Paplašinātā meklēšana

‡ bruksliens Frauenb., = brukstaliens: iekūluos tādā brukslienā, ka ne ārā tikt.

Avots: EH I, 245

brukstaliens: nuo... krūmiena un brukstaliena ārā Janš. Mežv. ļ. II, 357.

Avots: EH I, 245

brukstaliens, ein grösserer Platz im Nadelwalde, wo man junge Tannen und Michten wachsen Nigr.

Avots: ME I, 339

‡ brūkstaliens oder *brūkstaliena, = brukstaliens: suoļuodama... pa brūkstalienu un meža ceļu Janš. Līgava I, 51.

Avots: EH I, 246

celiens (= ce̦ls I): auch in N.-Bergfried.

Avots: EH I, 263

celiens Bauske, = ce̦ls.

Avots: ME I, 368

cêliẽns: cêlienis Warkl, n. FBR. XI, 107, Pilda n. FBR. XIII, 39, Kaltenbr., Zvirgzdine u. anderswo im Ostle.,

4): mazu laika cēlieni (eine kleine Welle)
Zvirgzdine; ‡

7) der Wirbel des Rückgrats
Frauenb.

Avots: EH I, 267

cêliẽns,

1) die einmalige Tätigkeit des Hebens, der Ruck:
puisis raušus izrauj vienā cēlienā visus kuokus LP. VI, 421; fig., vienā cēlienā, uz viena cēliena, mit einem Mal: uz cēliena viņš paliek traks; cēlieniem, zu wiederholten Malen: viņa tur sēdēja cēlieniem Vēr.II,3;

2) der Stich im Kartenspiel
Spr.;

3) das Aufwecken
Spr.;

4) ein Zeitmass:
dienu iedalījuši 3 cēlienuos Etn. IV, 150: rīta, pusdienas, launaga cēliens, dazu noch als vierte Ableitung: vakara cēliens, vgl. Mag. XX, 3, 71. Auch die Nacht in 4 cēlieni eingeteilt: pirmais nakts cēliens ir vakars Mag. XX, 3, 71. man sajāja treju tautu vienā rīta cēlienā BW. 15166. vai jums vēl būtu kāds cēliens laika A. XV, 119. nepagāja ne cēliens, - kaŗa spē̦ks pa˙galam LP. IV, 71. saaris gaŗu cēlienu un tad tikai atjūdzis zirgu. ganiņam gaŗš cēliens BW. 29309;

5) der Aufzug, Akt eines Dramas (seit Stenders des Jüngeren Zeiten);

[6) die Garbenreihe
U.].

Kļūdu labojums:
piemērs "viņa tur sēdēja cēlieniem Vēr. II,3" jāpārceļ 4. nozīmes nodalījumā.- Das Beispiel "viņa tur sēdēja cēlieniem Vēr. II,3" ist unter 4) zu versetzen.

Avots: ME I, 377

čûksliens ² (unter čùkslãjs): auch Dunika, Frauenb., Grobin, Iw.

Avots: EH I, 298

čūsliens, čūskliena Duomas IV, 127, ein schlangenreicher Ort Poruk.

Avots: ME I, 426

dzêliens, der Stich: kâ dzēliens sirdī Asp.

Avots: ME I, 548

egliens (unter e̦glājs): auch Gramsden n. FBR. IX, 102, Dunika.

Avots: EH I, 367

gaviliêns, das einmalige Jodeln, Jauchzen: ak tu skuķe, maza meita, tavu skaņu gavilēju BW. 382. uz akmiņa uzkāpuse, laidu skaņu gavilienu 556.

Avots: ME I, 614, 615

‡ ieguliens, ein einmaliges Sichhinlegen PV.: ar vienu iegulienu ir nepakustējies viņš gul bez samaņas.

Avots: EH I, 515

jũrmaliens, das Gestade, die Küste: tālāku sākas purvainais, mežainais jūrmaliens Konv. ² 150.

Avots: ME II, 122

kaliẽns, der einmalige Schmiedeakt: tas paspēja tuo ar vienu pašu vilcienu, kuo šis neskaitāmiem kalieniem LP. VII, 1169.

Avots: ME II, 142

kâpsliẽns, die Sprosse: lūst viens kāpsliens,... lūst uotrs kāpsliens LP. VII, 215, [Arrasch, Lenzenhof]. Zu kâpt.

Avots: ME II, 193

kā̀rkliens: = ‡ kârkliêna ² Gramsden n. FBR, IX, 102.

Avots: EH I, 602

kā̀rkliens, der Weidenbusch: ūdriņš gul kārklienā BW. 5639. suni laidu kārklienā 29407, 1. nuo birziena un kārkliena izskrej ciemiņu meitas Janš.

Avots: ME II, 196

kliêns ² ,

2): kliena (smalki vē̦rpta) dzijs Neugut, Stelph.; 2) und 3): "dūnn und mager"
Frauenb., OB., "klein, schwach (vājš)" (mit iê ² ) Iw., Kand., "vājš" (mit iẽ ) Misshof.

Avots: EH I, 620

kliêns ²

1) dünn ausgebreitet:
izkliedi labi klieni siena lē̦ve̦nu Naud.;

2) dünn, winzig von Wuchs:
viņš jau vēl kliens Wain. [tas jau vēl kliêns ² ("sīks, neattīstīts, nespēcīgs"), nespēs tuo izdarīt Nigr.] šis zirgs tāds kliens, nav ve̦zma vilcējs Naud. puišelis kliens Sassm.;

3) hager, abgemagert:
kliena, ve̦ca seja A. VIII, 1, 113; [kliẽns " bleich" Edw.];

4) = kleins 1: viņam kliênas ² kājiņas [Nigr.], MWM. VI, 776. [In der Bed. 1 wohl zu kliest, klī(s)t (es kann hier auch ein d vor n geschwunden sein); in der Bed. 2 und 3 (nebst li. klíenas "тонкiй") wohl zu kleins 2 (s. dies), und in der Bed. 4 zu kleins 1.]

Avots: ME II, 232

I kũliêns,

1): auch Orellen, Salis, Seyershof;

2): ar vienu kūlienu jau nevar nuojumt jumtu Orellen; das zu Dreschende
(metiens): jādze̦n k. nuo siltrijas piedarbā, Janš. Līgava I, 265.

Avots: EH I, 683

I kũliêns,

1) Prügel, Schläge:
kūlienus lai viņām liek duot V Mos., 25, 3 ;

[2) = kũlums 1 Nötk., Druw. ; = labības klājiens, metiens Ziepelhof, Sessw., Mar., Laud., Schrunden, Tirs. u. a.] Zu kul̃t.

