Paplašinātā meklēšana

‡ izskrapstîtiês, eine Zeiflang kratzen (intr.) AP.: (liels gailis ar spārniem kuldamies) vēl izskrapstījās (gar durīm) Dünsb. Piķis un Stintis 37; eine Zeitlang suchend stöbern Schwitten.

Avots: EH I, 480

I kraps, [= drusciņa Nigr., Altenburg]: guovis ir tâ visu izē̦dušas, ka ne krapa (=ne˙kā) nav palicies Wain. [Vielleicht gleichbedeutend und verwandt mit slav. krop`a "Tropfen"; vgl. aber auch krapačas.]

Avots: ME II, 260

II kraps! Interj. zur Bezeichnung des Geräusches, das beim Gehen auf einem harten Boden entsteht: pa piedarba plānu staigā itin kâ zirgs kraps, kraps LP. VII, 431.

Avots: ME II, 260

krapstêt, krapš(ķ)êt, -ẽju, intr., ein Schallverbum, den Schall kraps nachahmend, - den Lärm des Schneidens eines harten Gegenstandes, den Lärm bezeichnend, der durch den Tritt eines mit einer harten Fussbekleidung versehenen Fusses auf einem harten Gegenstande hervorgerufen wird: krapšēja cietie tabakas lapu kāti uz dēlīša Latv.

Avots: ME II, 260

nùoskrapstêt, ‡ Refl. -tiês, intensiv nùoskrapstêt: aizgrieza atslē̦gu, ka nuoskrapstējās vien Saikava.

Avots: EH II, 86

nùoskrapstêt [Mar.], nùoskrapšķêt, nùoskrapšêt, einen knarrenden, knakkenden Laut von sich geben: nuoskrapšķēja atslē̦ga A. XX, 37. vāvere pazūd egles galuotnē, - nadziņi vien nuoskrapst Zalkt.

Avots: ME II, 848

saskrapstît, zusammenscharren Wid.: kas tuo būtu duomājis, ka tik daudz saskrapstīs? Rainis.

Avots: ME III, 733

‡ skraps! Interjektion: s˙! zirgs stāvus šim augšā gar krūtīm Seyershof.

Avots: EH II, 507

‡ skrapsns (mit hochle. a aus e, ?) Prl., Saikava "ass, bargs": skrapsna sieva: "ātrs, kustīgs, grūti valdāms" Heidenfeld.

Avots: EH II, 507

skrapste Celm., = skruopsta, die Wimper.

Avots: ME II, 887

skrapstêt: zābaki skrapst (knarren) Bērzgale.

Avots: EH II, 507

skrapstêt Sunzel, Saikava, skrapšêt, skrapšķêt, -u,-ẽju, auch refl. -tiês, rasseln, klappern, knistern: skrapstēja... ķēdes..., aizšaujamie un atslē̦gas Veselis Daugava 1928, No 4, S. 429. durvis... skrapšķē̦damas aizslēdzās Vārpas 6. bij tikai dzirdams, kâ spalvas skrapš Izgl. gada grām. II, 31. ē̦d kāli, ka zuobi vien skrapš Aps. VII, 8. asas nezāles skrapškuot ķērās viņam pie drēbēm A. XX, 491. le̦dus gabali skrapšķē̦dami triecas gar pluosta malām A. Upītis. sasalušais sniegs skrapst zem zirgu pakavu rādzēm Druva III, 247. skrapšējās (Var.: skrapstējās), kad izdzēru ābel[e]s kuoka biķerīti; skrapšējās (Var.: čaukstējās), kad nuoņēmu jaunas meitas vainadziņu BW. 24488. Das -ps- kann hier auf -bs- zurückgehen; vgl. skrabêt I.

Avots: ME II, 887

skrapstiņš, ein Schrapeisen zum Aushöhlen von Löffeln Bielenstein Holzb. 340 (mit Abbild.) Wenn mit altem p, zu ahd. screvōn u. a. (s. unter skrapâtiês); wenn mit p aus b, zu skrabt u. a.

Avots: ME II, 887, 888

*skrapstît: kratzen, scharren Diet.

Avots: EH II, 507

*skrapstît, zu erschliessen aus saskrapstît; vgl. skrabstît.

