Paplašinātā meklēšana

dzîvnieks, ‡

4) der Einwohner
Gr.-Buschh., Linden in Kurl., (mit î ² ) Nabben n. FBR. XI, 72, Orellen n. FBR. XV, 152, Siuxt: mājas dzīvnieki Siuxt. viņās sē̦jās sagāja jauni dzīvnieki Gr.-Buschh.

Avots: EH I, 363

dzîvnieks,

1) ein lebendes Wesen, ein Tier:
putni un citi dzīvnieki. mikrobi ir sīki dzīvnieciņi Vēr. I, 953;

2) auch dzīvnieks. ein tüchtiger Arbeiter:
krietns darba dzīvnieks jau ir [Bauske] und Apsk. I, 282. tādu dzīvnieku puisi nee̦suot ne˙kad vēl turējuši Janš. liela darba dzīveniece BW. 7149;

[3) ein leben Könnender, ein sein Auskommen Habender
U.].

Avots: ME I, 560

ìedzîvnieks: auch Grenzhof n. FBR. XII, 16, Siuxt. nuo meža iedzīvniekiem Janš. Mežv. ļ. II, 373. (mājas) iedzīvniece Dzimtene V, 197.

Avots: EH I, 512

ìedzîvniẽks, der Einwohner.

Avots: ME II, 14

pìedzīvnieks U., = piedzīvuotājs.

Avots: ME III, 248

prìekšdzîvniẽks, der Vorarbeiter Sakkenhausen.

Avots: ME III, 395

baiga,

1) die Angst, Furcht:
aizdze̦n visu baigu St. skatuot augstās debesis, prāti apstulbst svē̦tā baigā St. Gew. Plur.: par pazemes dieviem ieduomājuoties, zemkuopim viesās krūtīs baigas un ce̦ras Pūrs I, 111;

2) eine Vogelscheuche, etwas Verkommenes:
baiga - panīcis un nuovārdzis dzīvnieks vai stāds Etn. II, 129.

Avots: ME I, 250

[dzīvuonis, = dzīvnieks Wid.]

Avots: ME I, 560

dzīvuotnis, = dzīvnieks Gr. - Behrsen.

Avots: ME I, 561

gnĩda,

1): tava bārda gnīdu pilna BW. 13056, 1 var.;

2): auch Dunika, Rutzau; "mazs, tūļīgs cilvē̦ks vai dzīvnieks" Sonnaxt; ein faules, langsames Pferd Dond.; ‡

4) gnìdas ² Skaista, Warkl., der Schinn;
‡

5) gnìdas ² Warkl. "sīki kukaiņi, knišļi".

Avots: EH I, 396

‡ I kazuls,

1) der Ziegenbock
Zvirgzdine;

2) "lē̦ns dzīvnieks" Mērdzine. Wohl aus r. козёл "Ziegenbock".

Avots: EH I, 597

I ķereklis

1) [Fangklaue]:
dzīvnieks izstiepj savus ķerekļus, kuŗus pēc patikšanas var ievilkt LA. ;

[2) der Griff, die Handhabe
Wid.]

Avots: ME II, 368

[ķe̦ve̦ns, ein ganz junges und ganz kleines Lebewesen (Tier od. Kind) Walgalen, Bixten, Prawingen, Focknhof; ķe̦vē̦ns Gold. "labi paaudzis dzīvnieks"]; ķevens LP. I, 81, ein recht fettes Kind, ein gut gewachsenes Kind.

Avots: ME II, 372

I ķirķis,

1) [ķir̂ķis ² Dond., ķir̃ķis Selg.], = circenis, das Heimchen Kand.: pie skursteņa iesāk ķirķis savu vienmuļīguo čirkstēšanu Duomas II, 5;

2) = ķirmis, ķirpis, ein ganz kleiner Holzwurm, der aber durchdringend Schreit L., St.;

3) ein Insekt, das die Netze zerfrisst
Rojen, Libau, [Dond.]: ķirķis ir mazs, mušas lielumā, iebrūns, plakans dzīvnieks, kas zvejniekiem nuodara milzīgus zaudējumus. tikkuo ūdas jūŗā izme̦stas, tad ķirķis ie klāt un nuoē̦d uz āķa izkabinātuo zivs kumuosu. ķirķis saē̦d jeb pārgrauž pušu tīklu vai ūdu ģīnas Latv.;