Avots: ME II, 335

II kūliens, ‡

3) kūlieni "Klötzer über Lubben"
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Lubbendach").

Avots: EH I, 683

II kũliens,

1) der Purzelbaum ; [von einem
kūlienis: kūlieņus mest Wessen] ;

2) der kleine Klotz auf dem Schlitten, darauf das dicke Ende des Balkens gelegt wird
[Wessen], Onikst. Vgl. kùlis

I.

Avots: ME II, 335

III kũliens, eine Art Habichte L. ; der Froschhabicht U.

Avots: ME II, 335

IV kũliens, kūliņš, * kūlītis od. * kūlīte, ein Strauch (?): iebāž[u] galvu kūlienā (Var.: kūliņā, krūmiņā) BW. 19949, 1 var., 19951, 2. griez, griezīte, rudzīšuos, paipaliņa, kūliņā! (Var.: kūlīte) 27995, 1, kulienā (wohl mit ū zu lesen) 27995, 3 (Bd. V, S. 666). Nach Būga Liet. k. žod. CXIII zu li. kūlýnas "krūmas iš vieno kelmo išaugęs". Es fragt sich aber, ob dieses Wort - wenigstens BW. 27995 - nicht zu kũla II, 1 bewachsener Ort".]

Avots: ME II, 335, 336

I liens, für liels, gross: lienas pīles Unbek.

Avots: ME II, 503

II liẽns (?) "sakritis, pliekans": maize izde̦vusies liena Stuhrhof.]

Avots: ME II, 503

III liêns ² od. liênums ² Wandsen, = liêls

3; mit dissimilatorischem n aus l?]

Avots: ME II, 503

maliêns,

1): auch Ramkau; ‡

2) das gemahlene Getreide:
lai steidzas viņam izgatavuot malienu (sein Getreide zu mahlen) Anna Dzilna 59. kas nuo rupja malieniņa (Var.: malumiņa)? BW. 19911 var.; ‡

3) das Schnurren:
islabā mala ratiņi kâ runči savu bezgalīguo malienu Akurāters Degoša sala.

Avots: EH I, 781

maliêns, das zu mahlende Getreide: visi lielāki malieni ir jāve̦d uz sudmalām Kaudz. cik jau vasarā bij maliena A. XV, 108. bē̦dājās, kad ir pulka malieniņa BW. 7959.

Avots: ME II, 558

mãliêns: auch Frauenb., Gramsden, OB., Schnehpeln.

Avots: EH I, 791

mãliêns, der Lehmboden: man liņiņi mālienā BW. 5170; 5453; Prk.

Avots: ME II, 581

mêsliêns (unter mê̦slaîne): auch Frauenb., Lieven-Bersen: zirgu ... piegrìezis istabas galā pie mēsliena Janš. Apsk. 1903, S. 99.

Avots: EH I, 809

mukliêns (unter muklaîne): sūnām apaugušā muklienā Janš. Atpūta, № 380, S. 6. pļavās tādi muklieni (slapjas vietas) bija, ka krita guovis iekšā Frauenb.

Avots: EH I, 830

uõliêns, s. uõlãjs.

Avots: ME IV, 418

uôzuoliens (unter uôzuõlaîne): als Waldname Plvv. I, 32, 54, 62.

Avots: EH II, 745

paegliêns, das Wachholdergesträuch: nuo paeglienā cūkāres var sasaukt MWM. X, 82.

Avots: ME III, 24

‡ pam̃pāliens Grob., ein abgeerntetes Kartoffelfeld: tē̦vs izaris pampālienu.

Avots: EH II, 158

‡ pēliens, der Tadel (in einer Handschrift).

Avots: EH II, 227

piliêns: ne piliena nepilēja BW. 34949.

Avots: EH II, 232

piliêns, Demin. pilieniņš und pilientiņš, der Tropfen: Sprw. kâ piliens uz karstas krāsns. lietus piliens, der Regentropfen. asins piliens, der Bluttropfen. ne pilientiņš Alm.

Avots: ME III, 215

I plìens: auch (mit iẽ) Erwalen, Liewen-Bersen, Serbig., Stopiņi ("?"), ("Kalkstein") Stenden, ("etwas Festes") Dobl., Lipsthusen, Pilten, Suhrs, Talsen, ("kluons, kuls") Bersteln, (mit ìe, blauer Lehm) Ramkau; pliena zeme - auch BW. 9763 var., 15166, 4. zirga p. (mit ìe) ir briesmīgi ciets, bet dumburpliens ir irdȩns AP. plìena akmens C. purvi vien, plieni ("?") vien,... nav ne˙vienas āra pļavas BW. 25938, 5 var.

Avots: EH II, 299

I pliens C., PS., Arrasch, Jürg., plìens ² Kr., pliẽns Wolmarshof, Bauske, Behnen, Selg., Wandsen, Lautb., Gr.-Essern, weisser Ton Infl. n. U.; Kalkstein Bers., Mar., Gr.-Essern; pliens - sarkani - pe̦lē̦ki-zils māls, atruodas ze̦mākās vietās tūliņ zem aramās kārtas, it sevišķi purvuos zem kūdras. pliens ir zeme, kas nelaiž cauri ūdeni Stürzenhof. nevajadzēja tai plienā ne˙maz sēt LP. V, 136. riteņi apķepēja ar plienu Vīt. 68. pliena zeme U., schlechter Ackerboden. Vgl. plienes und pliekns II.

Avots: ME III, 352

II pliens, die Seemöve (?) Gr.-Essern.

Avots: ME III, 352

III pliens: auch (mit iẽ) PlKur.

Avots: EH II, 299

III pliens (li. pliẽnas), der Stahl: pašam pliena (Var.: plienu, plena [?], dze̦lzu) kalējam nevaid laba zuobentiņa BW. 21318, 9. Zu apr. playnis dass., worüber Trautmann Apr. Spr. 400.

Avots: ME III, 352

prauliens Kronw., das Moor, "kur me̦lna, mīksta zeme, kur stieg iekšā, kur zemesmalku griež": praûliens ² Nigr., Dunika; eine Stelle mit vielen prauli.

Avots: ME III, 379

puscêliens, die Hälfte eines cêliens (Zeitmass): ve̦se̦ls puscēliens pagājis, kamēr akmins nuokritis zemē LP. VI, 376. vilks ar savu asi jau puscēlienā bijis gatavs VII, 798.

Avots: ME III, 424

‡ sadzêliens, der Stich: guovis nuo niknajiem sadzēlieniem nuobeigušās Jaun. Ziņas 1939, № 119, S. 6.