Avots: ME II, 888

uzskrapstît, aufscharren: nevar vairs ne druskas uzskrapstīt Bauske.

Avots: ME IV, 378

krapšķêt (unter krapstêt): bērnam krapšķ zābaciņi Grünw., Vank.

Avots: EH I, 642

krips! Interj. zur Bezeichnang des Geräusches, das beim Brechen, Bröckeln, Nagen, beim Zusammentreffen zweier harter Gegenstände, z. B. beim Auftreten auf etwas Hartes, entsteht: krips, krips jaunu bē̦rnu kauliņi LP. VII, 1001. kāps pa trepēm krips, krips, krips VII, 125. Vgl. kraps II.

Avots: ME II, 280

rādze,

1) "?": dzied lakstīgala zuobentiņa rādzītē (auf der Schneide?
Var.: galiņā) BW. 20727 var. paša dieva gaiļi dzied zuobentiņa rādzītē 32048;

2) ràdze ² Druw., Lis., Golg., Selsau, Sessw., Heidenfeld, Warkl., Meiran, Bers., Saussen, Schwanb., Bolwen, Aahof, Lös., Prl., der mittlere Stollen am Hufeisen:
dancuo, manu kumeliņ, ar visām rādzītēm! BW. 16137. sasalušais sniegs skrapst zem zirgu pakavu rādzēm Druva III, 247. bet pakava vidū, tâ kâ rādzes vietā, vis˙augstāk sēdēja pats... kancleris Niedra Kad mēnesis dilst 16. Zu rags? Vgl. tormell li. rõgės "ein kleiner Schlitten".

Avots: ME III, 495

skrapa, skrapata, ein kleines Wenig, ein Bischen : tauku ne skrapas Alm. Meitene nuo sv. 5. ve̦cie tāļākai izglītībai nedeva ne skrapas Līguotnis Stāsti I, 26. ve̦cajiem . . . nee̦smu sūtījis ne skrapas Vēr. II, 985. ne skrapatas neatlicies LP. IV, 99. sunim nedeva ne skrapatas nuo cepeša VI, 286. cepetis nuoē̦sts līdz pēdējai skrapatiņai De̦glavs. Vgl. kraps I; zu ahd. screvōn "incidere", screfunga "Eintschnitt" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 581)?

Avots: ME II, 887

skrapš(ķ)êt, s. skrapstêt.

Avots: ME II, 888

skrapš(ķ)êt, s. skrapstêt.

Avots: ME II, 888

skràustêt ² Mar., Saikava, Selsau, skraustêt Wid., -u, -ẽju, Refl. skraustêtiês, = skraukšêt: kauli pa zuobiem skraustēja Mar. n. RKr. XV, 135. viņš ē̦d cukuru ar zuobiem, ka skraust vien Mar. ē̦d (zaļus ābuolus), ka skraust vien Ezeriņš Leijerk. I, 245. jautri skraust ve̦cais sniegs Zalktis v. J. 1908, No 3, S. 23. skraustējās (Var.: skrapstējās, skripšķējās, klapšķejās), kad izdzeru ābel[e]s kuoka biķerīti BW. 18690, 2. Nebst, slov. hrústati I "knistern" (wenn mit h- aus ks- ) und hrstati (wenn mit hr- aus ksru-) "nagen, knirschen" vielleicht zu li. skr(i)audùs "rauh, brüchig", skrudė´ti "gruzdė´ti", ahd. scrōtan "hauen, schneiden", an. skrióđr "zerfetztes Buch", s. Büga Tiž. II, 481 und KSn. I, 12 f., sowie Walde Vrgl. Wrtb. II, 586 f.

Avots: ME II, 888, 889

skripšķêtiês, rasseln, knirschen, knistern: skripšķējās (Var.: skrapstējās, skraustējās, klapšķējās), kad izdzēru ābel[e]s kuoka biķerīti BW. 18690 var.

Avots: ME III, 894

skruops, Plur. skruopi Wid., Jaun. Dr. 1901, S. 31, die Wimper: simtkāju utis bē̦rnam dažreiz ieme̦tuoties acīs, iekš skruopiem ("?") JK. VI, 54. Nebst skrapste zu ahd. screfunga "Einschnitt" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 581)?

Avots: ME III, 900