Paplašinātā meklēšana

‡ eglūna Pet. Av. I, 35, = e̦glãjs.

Avots: EH I, 367

glũna, = glūņa.

Avots: ME I, 631

glũnactiņa, der Lauernde, jem., der lauernde Augen hat: puiši glūnactiņas BW. 12331.

Avots: ME I, 631

[lùna ² Wallhof, = nūle, nu˙pat soeben: lūna bij atnācis. - lūn- wohl durch Metathese aus nūl-.]

Avots: ME II, 519

‡ slûna ² Pussen "tā vērpjamā ratiņa daļa, kas savienuo riteni ar beņķi." Zu slunas, slaũna I?

Avots: EH II, 529

‡ bàļģe ² , = baļ˜ļa Auleja, Kaltenbr., Sussei; der Brottrog Skaista: pilnu... baļģi ar maizes mīkli Pas. V, 325 (aus Lixna). zem maizes baļģes 46 (aus Eglūna). Bei Agelut ⁴ (v. J. 1817), S. 140 und Pas.' III, 118 auch ein loc. s. baļģī.

Avots: EH I, 203

‡ cirkles Eglūna, Gārsene "= cirklas".

Avots: EH I, 273

dùobe: duôbe Wessen n. FBR. XIII, 81,

1): auch Ramkau, (mit ùo ² ) Fest., Heidenfeld, Kaltenbr., Mahlup, N.-Rosen, Sonnaxt, Warkl.: dziļas duobes (Var.: bedres) dibe̦nā BW. 27536: iekrita ūdens duobē 21099; duobe, der Voröfen
- auch Lubn: n. BielU:; utu d., das Grübchen an Genick PV.;

2): puķu duobes maliņā BW. 1543;

3): negāja sargātu munas duobes Pas. VI, 361 (aus Eglūna); ‡

5) das Tal, die Schluchf
BielU.; ‡

6) ein Teich
Mesoten.

Avots: EH I, 349

duravas: auch Bērzgale, Cibla, Kaltenbr:, Liepna, Līvāni; Lubn., Borehow n. FBR. XIII 23, Pilda n. FBR. XIII, 42, Pas. X, 509 (aus Eglūna), dat.-instr. plur. duravēm BW. 5002 var. (aus Sauken).

Avots: EH I, 343

ēršķēži: ēršķežu krūmā Pas. V11I, 353 (aus Eglūna).

Avots: EH I, 373

gaŗš,

1) a): gaŗi piesiet, an einem langen Band (Strick od. dgl.) anbinden
Ramkau. - gaŗais "zalktis" Grob.;

e): kad pulka ūdens ir, tad ir gaŗa zupa Ramkau; ‡

f): gaŗais vējš "wohl so genannt, weil er der Küste entlang
(gaŗam) kommt" BielU.;

2) a): gaŗais lietus (Landregen)
auch Dobl., Linden in Kurl. nuodancāja gaŗas kāzas Pas. X, 295 (aus Eglūna); b): kad tev g. (langweilig), tad atnāc! Lös. g. ir vienai pašai ebenda. gaŗa (langweilig) dzīve ebenda. Wurzelverwandt ist auch apr. pagār "neben" (vgl. d. entlang).

Avots: EH I, 386

glũņa, glũna,

1) die Lauer, der Hinterhalt:
paslēpa glūņā tas tuos O. uz glūņu iet, nuostāties O.;

2) der Lauernde, Laurer
(glùņa ² Mar. n. KRr. XV, 114): nāk laukā, tu glūņa A. XXI, 151. viņa mazajās glūņas acīs Druvall, 57. lē̦niem, nedzirdamiem glūnas suoļiem Rainis.

Avots: ME I, 631

‡ glūns,

1) "?"; nuo lūša glūna (= glūnīga?) Juris Brasa 435;

2) glũns Salis, Trik., (mit ū) Sessw., = glũni(ķi)s.

