Paplašinātā meklēšana

I buduksnis, die Erdaufwühlung der Schweine: sēšu cūku budukšņuos BW. 11289.

Avots: ME I, 345

[II buduksnis, auch budurksnis (Oppek.) und budūzis (Sinolen) "eine aus Brettern angebaute Hütte für Schweine".]

Avots: ME I, 345

‡ čaduks, ein Instrument zum Flechten von Bastschuhen Saikava.

Avots: EH I, 282

cimduks, eine Pferdekrankheit Schwanb. [Vielleicht aus d. Etzündung entstellt.]

Avots: ME I, 383

‡ duduks (?) VL. aus Lettg., = ruduks.

Avots: EH I, 339

‡ dūduks "die Taube, Haustaube" Kurmene.

Avots: EH I, 346

duks Stom., = duka 1.

Avots: ME I, 511

‡ I duksîgs, dick, rot (vom Gesicht) Frauenb.: d. vaigs.

Avots: EH I, 340

‡ II duksīgs "mürrisch; verschlossen" Bers.

Avots: EH I, 340

duksis, ein Hundename (Dux): tuo duksis nesa pa luodziņu istaba BW. 12838 var. še, duksīti, puc, duksīti 13499. 1.

Kļūdu labojums:
še, duksīti = se̦, duksīti

Avots: ME I, 511

‡ duksît A.-Schwanb., Bers. "= duksnît".

Avots: EH I, 340

duksna. ein Knuff V.

Avots: ME I, 511

duksnējs [Kl., Kreuzb., Bers., Borchow], sumpfig.

Avots: ME I, 512

[duksns Kalz., korpulent: duksna meita. Nebst li. duksav dass. wohl zu daudz; zum Suffix vgl. le. re̦sns dass.]

Avots: ME I, 512

duksnît: auch NB. ‡ Refl. -tiês, -ĩjuôs "mit der Stirn stossen" Iw.: guovs duksnījas ar pieri.

Avots: EH I, 340

dukstît, -u, -īju, puffen, Rippen stösse geben, stochern.

Avots: ME I, 512

duksnît, -u, -īju, knuffen, puffen: viņš man duksnīja ar dūri sānuos Katzd. [Vgl. li. duksnóti "стучать".]

Avots: ME I, 512

dukstît: auch Lems., Wainsel.

Avots: EH I, 340

duksts L., gew. Demin. dukstiņš, der Faustschlag, Rippenstoss: iegrūda, dukstiņu sāņuos.

Avots: ME I, 512

eĩduks: auch ("1 ¹ / ₂ Kopeken") Dunika.

Avots: EH I, 367

eĩduks [Goldingen], ein Ferding (ausser Gebraucht gekommene kleine Münze) tahm. n. U.: krāj, puisīti, sīku naudu pa vienam eidukam! BW. 29795. (Vgl. li. eidžiùkas "ein polnisches, altes Dreigroschenstück".]

Avots: ME I, 566

làiduks ² [Warkl.] s. laidaks.

Avots: ME II, 404

‡ pe̦rduks Frauenb., = pir̂dulis.

Avots: EH XIII, 224

piduks, = ikucis, piga, dūre Etn. IV, 34: piduku zuobuos grūst Poruk. šis... tikai piduku parādīja Pas. III, 397 aus Druw. Dissimilatorisch aus *piguks?

Avots: ME III, 212

purduksnis Erlaa, ein Schimpfwort.

Avots: ME III, 416

I riñduks: auch Schnehpeln; Demin. riñduķelis Frauenb.

Avots: EH II, 372

I riñduks Schrunden, Lautb., Gr.-Essern, Frauenb., U., auch rindaks, riñdaki Bauske, = liñdraks, der wollene od. halbwollene Weiberrock von der Taille bis unter die Kniee Sickeln, Kabillen, Laiden n. U.: man vajaga rinduciņu (Var.: rindaciņa, lindraciņu) BW. 7088 var. man māmiņa nuoaudusi dancuojamu rinduciņu 7474, 1 var. re̦dzu savu vīra māti bez rinduku (Var.: lindraku) staigājam 25360, 1 var. meita meitu vaicājās, cik gabalu rindakam (Var.: lindrakiem) 5687, 4 var. meitai rindakuos vien ķeras Līguotnis Stāsti II, 43. Wohl dissimilatorisch aus rindraks.

