Paplašinātā meklēšana

glits (li. glìtas "schleimig"),

2): auch Gramsden, Grob. (von Kartoffeln).

Avots: EH I, 393

glits (li. (glitùs "glatt; клейкiй, слизистый; водянистый"),

1) schlüpfig, weich:
pēc lietus ceļš tik glits, ka kājas iekšā vien līp Nigr. taks atglitējis pa˙visam glits Apsk. I, 176;

2) schliefig, glitschig
Naud.: glita maize kâ klīsteris LP.; gliti kartupeļi, wässrige Kartoffeln (in gekochtem Zustand) Naud., [Neuenb.]; gliti rāceņi Gold. [Zu glids (s. dies), glietēt, la. glis (gen. glitis) "humus tenax", ae. œtclíƥan "ankleben" u. a. bei Trautmann Wrtb. 92.]

Avots: ME I, 627

‡ àizsklidinât, hin-, weggleiten machen Stenden: kas var le̦dus gabaliņu tālāk a. (pa le̦du)? Refl. -tiês, hin-, weggleiten, -glitschen Stenden; mit Schlittschuhen hin-, weglaufen Dunika, Kal., Rutzau.

Avots: EH I, 48

‡ àizslidinât, hin-, weggleiten (-glitschen) machen: a. puiku (pa le̦du), einen Knaben (der noch nicht Schlittschuh zu laufen versteht) an der Hand haltend und selbst mitlaufend auf Schlittschuhen hin-, weggleiten machen.

Avots: EH I, 49

àizšļûdinâtiês, hinglitschen, hingleiten: aizšļūdināties pa uolainuo ceļu uz istabu Poruks.

Avots: ME I, 55

‡ àizšļũkât,

1) hin-, wegrutschen, -glitschen, -gleiten:
bē̦rns aizšļūkāja pruojām pa grīdu. pīlē̦ni nezin kur aizšļūkājuši;

2) = ‡ àizšļukât.

Avots: EH I, 56

[aplâpis, -uša, verschimmelt, bemoost, glitscherig: kuoks, ce̦lms Bers.]

Avots: ME I, 100

‡ apslîdêt,

1) ringsum herabgleiten, -glitschen:
siens apslīdējis nuo kaudzes: auch: kaudze apslīdējusi Warkl., der Heuschober hat sich (ringsum, auf eine Seite?) gesenkt;

2) unter etwas gleiten
(perfektiv) Salis: gramata var a. zem galda.

Avots: EH I, 114

atglitêt, wieder glatt werden, von der Erde bei eingetretenem Tauwetter: taks atglitējis pavisam glits Jan. Cf. li. glitùs, glatt.

Avots: ME I, 159

gļeve, eine schlüpfrige, glitschige Masse: maize kâ gļeve Fest.

Avots: ME I, 632

glìdêt, schleimig, glitschig werden: jau sāk glīdēt maize PS., Burtn. [Wohl zu glids (s. dies).]

Avots: ME I, 627

glids, weich, wässerig: glidi rāceņi Katzd. Wohl zu lieds "glatt", glīdēt "schleimig werden", glits u. a. bei Trautmann Wrtb. 92.]

Avots: ME I, 626

[glĩme Stenden, die glitschige, porenlose untere Schicht eines schlecht gebackenen Brotlaibs; davon ein Adj. glĩmains: līmaina maize, Brot mit glīme. Vgl. li. glìmti "превращаться в слизь", glieme u. a.]

Avots: ME I, 627

glîts [Serbigal, Preili, Nerft, AP., Wolm., Kl., glĩts Līn., Nigr., Rutzau, Ruj., glatt, nett, zierlich U.], sauber, hübsch, sauber und sorgfältig gemacht, fein, passend: glītas drēbes. raugi meitai glīta darba! BW. 12170. vērsītis bij ļuoti glīts JK. Adv. glîti, lok. glīši, sauber, hübsch, fein: glīši slauku tautu namu BW. 23390, 4. glīti (Var.: glīši), meitas, dzīvuojiet liela ceļa maliņā, gludu galvu, baltu muti, tīru namu, istabiņu! 14086. auni, māsiņa, glīši kājas! 16945. kuoklītes glīti skan VL. [Wohl zu glits (s. dies) usw.; vgl. Persson Beitr. 793 ² .]

Kļūdu labojums:
23330, 4 = 23390. 4 var.

Avots: ME I, 627

[II glìzdêt PS., = blīgznêt I. Zu glids, glits.]

Avots: ME I, 628

glìznaîns, glitschig, schliefig: glīznaina maize Mat.