Avots: EH II, 406

saliens, das Frieren (während einer bestimmten Zeit) Salisb., Ruj. u. a.: tev vienām biksēm bij gan saliens Planhof. braucuot bez kažuoka bija gan saliens N. -Peb.; in Gr. -Buschhof dafür salienis ² .

Avots: ME III, 674

sasaliens, das Zugefrorensein U.; ne˙kāds liels sasaliens nav, es hat keinen grossen Frost gegeben, genauer: es hat kein dickes Eis oder nicht tief in die Erde hineingefroren U.

Avots: ME III, 726

sīkliens, ein junger, dichter Wald Wid., Felixberg: sīklienā mājuo stirnas. Wohl zu sîks.

Avots: ME III, 852

siliens Kronw., V., siliene, die Heide (gegend): es neietu pa silienu...: siliens manas kājas baksta BW. 30663. silienam zili ziedi 18270. pulks irbīšu satecēja silienā uogu ēst 13514, 1. kas kait man neganīt silienē, atmatā? BW. 28999, 1.

Avots: ME III, 838, 839

šķêliens, der Schnitt: zē̦ns iegriêza lielu šķēlienu ar nazi ruokā Ahs. n. RKr. XVII, 55.

Avots: ME IV, 32

sliens, nicht steil L.; wohl zu slìet.

Avots: ME III, 939

I smêliens, einmaliges Schöpfen (einer Flüssigkeit); man būs labs smēliens, ich werde viel (Geld) bekommen LP. VII, 43.

Avots: ME III, 960

II smêliens ^2,

1) der Hieb, Schlag
Dunika: kas.:. mīl ļaudis pliķēt, tiem gan pašiem de̦rē̦tu kāds labs smēliens Janš. Dzimtene ² II, 242. kādu sālīgu smēlienu es tādam blēdim būtu devis Bandavā II, 372;

2) ein Schnitt
Dunika.

Avots: ME III, 960

‡ spĩliens Dunika, Rutzau, eine Stelle im See, wo Schilf (spīlas) wächst.

Avots: EH II, 553

star̂pcêliêns*, der Zwischenakt, die Pause; dejas starpcēliens Vēr. II, 567.

Avots: ME III, 1046

‡ sviliens Allend. n. FBR. XIX, 82, eine einmalige svilšana; tad nu gan bij s. ("svilīgas sāpes"), kad uguns tika klāt pie matiem Seyershof.

Avots: EH II, 618

‡ Trusliens Plw. I, 32, Name einer Wiese.

Avots: EH II, 699

‡ uzpliens A.-Schwanb., eine dünne Schicht von pliens I über einer dicken Lehm- od. Sandschicht.

Avots: EH II, 730

vakarcêliens, der letzte cêliẽns 4 (im Sommer ungefähr die Zeit von 3 Uhr nachm. bis zum Abend): vakarcēlienā bija suolījusies iziet ganuos Veselis Saules kapsēta 29.

Avots: ME IV, 447

vēliens LKVv.,

1) das Wälzen, Rollen;

2) der Schlag, Hieb.

Avots: ME IV, 558

viêncêliêns *, viêncêliêna luga MWM. IX, 863, der Einakter.

Avots: ME IV, 657

zâliens, = zâlaine, ein Grasplatz Wid.: nuo kura zāliena... sē̦ku pļaus? Jēkabsonu K. pa līdze̦ni cirptiem zālieniem pastaigājās Domas III, 1156.

Avots: ME IV, 698

zmêliens ² Ahs., ein starker Schlag: es tādu zmēlienu ar dūri dabūju par galvu, ka uz reizi apskurbu Ahs. n. RKr. XVII, 65.

Avots: ME IV, 747

zvêliêns, ein (starker) Schlag, ein Hieb Frauenb.: tas nuokrita uz vienu zvēlienu Sassm. nuo vare̦nā zvēliena nuokritis Janš. Līgava II, 286.

Avots: ME IV, 772

‡ àizlasêt Dunika, Kal., hinter etwas tröpfeln (intr.): ūdens piliens man aizlasēja aiz apkakles.

Avots: EH I, 35

apaļš (in Ost-Livl. apals, aus apvalus = li. apvalùs [oder apalus Lit. Mitt. I, 222 und ãpalas], zu velt, wälzen [vgl. Petr BB. XXI, 215, Walde Wrtb. ² 805 und 856 f., Persson Beitr. 540 und KZ. XLVIII, 128 ^1]),

1) rund:
zeme apaļa. apaļuo galvu sasiet: das Tuch um den Kopf so binden, dass es die runde Form einer Mütze bekommt Grünh.;

2) von der körperlichen Rundheit, Körperfülle, rund, wohlgenährt:
apaļi vaigi, runde Backen, apaļas ruokas, runde Arme; apaļs vē̦de̦rs, runder, voller Magen; apaļas guotiņas, runde, fette Kühe. zirgi bijuši tik apaļi, ka ne lietus piliens nestāvēja virsū. apaļš auga tautu dē̦ls, in Körperfülle, voller Lebenskraft wuchs mein Freier BW. 7271. apaļa meita, rundes, blühendes Mädchen. Die Rundheit vielfach durch Vergleiche verdeutlicht: apaļš kā grundulis JK. II, 97; esi apaļš kā pūpuolis, sei rund wie ein Weidenkätzchen, sagte man am Palmsonntage zu den Langschläfern, die man mit Zweigen mit Weidenkätzchen schlagend weckte LP. V, 13, Etn. II, 53; darnach allgemein: apaļš kā pūpuolis; bijuši nu gan viņam zirgi, apaļi kā pūpuoļi Etn. II, 68. apaļš kā ruonis, kā rullis, rund wie ein Seehund, eine Walze;

3) rund, weil ohne Sorgen: unverheiratet, fröhlich, munter:
apaļs puisis, unverheirateter Bursche, apaļa meita, unverheiratetes Mädchen: kas kait man nedzīvuot apaļai meitiņai BW. 5264 (Var. 2: apaļam puisīšam oder cilvē̦kam.). dzīvuot par apaļu puisi, unverheiratet leben; apaļi dzīvuot, sorglos, genussreich leben; apaļa dzīve, dzīvuošana, eheloses, genussreiches, lockeres Leben;

4) in bezug auf die Zeit attributiv gebraucht, voll, rund:
apaļš gads, ein volles, rundes Jahr; trīs apaļus gadus LP. V, 210. apaļa bārene MWM. III, 506, vollständige Waise, wohl nach dem russ. круглая сирота;

5) apaļš aude̦kls, dichtgewebtes Zeug
U.