Avots: ME III, 528

II rinduks, das erste und letzte Netz in der Netzreihe Bielenstein Holzb. 655. Zu rinduksis.

Avots: ME III, 528

rinduksis, riñdukslis Adiamünde, der Netzbeutel L.; das Ende des aus zwei Leinen bestehenden Wemgallennetzes Bielenstein Holzb. 653; Etn. II, 107; "krustvirve tīkla galā" Nogallen (riñduksis). Aus liv. rīndøks dass., s. Thomsen Beröringer 277.

Avots: ME III, 528

ruduks: auch Kalupe, Pilda, Skaista, Zvirgzdine, Tdz. 37114 (aus Kaunata), 41685 (aus Bērzgale), 42449 (aus Rositten), 53121 (aus Nirza), 55677 (aus Domopol), Pas. VII, 130 (aus Sakstagals).

Avots: EH II, 382

ruduks Cibla, BW. V, S. 228, Welonen, = rutks, der Rettig: atradu (tautu dē̦lu) kâ rūgtuo ruduciņu BW. 21708, 1.

Avots: ME III, 554

saduksnît, ‡ Refl. -tiês, einander mit Fäusten bearbeiten: ar dūrēm saduksnījas Janš. Mežv. ļ. II, 171.

Avots: EH XVI, 404

saduksnît, s. sadukņît.

Avots: ME III, 616

‡ salduksna Pampeln, salduksne ebenda, lactarius piperatus.

Avots: EH XVI, 424

salduksnis,

3): "Pile" ME. III, 670 zu verbessern in "Pilz".

Avots: EH XVI, 425

salduksnis,

1) salˆduksnis Mar. n. RKr. XVII, 129; 136, N. -Laitzen, salduoksnis Kronv., saldūksne U., saldūksne ² Naud., salduoksne U., der Vogelbeerbaum
Oppek. n. U.; ein dem Striesenholz änlicher Strauch, der rote Beeren trägt, ein weiches, süsses Holz hat U.;

2) salduoksne, die Vogelbeere
Dr.;

3) salduksne Freiziņ, saldūksne Heniņ, salˆdūksne ² Autz, eine Art essbarer Pile. zu salˆds.

Kļūdu labojums:
Pile +Pilze

Avots: ME II, 669, 670

‡ šņuduks (mit u < uo?) Seyershof, ein Schnupftuch.

Avots: EH II, 653

‡ šnùrduks ² Kalz., das Taschentuch.

Avots: EH II, 650

šņurduks: auch Borchow.

Avots: EH II, 654

šņurduks, = šņurdauks(?): jātur ruokā šņurduks Plūd. Llv. II, 348.

Avots: ME IV, 98

uzdukstît, aufstochern, stochernd auffinden: uzdukstīt nuogrimušuo baļķi dūņās Wandsen.

Avots: ME IV, 326

varduksnis,

3): eine gewisse Pflanze
("= vidrīši") A.-Schwanb., (mit gelben Blüten, schmackhaft für Kühe; mit ar̂) Liepna; ‡

5) vardukšņi, ein feuchter, einschiessender Ort
Selb.

Avots: EH II, 757

varduksnis, s. varduklis.

Avots: ME IV, 477

ālet [wohl mit kurzem und betontem e], Interjektion, mit der Hunde gehetzt werden; zemnieks sauc: Duksi, Kranci,... ālet, ālet! BW. V, S. 226; vgl. alet, aletes.

Avots: ME I, 238

apduot, tr.,

1) herumreichen, austeilen:
brūtes tē̦vs apdeva visiem smalku šņabi BW. III, 1, 44;

2) ringsum geben, überall erlassen:
apduot ziņu Zb. XVIII, 332. Duksītis visiem apduošuot ziņu JK.;

3) zum Umlegen, Ankleiden geben:
es apdevu baltu kre̦klu savam siena pļāvējam BW. 28619, 3.

