Paplašinātā meklēšana

izjakarêt, ‡

2) beschlafen (geschlechtlich)
Frauenb.

Avots: EH I, 451

izjakarêt, auseinander werfen, durchwuhlen Spr., [A. - Schwanb.].

Avots: ME I, 745

jaka, [jaks A. - Schwanb.], die Jacke. Nebst. estn. jake] aus dem Deutschen.]

Avots: ME II, 95

jakarêt, - ẽju, tr., durcheinanderwühlen, vermischen, in Unordnung bringen: jakari, kuo tu te jakarē? Mar. te vakarā atnāks kaimiņš, liels burvis, staigās pa aluku gar izve̦stām mē̦slu gubiņām jakarē̦dams LP. VII, 484. Refl. - tiês, sich wild lärmend herumjagen, jachern, jachterrn Golg. Wolm. aus d. jachern entlehnt.

Avots: ME II, 95

jakterêt Spr., jaktêt, - ẽju, gew. refl. - tiês, tollen, scherzen, sich wild lärmend herumjagen, jachten: ar puišiem un meitiņām, kas uz ielām jaktēs Zach. VIII, 5. alus puisis kambarī ar meitām jaktējās BW. 19696. Aus [mnd. jachtern "wild umherspringen" resp. aus] d. dial. jachten [bei Hupel 99 und Frischbier I, 313] "rasen, toben" entlehnt.

Avots: ME II, 95

jakaris, ein Wühler, der sich in fremde Angelegenheiten mischt Mar., Bers., Adsel n. A. XV, 1, 407.

Avots: ME II, 95

jakaru jakariem iet, skret, mit unsicheren Schritten gehen, laufen: jakaru jakariem atskrēja bē̦rns pie manis, t. i. tāds bē̦rns, kuŗš vēl pa krietnam nepruot iet kājām A. - Rahden n. A. XV, 1, 407.

Avots: ME II, 95

‡ nuojakarêtiês Frauenb., = nùojakuôtiês.

Avots: EH II, 49

‡ pajakarêt, ein wenig (durcheinander) wühlen: kad ābuoliņš ir drusku pakaltis, tad viņu vēl ar grābeķkātu pajakarē AP. meklē, pajakarē pa alām un pacerēm Veselis Daugava 1934, S. 596.

Avots: EH II, 137

pãrjaka, die Überjacke: nuolaida pārjaku nuo ple̦ciem Duomas III, 690; R. Sk. II, 134.

Avots: ME III, 158

sajakarêt, tr.,

1) durcheinanderwühlen, vermischen
Saikava: kuo tu te visu sajakarē! Bers., Adsel n. A. XV, 1, 407;

2) aufhetzen (auf mehrere Objekte bezogen):
kur viņš, tāds jakers, piedalās, tur visus citus sajakarē Druw.

Avots: ME II, 639

šļuburjaka: nach Sehwers Unters. 135 f. aus balt.-d. Schlubberjacke.

Avots: EH II, 646

šļuburjaka Segew., eine weite Weiberjacke.

Avots: ME IV, 73

uzjakarêt,

1): pusdienas laikā rīta pļāvumu uzjakarē, lai labāk kalst AP.

Avots: EH II, 723

uzjakarêt,

1) aufwühlen, aufmischen, aufrühren:
uzjakarēt (= uzjaukt ar menti) mīklu AP.;

2) erregen:
puisis uzjakarējis meitu Nigr. šis palaidņa zē̦ns uzjakarējis visu klasi (hat die ganze Klasse unruhig gamacht).

Avots: ME IV, 336

vìrsjaka Vēr. II, 1346, eine Überjacke.

Avots: ME IV, 612

sajakarêt,

1): (den Brotteig mit einem Maischholz) einrühren
AP.: jāsajakarē maizīte; ‡

3) schwängern
Frauenb.: s. meitu.

Avots: EH XVI, 414

apramstîtiês, sich beruhigen, ruhig werden: viņa pamazām apramstījās MWM. III, 454. vējakaruogs tā kā drusku apramstījās Apsk. I, 693.

Avots: ME I, 113

bruslis, Brustlatz; sieviešu jaka bez rokām Blieden n. Etn. III, 156.

Avots: ME I, 340

izšũt, ‡

2) nähend verbrauchen:
tuo audaklu izšuj kre̦kliem apaklēs Seyershof. ‡ Refl. -tiês, für sich nähend anfertigen: jakas izšuvās dažādas Seyershof.

Avots: EH I, 487

‡ iztam̃pîtiês Gramsden, sich ausrecken, sich ausweiten (von Kleidern gesagt): jaka iztampījusies. Wohl aus li. išsitampýti.