Avots: ME I, 74, 75

asins, -s, Blut, Pl. asinis [der gen. pl. gewöhnlich asiņu, bei Glück und in Saussen (hier neben dem nom. pl. à`sinc) auch asinu], (asins m. RKr. VII, 63), asnis f.; asiņi Mag. XIII, 2, 44, aseņi LP. VI, 23, 642, VII, 134 und aseni BW. 34043, 3, auch asens in Lisohn (masc.) und [bei Manzel], ašņi RKr. II, 54, Liev., ašņu upe BW. 31933, 9, dazu der Sing. asnis Mar. RKr. XVII, 139. Der Sing., wie mans asins St. [der gen. s. dazu bei Glück: asins, asiņa und asina], veraltet, nur noch der Gen. S. in Zusammensetzungen u. der Acc. S. asini: asini un miesu Tr. Demin. asintiņas, dial. asentiņi LP. V, 98 (zu ai. ásṛ-k, gen. sing. asn-áḥ, gr. ἦαρ alat. a (s) ser "Blut". [Vgl. dazu ausser Le. Gr. 242 Walde Wrtb. ² 64, Boisacq Dict. 209, J. Schmidt Neutra 173, Reichelt KZ. XLVI, 320 f., Güntert Ondogerm. Ablautprobl. 48. Būgas Annahme bei Trautmann Wrtb. 14, dass le. asins aus asbi (i) -s entstanden sei, ist deshalb fraglich, weil das Wort mehr im Plural üblich ist, wo n nirgends zwischen Konsonanten stand.]),

1) Als Subj.: asinis te̦k, skrej plūst aumaļām, das Blut fliesst in Strömen
BW. 3461; riņķuo, zirkuliert; a. sāk virt, gerät in Aufregung, kocht LP. IV, 186; asintiņas duŗ, das Blut ist in Wallung, eig. sticht, bedingt das unruhige Wesen des Kindes, Nurmhusen; sakāpj galvā, steigt zu Kopf; a. apstājas, stockt;

2) als Obj.: asinis (n. U. asini) laist, Blut lassen;
izliet, vergiessen; spļaut, speien; izsūkt, aussaugen, eig. und uneig.; tecināt, nuotecināt asiņu traukā, das Blut in das Gefäss rinnen lassen; tvert, aptvert, stillen (U.); [asinis sist (Manzel), verwunden];

3) ander Kasus: kauties, plūkties līdz asinīm, bis aufs Blut kämpfen
LP. IV, 124; asinīs lācis nuotecēja un tad nuobeidzās, der Bär verlor viel Blut und starb LP. VI, 520;

4) formelhafte Verbindung: miesa un asins, Fleisch und Blut;
piens un asins, Milch und Blut: vaigi - piens un asins A. IX, 29; JK. V, 53;

5) als Sitz

a) der Kraft:
stipras asinis, kräftiges Blut;

b) des Temperaments:
aukstas, karstas, kalt, heiss;

6) Komposita: asinsde̦sa, Blutwurst;
asins dzērējs, der Bluthund; asinsdzîsla Konv. ² 201; asinsgumbata, ein Scheltwort (L.); asinskaĩte, Blutharnen Preip. 112; asinskāre, Blutdurst; asinslapas, Wucherblume (Chrysanthemum leucanthemum); asinslaidējs, Aderlasser; asinslāse, -pile, -piliens, Blutstropfen; asinsliga, Blutfluss L., St.; asinsligatnis, ein schändlicher Mensch L.; asinsnauda, Wehrgeld, Vergeltung: maksāsim tam labu asinsnaudu, wollen wir uns an ihm Rache nehmen LP. II, 36; asinsradniecība, Blutsverwandtschaft; asinssē̦rga, die Ruhr, Blutseuche bei Tieren; asinssùcējs, Blutsauger, Vampyr; asinsvaĩna, Blutseuche; asinszâles, s. asines; asinszîdējs, Blutsauger; asins kukainis Sassm. (anderswo drudža zirgs), ein (schwarzer) Käfer.

Avots: ME I, 143, 144

II birzums, Dem. birzumiņš birzieniņš, biržumiņš,

1) die Furche:
ik birzuma galiņā dusin savu kumeliņu Rutz.;

2) Saatfurche:
nuo kumeļa pavaicāju, vai dzīt gaŗu birzumiņu Etn. III, 87. jūgsim labus kumeliņus, dzīsim gaŗus birzumiņus BW. 2604;

3) der einem Pflüger zugeteilte, zu pflügende Strich
A. X, 2, 536; [ "was im Laufe eines "cêliens" aufgepflügt ist" Werssen];

4) der Strich zwischen den Saatfurchen:
sēj dieviņ manu tiesu, sēj jel vienu birzumiņu;

5) ein Stück Feldweges, Stadium:
kas 240 birzumu tāļumā nuo turienes bija II Mak. 12 9; [nuomirsi... uz ceļu, vienu zemes birzumu nuo Ievratas Glück I Mos. 48, 7; viņs nuo tā kādu zemes birzumu (in der neusten Auflage dafür: kādu ceļa gabalu) bij nuogājis II Kön. 5, 20. Als ein Feldmass: desmits vīnadārza birzumi Jes. 5, 10. [Zur Wurzel von birze "Furche" und wohl von einer Verbalwurzel birz- abgeleitet].

Kļūdu labojums:
jāizmet (zu streichen ist):birzieniņš, biržumiņš,
piemērs "nuo kumeļa pavaicāju, vai dzīt garu birzumiņu Etn.III,87"jāpārvieto 1) nozīmes nodalījumā. - Das Beispiel"nuo kumeļa pavaicāju, vai dzīt garu birzumiņu Etn.III,87" ist unter 1) zu versetzen.
2604 = 28017

Avots: ME I, 300

čùkslãjs [PS., čūkslējs Kreuzb.], čùksliens [C., čûksliens ² Nigr.], ein von kleinem, dichtem Gestrüpp bewachsener, vielfach morastiger, mit Moos bewachsener Ort: sieva ve̦dusi vīru pa tādiem čūkslājiem, ka ne˙maz izbrist LP. V, 153. čūkslāja purvs Vēr. I, 66. meža čūksliens MWM. VI, 326. lūk purva čūksliens, kam sūnas vien ir duotas par jaukumu. čūkslājs od. čuksliens [resp. čùksliena Trik.] ist auch ein Ort, wo Reisig, Wurzeln, Späne, Schutt u. a. zum Heizen angehäuft sind.

Avots: ME I, 424

‡ čūslājs,

1) = čūslis I (?): ceļš aizčuslījis, kļuvis it kā par čūslāju KatrE.;

2) = liens">čūsliens PV., (mit ũ ) Trik., Wolmarshof, (mit ù ² ) Bērzgale.