Avots: ME I, 628

[ìeglecêt,

1) allmählich versinkend sich festsetzen:
zars ieglecējis māluos Salis;

2) einfallen (von glitschigem Brot):
maize ieglecējusi N. - Peb.]

Avots: ME II, 17

ìeklūgât,

1) ["ungewandt, halb glitschend und laut hereinkommen"
Bers., Tirsen]: liela, gaŗa vīra māte ieklūgāja istabā;

[2) "ievilkt spainim klūgu" Siuxt; "klūgām sasiet" Wessen;

3) "in starken Schlucken (etwas Dickflüssiges) hastig und ungewandt hinunterschlingen"
Bers.; "iedzert": iesim uz kruogu ieklūgāt Stuhrhof:

4) ieklũgât gruozu Arrasch, Ronneb. u. a. "salikt gruozam ribas pīšanai";

5) "mehrfach mit einer
klūga oder auch mit einem Knüttel schlagen (indem man es mit einem Ebereschenknüttel tut, vertreibt man böse Geister)" Mar.].

Avots: ME II, 28

[ìeslāt,

1) glitschend hineingehen od. hereinkommen
Jürg. (hier mit ã), Bers.: istabā;

2) hineinbreiten:
plācenī biezpienu Bers.;

3) Schläge verabfolgen:
pa sāniem Lis.]

Avots: ME II, 67

[ìešļūkât, glitschend herstellen: celiņu uz le̦dus Bauske.]

Avots: ME II, 77

izšļùkt, hinausglitschen: viņš izšļūca ar saviem zābakiem līdz pat dīķa galam.

Avots: ME I, 813

kleĩbaîns, glitschig, schliefig: kleibaina maize Mat.

Avots: ME II, 220

kliečis, das Untere eines Brotlaibes, wenn es glitschig, schliefig ist Grob. n. Etn. IV, 66. [Mit č für c aus andern Kasus; vgl. klieķis.]

Avots: ME II, 231

klieķis,

1) eine glitschige, schliefige Masse, schwerer Lehmboden:
tagad zeme kâ klieķis Sil. zeme klieķī sasista Naud.;

2) unausgebackenes, schliefiges Brot
Naud. [Sieht aus wie ein Lituanismus; vgl. kliečis.]

Avots: ME II, 232

‡ II ķuocis,

1) "ohne Teig gebackenes, glitschiges Brot"
(??) Serbig. (mit ùo );

2) eine dicke, ungeschickt abgeschnittene Brotschnitte
(mit uô ² ) Schujen.

Avots: EH I, 709

‡ ļe̦r̂ckains ² Salisb., nicht gehörig ausgebacken, glitschig: ļe̦rckaina maize.

Avots: EH I, 771

nùosklidis, glatt, glitscherig: nuosklidusi tā laipiņa, sklid kājiņa pārejuot Gold.

Avots: ME II, 848

[nùoslidinâtiês,

1) herab-, hinabglitschen, -gleiten:
n. nuo kalniņa ar ragūm C., N.-Peb.;

2) bis zur Erschöpfung
slidinâtiês: n. pa˙visām stīvs Bauske.]

Avots: ME II, 852

[nùošļũcinât,

1) hinabgleiten machen:
n. ragavas nuo kalna C., Widdrisch;

2) gleitend od. glitschend g]ätten:
n. ceļu glumu Arrasch;

3) glitschend abtragen, verbrauchen:
n. zābakus Jürg.]

Avots: ME II, 869

palˆds [auch Warkh., Warkl.], schlüpfrig, glitscherig [Korwenhof]: palds ceļš, le̦dus Mar. n. RKr. XV, 129. mātes kurpes paldas (Var. 11: sklidas) bija, drīz peldēja tautiņās BW. 16970, 12. [kumeliņi te̦k pa paldu ezeriņu 29934. palda ("glatt") virve Lubn.] Zu pelˆdêt?

Avots: ME III, 58

[pašļũcinât, eine Weile gleiten machen: p. bē̦rnu pa le̦du. Refl. -tiês, eine Weile zu seinem Vergnügen glitschen: p. pa le̦du C.]

Avots: ME III, 115

[pašļūkât (freq.), pašļùkt C., Wolm., Salis, Lis., Golg., eine Weile glitschen, (mit einem Schlitten) fahren: ar ragavām jau var labi pašļūkt. pašļūkāt ar tupelēm.]

Avots: ME III, 115

sabliẽķêt,

1) intr., schliefig, glitschig werden:
sablieķējusi maize;

2) "zerschlagen (vom Regen)":
stiprs lietus sablieķē zemi Ahs. Refl. -tiês, schliefig, glitschig, kompakt werden: sablieķējusies maize LP. vulkāniskie pe̦lni un smiltis sablieķējas par tâ sauktuo tufu MWM. VI, 621.