Avots: EH I, 395

gubana: sìena g. auch Pas. VIII, 938 (aus Eglūna).

Avots: EH I, 415

I guldzis: auch Warkl. n. FBR. XI, 121; man te tik viens guldzis Pas. VI, 266 (aus Eglūna). In Warkl. ist dž auch in den nom., acc.. loc. s. eingeführt.

Avots: EH I, 416

‡ krastiņš Berzgale, ein häufchen: izliek (sc.: naudu) pa galdu krastiņuos Pas. XI, 371 (aus Eglūna). Vgl. krasts ‡ 2.

Avots: EH I, 642

II kùldu ² : auch Pas. VII, 50 (aus Lettg.), 484 (aus Eglūna), X, 295 (aus Lettg.), 356 (aus Līvāni), Kaltenbr., Lixna, Lubn., Oknist, Pilskalne, Višķi: atiet muna kristamāte, kuldās ruokas sabāzuse Tdz. 36760 (aus Kalupe).

Avots: EH I, 670

‡ lavîgs, schleichend (?): tā ... visā gaitā lavīgajā kaut kas nuo lūša glūna Jurim šķiet Juris Brasa 435.

Avots: EH I, 725

meîtine (unter meîtene): auch Kaltenbr., Kalupe, Līvāni, Oknist, Warkl., Zvirgzdine, Pas. IV, 122 und XV; 26 (aus Līksna), V, 451 (Kr. Rositten), VIII, 149 (aus Barkava), IX, 105 (aus Eglūna), XIV, 129 (aus Preiļi), Birk. Sakāmv. 125, Demin. meitinīte Pas. IV, 202 (aus Dagda).

Avots: EH I, 796

II me̦rga: auch BW. 6576, 1, (mit e̦r̃ ) Behnen, Grünh., Pankelhof, (als Schimpfwort) N.-Peb.; me̦rga Pas. X, 36 (aus Eglūna) ist vielleicht mit ē, zu lesen.

Avots: EH I, 801

mugara: auch Gr.-Buschh., Laitzen, Lubn., Pilda, Seyershof, Sonnaxt, Zvirgzdine, Pas. VI, 363 (aus Eglūna), loc. s. mugarā FBR. XIII, 35 (aus Borchow), BW. 21378 (aus Salisb.), pa mugaru 33620, 3 (aus Dubenalken).

Avots: EH I, 829

pasainis: auch Pilda n. FBR. XIII, 48, Warkh., (mit aî) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76, (mit àI ² ) Linden in Kurl. ("tāds gaŗš p. sē̦tavai, ka var kaklā uzmaukt"), Sonnaxt ("slauktuves p. jeb luociņš"), Warkl. ("nuo auklām savīts ne̦samais kuoka spainim"), (mit aî) Kaltenbr. ("spaiņa saite"), Oknist ("spainim, grezelei"), Zvirgzdine ("spaiņa auklas ruokturis"), (mit aĩ) Tr. ("перевязка"); divas (kules) ..., katra savā sānā, uzkārtas ple̦cuos tâ, ka pasaiņi uz muguras un uz krūtīm zīmēja krustus Jauns. Sliņķu virsnieks 133. Aus pasainis auch ostle. pasańć (die übrigen Kasus vielleicht mit -ain- ?) "spaiņa stīpa" in Eglūna?

Avots: EH XIII, 169

pasniêgt, pasniekt, [pasnēgt Pas. II, 378 aus Eglūna], tr., darreichen: pasniedz man cirvi! mācību pasniegt, den Unterricht erteilen; [erreichen U.: staigāju... uz citām pasniedzamākām vietām Jaunie mērn. laiki I, 100]. Refl. -tiês, sich etwas strecken, zu erreichen suchen: tu pasniecies un paskatījies Stari II, 488. Subst. pasniêdzẽjs, wer darreicht; pasniêgšana, das Darreichen; pasniêgums, das Dargereichte, die Darreichung.