Avots: EH I, 299

‡ II čūslenis AP. "= liens">čūsliens".

Avots: EH I, 299

I čūslis, ‡

2) = liens">čūsliens AP. (mit û ² ).

Avots: EH I, 299

de̦sa (li. dešerà od. dešrà),

1) der Darm, die Wurst:
de̦sas mē̦dz darīt nuo putraimiem, aknām un kapātas gaļas Etn. II, 137. Sprw.: lai dievs duod de̦su, bet ne tik re̦snu. de̦sas nemeklē suņu stallī. nuo suņa nevar de̦su pirkt. tas bij kâ lācim zemeņu uoga, kâ piliens uz karstas krāsns, kâ sunim de̦sa, das war bald verzehrt. kâ sunim jē̦la de̦sa ap kaklu, sagt man von einem, der etwas rasch aufisst oder leicht verschleudert, verliert. - gluma de̦sa, das Lab U. putraimu de̦sa, Grützwurst, tauka de̦sa, eine fette Wurst, Bezeichnung der Schlange Tr. IV, 411;

2) als Schimpfwort: Tölpel, Tor:
ak tu de̦sa! MWM. 805; oft mit vorhergehendem muļķa, plika: ak jūs, muļķa (plikas) de̦sas; tiepuma de̦sa, ein rechthaberischer, halsstarriger Mensch; de̦su puolis, ein sehr eigensinniger Mensch; so auch de̦su Juris;

3) d. Pl. de̦sas, ein Spiel
Etn. II, 15, III, 11: uz de̦sām iet Jauns. Dzīve 84.

Avots: ME I, 458

egliene, egliens, e̦gluonis, s. e̦glājs.

Avots: ME I, 566

ìegult,

1): zirgs iegulis dubļuos un nevar tikt ārā Zvirgzdine. guovs iegula duobē ebenda; ‡

2) = ìestigt 1: zirgs iegulis pļavā Kaltenbr.; ‡

3) ins Stocken geraten, aufhören:
ieteiktās reformas iegula Deglavs Rīga II, 1, 185. uz daudz gadiem iegula arī visa sātības kustība Janš. Nīca 49. Refl. -tiês, ‡

2) = ìestigt 1 (wo?): ganuoties guovis iegulās purvā; ‡

3) einschlafen
Seyershof: bē̦rns nevar ie. Subst. ìegulums, ‡

2) = ‡ liens">ieguliens: vai tu guli vēl ar vakarējuo iegulumu? PV.

Avots: EH I, 515

‡ izčakstinât,

1) ausschwatzen:
kâ čaksts visu izčakstina AP., Jürg.;

2) schmatzend ausfressen
AP., PV.: sivē̦ns izčakstinājis visas iebē̦rtās auzas Nautrēni; das Beste sich aussuchend; liederlich aus(fr)essen N.-Peb., Sessw.;

3) (Heu oder Stroh raschelnd durchsuchen
Meselau: izčakstināju visu sienu, bet neatradu (tur iekritušuo lietu); raschelnd ausschütteln Smilten: kad kūliens nuokults, tad salmus saliek ieliņās, iet gar ieliņām, tur kreisuo ruoku virsū un ar labuo nuo apakšas čakstina salmus, lai graudi birst ārā; tâ dara, kamē̦r visi salmi izčakstināti;

4) mühsam; mit ungenügender Kraft ausdreschen
Meselau: vienu riju gan jau izčakstinājām;

5) "izrušinât" Kacēni: i. krāsnī uogles; = izrušinât, izirdinât, izčubinât 1: i. mīkstu gultu Druw., Smilten. vārpas izčakstinātas (= peles izē̦dušas grau-dus nuo vārpām) AP., C., N.-Peb. peles izčakstinājušas labību;

6) = izmĩstît Zögenhof: i. linus. Refl. -tiês,

1) zur Genüge schmatzen (gewisse Laute von sich geben)
Meselau: čakstiņš izčakstinājās un aizlaidās PV.;

2) eine Zeitlang (im Heu oder Stroh) raschelnd suchen
Meselau: izčakstinājuos ilgi, bet neatradu;

3) zur Genüge schwatzen
PV.

Avots: EH I, 439

izliêt [li. išlìeti], tr., ausgiessen: Sprw. neizlej netīru ūdeni, kamē̦r tīra nav. kur nu vairs izlietuo sasmelsi od. izlietuo taču nesasmelsi, das Geschehene kann man nicht ungeschehen machen. izliet laimes;

2) ergiessen:
saule izlēja savu spilgtuo gaismu par kauliem apklātuo ceļu RA.;

3) vergiessen:
kas cilvē̦ka asinis izlej, tā asinīm būs izlietām tapt I Mos. 9, 6. Refl. - tiês,

1) überfliessen, verspritzt werden:
tâ ūdeni nest, ka ne˙viens piliens neizlejas Etn. I, 61;

2) sich ergiessen:
nuo krūtīm skaņas Aps.;

3) sich formen, sich beim Guss, beim Giessen (bes. beim Glückgiessen) bilden:
svina gabals izlejas čumurains Etn. II, 2. nezin, kas tur tē̦vam bija izlējies Plūd. II, 321.

Avots: ME I, 765

izžņaûdzît (freqn.), izžņaûgt, ausdrücken, auspressen, ausringen: Lata izžņaudzīja mitruos matus A. XXI, 267. nātres jāsasutina, jāizžņauga ūdenī un tad jāmazgā galva Etn. I, 66. kad pēdējs piliens spē̦ka izžņaudzīts Duomas II, 485.

Avots: ME I, 833

kleĩns [Kand., klèins ² Kl., klèins N. - Peb., kleîns ² Nigr., Bauske],

1) schief, schief -, säbelbeinig
[kleĩns Stenden]: kleinas kājas, schiefe Beine Lind., Allendorf. tev nuosita kleinas kājas BW. 29156, 12. citam bija kleinas [einwärts gewandte Kl., auswärts gebogene N. - Peb., krumme Bauske, x - förmige Nigr.] kājas [BW. 965; 13088; 21250], citam kumpa muguriņa RKr. XVI, 239;

[2) schwach
Spiess n. U.;

3) enge (?)
L. - In der Bed. 2 vielleicht zu li. klíenas "тонкiй", le. kliens 2 u. 3 und (nach Zupitza Germ. Gutt. 118) zu ae. hlœ "mager"; in der Bed. 1 dagegen zunächst wohl zu li. kleinióti "ходить шатаясь" kleĩvas "schiefbeinig" (kleivkājis), kleĩpti "schief treten", kleišiúoti "fortgesetzt mit einwärts gebogenen Füssen nach Möglichkeit eilig laufen", klìšas "schiefbeinig" (nach Būga РФВ LXVI, 222; vgl. auch li. kluins.]