Avots: ME III, 595

saglecêt, glitschig, schleimig werden (vom Fleisch, Brot) Serben, Sermus; putra saglecējusi (ist dick geworden) Adiamünde.

Avots: ME II, 626

saglīdêt,

1) schleimig machen, verschleimen
St., U.;

2) intr., schliefig, glitschig werden:
saglĩdējusi maize PS., Karls., Burtn., Salisb.; in Wolmarshof dafür saglìdât.

Avots: ME II, 626

saklešķêt, schliefig, glitschig werden: saklešķējuse maize Dond, n. RKr. XVII, 49.

Avots: ME III, 650

saklieķêtiês, glitschig, schliefig werden (vom Brot) Naud.

Avots: ME II, 650

sapļe̦kât, intr., zusammenfallen, glitschig, schliefig werden: es šuoreiz izcepu sapļe̦kājušu maizi Dond. N. RKr. XVII, 50.

Avots: ME II, 705

sašļauktiês, zusammenkriechen, -glitschen: divi bē̦rni kuopā sašļaukušies Warkl.

Avots: ME III, 757

saslidêt Dond., gleitend, glitschend zusammengeraten: ragavas saslidēja kuopā.

Avots: ME III, 737

sašļûdêt ² , zusammen-, hinunter-glitschen, -gleiten: le̦dus gabali sašļũdējuši lejā Siuxt.

Avots: ME III, 758

sklidinât Dond., Nigr., Dunika,

1) tr., fakt., gleiten lassen
Bielenstein Holzb. 561: tik ilgām sklidināju (sc.: dē̦lu māti), līdz dēliņu apsuolīja BW. 23621, 2 var.;

2) intr., freqn., gleiten:
es pa ļaužu valuodām kâ pa le̦du sklidināju BW. 8478 var.;

3) geweichten Flachs zum Trocknen ausbreiten
Amboten, Bahten. Refl. -tiês, (auf dem Eise) glitschen Dunika, Frauenb., Wid.: iesim uz le̦du sklidināties! Ahs. sklidināšanās pa glumu le̦du Janš. Bandavā I, 122. In der Bed. 3 zu skliest.

Avots: ME II, 883

šlaukt Arrasch, = šļaukt I, glitschen.

Avots: ME IV, 59

I šļaukt Wessen, gleiten machen, lassen Wid.; = šļukt Für. I; die Füsse schleppend gehn (mit àu ² ) Mar.: kuo tu šļauc! redzi, kāda grīda paliek! Mar. n. RKr. XV, 139; hinunter glitschen, rutschen Ramkau; glitschen (mit àu) C., A. - Schwanb. Refl. -tiês, gleiten (mit àu) C.: laîva šļaucās ar malu gar gļuotām D. Goŗkijs 44; fallen Warkh. Subst. šļaukšanâs Spr., = šļauka I 2. Nebst šļaukât III, šļukt und šļūkt etwa (s. Wood AJPh. XXIV, 48 und 54) zu li. slúkau "schleiche", mengl. slouh "abgestreifte Schiangenhaut" und (vgl. Walde Vrgl. Wrtb. II, 711) d. dial. schlauch "schlau"?

Avots: ME IV, 67

šlēderêt, -ẽju Bershot (mit ẽ), Rothof, = slīdêt, glitschen, ausgleiten: kamanas šlēderē pa nuobrauktu ceļu uz vienu malu.

Avots: ME IV, 59

I slēpêt, -ẽju, schlurren, schleifen Bielenstein Holzb. 602, Karls. (slẽpēt), schlurrend, schleppend gehen U., (mit ẽ) Jürg., Adiamünde, (mit è ²⁾ Schwanb.; auf dem Eise glitschen Lems., Salis n. U.; mit den slēpes führen (z. B. Steine) C. (mit ẽ); mit einem Schlitten auf schlechter, schneearmer Bahn fahren Lieven-Bersen: ja maz sniega, pa negludu ceļu ragus slẽpē (jeb slīd nuo ceļa) Bauske; mit einem Schlittchen vom Berge fahren Bauske; auf glatter Unterlage schieben: slẽpēt (pa paliktām blankām) kuokus uz kuģa Salis; slēpēt (= sliedêt) labību Lis., Adl., Saikava (mit è ^2), Ruj.; mit den slēpes fahren Salisb. n. U.; mit Schneeschuhen laufen U., (mit ẽ) Jürg., Arrasch, Ruj., Widdrisch, Bauske. Refl. -tiês, längs der Erde schleppen (intr.): virves gar zemi slēpējas, die Stricke schleppen an der Erde U. ratu pakaļgals slẽpējas (ve̦lkas) gar zemi Salisb. Aus mnd. slepen "schleppen, schleifen; schleppend gehen".