Avots: EH I, 488

I kajaks, gemeine Raubmöwe (lestris parasita) RKr. VIII, 99, Rojen. Aus estn. kajakas.

Avots: ME II, 136

kruõka, kŗuõka [Līn., Dunika, Gr.Essern, Se˙lg., Nigr., Lautb., Wandsen, Luttr.], Kand., kruoķe Selb., kruokla U., die Falte, Runzel: zābaki ar sīkajām kruokām dilbuos AU. jakas ar kruoķēm sānuos A. XX, 68. tagad liek kruoķes ap brunčiem, lai izskatītuos kuplāka brunču apakša Selb. tu esi izuosts līdz pēdējai dvēseles kŗuokai JR. V, 12. [In Dunika auch als Schimpfwort für ein sich gebückt haltendes Weib. Nebst estn. krōk "Fältelung" aus mnd. kroke dass.]

Avots: ME II, 294

krum̃pât, -ãju, krum̃pêt, krum̃puôt, tr., runzeln, falten: pieri, svārkus. Refl. -tiês, runzelig, faltig werden, Falten werfen: jaka mugurā krumpējas Dond.

Avots: ME II, 286

ludzis, f. -dze, eine unanständig geklei-dete, weichliche, kraftlose Person: ludzis (Sprēstiņā) apzīmē nepieklājīgi ģē̦rbušuos cilvē̦ku, bet tuomē̦r ietiepīgu [?]. ludze (Bruknā) - tāda sieviete, izguruse, izļudzējuse, ar nuošļukušām drēbēm: tā ir tāda ļudze (sic) nuo meitas - me̦lna jaka, lindraki nuosmullē̦ti, stērbele atplīsuse. tādu, kas strādā tik pa garu laiku, sauc"ludzis" Etn. I, 58.

Avots: ME II, 510

mudurains (unter muduraiņi): muduraini svārki auch AP., Saikava, Schwanb. muduraina jaka Lubn.

Avots: EH I, 828

muduraiņi, muduri, muduru od. muduraini svārki,

1) ein Bauerrock mit Taillenfalten an beiden Seiten
(svārki ar muduriem) RKr. II, 58; Pab., [Mahrzen]: muduri - savādi svārki ve̦cuos laikuos Mar. n. RKr. XV, 127. mugurā viņam bija parastie muduraiņi A. XVIII, 134. abi bij tâ˙pat šūti - muduraiņi RKr. VII, 39. vis˙vairāk izplatītas tiklab Vidzemē, kâ Kurzemē ir bijušas jakas ar kruoķēm sānuos (muduri) A. XX, 68. [ienāca Andrieva māte savuos re̦ti cilājamuos brūtes laiku muduraiņuos Kaudz. Atmiņas I, 69;

2) muduŗi, die Falten zu beiden Seiten der Taille
Wid.]

Avots: ME II, 659

I muncis,

1): bē̦rnu sautēt nuost tik karstā laikā ar vadmalas muncīti A. Brigadere Dievs, daba, darbs 307; "kamzuolis; vīriešu adīta jaka" (mit un̂ ² ) Grenzhof n. Fil. mat. 63; "bieza pašaustas drēbes (sieviešu) jaka" (mit uñ ² ) Frauenb.; "adīta vai nuo drēbes šūta šaura (sieviešu) jaciņa" (mit uñ ) Siuxt; dabūsi pa muñci (= muguru)! Siuxt.

Avots: EH I, 832

‡ nùogrâbstît, Refl. -tiês, ‡

2) eine Weile tasten, tastend suchen
Vank.: viņš nuogrābstījās man pie jakas, bet dziļāk netika. viņš nuogrābstījās pa kabatām, bet ne˙kā neizvilka.

Avots: EH II, 46

‡ peĩzuki AP. "mazi, niecīgi, nederīgi drēbes gabali jeb kas cits": jakas jau nu tādi peizukiņi vien bij, tādi īksi.

Avots: EH XIII, 219

pe̦llainīši "ve̦clažku jaka ar kruokainu lejas daļu" Tirsen: attaisīja uz krūtīm savus āķainuos pe̦llainīšus Niedra A. XXI, 117.

Avots: ME III, 197

‡ puñkains AP., punktiert: punkaina jaka.

Avots: EH II, 325

puzuruôts "?"; puzuruota... jaka Rainis MWM. VI, 439.

