ieklikšēties
‡ ìeklikšêtiês, kurz (metallisch) erklingen Dunika: nazis ieklikšējās, kad tuo vāza cieti.
Avots: EH I, 520
Avots: EH I, 520
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'klikš' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'klikš' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (12)
izklikšināt
izklikšķēt
klikš
klikša
klikšāt
klikšķenes
klikšķis
klikšķis
klikšķis,
1) ein Messer, dessen Klinge wackelig ist und klappert
Gold., Wid.;
2) eine Jagdklapper:
truoksnis līdzinājies medinieku zaķu tramdīšanai ar klikšķiem un klaburiem LP. III, 103.
Avots: ME II, 227
1) ein Messer, dessen Klinge wackelig ist und klappert
Gold., Wid.;
2) eine Jagdklapper:
truoksnis līdzinājies medinieku zaķu tramdīšanai ar klikšķiem un klaburiem LP. III, 103.
Avots: ME II, 227
noklikšēt
noklikšķēt
paklikšināt
‡ paklikšinât, ein wenig klappern (mahen) Dunika: pajēma ve̦cuo, izdilušuo nazi un ar tuo paklikšināja.
Avots: EH II, 142
Avots: EH II, 142
Šķirkļa skaidrojumā (12)
ķiukt
klakš
klekšis
‡ klekšis Rutzau, ein altes, abgenutztes Taschenmesser mit wackeliger Klinge. Vielleicht mit kur. e aus i, vgl. klikšķis 1.
Avots: EH I, 614
Avots: EH I, 614
klikstēt
klikstêt, klikšķêt, - u, - ẽju, intr.,
1) wackeln, klappern:
pakavi, nažu ģelzis klikst. meitiņa nevarēja tik labi staigāt, bet klikstēja kâ pīle un krita ik acu˙mirkli GG. II, 81. kūkuotājam pie katra sauciena klikst galva kâ izmežģīts ģelzis Brig. un tu kuo vēl klinksti kâ grieze Druva I, 403;
[2) klinkstêt, kränkeln
U.;
3) klinkšêt Dunika, kurz (metallisch) erklingen:
bises gailis klinkš, bet sprādziens nenāk. - - kst - könnte hier auf - gst - beruhen (vgl. klidzêt), doch kann das k hier auch alt sein (vgl. klikatas)].
Avots: ME II, 227
1) wackeln, klappern:
pakavi, nažu ģelzis klikst. meitiņa nevarēja tik labi staigāt, bet klikstēja kâ pīle un krita ik acu˙mirkli GG. II, 81. kūkuotājam pie katra sauciena klikst galva kâ izmežģīts ģelzis Brig. un tu kuo vēl klinksti kâ grieze Druva I, 403;
[2) klinkstêt, kränkeln
U.;
3) klinkšêt Dunika, kurz (metallisch) erklingen:
bises gailis klinkš, bet sprādziens nenāk. - - kst - könnte hier auf - gst - beruhen (vgl. klidzêt), doch kann das k hier auch alt sein (vgl. klikatas)].
Avots: ME II, 227
klikstināt
klikstinât, klikšķinât, klikšinât,
1) klappern
(trans.): puika klikstina izlūzušuo nazi Ahs.; klappern (intr., wie in der Mühle) U.;
2) hämmern (vom Specht), klappern:
kuo, dzenīti, klikšķināji (Var.: klikšināji, klikstināji) BW. 16746. milniņ[u] vien es dzirdēju kâ dzenīti klinkstinuot 8091. dzīva dzilna klikšķināja pa Kačiņas vēderiņu BW. 20232, 1;
3) schreien (vom Adler):
dzenis, ērglis klikšķina Etn. I, 34. Vgl. klidzināt und klikstêt.
Avots: ME II, 227
1) klappern
(trans.): puika klikstina izlūzušuo nazi Ahs.; klappern (intr., wie in der Mühle) U.;
2) hämmern (vom Specht), klappern:
kuo, dzenīti, klikšķināji (Var.: klikšināji, klikstināji) BW. 16746. milniņ[u] vien es dzirdēju kâ dzenīti klinkstinuot 8091. dzīva dzilna klikšķināja pa Kačiņas vēderiņu BW. 20232, 1;
3) schreien (vom Adler):
dzenis, ērglis klikšķina Etn. I, 34. Vgl. klidzināt und klikstêt.
Avots: ME II, 227
klikstis
klinkstēt
klukstis
noklinkstēt
‡ nùoklinkstêt, = nùoklinkšêt, nùoklikšķêt (?): durvju bulta nuoklinkstēja kâ nāves îzkapts spalgi Daugava 1934, S. 592. durvis asi nuoklinkst A. Brigadere Dievs, daba, darbs 286.
Avots: EH II, 54
Avots: EH II, 54
noklīšķēt
nokliukstēt
nùokliukstêt, nùokliukšķêt, nùokliukšêt, intr.,
1) = nùoklikšķêt: durvis asi nuokliukst;
2) klappernd hinfallen:
cirvis izkrita nuo viņa ruokas un nuokliukstēja smagi uz grīdu De̦gl.
Avots: ME II, 798
1) = nùoklikšķêt: durvis asi nuokliukst;
2) klappernd hinfallen:
cirvis izkrita nuo viņa ruokas un nuokliukstēja smagi uz grīdu De̦gl.
Avots: ME II, 798
vārste
II vârste 2 ,
1): melder[i]s stāv nuo miltiem balts, v. jautri klabinājas Skalbe Raksti II (1938), 162;
2) = vārpsta 3 (?): klikšķina v. atgriežuot arklu Skalbe Raksti III (1938), 325.
Avots: EH II, 765
1): melder[i]s stāv nuo miltiem balts, v. jautri klabinājas Skalbe Raksti II (1938), 162;
2) = vārpsta 3 (?): klikšķina v. atgriežuot arklu Skalbe Raksti III (1938), 325.
Avots: EH II, 765