Avots: ME III, 929

slẽpiski iet Salis, C., U., schlurrend gehen, die Füsse schleppen: nuoiet nuo kalna slẽpiski (glitschend) Salis, Adiamünde.

Avots: ME III, 929

slidêt, -u, -ẽju, rutschen, gleiten, auf dem Eise glitschen U.

Avots: ME III, 931

slîdêt C., Wolm., Kl., Prl., slîdêt ² Karls., Salis, -u, -ẽju, intr., gleiten, glitschen, ausgleiten U.: pār vaigu lē̦nām asaras slīd Jaunības dzeja 65. nuo kalniem slīdēja me̦lni padebeši Vēr. II, 1111. slīdi nu, pādiņ, krusttē̦va ruokās! BW. I, S. 180. mātes austas villainītes stāvu stāv pūriņā; es ar aužu, darināju, man tik slīd lejiņā BW. 7437. Zu slids.

Avots: ME III, 935

slidinât U., gleiten machen. Refl. -tiês, (auf dem Eise) glitschen U.; Schlittschuh laufen Celm.: bē̦rni vairs neslidinājās pa dīķa spuožuo ledu A. Upītis; im Winter vom Berg sitzend herunterrutschen Memelshof.

Avots: ME III, 931

sliduôt, intr.,

1) gleiten:
kâ slapstīdamās lejā migla sliduo MWM. VIII, 691. kalna galā pie avuota sliduoja gaisuos slaids ... uosis un žuburaina mežābele Veselis Tīrumu ļaudis;

2) Schlittschuh laufen.
Refl. -tiês, gleiten, glitschen, rutschen: zē̦ni sliduojās pa le̦daiņuo spuoguli Kaln. Uozuolk. m. 69. - Subst. sliduôtãjs, der Schlittschuhläufer.

Avots: ME III, 931

šļūcenisks, Adv. šļūceniski Wid., (mit ù ² ) Fest., Lubn., Stelp., šļūceniskis, gleitend, glitschend, schlurrend: šļūceniski suoļi dzirdējās korridōrā Veselis Daugava I, 429. klusuo, šļūceniskuo gaitu Vesells Trīs laimes. kājas tas vilka gar zemi šļūceniski, gluži kâ slēpes MWM. v. J. 1897, S. 102. kājas šļūceniski stumjas uz priekšu A. Upītis J. 1. 25. tie viņu šļūceniski ve̦lk pa nuoru Saul. III, 176. maisu ve̦lk šļùceniski ² Bers., Golg., Ogershof, Saikava, Warkl. es izvilku dē̦lu māti uz šļuze̦nu e̦zariņu,... vilku šļūceniskis (Var.: šļūceniski) BW. 23621, 4 var. nuo ve̦zuma nenuolēca, bet nuolaidās sļūceniski Fest., Stelp. viens ritenis sameties nuo kalna gāja šļùceniski ^{2 Vīt. 77.}

Avots: ME IV, 77

šlûdît Warkl., gleiten lassen, machen: baļķus nuo krasta šļūdīt upē; abgleiten, abglitschen St.

Avots: ME IV, 78

II šļugât Warkl. "(auf dem Else) glitschen (stidināties)".

Avots: ME IV, 74

šļùkalêt ² Gr. - Buschhof, wiederhoit (ein wenigl glitschen, rutschen Memelshof.

Avots: ME IV, 78

šļũkât Bl., C., Jürg., Nigr., Wolmarshof, šļùkât ² Bers., Gr. - Buschhof, Golg., Kr., Kl., Lubn., Ogershof, Pilda, Selsau, Saikava, -ãju, intr., tr., glitschen U., gleiten, rutschen: puika pa le̦du sāka šļūkāt Saikava. ap meteni šļūkōt gāju BW. 32209 var, nemierā viņš šad un tad šlūkāja pa krē̦slu Valdis Stabur. b. 151. eju... pa rasu šļūkādams Jaunības dzeja 80. saimnieks pie ilksīm turē̦damies šļūkāja zirgam apkārt Upītis Nemiers 100; šļūkāt kājas N. - Peb., Purap., Smilten, beim Gehen die Beine schleppen, nachziehn; (Gras) niedertreten (mit ù ² ) Hirschenhof, Warkl. Zu šļūkt.

