bliete
bliẽte,
1) beruht auf mnd. vlēte dass., s. J. Zēvers IMM, 1928 II, 303;
2): auch Ramkau.
Avots: EH I, 231
1) beruht auf mnd. vlēte dass., s. J. Zēvers IMM, 1928 II, 303;
2): auch Ramkau.
Avots: EH I, 231
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'liete' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'liete' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)
bliete
bliẽte,
1) Aderlasseisen, Lanzette
[PS.], Schnäpper;
2) Kalk- od. Lehmschlägel
St., [C.], Serb. n. A. XI, 81. [Vgl. blieks.]
Avots: ME I, 317
1) Aderlasseisen, Lanzette
[PS.], Schnäpper;
2) Kalk- od. Lehmschlägel
St., [C.], Serb. n. A. XI, 81. [Vgl. blieks.]
Avots: ME I, 317
liete
lietene
neliete
saslietenis
saslietenis
saslietenis,* eine Art Gebäude aus in die Höhe gerichteten, aufwärts stehenden Stangen od. Baumstämmen: iedzīvuotāji tur uzturas teltīs un saslieteņu namuos RA.
Avots: ME III, 737
Avots: ME III, 737
slietenis
slietenis,
1): auch (mit ìe 2 ) Saikava, (mit iê 2 ) Peb., Ramkau; ‡
3) eine Stange, die man zum Herstellen von
s. 1 benutzt Ramkau: namiņu saslēja nuo slieteņiem. s. ir arī pie sienas piesliets kuoks ebenda.
Avots: EH II, 528
1): auch (mit ìe 2 ) Saikava, (mit iê 2 ) Peb., Ramkau; ‡
3) eine Stange, die man zum Herstellen von
s. 1 benutzt Ramkau: namiņu saslēja nuo slieteņiem. s. ir arī pie sienas piesliets kuoks ebenda.
Avots: EH II, 528
slietenis
slietenis,
1) slìetenis C., auch slieteņu nams, eine aus geraden Stangen zusammengestellte konische Sommerküche
Druw. n. RKr. XVII, 78 (eine Abbild. s. bei Bielenstein Holzb. 53); auch ein solches Häuschen für Waldarbeiter im Walde Draw. n. RKr. XVII, 78: dievs slējis slieteni Etn. II, 32. slieteņu nams bijis nuo stāvu saslietiem kuokiem IV, 32;
2) slìetenis 2 Druw. n. RKr. XVII, 78, slietens Druw. n. Etn. II, 50, Adl., ein fauler, schlaffer Mensch (der
"kâ izjucis kustas") Druw. n. RKr. XVII, 78: slaikstās kâ slietenis pie darba, nevar sev ne vē̦de̦ra nuopelnīt Druw. n. RKr. XVII, 78. Zu slìet.
Avots: ME III, 940
1) slìetenis C., auch slieteņu nams, eine aus geraden Stangen zusammengestellte konische Sommerküche
Druw. n. RKr. XVII, 78 (eine Abbild. s. bei Bielenstein Holzb. 53); auch ein solches Häuschen für Waldarbeiter im Walde Draw. n. RKr. XVII, 78: dievs slējis slieteni Etn. II, 32. slieteņu nams bijis nuo stāvu saslietiem kuokiem IV, 32;
2) slìetenis 2 Druw. n. RKr. XVII, 78, slietens Druw. n. Etn. II, 50, Adl., ein fauler, schlaffer Mensch (der
"kâ izjucis kustas") Druw. n. RKr. XVII, 78: slaikstās kâ slietenis pie darba, nevar sev ne vē̦de̦ra nuopelnīt Druw. n. RKr. XVII, 78. Zu slìet.
Avots: ME III, 940
slieteniski
Šķirkļa skaidrojumā (24)
aizčibēt
‡ àizčibêt, sich aus den Augen verlietend hingeraten: kur tas gans aizčibējis? Bauske, Memelshof.
Avots: EH I, 15
Avots: EH I, 15
audine
[aûdine Warkl., ein gewebter, schmaler Gürtel: latgalietes vēl... pruotuot juostas aust; e̦suot arī šaurākas, tā sauktās audines Austr. M. z. 10. In Selburg dafür aûdene.]