4) ķirķis als Repräsentant der Nichtigkeit, Winzigkeit:
zirgs tâ nuodzīts, ka tam beidzamais ķirķis izņemts nuo kauliem Etn. II, 177. kuo tur, saimniece, nuo tāda ķirķa izteikt! A. IX. 2, 139. [tu ķirķi dabūsi U. "du wirst (mit all deinem Schreien) einen Quark bekommen."] iegulies te˙pat manuos ratuos, apsegšu ar svārkiem, nesauodīs ne ķirķis, es wird dich niemand aufpüren LP. V, 166. tur nav ne ķirķis (= ķirķa) iekšā, da ist nichts drin Kand. [In Salis ķir̃ķis, ein magerer, junges Tier, das nicht recht wächst. - Wenigstens in den Bed. 1 - 2 wohl (als ein Lituanismus) zu li. kir̃kti "kreischen."]

Avots: ME II, 384

‡ I mê̦rgalis ² Ruj., "panīcis dzīvnieks" N.- Peb.: (fem.) mê̦rgale ² cūka Bauske.

Avots: EH I, 808

mugurkaũlaînis ,* mugurkaũlaîns dzīvnieks, mugurskaũlniẽks *, das Wirbeltier MWM. VI, 792; Konv. ² 832, 2115.

Avots: ME II, 661

mugurkaũls, das Rückgrat: divas guovis, viens mugurkauls (Rätsel: die Grenze); mugurkaula dzīvnieks, das Wirbeltier.

Avots: ME II, 661

‡ ņauba A.-Schwanb. "mazs, panīcis" (cilvē̦ks? dzīvnieks?).

Avots: EH II, 112

nùotrĩt,

1): n. kājai pirkstus jē̦lus AP., Dunika, Ermes, Heidenfeld, Prl. ‡ Refl. -tiês,

1) sich abreiben, abschleifen, abwetzen:
piedurknes nuotrinušās Sessw., Trik. dzīvnieks nuotrinies vienās asinīs Dunika, Zögenhof. skuolnieki nuotrinušies pa suoliem (so dass die Kleidung entzweigerieben ist) Schnehpeln. naži nuotrinušies (von langem Gebrauch) Schwitten. nazis nepareizi nuotrinies C.;

2) sich an etwas reibend schmutzig werden:
viņa tur nu nuotrinusēs ar uoglēm un suodrējiem Janš. Līgava I, 283.

Avots: EH II, 101

‡ II šmaũkstulẽ̦ns Nötk. "sīks dzīvnieks, kas šmaukstina".

Avots: EH II, 648

stel˜beris: iet kâ s. ("gruozīdamies un cilādamies"; mit "èl" ) Drobbusch; ein lebendiges Wesen mit unsicherem, taumelndem Gang (mit el ) Domopol; piedzēries iet kâ s.; gaŗš kâ s. (von einem hochgewachsenen Menschen) Sermus; mirte izaugusi kâ s. (lang, unschön, unbelaubt) Seyershof; kad cilvē̦ks ir tāds neapģērbies, tad saka: staigā kâ s. (liederlich gekleidet, namentlich wenn die Kleider zu kurz sind) ebenda; wer eilig, aber oberflächlich arbeitet Roop; "nenuosvē̦rts, vējīgs cilvē̦ks; cilvēks ar ātrām kustībām" Morizberg; "neizdevies, kaulains dzīvnieks" Allend.

Avots: EH II, 576

stùlbenis ² ,

1): "stulbs (negudrs) cilvē̦ks" Bers., Lubn., Odziena, (mit "ul˜" ) Schujen, Waidau, (mit ùl ) Kolberg, Nötk., (mit ul ) Ermes; s. tāds! cilvē̦ku valuodu nesapruot A. Upītis Pirmā nakts 425; "stulbs zirgs" Bers.; "stulbs dzīvnieks" Kolberg; ‡

2) "?": galms šaušalu stulbenī sastindzis vē̦ruoja Līg. medn. 180.

Avots: EH II, 593, 594

II svâpulis, ‡

2) "panīcis dzīvnieks" (mit â ² ) Zögenhof.

Avots: EH II, 612

‡ svìlpjaste ² Auleja,

1) "tieva, vāja, neizskatīga aste";

2) "dzīvnieks ar tievu asti".

Avots: EH II, 618