Avots: ME III, 104

‡ pasvari "?": ze̦lta be̦zve̦ns, sudabra p. Rätsel aus Eglūna.

Avots: EH XIII, 178

pìere (ein acc. S. pieru bei Glück Joh. 14, 9; loc. s. pierī Pas. I, 276 (aus Eglūna) und I, 331 (aus Preili); Demin. acc. s. pieriņ[u] BW. 9816 (aus Dursuppen),

1) die Stirn:
Sprw. ne˙vienam nav uz pieres rakstīts, kāds tas ir. piere niez - kauns būs. grib ar pieri mūrim cauri skriet. ar pieri caur sienu neizskriesi. skatās caur pieri kâ zaglis, kâ burvis. piere kâ bullim Alksn: Zund. pieri ŗaukt, saŗaukt, savilkt, die Stirn in Falten ziehen: pavārs, pieri savilcis, gauduo LP. V, 285. tē̦vs... dusmīgs sarauca pieri LP. IV, 153. caur pieri skatīties, durch die Stirn sehen: viņa caur pieri paskatījās uz mani JR. IV, 30. rauj vai acis no pieres ārā A. v. J. 1896, S. 830. vējš pašā pierē, der Wind ist gerade entgegen U. - lauku piere, eine Blässe auf der Stirn des Pferdes U. - pieres vieta, die Schädelstätte (bibl.);

2) akmeņa piere, die vordere od. glatte Seite eines Steines:
šim akmeņam laba piere, dieser Stein hat eine gute (flache, glatte) vordere Seite U.; kalna piere, der Gipfel eines Berges;

3) e̦nkuŗa piere "e̦nkuŗa apaļš vidus" Mag. II, 3, 119;

4) in genitivischen Verbindungen:
buļļa piere,

a) ein Schimpfwort
BW, piel ² 11499; BW. 10145 u. a.;

b) Trollblume (trollius europaeus L.)
Rkr. II, 79. - ķīļa piere BW. 13015, 2 var., ein Schimpfwort. Die Zusammenstellung mit got. fēra, ahd. fiara "Seite" (bei Trautmann germ. Lautges. 33 und Mikkola Urslav. Gramm. 59) ist weder begrifflich, noch formell zwingend. Eher wohl dissimiliert aus *priere, mit einer Urbedeutung "das Vordere" (vgl. die Bed.

2) und mit dem Suffix von paure "Hinterhaupt".
Zur Bed.'vgl. le. priekša "Vorderseite", li. príeodė "Vorhaut" und ir. étan, ahd. andi ( :la. antiae "Stirnhaare", ante "vor" ), engl. forehead "Stirn".

Avots: ME III, 284

rustêt U., Karls., -ẽju, rustît, -u (Druw.) od. -ĩju (U.), -ĩju, rustuôt, tr.,

1) rustêt Nauksch., Alksnis-Zundulis, rustît Nauksch., rustuôt Dr., beizen, lohen:
rustītas un mītas pastalas Plutte 74.; rustêt, gerben: nuodzen ādai vilnu, lai var likt rustēt! Lievenbersen;

2) rustêt Adiamünde, Treiden, rustît Freiziņ, Celm., rustuôt Kursiten, (mit Ellernrinde
Celm.) färben; die Grundfarbe geben Druw. (rustît): pirms deva vajadzīgo krāsu, iepriekš nuovārīja alūna kausējumā, kuo sauca par rustīšanu Druw.

Avots: ME III, 564

saimistība (unter sàimestība ² ): jam s. cieši labi veicēs, bija daudzi tuklu guovju ... Pas. X, 120 (aus Warkl.). jis savas saimistības neturēja, juo bija liels sliņķis un dzē̦rājs XII, 518 (aus Eglūna).

Avots: EH XVI, 413

II sala: auch Auleja, Borchow, Eglūna, Pilda, Skaista, Tilža, Višķi, Zvirgzdine; vinš dzīvuo salā Austr. 1896, S. 77 (aus Lettg.).