Avots: ME I, 215
Avots: ME I, 215
blicis
blieks
būris
‡ II bũris,
1) ein Vogelbauer
U. u. a.;
2) ein Zelt
Golg.; ein schlecht gebauter Anbau wo der Wind durchblasen kann (mit ù 2 ) Saikava ("= bū-cenis"); ein Bretterverschlag für Schweine am Ende des laĩdars AP.; skuju bũris AP., = lietenis">slietenis 1; eine Laubhütte Lis. (mit ù 2 ); žagaru būrī (Var.: būdā) BW. 21285, 1. Aus mnd. bûr "Bauer, Gehäuse".
Avots: EH I, 257
1) ein Vogelbauer
U. u. a.;
2) ein Zelt
Golg.; ein schlecht gebauter Anbau wo der Wind durchblasen kann (mit ù 2 ) Saikava ("= bū-cenis"); ein Bretterverschlag für Schweine am Ende des laĩdars AP.; skuju bũris AP., = lietenis">slietenis 1; eine Laubhütte Lis. (mit ù 2 ); žagaru būrī (Var.: būdā) BW. 21285, 1. Aus mnd. bûr "Bauer, Gehäuse".
Avots: EH I, 257
dranckas
glīzdēt
I glìzdêt, - u, - ẽju, mit Lehm beschmutzt werden, besudelt werden, beschleimen: kâ lietevē̦ns māc sapnis kairs un bauda glīzduoša Zalkt. II, 72.
Avots: ME I, 628
Avots: ME I, 628
grausts
grausts,
1): auch (mit aû 2 ) Salisb.; kad mājas vēl nebij, tad uztaisīja graûstu 2 , kuo dzīvuot: saslēja sliete̦n kuokus, aplika kamieniem vai skujām Ramkau; ‡
5) "ein unruhiger Mensch, Wühler" (aus einem handschriftl. Vok.).
Avots: EH I, 399
1): auch (mit aû 2 ) Salisb.; kad mājas vēl nebij, tad uztaisīja graûstu 2 , kuo dzīvuot: saslēja sliete̦n kuokus, aplika kamieniem vai skujām Ramkau; ‡
5) "ein unruhiger Mensch, Wühler" (aus einem handschriftl. Vok.).
Avots: EH I, 399
lieta
lìeta,
1) das Ding, die Sache:
Spr. kam lieta piede̦r, tas tuo vāc. vaļā lietas zaglim ceļu rāda. brāķa lieta vācieša prece. lieta brīnumus nedara. laba lieta maizes neprasa. taisnība laba lieta. nauda kâ brīžiem, maize kâ gadiem, bet laba lieta pietiek mūžam. darba, kalēja, mūrnieka u. c. lietas, das Handwerkzeug, die Instrumente des Schmiedes. Maurers u. s. w.; uguns lietas, Feuerzeug, zirgu lietas, Pferdegeschirr; kauna lieta, Schimpf und Schmach; smiekla lieta, etwas Lächerliches: vai tā kāda kauna lieta, jaunu laužu mīlestība? Ltd. 254. smiekla lieta, kauna lieta! smilga auga tīrumā BW. 28148. smiekla lieta, kauna lieta! būs puišiem mutes duot 10706. nieka, spēles lieta, ein Jux, Schund, eine Spielsache: vai tas mans vainadziņš bij tautām spēles (Var.: nieka) lieta? BW. 24628, 2. rakstāmas lietas, Screibmaterialien. tā cita lieta! das ist etwas anderes! viņam lielas lietas galvā, ihm ist der Kopf voll hoher Dinge. kas tur liela lieta? was ist da dran? LP. V, 180. neba lielas lietas dēļ man[i] aizdzina vāczemē BW. 31351. tā maza lieta, das ist eine Kleinigkeit, etwas Leichtes; mazuliet, -lietiņ(u), ein wenig: mazu lietiņ atpūtīsimies. viņš mazu lietiņu lielāks par mani. tur sava lieta, damit hat es eine eigene Bewandtnis LP. VI, 50. zināma lieta, selbstverständlich, natürlich: nu, zināma lieta, tiesas vīrs viņam piekrita Kaudz. M.;