Avots: ME IV, 78

šļukavas ² Warkl. "ein kleiner Schlitten für Kinder zum Glitschen von Anhöhen".

Avots: ME IV, 78

šļūšķêt, šļūškât U., -ãju, glitschen U., gteiten, rutschen: riteņi šļūšķēja pa uolnīcas grambām Druva II, 1052.

Avots: ME IV, 79

V šļũte Neuenb., eine Bremse an Wagenrädern, die schnelles Hinabglitschens beim Fahren bergab zu verhindern hat.

Avots: ME IV, 79

šļũtiski AP., Arrasch, C., šļūtiški U., Adv., gleitend, glitschend Lennew., Nerft, U., (nach Mag. IV, 2, 143) Sunzel: skapi iedabūja kantuorī šļūtiski (pa palikteņiem bīduot). ceļa slīpumā ragavas slīdēja šļūtiski Lennew. baltiņš... apstājās... priekškājas šļūtiski dubļuos sagrūzdams uz priekšu Kaudz. Izjurieši 83; "schlimm, schiel" (mit ù ² ) Bers.

Avots: ME IV, 80

služât, -ãju, schlurren, glitschen Biel. n. U., rutschen U.; längs der Erde ziehen, schleppen: neslužā kājas gar zemi! Dond. Nebst *služa I, sluzns, sluzniski, slaugzna zu li. slaužti Širv. oder šliaũžti "kriechen" (bei Būga PФB. LXVI, 231), šliužaĩ "Schlittschuhe", slav. sluzъ "Schleim", d. schweiz. slūche "schleppend gehen", ndl. sluiken "schleichen", mhd. slūch "Schlangenhaut, Schlauch" u. a, s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 711, Berneker Wrtb. I, 752, Būga LM. IV, 443.

Avots: ME III, 942

šluze̦ns Wid. glatt, glitschig: uz šluze̦nu e̦zariņu Biel. 1399.

Avots: ME IV, 60

šluzisks St., abglitschend; Adv. šluziski U., glitschend. Vgl. služât.

Avots: ME IV, 60

tizls, lahm U.; gebrechlich U.; gelähmt Dr.; stotternd Bergm. n. U.: viņam ruokas un kājas tizlas Dr. sauc dzīrās kruoplus, tizlus Druva I, 413. - Subst. tizlums, die Lahmheit V. Dürfte zu li. tìžti "auftauen (vom Schnee); verweichlicht sein" bei Geitler Lit. Stud. 117 gehören (hierher auch tìžti "glitschig werden"); zur Bed. vgl. le. kusls: kust und auch die Ie. Nebenform tisls. Zur Wurzel von an. ƥīđr "aufgetaut" u. a. (bei Fick Wrtb. III ⁴ , 184)2

Avots: ME IV, 199

uzplukt,

1) "ein wenig kochen
(intr.)": gaļa tikai uzplukuse, bet nav izvārījusies Dunika;

2) schleimig, glitschig werden
(?): miltu putra vāruot par daudz uzplukusi Siuxt.

Avots: ME IV, 367

uzslidêt, gleitend, glitschend geraten auf: ragavas uzslidēja uz le̦dus.

Avots: ME IV, 380

uzslidinâtiês, glitschend, Schlittschuh laufend geraten auf: viņš nevilšus uzslidinājās uz plānā le̦dus Bauske.

Avots: ME IV, 380

I vizinât, ‡

5) auf dem Eise glitschen
Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 791

žļudzêt, -u, -ẽju,

1) = žļirkstêt 1 Grawendahl, Kl., Lubn., Saikava, Sessw., Vīt.: piesmē̦lušies, cauri zābaki ejuot žļudz Vīt. zābakuos... žļudzēja vien, ka suoli spēra Krišs Laksts 54. iet (pa purvu), ka žļudz vien Lubn. pa murduoksni ejuot žļudz un bļurkš Vīt. pa slapju, pielijušu ceļu braucuot iet, ka žļudz vien ders. uz ceļiem žļudz vien vēl aiz izlaidumuos un lieka ūdens Vīt. 44. pielijusi pļava žļudz Grawendahl. me̦t slapju zemi kapā, ka žļudz vien (vom Schall gesagt) Kl., Sessw. aŗ slapju zemi, ka žļudz vien Saikava;

2) glitschen, (aus)gleiten:
uz le̦dus žļudz Warkh. kājas žļudz uz visām pusēm Bauske;

3) wackeln, sich geleeartig bewegen
Lubn., Prl., Sessw.: iet, ka žļudz vien (von dicken Menschen gesagt). miesa žļudz.

Avots: ME IV, 818, 819