Avots: ME II, 220

I klienis, kluons, die Dreschtenne U. [Zu klajš, kliens 1, klîst, kliêst?]

Avots: ME II, 232

II klienis,

1) ein Hagerer, ein Schiefbeiniger; Plumpsack (als Schimpfwort)
Mag. XIII, 2, 50, [Ronneb.];

2) [kliẽnis C.], Flussregenpfeifer (aegialites curonicus)
RKr. VIII, 96; [Pas. I, 398]; Natur. XXXVII, 178. [In der Bed. 1 jedenfalls zu kliens; in der Bed 2 vielleicht (?) zu klija (s. dies).]

Avots: ME II, 232

II kũlans [aus * kũliens?] Dond., = kũla, altes Gras.

Avots: ME II, 334

kūleņi U., = liens">kũliens

I.]

Avots: ME II, 334

I kūlienis,

1): auch (mit ù ² ) Kaltenbr.; ‡

2) = kùlenis 1 (mit ù ² ) Kaltenbr., Oknist (s. auch ME. II, 335 unter kūliens II 1).

Avots: EH I, 683

II kūliņš, s. kūliens IV ; in Sessw., Modohn, N. - Schwanb. sei kūliņš altes, dürres Gras.]

Avots: ME II, 335

kūlīte: "kūliens II" ME: II, 335 durch "kūliens IV" zu ersetzen.

Avots: EH I, 683

kūlīte od. kūlītis, s. kūliens

II.]

Avots: ME II, 335

‡ ļekme FBR. XIV, 74 "grāvju un mārku dibe̦nā izmircis pliens un glīzds".

Avots: EH I, 770

mẽrdeklis [MSil.],

1) ein Mittel zum Abmergeln:
sapuvis siens ir zirgu mērdeklis, faules Heu ist ein langsames Gift für die Pferde Hug. kāds burvības mērdeklis: viens piliens pieliets naidnieka kausam; tas nīkst un nīkst Rainis; [mḕrdeklis ² Warkl., mêrde ² Bauske, mẽrdeklis, Giftmittel zum Ausrotten von Ratten, Katzen (Stuhrhof) oder Fliegen (Prawingen);

2) ein ganz abgemagertes Lebewesen
Lettg., Treiden, Lutringen, Ruhental (mẽrdeklis), Salis, Seppkull (mêrdeklis ^2), Bers., N. - Peb. (mḕrdeklis und mērdēklis), Warkh., Warkl. (mḕ̦rde̦kls ^2), Sessw., Selsau, N. - Schwanb. u. a.;

3) mẽrdeklis Kabillen "ein aufdringlicher Mensch".] Zu mērdêt.

Avots: ME II, 617, 618

‡ migliena od. *liens">migliens, = miglãjs 1: es redzēju dieva dē̦lu miglienā zvejuojam BW. 34045.

Avots: EH I, 812

‡ nuopakšêt, = ‡ nuopakšķêt: piliens krizdams nuopakšēja C., Dunika, Ermes, Kegeln, N.-Peb., Serbig., Sessw.

Avots: EH II, 73

II nùoplienêt "sich mit pliens bedecken" Sessw., Dickeln.]

Avots: ME II, 831

pãrtràukt, tr.,

1) unterbrechen:
darbu, runu. pārtrauc viņu Vēr. I, 1342. nāve pārtrauca viņa labuos nuoduomus Pav.;

[2) "überraschen"
Celm.;

3) grobmahlen
Fest.] Subst. pãrtraucẽjs, wer unterbricht; pãrtraukšana, das Unterbrechen; pãrtraukums,

1) die Unterbrechung:
darba pārtraukums Aps. jautrībai gadījās mazs pārtraukums A. XII, 522;

[2) pārtraukumi "rupjš maliens" Fest.].

Avots: ME III, 184

pilē̦ns U., = liens">piliens.

Avots: ME III, 214

II pliekns (aus *plietns?), weisser Ton Mag. XX, 3, 215. Nebst plieksts und pliens I zur Wurzel von mir. liath, cymr. llwyd "grau" (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 53)?

Avots: ME III, 351

plienes, pliẽņi Bl., Kandau, platte Kalksteine Selb., U.; Kalkschiefer Autz n. Bielenstein; Schiefersteine Bergm. n. U. - plieņa zeme, Kalkboden: trešajam [preciniekam] tāda paļa: pliena zeme, rāva pļavas BW. 15166, 6. Vgl. pliens I.

Avots: ME III, 351

priẽdiêns Edwahlen, Lautb., Nigr., Dunika, Gr.-Essern, auch priediene Meiran, der Kieferwald, das Kiefergehege: skan (balss) laukā, skan pļavā, skan mežā, priedienā BW. 377, 1. es neietu pa silienu, ne pa biezu priedieniņu: siliens manas kājas baksta, priediens rāva vaiņadziņu BW. 30663. es nuoķēru savu irbi, lai te̦k citas priedienē BW. 13514.

Avots: ME III, 392

sariest,

1) tr., (zwei Stücke) verbinden:
kad čūska arī vairāk gabaliem pārsista, ķirzaka atkal sarieš kuopā Etn. II, 172. divus baļķus sariest (zusammenfügen) B. Vēstn.;

2) sich vereinigen (von gleichartigem)
Burtn., Wolm., Trik.;

3) tr., Halme, Ranken, Wurzeln treiben; stauden; entwickeln:
lefkojas sarieš lielus ce̦rus Konv. ² 2423. ieva, ziedus sarietuse (Var.: izkārusi, izlaiduse, sakrāvusi, sakrājusi), gaida pilnu mēnestiņu BW. 7601 var. kâ rasas pērlīte, kuo sarieš zieds Juris Brasa 356;

4) tr., fallen lassen
(von vielen Objekten): saujiņā vien sarietu (Var.: salasīju) savas gaudas asariņas BW. 26861, 3;

5) s. aude̦klu, (das Garn) auf den Weberbaum bringen:
kad aude̦kls bij sariests, audēja... vēra dzijas nītīs Jauns. Baltā gr. I, 133. Refl. -tiês,

1) sich ansammeln:
lē̦nām piles sariešas pie griestiem Druva I, 658. zara galā sariešas spuožs piliens Valdis Stabur. b. 30. kaut tik vienā kaujā jūs re̦dzē̦tu, kâ īsti cīkstās, - gan jums spē̦ki sariestuos! Valdis;

2) zu wachsen anfangen:
zuobi sariešas Lennew.; üppig stauden, WurzeIn treiben: krūmi pļavā sariesušies N. - Peb.