2) der Gegenstand, das Objekt:
par šuo lietu jau daudz runāts un rakstīts. bezsaimnieka lietas, herrenlose Dinge Konv. 2 2416;
3) der Wert, die Tüchtigkeit, Tauglichkeit, etwas Wertvolles, Gutes:
ne par lietu es atdevu savu zīļu vainadziņu BW. 24442. lieta bija liepiņā, lieta liepas zariņā: nuo liepiņas kuokles šķēlu, nuo zariņa stabulītes BW. 30639. tur bij lieta lūkuoties dzērējiņa dēliņam 11647. vai tie vārdi bij lietā un vietā? waren die Worte gut und am richtigen Platz? Aps. lietas kuoks, Nutzholz. lietā iet, tikt, zu etw. bringen, gelangen, auf den grünen Zweig kommen: tâ gan mēs, bāleliņi, vis lietā neiesam BWp. 3820. lietā, brāļi, netiksim ar dzeršanu, žūpuošanu BW. 20013, 1. lietā likt,
a) zu Ehren bringen, Ansehen, Bedeutung verleihen:
kas puisīti lietā lika, kâ meitiņas vainadziņš? BW. 6177, 2. lietā (Var.: lieta) būšu es, māmiņa, kad tu mani lietā Liksi 3285. nu laimiņa lietā lika peļamuo dze̦ltainīti; vgl. BW. 22029, 1;
b) ausnutzen. verwerten:
tuo vajaga likt lietā A. XII, 579;
c) sich merken, beachten:
un kuo jums teic, tuo liekat lietā! Druva I, 2;
[d) in den Stand setzen
U.]. lieti (lietai, lietu) derēt, taugen, tauglich, brauchbar sein: lieti! (Var.: -ai, -u) de̦r ve̦ca zeme BW. 3186. kam tā nauda lieti de̦r? 8470. jau es biju tâ izpe̦lta, ne˙kam lieti (Var.: lietu Ltd. 2329, lietas BW. 8934; der Gen. statt des Akk. bei dem negierten Verbum) nederēju BW. 8470;
4) (konkret) der Tüchtige, Taugliche
(im Gegensatz von nelieta, neliete, nelietis, der Taugenichts): visi ļaudis tâ sacīja: kas duos lietu nuo nelietas? dievs duos lietu nuo nelietas, paliks lieta nelietā BW. 9048. ai nelieti, ai nelieti, niecini lietas augumiņu 8720. vai bij lieta, vai nelieta, kas nuoņēma vainadziņu? 24542. neba lieta (Var.: ne labais) mani pēla, neba lieta nicināja 8707; 18652. [Li. líeta (s. auch Geitler Lit. Stud. 94, Lit. Mitt. I, 133 und Bezzenberger GGA. 1885, 938) stamme nach Būga KZ. LI, 117 aus dem Lettischen. Die übliche Zusammenstellung mit aksl. lěts jestъ "es ist erlaubt" (z. B. bei Berneker Wrtb. I, 714) bleibt semasiologisch unbegründet (vgl. le. lẽ̦ts). Zu li. lytis "Form, Gestalt?]
Avots: ME II, 506
1) das Ding, die Sache:
Spr. kam lieta piede̦r, tas tuo vāc. vaļā lietas zaglim ceļu rāda. brāķa lieta vācieša prece. lieta brīnumus nedara. laba lieta maizes neprasa. taisnība laba lieta. nauda kâ brīžiem, maize kâ gadiem, bet laba lieta pietiek mūžam. darba, kalēja, mūrnieka u. c. lietas, das Handwerkzeug, die Instrumente des Schmiedes. Maurers u. s. w.; uguns lietas, Feuerzeug, zirgu lietas, Pferdegeschirr; kauna lieta, Schimpf und Schmach; smiekla lieta, etwas Lächerliches: vai tā kāda kauna lieta, jaunu laužu mīlestība? Ltd. 254. smiekla lieta, kauna lieta! smilga auga tīrumā BW. 28148. smiekla lieta, kauna lieta! būs puišiem mutes duot 