Avots: ME III, 444

rãdît: bē̦rnam grāmatu r. Salis, Seyershof, ein Kind lesen lehren. jaka jau rāda zuobus Seyershof, die Jacke ist schon zerrissen (abgetragen). Gusts bij Lukstam palīdzību rādījis (erwiesen?) Van. ligzda 15. Refl. - tiês,

1): miegs rādās, mich fängt an zu schläfern
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "schläfern"); ‡

2) einander (dat.) zeigen:
sākuši abi divi viens uotram savas mācības r. Pas. X, 127; ‡

3) scheinen:
viņš jau radījās bargs: spēriens uz spēriena Orellen. pat savus bē̦rnus viņa vairs nerādījusies mīlējuot Pas. IV, 273.

Avots: EH II, 361

rùoste: brunčiem vai jakai pierieš rùosti ² , lai iznāk gaŗāki Erlaa.

Avots: EH II, 392

rũtaîns: rūtaiņā jaka Janš. Dzimtene V, 119.

Avots: EH II, 390

‡ šķēre,

1) der Schlitz
(mit ẽ ) Ramkau, Seyershof, Salis, (mit è ² ) Auleja: jakai abuos sānuos bij mazas šķērītes (= jaka abuos sānuos bija pušu) AP.;

2) ein Kohlhobel
(mit è ² ) Kaltenbr. Zu šķẽres I ?.

Avots: EH II, 633

slẽšaudeklis, = slēšu aude̦kls: (jakas">jakas) šūtas nuo slēšaudekļa Rothof n. FBR. VIII, 133.

Avots: ME III, 930

snàtine ² , eine Kinderwindel Wessen; ein grobes schmutziges, zerfetztes Stück Zeug ("izaudusi tādu rupju snātini! kre̦kli netīri, nuoplīsuši kâ snātine"); auch ein Mensch, der Zerlumptės anhat ("staigā kâ snãtine") Gr.-Buschhof; ein Weiberrock Landskorona, Bolwen; "virsējs apģē̦rbs (jaka)" F. Kemp.

Avots: ME III, 975

II sùomiski ² Golg., (mit uô) Saikava, Adv., in einem Stücke U., (mit uõ ) MSil.: cimdus vilkt zemē suomiski, Handschuhe wie einen Balg abstreifen, dass die linke Seite nach oben kommt U., (mit uõ ) Wilzen (auch von Socken), Serbigal. jaka viņai uzvilkusies suomiski (mit der Innenseite nach oben) Sessw., (mit uõ ) Schibbenhof. suomiski kult, beim letzten Dreschgange die Kornlagen so zusammenlegen, dass das Stroh wie in einem Striche zusammenliegt L., U. suômiski ("?") siet Notk.

Avots: ME III, 1139

suînît ² ,

1): auch Iw., Rulzau, Stenden;

2) - ist ganz zu streichen, weil in den dort gegebenen Zitaten s. durch suimīt zu ersetzen ist;

4): katrs pa pudelei konjaka kabatās suinīdami ("?") Veldre Dižmuiža 20. Refl. -tiês,

1): auch Rutzau, Stenden; kuo tie puiši suinījās? Tdz. 59204. man jāsuinās, kad blusas ē̦d Frauenb.; ‡

3) "zweifeln"
(mit ui; wo?).

Avots: EH II, 600

vaļẽjs,

2): vaļējā (nicht knappe)
jaka Frauenb.

Avots: EH II, 755

vam̃zis Dunika, Frauenb., Katzd., Siuxt, Wandsen, vamzis Grenzhof, Wid., Wirgin., Plur. vam̃ži Widdrisch n. FBR. XI, 72, vamži L., U., Brasche, Serben, vamzes Lasd., vamžas, das Wams, das Kamisol U., ein Kamisol mit Ärmeln Dunika, eine Jacke Brasche, "eine Strickjacke" Grenzhof: vamzis bija sieviešu ģē̦rba gabals RKr. XVII; 29. vamži tādas pašas drēbes kâ kamzuļi Etn. IV, 109. virs vestes me̦lna jaka jeb vamži BW. III, 1, S. 72. viņai vamzes (Var.: vamži) mugurā BW. 8053 var. samta vamzis (Var.: vamži) mugurā 35139. meitas... pe̦lē̦kuos vamzīšuos 13975. zaļiem vamžiem RKr. VII, 865. vai tev nebija kartūna vamžu? BW. 19688. pašuvu tādus vamžus (Var.: lamžus) 5646 var. saules meitai vamžus šuv 33859 var. vam̃zis Rothof "kre̦kla apruoči". Entlehnt.

Avots: ME IV, 467

viêngabala: v. deķis Sonnaxt; v. kleita (= kuopā sašūti lindraki un jaka) ebenda.

Avots: EH II, 795

vilnāns: mit ìl ² Fest., Kaltenbr., Sonnaxt, Wessen, Višķi;

1): tām vilnānas jakas par asām Sprūdžs Asaru liekņa 58.

Avots: EH II, 784