Kļūdu labojums:
visiem = viesiem

Avots: ME I, 83

I [budūksnis Druw., eine altes, schon verfallendes Holzgebäude; vgl. buduksnis 2.]

Avots: ME I, 345

‡ čadulis Saikava, = ‡ duks">čaduks.

Avots: EH I, 282

daũdz: par daudzu, zu viel Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 66; in der Bed. "sehr" auch Seyershof: kad d, ve̦ca guovs, tad iet ārā zuobi. Zu der in daũdz vorliegenden Wurzel gehört wohl auch le. duksns.

Avots: EH I, 309

ducîgs, dick, untersetzt, breitschultrig Stelp.: ļuoti ducīgu vīru Stari I, 339. ducīgs augumā Stari II, 585. [Vgl. ducka 1 und li. duksas "beleibt. völlig".]

Avots: ME I, 510

‡ dùdulis ² Linden in Kurl., = ‡ duks">dūduks.

Avots: EH I, 346

dùksnējs,

[1) = duksnējs C., Lis., Warkh., Renzen];

2) [dûksnēji Jürg.] = dūksnājs: aiz kalniņa dūksnējā [oder zu dūksnēja?] BW. 29804 var.

Avots: ME I, 525

dukt: Praes. auch *dukstu (s. unter sadukt).

Avots: EH I, 340

ìedukņît, [ìeduksnīt C., ìedukstît Trik.], einen Rippenstoss versetzen.

Avots: ME II, 11

laĩdaks, duks">laiduks Ringen n. U., [laĩdāks ² Rutzau], ein Faulenzer, Plumpsack, Lümmel, Taugenichts, ein verkommener Mensch Kand., Nigr., Grob., Etn. IV, 129. [gļē̦vā... rakstura dēļ viņš tapa saukāts par laĩdaku Janš. Čāp. 23. Nebst. li. laidokas "ein zügelloser Mensch" wohl aus poln. łajdak "Halunke".]

Avots: ME II, 402

‡ reja, = rejas: Duksis (ein Hundename) ... nuorija savu reju Brigadere Daugava 1928, S. 1520.

Avots: EH II, 364

rindaks, s. rinduks.

Avots: ME III, 527

rinuksis "das Ende vom Netz" Salis; vgl. rinduksis.

Avots: ME III, 529

rutks Dond., Selg., Adiamünde, Lis., Golg., Kl., Kreuzb., Bers., Warkl., bei Manz. Lettus: rutka, der Rettig (raphanus sativus L.): Sprw. ve̦se̦ls kâ rutks. tas auga spirgts un ve̦se̦ls kâ rutks JK. V, 1, 30. vīrs iznācis ve̦se̦ls kâ rutks nuo ūdens LP. IV, 235. puikas kâ rutki (von gesunden, kräftigen Knaben) V, 42. dzīvuo kâ rutks: viena galva, viena bē̦da JR. IV, 76. rutkus raut,

a) Rettige aus der Erde ziehen;

b) ein Kinderspiel
U. rutkus stādīt,

a) Rettige pflanzen;

b) auf den Kopf gestellt die Füsse in die Höhe recken
U. - rutka sakne, eine Pfahlwurzel Kalzenau n. U., Golg. - e̦ze̦ra rutks Konv˙l 532; RKr. II, 69; Etn. I, 30; Preip. 171 od. juodu (iudu Mag. IV, 2, 33) rutks Birsmann, Dond. n. RKr. III, 70 od. ve̦lna rutks U., Mag. IV, 2, 33; 79; Konv˙l 532; RKr. II, 69; Preip. 171, Erwahlen, der Wasserschierling (cicuta virosa L.): e̦ze̦ra rutkus lietuo pret pušumiem un pārgriezumiem Etn, I, 30. ve̦lna rutks izskatās pēc suņa burkāniem LP. IV, 51. traipekļainais ve̦lna rutks, gefleckter Schierling (conium maculatum L.) Konv˙l 532. lauka rutks, Ackerrettig (raphanus raphanistrum L.) RKr. I1, 77. meža rutks Buschh., Grünh., geum rivale. svē̦ti rutki U., Meerrettig. Nach Būga Ztschr. f, slav. Phil. I, 17 le. ruduks > rutks nebst osthochli. rudíkas aus einem altwruss. *ръдька < рьдька. Aber belegt sind im Slavischen nur Formen mit rьd- (woher li. ridíkas). Auch Herleitung aus mnd. rudik "persicaria" ist nicht wahrscheinlich, da damit eine ganz andere Pflanze gemeint ist. Am ehesten also vielleicht eine Umbildung vom entlehnten *ridiks unter dem Einfluss von ruds "rötlich; grau".