10706. nieka, spēles lieta, ein Jux, Schund, eine Spielsache: vai tas mans vainadziņš bij tautām spēles (Var.: nieka) lieta? BW. 24628, 2. rakstāmas lietas, Screibmaterialien. tā cita lieta! das ist etwas anderes! viņam lielas lietas galvā, ihm ist der Kopf voll hoher Dinge. kas tur liela lieta? was ist da dran? LP. V, 180. neba lielas lietas dēļ man[i] aizdzina vāczemē BW. 31351. tā maza lieta, das ist eine Kleinigkeit, etwas Leichtes; mazuliet, -lietiņ(u), ein wenig: mazu lietiņ atpūtīsimies. viņš mazu lietiņu lielāks par mani. tur sava lieta, damit hat es eine eigene Bewandtnis LP. VI, 50. zināma lieta, selbstverständlich, natürlich: nu, zināma lieta, tiesas vīrs viņam piekrita Kaudz. M.;
2) der Gegenstand, das Objekt:
par šuo lietu jau daudz runāts un rakstīts. bezsaimnieka lietas, herrenlose Dinge Konv. 2 2416;
3) der Wert, die Tüchtigkeit, Tauglichkeit, etwas Wertvolles, Gutes:
ne par lietu es atdevu savu zīļu vainadziņu BW. 24442. lieta bija liepiņā, lieta liepas zariņā: nuo liepiņas kuokles šķēlu, nuo zariņa stabulītes BW. 30639. tur bij lieta lūkuoties dzērējiņa dēliņam 11647. vai tie vārdi bij lietā un vietā? waren die Worte gut und am richtigen Platz? Aps. lietas kuoks, Nutzholz. lietā iet, tikt, zu etw. bringen, gelangen, auf den grünen Zweig kommen: tâ gan mēs, bāleliņi, vis lietā neiesam BWp. 3820. lietā, brāļi, netiksim ar dzeršanu, žūpuošanu BW. 20013, 1. lietā likt,
a) zu Ehren bringen, Ansehen, Bedeutung verleihen:
kas puisīti lietā lika, kâ meitiņas vainadziņš? BW. 6177, 2. lietā (Var.: lieta) būšu es, māmiņa, kad tu mani lietā Liksi 3285. nu laimiņa lietā lika peļamuo dze̦ltainīti; vgl. BW. 22029, 1;
b) ausnutzen. verwerten:
tuo vajaga likt lietā A. XII, 579;
c) sich merken, beachten:
un kuo jums teic, tuo liekat lietā! Druva I, 2;
[d) in den Stand setzen
U.]. lieti (lietai, lietu) derēt, taugen, tauglich, brauchbar sein: lieti! (Var.: -ai, -u) de̦r ve̦ca zeme BW. 3186. kam tā nauda lieti de̦r? 8470. jau es biju tâ izpe̦lta, ne˙kam lieti (Var.: lietu Ltd. 2329, lietas BW. 8934; der Gen. statt des Akk. bei dem negierten Verbum) nederēju BW. 8470;
4) (konkret) der Tüchtige, Taugliche
(im Gegensatz von nelieta, neliete, nelietis, der Taugenichts): visi ļaudis tâ sacīja: kas duos lietu nuo nelietas? dievs duos lietu nuo nelietas, paliks lieta nelietā BW. 9048. ai nelieti, ai nelieti, niecini lietas augumiņu 8720. vai bij lieta, vai nelieta, kas nuoņēma vainadziņu? 24542. neba lieta (Var.: ne labais) mani pēla, neba lieta nicināja 8707; 18652. [Li. líeta (s. auch Geitler Lit. Stud. 94, Lit. Mitt. I, 133 und Bezzenberger GGA. 1885, 938) stamme nach Būga KZ. LI, 117 aus dem Lettischen. Die übliche Zusammenstellung mit aksl. lěts jestъ "es ist erlaubt" (z. B. bei Berneker Wrtb. I, 714) bleibt semasiologisch unbegründet (vgl. le. lẽ̦ts). Zu li. lytis "Form, Gestalt?]