Avots: ME III, 719

sīkle "sils" Edwalen; vgl. sīkliens.

Avots: ME III, 852

II stìndzêt ² Festen, Warkl., -ẽju, = stingt: stindzē saltais pliens Duomas l, 1170.

Avots: ME III, 1070

I vā̀rds (li. var̃das "Name"),

1) das Wort; das gesprochene Wort, die Rede
(in dieser Bed. auch der Plur. vārdi): Sprw. bēdīgam ir vārdiņš labs Br. sak. v. 102. kunga vārds vairāk nekâ zemnieka sitiens 98. svešas mātes vārds vairāk sāp nekâ savas mātes kūliens 709. labam vārdam laba vieta 1325. rupjš vārds sāp ilgāki nekâ pliķis 1331. ve̦ci vīri - gudri vārdi 1006, kur vārdi kâ upe skrien, tur darba nevar atrast 1328. kādi vārdi, tādi darbi RKr. VI, 942. ze̦lta vārdi iekšā, bet ārā nenāk 943. pirmais vārds uz lapām LP. I, 138. izteiktuo vārdu... nevar ņemt atpakaļ JK. III, 77. muļķis izmetis tuos vārdus LP. V1I, 831. kāds vārds jāizme̦t saimniekam pa prātam DL. dažus vārdus viņš izmeta tâ, it kâ īsti latviski nemācē̦dams Kaudz. M. 101. šie vārdi gan izskrēja netīšām 22. iemest vārdu starpā Kav., etwas dazwischensagen. citam vārdus mutē iespļaut L., einem die Worte vorkauen. bij vārdu aizmetis (ein [gutes] Wort [für jem.] eingelegt) pie lauvienes Krilova pasakas 88. savus paša vārdus apēst, sich selbst widersprechen U. (ar) vārdu sakuot, mit einem Wort U., schlechthin Brasche, Kurzum. bez vārda runas, ohne ein Wort zu sagen, ohne Widerrede: tev ir bez vārda runas... istaba jāastāj A. v. J. 1897, S. 134. vienā vārdā LP. VII, 146, mit einem Wort, kurz und bündig. nav vārdam vietas. (da) ist kein Wort zu verlieren, ist kein Zweifel am Platz: vispārīgi par viņu ne vārdām vietas MWM. XI, 197. tur jau nav vārdam vietas! U. b. 104, 15. labs kungs, tur nav vārdam vietas A. v. J. 1902, S. 313. vārds - nevārds Oppek. n. U., vārds pa vārdam, ein Wort (er)gab das andere (z. B. bei Entsiehung eines Streites): un tā vārds pa vārdam - ienaids gatavs LP. VI, 443. vārds pa vārdam save̦d abus strīdū JK. un, vārds pa vārdam, pazīstas Krilova pasakas 55. pušu plē̦sts vārds, eine Silbe U.: ne pušplē̦stu vārdu nerunāja, er brachte keine Silbe hervor U. nejaudāja atbildēt ne mē̦ma vārdiņa (kein Sterbenswortchen) A. v. J. 1896, S. 813. neteikt ne me̦lnu, ne baltu vārdiņu Niedrīšu Vidvuds XX, 419. abiem izspruka dažs mīlīgs vārds Lapsa - Kūm. 14. mīksti vārdi Biel. t. dz. 749, liebliche Worte. tie nezināja..., kas ļauns vārds LP. 1, 187. nuo... līgaviņas ļauna vārda nedzirdēja BW. 21865. ļaunus vārdus nevē̦lat (Var.: ļauna vārda neduodat)! 439. skarbu vārdu izmest Neik. 60. vārdus mē̦tāt St., erwähnen. jautāt stāvuos vārduos (widerspenstig) Kaudz. M. 92. mutes vārdiem, mündlich. gala vārds, Schlusswort, letzter Bescheid U.: atduot brūtgānam gala vārdu Kaudz. M. 126. precinieks... lūkuo tai (= brūtei) izdabūt apsuolīšanās vārdu... kad pēdīgi... brūte vārdu (das Jawort) de̦vuse... BW. III, 1, S. 86. guoda vārds,

a) das Ehrenwort:
guoda vārds, runāju taisnību;

b) ein Ehrentitel:
prasītu nuo ķeize̦ra kaidu guoda vārdu par tik ilgiem (d. h. abgedienten) gadiem. ķeize̦rs jam izduod taidu dokumentu... Pas. V, 222. - dieva vārds, Gottes Wort Kurl. N. U.: tik tiešām kā dieva vārds (ganz gewiss) Alm. Kaislību varā 121; Plur. dieva vārdi,

a) Gottes Wort, die heilige Schrift
U.;

b) (gew. dievvā̀rdi) der Gottesdienst
U.: dieva vārdi sākušies, der Gottesdienst hat begonnen U.;

2) das Wort, das Versprechen:
vārdu turēt, das Versprechen halten, Wort halten: saimniece vārdu un suolījumu neturuot RKr. VIII, 78. vārdu lauzt (LP. 1, 56), pārkāpt (1, 168), das Versprechen nicht halten. savu vārdu aizmirst, sein gegebenes Wort, sein Versprechen nicht halten U. Sprw.: vīrs un vārds! (ein Mann, ein Wort) Br. sak. v. 1438. vīrs pie vārda kā cirvis pie kāta 1437. vīrs pie vārda, vērsis pie valga 1436. vīrs bez vārda kâ vērsis bez valga JK. II, 627. vērsi tur(a) pie ragiem, vīru pie vārda Br. sak. v. 1395. vīrs pie vārda, kuģis pie e̦nkura 113. zirgu tur pie pavadas, vīru pie vārda U. viņa vārds tik labs kā uotra cilvē̦ka zvē̦rastība Brasche. radi man bij pie vārda (hielten Wort, hielten ihr Versprechen) Aps. Bag. radi 23;