Avots: EH XVI, 423

sanĩt: sviestiņu sanijusi Tdz. 54584, 4. sviests jāsanij Pas. XI, 400 (aus Eglūna; ähnlich - mit ì ² - Warkl.). ‡ Refl. -tiês: lai ... sasanītu sviests, damit die Sahne gekernt zu Butter würde Pas. XI, 401 (ähnlich in Auleja).

Avots: EH XVI, 433

sapins,

1): auch Auleja, Daudsewas, Erlaa, Fest., Gr.-Buschh., Kaltenbr., Kalupe, KatrE., Oknist, Pilda, Saikava, Seyershof, Skaista, Sonnaxt, Višķi, Pas. X, 107 (aus Eglūna), Tdz. 55279 (aus Kreuzb.); ein acc. s. sapine IMM. 1938 I, 555 (aus dem 17. Jahrh.).

Avots: EH XVI, 435

‡ *sasājs (?), = sass 5 (?), sasuojs (?): sajūdz savu *sasājuo (erschlossen aus geschriebenem ostle. sosoju) ķēvi! Pas. XI, 371 (aus Eglūna; ähnlich Tdz. 57165 und 59729 aus Lettg.).

Avots: EH XVI, 445

saslaũcît, ‡

2) s. slapju, wischend nass machen:
s. dvieli slapiju Linden in Kurl. ‡ Refl. -tiês, beim Fegen sich abnutzen: sluota sasalaukās Eglūna.

Avots: EH XVI, 448

saũt,

1): auch (mit àu ² ) Andrupine, Auleja, Kalupe, Liepna, Marienhausen, Sakstagals, Skaista, Viški; jis saun putnam Pas. VIII, 353 (aus Eglūna); ‡

2) bannan s. Lng. (unter banna), in Bann tun;
‡

3) "?": cik rīteņa migla sàve ² , neredz saules izlē̦cuot BW. 6694, 4 var. (aus Lettg.).

Avots: EH XVI, 462

I skalene: auch Borchow, Sermus; dabā (= dabū) katra savu skalenīti (od. zu skalenītis?) Pas. IX, 105 (aus Eglūna); "dedzināmuo skalu ieliekamais" Grawendahl, Kl.-Roop.

Avots: EH II, 499

‡ skre̦buoņa, das Geknarre Gr.-Buschh., ein gewisses Geräusch Eglūna.

Avots: EH II, 508

skudre: auch AP., Blieden, Daudsewas, Fest., Kaitenbr., Lubn., Marzen, N.-Peb., Ramkau, Rutzau, Selb., Sonnaxt, Pas. IX, 41 (aus Eglūna).

Avots: EH II, 514

skume: skumē acu nepacēļu Tdz. 47620; plur. skumes auch Lubn., Warkl., Pas. VI, 218 (aus Eglūna), VII, 110 (aus Bērzgale).

Avots: EH II, 515

škùrstenis ² (unter *šķurstenis ): auch Fest., Saikava, Selb., Sonnaxt, (mit ur̃ ) AP., Pas. XI, 214 (aus Eglūna).

Avots: EH II, 628

skust: barzdu s. Auleja (prs. skutļu), Lng. (prs. skutu). neskut bārdas! Pas. X, 35 (aus Eglūna). šķitu ... skušamu bārdu Tdz. 57631 (aus Skaistkalne). s. matus, (luopiem) spalvu Auleja; schaben, schälen: s. buļbas (Auleja) od. kartupus (Kaltenbr.). s. grabekļam kātu Kaltenbr. ‡ Subst. skutējs: kartupeļu skutējiem BW. 28574 (aus Pilskalne). Zur Etymologie s. auch Wood Post-consonantal w in Indo-European 51.