Avots: ME III, 565

‡ ruzs "?": ruzais duksi! Tdz. 46644.

Avots: EH II, 386

sadukņît, duksn%C3%AEt">saduksnît Wid., tr., mit Fäusten bearbeiten, Rippenstosse versetzen: kad tuos labi saduksnīja ar dūrēm Vēr. II, 180.

Avots: ME III, 615

sadukt, intr.,

1) sich niederbeugen, zusammensinken:
mežsargs sadukst pie zemes MWM. VIII, 544. zē̦ns satrūkstas, sadukst Vīt. 36. viņa sarāvās un saduka De̦glavs MWM. v. J. 1896, S. 675. Part. praet. saducis, zusammengesunken; matt, abgemattet, verdriesslich: Ķīsis stāvēja . .. saducis un nuošļucis Latv. Gustavs stāvēja galvu nuodūris, saducis Druva II, 722. kuo tu esi tāds sagājies, saducis (verdriesslich)? Matkutn. tu šuodien tāds saducis, nuopietns Druva II, 305. skrīveris sadukušā, tikkuo dzirdamā balsī lasīja Latv. sadukusi sirds, ein abgemattetes, bekümmertes Herz Elv.;

2) "schwach von Atem sein" L.; 3 = sadūkt I: saducis laiks.

Avots: ME III, 616

salduoksne, salduoksnis, s. salduksnis; salduoksnes "wilde Holunderbeeren" Mag. IV, 2, 70.

Avots: ME II, 670

saldūksne, s. salduksnis.

Avots: ME II, 670

šuojie, die Nachbarleute: šuojie aiz dārza stūra , . aizslē̦dz istabas durvis . . šuojuo Duksis Austriņš Dz. V. paldies šuojuo krusttē̦vam BW. 10232, 1. Beruht auf dem gen. pl. šùo "dieser"; vgl. šuomāte und šuotēvs.

Avots: ME IV, 112

stāvaiņi, hohe Stiefel, Wasserstiefei; stāvainīši kājās Austriņš M. Z. 92. Zultāns ar Duksi bij kâ pastalas ar stāvaiņiem - ūdenszābakiem Bračs Aukstā ē̦nā 3. līkājas stavaiņuos garuos... zemnieki.

Avots: ME III, 1052

*sunds oder *sunda "?": piekūst manas kājas, ruokas tādu sundu (Var.: tempi) vadājuot (gemeint ist ein Bär) BW. 25681 (aus Schlehk). Etwa abstrahiert aus einem deminutivisch aussehenden *sunduks (aus r. сундукъ, woher sundaka; zur Bed. vgl. sumka)?

Avots: ME III, 1121

varduklis,

1) Plur. vardukļi Ramkau, Odensee, vardūkļi Bers., Kalzenau, var̂dukšņi Alswig, A.-Schwanb., vardūkšņi Bers., Kalzenau, Froschlaich;
vardūkļi Bers., Kalzenau, vardūkšņi ebenda, etwas Schmutziges, Schleimiges;

2) vardūklis Lub., vardūksnis N.-Peb. n. Latv. Saule 1926, S. 411, Bers., Kalzenau, eine Stelle, wo viele Frösche sind;
vardūksnis Rite "ein Teich (in einer Wiese), wo Frösche quaken";