3) der Name:
krusta vārds, der Taufname U. cilts vārds, der Geschlechtsname U. dieva vārds, der Name Gottes U. guoda vārds, der Spitzname Salisb.: Trallis ir viņa guoda vārds; viņa uzvārds ir Puriņš Salisb. Sprw.: būtu gan kundziņš, tik būtu vārdiņš Br. sak. v. 554. vārdā saukt, am Namen nennen, rufen: viņa izdzirdēja sevi vārdā saucam LP. VII, 330. vārdu likt, uzlikt, vārdā likt, ielikt, vārda likt, taufen, einen Namen geben: paldies saku māmiņai, kas Jānīti vārdā (Var.: vārda) lika BW. 1401. kas Jānīti vārdu lika 1402. man[i] māmiņa ielikusi dze̦guzītes vārdiņā 415, 3. Anniņa nuomina (sc.: taku) Babiņu lūgdama, lai lūdz kūmās, liek viņas vārdā 1608. viņa... uzlika... dē̦lam tādus vārdus... Gotlību un Konradu Kaudz. M. 94. kā tev vārdā? U., wie heissest du? kas vārdā (vārda, vārds)? wie heisst er? kas viņš vārdā? - Žanis viņam bij vārdā. vaicāja, kas lelles vārda (Var.: vārds) BW. 1397. kas lellei vārdā 1398. kas tam vārda? BW. V, S. 203. vārda brālis, Namensvetter;

4) Plur. vā̀rdi, das Formular
U.; die Zauberworte U., die Besprechung, Zauberformel, der Segen: grē̦ku sūdzēšanas vārdi, das Beichtformular U. zvērestības vārdi, die Eidesformel U. - viņam tie vārdi, er versteht zu besprechen, zu zaubern U. viņam stipri vārdi Peb., Selg., Stenden, Wandsen. pūšamie vārdi divējādas sugas - ve̦lna un dieva vārdi Konv. II, 162. ragana iemācījuse kādus nekādus vārdus LP. III, 63. stipri glābjami vārdi Br. 507. citam vārdus atduot, einem andern die Besprechungsformel lehren U. kas priekš savas miršanas tuos vārdus citam neizduod, tas ar tādiem sūdiem nevar mirt, bet tie jāizvemj kâ zaļas gluotas U. acu vārdi Br. IV, XXI; asiņu vārdi XXXVI; avju v. LII; auguoņu jeb trumu v. XXVII; bišu v. (Bienensegen) LI; caurēja (caurā) jeb dūrēja v. XII; čūsku v. XLV; drudža v. XXXVII; dze̦lzu v. LVII; dzemdēšanas v. III; dzirkstes v. XXXII; dziedzeru v. XXX; ēdēja (tārpa) v. XXXI; graiza v. U.; griežami jeb limējuma v. Br. IV, XXXIII; ģēles v. XIII; izbīļu v. V; kašķu v. Br. P. XIV; kaulu v. U.; kārpu v: Br; IV, XXIX; kāsus v. XI; klimes jeb krampja v. XXXVIII; kukaiņu v. (Zauberworte, womit man Ungeziefer vertreibt) XLVII; kungu un tiesas v. LVI; liesas v. XL; lietuvē̦na v. XLI; lūzuma v. XXXIV; māju putnu v. XLIII; mātes v. I; mednieku v. LXIV; meitu v. (Zauberworte, mit denen man einen Freier herbeizaubern kann) LXI; mēra v. LXVII; miruoņu v. LXV; nakts pamašu v. V; nuotikumu v. ebenda; peļu un žurku v. L; pē̦rkuoņa v. XLIV; piena, kreima un sviesta v. LIII; piepūšami v. (kad nemaksā) Br. 650; pumpuma v. Br. IV, XXIV; ruozes v. XXVI; saraustīšanās v. VII; sāpju v. XXII; sējēju v. LV; skauģu v. LIV; spiedēju v. (Zauberworte gegen eine schwere Last oder gegen Bauchdrücker) VIII; svē̦tu meitu v. XXVIII; trumu v. XXVII; tūska(s) v. XXV; uguns v: LXV; vērmeļu v. XIII; vidus (vē̦de̦ra) v. II; vilku v. Br. P. XXI; zagļu v. LVIII; zirgu v. Br. P. XXIV;

5) der Buchstabe
Salisb., (Plur. vārdi) U.: tas bē̦rns vēl vārduos, ist noch beim Buchstabenlernen U.;

6) ein Namensvetter
Golg.: mēs e̦sam vārdi oder tu esi mans vārds. Zu kurisch werdas (bei M. Prätorius Deliciae prussicae, Buch XVI, cap. III), apr. wīrds, got. waurd, lat. verbum "Wort" und - nach Specht KZ. LIX, 65 zu gr. ἔρϑει· φϑέγγεται Hes.; s. auch Trautmann Wrtb. 360, Walde Vrgl. Wrtb. I, 283 und Buck AJPh. XXXVI, 134 f.

Avots: ME IV, 500, 501, 502

ve̦lē̦na (li. velėnà "ausgestochener Rasen"),

1) ve̦lê̦na Bers., C., Kl., PS., Wolm. u. a., (mit ē̦̃ ) AP., Jürg., Siuxt, (mit è̦ ² ) Golg., ve̦le̦na Frauenb., Nigr., Mahlup, ve̦le̦na Karls., Salis, ve̦lē̦ns Bielenstein Holzb. 456, Brozen, Pankelhof, ve̦le̦ns L., U., Schlehk n. FBR. VII, 44, Kand., Stenden,* veliens (gespr.: velans) Dond., ve̦lans Suhrs n. FBR. VlI, 44, Plur. ve̦laņi Ladenhof n. FBR. XI, 66, Demin. velenīte, velentiņa Siliņš 66, der (ausgestochene) Rasen; der Erdkloss; das Torfstück
U.: ardams, e̦cē̦dams apkārt griezu velēniņu RKr. XVI, 137. plē̦sumā sīksta ve̦le̦na Nigr. ve̦le̦nas nav vēl sae̦cē̦tas ebenda. jumta ve̦le̦na, der Rasen, mit dem man den First eines Strohdaches befestigt Frauenb. kapu ve̦le̦na ebenda. kad pļavā ruok grāvi, tad ve̦le̦na jāsakrauj kārtīgās čupās, nedrīkst izmē̦tāt ebenda. par dienu jāuzar līdumā ¹ / ₃ pūrvietas, ve̦le̦nā 1 pūrvieta Etn. III, 90. tik smags kâ ve̦le̦na, sagt man von einem kleinen, dicken Kinde Frauenb.;

2) ve̦le̦nas sauc sastaigātuos bumbuļus kluonā durvju pasliekšņuos JK. VI, 12;

3) ve̦le̦ns U., der Grabhügel;

4) verächtl. Bezeichnung für gestossenen Harif Trik.
Leskien stellt es Abl. 354 mit einem ? zu vel̂t; vielmehr zur Wurzel u̯el- "reissen, ritzen" (in npers. valāna, lat. volnus, cymr. gweli "Wunde", lat. vellere "ausreissen" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 304 f.)? Zur Bed. vgl. slav. dьrnъ "Rasen": derǫ "reisse".

Avots: ME IV, 529