., strīkulda C., strikulis Jürg., strīkulis U., ^{strikuls 2} Sessw., strīkul˜ts Behnen, strīkults L., Erlaa, N. - Bergfried, strikubls Burtn., strikuols ² Sessw., Lub., strīkuols U., das Streichholz fürs Getreidemass: kruodzinieks drīzi atnāca ar mē̦ru, strīkultu un garnicu De̦glavs Ve̦cais pilskungs 59. ar magaziņas strīkultu tuo izdauzīja Kaudz. Izjurieši 21. druvas kļuva līdze̦ni vienādas kâ ar strīkuolu nuovilkts labības pūrs Druva II, 276. Aus mnd. strîkhoit.

Avots: ME IV, 1091

svir̃kstêt,

1): svirkstēja rugāji ap ... kājām Sārts Druvas san 140.

Avots: EH II, 619

tirpaîns: tirpainas muocības Sārts Druvas san 155.

Avots: EH II, 684

tralluôt: tur tralluoja putniņš sīks Sārts Druvas san 241.

Avots: EH II, 690

‡ trīsuoņa, (eine Zeitlang anhaltendes) Zittern: lapu trīsuoņu Sārts Druvas san 25.

Avots: EH II, 696

‡ uzjundît, erregen: viens vārds uzjundīja vis˙tumšākās dziņas Tēvija vom 24. Januar 1942. šīs vare̦nās (scil.: dziesmas) uzjundīja cilvē̦kā vis˙apslē̦ptākuos spē̦kus Sārts Str. 206. atrisinājums ... uzjundīja trauksmei pēdējo ne̦rvu saiklīti Druvas san 89.

Avots: EH II, 723

uzmudrinât, ‡ Subst. uzmudrinājums, = uzmudinājums: māsas u. trauca Ivaru ... kājās Sārts Druvas san 93.

Avots: EH II, 729

uzraukt, ‡ Refl. -tiês, sich emporraffen (?): Taila sauca, uzraukusies sē̦dus šūpuļa tīklā Sārts Druvas san 132.

Avots: EH II, 731

uzskàistiês: "lai viņas iet!" ve̦ctē̦vs uzskaitās (sagte erbost) Sārts Druvas san 68.

Avots: EH II, 733

varza,

1): "sarežģījums" (mit ar̂) Sonnaxt; "sarežģījies juceklis" (mit ar̂) KatrE.; varzas "visādas nederīgas piemē̦tātas lupatas, valgi u. c." A.-Schwanb.;

2): auch Lng. (unter zvejuot); "ein Netz zum Aalfang im Strom"
(mit ar̂) Saikava;

4): "sarežgīta lieta, būšana; nepatīkama darbība" (mit ar̂) Sermus, (mit ar̃) AP.; "sarežgītas padarīšanas" Meselau; doktors neielaidās gaŗākā varzā, juo bija jau pārliecinājies, ka vārdiem vien nav laužama ... ieduomīgā daba Sārts Druvas san 33;

5): "daudz dažādu un nepatīkamau sanācēju" Meselau: "... pìeklīdīs atkal mūsu māja pilna ar visādu varzu" ... "kas nu par varzu? nav jau ne˙kādi svešinieki" Azand. 4; eine Schar unruhiger, lärmender Kinder
(mit ar̂) Grosdohn, Warkl.; "lielāka drūzmēšanās" Mērdzine; varzas A.-Schwanb., Kinder, die allzu viel hin und her laufen;

7): auch (mit ar̂) Kalupe.

Avots: EH II, 758

‡ virpains, wirbelnd (?): v. viesulis Sārts Str. 243. pa ... dūmeni izšāvās virpaina grīste Druvas san 29.

Avots: EH II, 787

II vizinât, glänzen, schimmern: ze̦lta sakte, tā spīdēja, tā vizināja BW. 33009 var. ze̦lts pa virsu vize̦nāja 31012, 6. spārnu gali tīru ze̦ltu vizināja 12403. visas manas uzactiņas sudrabiņa vizināja (von ergrauten Brauen gesagt) 5381, 2. visi muni druvas ceļi sudrabiņu vize̦nāja 27964, 7 (ähnlich: 27973). vainadziņi kâ austriņa vizināja 276, 1. ezeriņš vizināja sīkajām raudiņām 30752. brālīšu zuobeniņi uz tautām vizināja 13302. ze̦ms uozuols, platas lapas, pret saulīti vizināja 12304, 7. vidū saule vizinaja (Var.: vizuojās, laistījās u. a.) 3692, 2. Zu vizêt I.

Avots: ME IV, 631

I zibinât (li. žìbinti "mit einer Fackel u. a. leuchten"),

1) leuchten lassen, blitzen
L., U., BW. 33704: kas uguni zibināja? BW. 10033, 1 var. zibinādami ar elektrisku kabatas late̦rnu Veselis Netic. Toma mīl. 125. savas griezīgās acis zibināja Kaudz. Izjurieši 119. dusmu starus zibina Zeif. III, 2, 151. kuo tu tur zibini (entzündest [streichend] Zündhölzchen)? Lubn. zibins zibināja BW. 16691, C., Ruj., Salis, Trik., Wolm. visu vakaru pamalē zibināja Nötk. sāka... zibināt ar˙vienu stiprāk A. XX, 252, pē̦rkuonis sācis zibināt krustim RKr. VIII, 2. acis zibināt zibināja Austr. kal. v. J. 1893, S. 32; flimmern: druvas zibināja, kad vējiņš saules vizmu uz viņum trīsināja MWM. VIII, 484;

2) sehr schnell bewegen,

a) einen Finger (warnend oder drohend):
Andrievs zibina man ar pirkstu Eldgasts Vižņi 50 (ähnlich in Ruj.);

b) die Flügel:
cīrulis gaisā spārnus zibina Sessw.;

c) die Füsse:
bē̦rns zibina kājas Lubn. kuo nu tur ziblni (läufst zwecklos hin und her) nuo klēts uz istabu? Bauske. Refl. -tiês, flimmern: saule pa vēja kustinātām ābeļlapām zibinās istabā uz grīdas Domas I, 225; "= žibināties". nezibinies man priekšā! Dond. n. RKr. XVII, 65.

Avots: ME IV, 716, 717

‡ zirnekļains, mit Spinngewebe durchzogen: zirnekļainajām pagriestēm Sārts Druvas san 61.

Avots: EH II, 809

žvãkstêt,

1): ūdens žvākst, kad tuo lej traukā Dond. rudzu laukā sāka ž. izkaptis Sārts Druvas san 139. žvīkstē̦dama, žvākstē̦dama tautu meita gaŗām iet Tdz. 59990. "drāzās" ME. IV, 843 in "drāžas" zu verbessern;

2): mit à ² Kokn.

Avots: EH II, 824