Avots: ME II, 506
lietnis
nams
nams,
1): eine Sommerküche
(slietenis) Orellen, Seyershof; (namiņš) eine aus Brettern hergestellte Hütte als Sommerküche Salis; (nams) ein kleines Gebäude, in welchem während des Sommers alles gekocht wird (im Winter nur zu Festzeiten) Wessen; ein kleines Holzgebäude, in welchem fürs Vieh (ehemals auch für Menschen) gekocht wird, mit einem Herd und Kessel in der Mitte ( nams od. namiņš ) Ramkau, (nams) Wolm.; vgl. auch Azand. 19;
2): "vieta istabas ē̦kā, kur atradās krāsns" Frauenb.; die Küche
Grob., Iw., Kand.; nama cirvis Frauenb., ein Küchenbeil; nama čũčis ebenda, ein in der Küche gefüttertes Schwein; "me̦lnā dūmu virtuve" Behnen n. FBR. XVI, 139;
3): ein Vorhaus
Dunika, Kaltenbr., Skaista;
4): "pirts priekša" A.-Schwanb.; (namiņš) "pirts priekšējā te̦lpa, kur nuoģērbjas" Linden in Kurl., Salis; "piebūve pie pirts, kur velējas" Karls.;
8): nama kaķe Lng., die Hauswirtin.
Zur Etymologie s. jetzt FBR. XII, 175 f. (und anders Pisani Stud. balt. IV 50 ff.).
Avots: EH II, 4
1): eine Sommerküche
(slietenis) Orellen, Seyershof; (namiņš) eine aus Brettern hergestellte Hütte als Sommerküche Salis; (nams) ein kleines Gebäude, in welchem während des Sommers alles gekocht wird (im Winter nur zu Festzeiten) Wessen; ein kleines Holzgebäude, in welchem fürs Vieh (ehemals auch für Menschen) gekocht wird, mit einem Herd und Kessel in der Mitte ( nams od. namiņš ) Ramkau, (nams) Wolm.; vgl. auch Azand. 19;
2): "vieta istabas ē̦kā, kur atradās krāsns" Frauenb.; die Küche
Grob., Iw., Kand.; nama cirvis Frauenb., ein Küchenbeil; nama čũčis ebenda, ein in der Küche gefüttertes Schwein; "me̦lnā dūmu virtuve" Behnen n. FBR. XVI, 139;
3): ein Vorhaus
Dunika, Kaltenbr., Skaista;
4): "pirts priekša" A.-Schwanb.; (namiņš) "pirts priekšējā te̦lpa, kur nuoģērbjas" Linden in Kurl., Salis; "piebūve pie pirts, kur velējas" Karls.;
8): nama kaķe Lng., die Hauswirtin.
Zur Etymologie s. jetzt FBR. XII, 175 f. (und anders Pisani Stud. balt. IV 50 ff.).
Avots: EH II, 4
paplīte
plicis
plicis, der Bleyer (leuciscus rutilus L.) RKr. VIII, 104, U.; Blicke, Pliete (abramis blicca) RKr. IX, 94; "bresmes maukas bē̦rns" Sassm.
Avots: ME III, 343
Avots: ME III, 343
plīsis
I plĩsis, Blicke, Pliete (abramis blicca) Dond.; wohl für plĩtis nach dem plur. plĩši (mit š aus tj).
Avots: ME III, 348
Avots: ME III, 348
plīte
I plĩte,
1) auch plĩts, -s, die Pliete, ein eiserner Küchenherd;
2) der Ziegelstein
U., (plìts 2 , gen. plìta 2 Golg.) die Fliese: tautām bija plīšu plāns BW. 16980, 2. lielās [baznīcas] durvis vē rām un svē̦tā svinībā uz plītēm suoļus spērām A. XV, 99;
3) le̦dus plīte, die Eisscholle
Tēv. Nebst estn. plīt" Fliese, Kochherd" zunächst wohl aus balt: deutsch Pliete (< r. плита).
Avots: ME III, 349
1) auch plĩts, -s, die Pliete, ein eiserner Küchenherd;
2) der Ziegelstein
U., (plìts 2 , gen. plìta 2 Golg.) die Fliese: tautām bija plīšu plāns BW. 16980, 2. lielās [baznīcas] durvis vē rām un svē̦tā svinībā uz plītēm suoļus spērām A. XV, 99;
3) le̦dus plīte, die Eisscholle
Tēv. Nebst estn. plīt" Fliese, Kochherd" zunächst wohl aus balt: deutsch Pliete (< r. плита).
Avots: ME III, 349
plīte
II plĩte Sassm., Blicke, Pliete (abramis blicca) Natur. XXXVII, 46. - plīte od. plītne Etn. IV, 166, Fest., ( i- Stamm?) plīts Peb. "ein kleiner, flacher Fisch". Aus d. Pliete.