Avots: EH II, 516

spal˜va: cūkas re̦snām spalvām (Borsten) Sonnaxt. kautai cūkai nuodedzina spalvu ebenda, kādā spalvā tas zirgs? - auch Borchow, C., Eglūna, Luttr., Marienhausen, Oknist, Pilda, Preiļi, Schwitten, Sessw., Trik. guovis sauce spalvā (nach der Farbe). dzimtā s., das erste Haar nach der Geburt, welches später ausfällt Diet.: tas dzimtu spalvu nuo pakauša vēl nav izmetis, der ist noch nicht trocken hinter den Ohren Diet. cāļiem skuju s. (Flaum) virsā Linden in Kurl. acu spalviņa, die Wimper AP., Lttic. 45. ar spalvu ē̦d maizi, er verdient sein Brot mit Schreibarbeit Sonnaxt.

Avots: EH II, 545

spīne: ein in die Wand getriebener Nagel (mit ì ² ) Eglūna.

Avots: EH II, 553

‡ spìrât ² Auleja, Zvirgzdine, (zur Abwehr mit den Füssen) ausschlagen, zappeln: s. kājas Auleja. guovs sāka s. ar kājām Zvirgzdine. Refl. -tiês (s. ME. III, 1004): auch (mit ì ) C., (mit ì ² ) Auleja, Borchow, Eglūna, Kaltenbr., Lubn., Pilda, Preiļi, Warkl.: vepris spìrājas ² Sonnaxt. bē̦rns mātes miesās spìrājas ² ebenda. vuška spìrājas ² , kad cē̦rp Auleja. kliedza in spīrājās pa zē̦nu apašku Jauns. Raksti VIII, 324.

Avots: EH II, 553, 554

sprèst ² ,

1): auch Auleja, Borchow, Eglūna, Kaltenbr., Lubn., Marienhausen, Oknist, Pilda, Preiļi, Višķi; lika s. linus Azand. 186; ‡

2) "den Kopf gegen den Boden stützend, die Beine in der Luft hin und her bewegen"
Saikava. Subst. spre̦dājs und sprēdējs: sprẽ̦dājs BW. 7053, (mit è̦ ² ) Kaltenbr., fem. sprē̦dāja BW. 705, (mit è̦ ² ) Saikava; sprēdējs BW. 7044, fem. sprēdēja Prl., Demin. sprēdẽjiņa BW. 6990.

Avots: EH II, 559

spriñgulis: auch (mit ìn ² ) Alswig, Auleja, Borchow, Eglūna, Kalnemois, Kaltenbr., Warkl., Zvirgzdine; šaidu taidu springulīšu padarīju aluteņu Tdz. 56256, 9. izņemt sprìnguli ² (= īsu smilgas vai cita kā līdzīga galiņu) nuo bļuodas Saikava.

Avots: EH II, 560

stàigns,

1): auch Nötk., Ramkau, (mit ài ² ) Borchow, Eglūna, Lasd., Marienhausen, Preiļi, Warkl., (mit aî ² ) Kolberg, Zögenhof, (mit ai ) Ermes, Walk;

2): pa izmirkušu ceļu braucuot zirgs iet staigniem suoļiem ("= gausi, stigdams") Bers. Subst. stàignums: auch (mit ài ² ) Saikava; staignumiņu nezināju Tdz. 41378 var.

Avots: EH II, 568

‡ *strace, zu erschliessen aus stracīte Pas. XI, 371 (aus Eglūna), eine kleine Weile, brìtiņš; ein Demin. straciņa Pas. VII, 436 (aus Makašēni) und acc. s. straceņi Pas. X, 365 (aus Rositten). Zu stracis.

Avots: EH II, 584

‡ svilpuks (li. švilpùkas), - svil˜pe: tev ieduošu svilpuku Pas. VIII, 353 (aus Eglūna)

Avots: EH II, 618

ustaba: auch Alswig, Bērzgale, Borchow, Daudsewas, Druw., Erlaa, Fest., Kalnemois, Kalupe, Lautemsee, Liepna, Līvāni, Lubn., Marienhausen, Marzen, Nerft, N.-Laitzen, Ramkau, Sonnaxt, Višķi, Tdz. 54342, Pas. IX, 158 (aus Michailova), (ustabeņa) 107 (aus Eglūna), 328 (aus Silajāņi), Austriņš Raksti VII, 25.