3) vardukle Konv. ² 1164, var̂duklis Ramkau, var̂dûklis AP., var̂dūkļi Erlaa, vardukļi RKr. II, 76; Konv. ² 1164, var̂duksnis AP., vardukšņi Mar., var̂dūkšņi Kosenhof (auch: vardūkši), Fehgen, Serben, kriechender Hahnenfuss (ranunculus repens L.); var̂dukļi Kokn., var̂dukšņi Mar. n. RKr. XVII, 111, 136 "zâle, kas aug slapjās vietās"; vardukļi Konv. ² 2320, eine Torfpflanze; var̂dûkļi Trik., var̂dûkšņi Trik. "eine Art Pflanzen mit kleinen silbergrauen Blättchen, die an feuchten Stellen wachsen und Erdbeerstauden ähnlich sind"; var̂dukšņi Blumenhof "zâle gaŗām lapām, kas aug laukuos"; duksnis">var̂duksnis Golg., Mahlup, var̂dûksnis AP., var̂dûkšņa AP., var̂dūkšņi Ogershof, eine Pflanzenart;

4) var̂dûksnis Erlaa "vieta, kas sniega izgulē̦ta, kur neaug ābuoliņš un labība" Erlaa.

Avots: ME IV, 476

I zvê̦rs,

1) zvḕ̦rs Serbigal, hochle. zvêris (z. B. in Bers., Golg., Gr. - Buschh., Heidenfeld, Kaltenbrunn, Kaunata, Kl., Lös., Lubn., Nerft, Oknist, Prl., Saikava, Sessw., Zvirgzdine; nur zvê̦rs hingegen in A. - Laitzen, Memelshof, Schwanb.), zvèris ² Mar. (n. RKr. XVII, 108 daneben zvê̦rs), Mahlup (nur im Vergleich viņš ir kâ zvèris ^2; sonst zvê̦rs), zvêris ² (li. žvėrỹs LitMnd. I, 267 und Altpr. Monatsschr. XV, 470) PlKur., das wilde Tier, die Bestie
U.: plēsīgs zvē̦rs, ein Raubtier U. meža zvē̦ri apē̦duši BW. 27116 var. tā nebēdza vilka zvē̦ra 13167, 17. suņi zvē̦rus tre̦nkā Kra. Vīt. 47. miesīgi brāļi kavās kâ zvē̦ri 60. ve̦lns apmetēs par vilku, par tārpu un par visaidu zvēri Pas. III, 43 (aus Kapiņi). es tev ierādīšu zvēri, kam gaļa lielāka I, 188 (aus Kolup). zvērīši viņu apsargā III, 316 (aus Lixna). e̦ze̦rā... ar že̦be̦rklu izcēlu zvēri Jauns. Pakans ar Duksi kâ zvē̦ri tam uzkrita Lapsa-Kūm. 13. Pēternieki zvē̦ra ļaudis (tierische, bestialische Menschen) BW. 12825, 1. kaut tevi zvē̦rs! Kaudz. M. 157, hol's der Teufel!

2) ein starker Mensch oder ein solches Pferd
Frauenb.;

3) zvēris Stockm., ein wilder, tierischer Mensch.
Zu li. žvèris (acc. s. žvė˜ri, in Dusetos, sonst žvė`rį, gen. pl. žvèrũ, An. 11), apr. acc. pl. swīrins, aksl. zvěrь (plur. zvěrije), gr. ϑήρ "wildes Tier", lat. ferus "wild", s. Trautmann Wrtb. 374 f. und Walde Vrgl. Wrtb. I, 642 f. Der o- Stamm in le. zvê̦rs beruht auf dem ererbten gen. pl. zvê̦ru (= li. žvèrũ,, gr. ϑηρῶν

Avots: ME IV, 773

duka, auch dūka,

1) Rippenstoss, Faustschlag, Stoss:
iegrūst duku sānuos. dabū duku mugurā. pirmais bij iedevis pircējam dūku pret ribām Akurater;

2) die Faust
AP., Gr. - Sess., Smilt., [Drsth.]: duk[u] uz duku parādīju BW. 18327. [Prellwitz Wrtb. ² 119 erinnert (mit?) an gr. δοίδυξ "Mörserkeule". wo δοι- Reduplikation sei.]

Kļūdu labojums:
2) die Faust = 2) auch duks, die Faust
uz duku = uz duka

Avots: ME I, 511