Avots: EH II, 716

‡ vairis (richtig ?), = vaĩrs 2: ve̦lns ... v. i[r] savu acu te nerādīja Pas. XI, 152 (aus Eglūna).

Avots: EH II, 750

val˜kât,

1): auch Dunika, Rutzau, (mit àl ² ) Sonnaxt; valkādams (wiederholt ziehend)
nuo maisa Pas. VIII, 110 (aus Lettg.). jās nevar v. ve̦zumu X, 301 (aus Rositten). nespēja kājas v. XI, 395 (aus Sakstagals). ar šuo virvi valkāšu nuo e̦ze̦ra ve̦lnus 91 (aus Kapiņi). sācis pār mēli v. (danci) XII, 423 (aus Lubn.). visus 15 gadus sulainis valkāja viņu ratiņuos Jürgens 138. aiz mateņu valkādams Tdz. 37437 (aus Nautrēni);

3): kai tikai jie sāka tuo naudu v. Pas. XV, 61 (aus Domopol). vai es tevi viens valkāju? Tdz. 55911 (aus Stirniene); ‡

4) sich umhertreiben:
čigans valkāja pa pasauli Pas. XI, 112 (aus Andrupine). Refl. -tiês,

1): auch (mit àl ² ) Kaltenbr., Liepna, Pas. IX, 508 (aus Lettg.), X, 146 (aus Lettg.), XI, 216 (aus Eglūna), XII, 439 (aus Kaunata); puišiem rāpu v. Tdz. 56091 (aus Lettg.). uz meitām v. 56370 (aus Zvirgzdine).

Avots: EH II, 752

‡ vàlkātnis ² Lubn., wer sich umhertreibt; dazu ein ostle. Femin. volkotne (für *volkuotne < valkātne?) Pas. IX, 105 (aus Eglūna).

Avots: EH II, 753

vêl,

3): "gar" ME. IV, 556 zu verbessern in "gar"; ‡

8) wieder
Preiļi (Kur. Nehrung): tān ve̦lni skrien v., bet jie klausās, ka v. zeme dun Pas. III, 242 (aus Asūne). Pē̦rkūnis satikās v. ar meža sargu XIII, 226 (aus Eglūna).

Avots: EH II, 775

viduskais: auch Višķi, Pas. XI, 57 (aus Eglūna).

Avots: EH II, 781

viete (unter vieta): acc. s. vieti (Schlafstätte) Pas. XI, 151 (aus Eglūna; 2x).

Avots: EH II, 798

visad: auch Lasd. u. a. n. FBR. IX, 159, Tdz. 35870 (aus Rugāji), 59213, 4 (aus Rēzna), (vi˙sad) Borchow, Eglūna, Kalupe, Oknist, Višķi.

Avots: EH II, 789

‡ vizulêt, = vizuļuôt II (?): (kaķis) uz jumta visaiž spēlēs, vizulēs, dancās, dziedās Pas. XI, 151 (aus Eglūna).

Avots: EH II, 791

‡ ze̦mai Kaltenbr., Adv., = ze̦mu, niedrig: dzirnavas z. aplaistas Pas. XI, 57 (aus Eglūna).

Avots: EH II, 804

ze̦muška, = apakša: palīda ze̦m šķirsta ze̦muškas Zb. XVIII, 374. vilki pastatīja ze̦muškā (unter den Baum) tuo vilku... Pas. I, 298 (aus Eglūna).

Avots: ME IV, 713

‡ žulpa (etwa aus *žuu̯pa < žūpa?) Pas. XII, 518 (aus Eglūna) "?"

Avots: EH II, 822