Avots: ME III, 349
Avots: ME III, 349
polis
I pùolis Serbigal, puôlis 2 Neu-Salis, Ruj., pùolis 2 Kl., Nerft, Preili, puõlis Līn., Tr., Iw., AP., f. puoliẽte, puolene, puolietene U.,
1) pùolis Wolm., C., PS., Arrasch, puôlis 2 Behnen, Widdrisch, puõlis Nigr., N.-Bartau, Kandau, Selg., Lautb., Dond., Doblen, Ekau, Salis, Zögenhof, Jürg., der Pole,
f. die Polin. puoļu laiki, die Zeit, da Livland unter polnischer Herrschaft Stand. - puolīši, Name, den die Livländer den infläntischen Bauern geben U.;
2) ein eigensinniger od. vernagelter Mensch
Mag. XIII, 2, 57. niķu od. stiķu puolis, ein Spassmacher: tu tikai esi tāds stiķu puolis Kav. niķu puoļi par vari nelikuši Pēteri mierā MWM. VIII, 246. niķu puoļi vandījās ar saviem juokiem pa skaistuļu vidu Vēr. II, 349. niķu puoli! tāda žākstīšanās nav laba Vīt. 64. - strīdu puolis, ein zänkischer Mensch Grünh., Bauske.
Avots: ME III, 456
1) pùolis Wolm., C., PS., Arrasch, puôlis 2 Behnen, Widdrisch, puõlis Nigr., N.-Bartau, Kandau, Selg., Lautb., Dond., Doblen, Ekau, Salis, Zögenhof, Jürg., der Pole,
f. die Polin. puoļu laiki, die Zeit, da Livland unter polnischer Herrschaft Stand. - puolīši, Name, den die Livländer den infläntischen Bauern geben U.;
2) ein eigensinniger od. vernagelter Mensch
Mag. XIII, 2, 57. niķu od. stiķu puolis, ein Spassmacher: tu tikai esi tāds stiķu puolis Kav. niķu puoļi par vari nelikuši Pēteri mierā MWM. VIII, 246. niķu puoļi vandījās ar saviem juokiem pa skaistuļu vidu Vēr. II, 349. niķu puoli! tāda žākstīšanās nav laba Vīt. 64. - strīdu puolis, ein zänkischer Mensch Grünh., Bauske.
Avots: ME III, 456
rūsis
IV rūsis, der Herd-, Plietenring Friedrichstadt; Plur. rūši Spr., verrostete Eisenstücke (mit ù 2) Selsau, Sessw., Warkl., Gr.-Buschhof. Zu rūsis I.
Avots: ME III, 573
Avots: ME III, 573
samiegt
samiêgt: seja bija viltīgi samiegta Vanagu ligzda 252. samiedze ruoku duravās Warkl. cēlās saslieteņi, gaŗām kārtīm uz augšu kuopā samiegta te̦lpa Vindedze 4. Refl. -tiês: puika izskatās tāds samiedzies (sarāvies) AP. kukulis pie kukuļa samiedzies Auleja. aiz Gramzdu ceļa gala mūsējais samiedzās vēl šaurāks A. Upītis Sm. lapa 109.
Avots: EH XVI, 431
Avots: EH XVI, 431
saucināt
saũcinât: mūsu mācītājs nesaũce̦na, bet katuoļu gan AP. vecene katuoliete un saucinātāja A. Upītis Pirmā nakts 199. zināja saucināmuos vārdus (Zauberworte?) Ciema spīg. 117. Līze likās ne˙maz nedzirdējusi vīratē̦va saucinātā vārda 100.
Avots: EH XVI, 459
Avots: EH XVI, 459
slaikstīties
slaikstîtiês, -uôs, -ījuôs,
1) "(nach überstandener Krankheit) kraftlos gehen":
viņa, nuo vājības piecē̦lusies, gan jau slaikstās, bet aiziet ne˙kur nevar Druw.;
2) faulenzen:
kuo tâ kâ slaikstuoņa slaiksties bez darba? Druw. (s. auch RKr. XVII, 78 unter slietenis); faulenzend sich umhertreiben (mit aî 2) Arrasch; mit sekundärem k zu slaistîtiês.
Avots: ME III, 913
1) "(nach überstandener Krankheit) kraftlos gehen":
viņa, nuo vājības piecē̦lusies, gan jau slaikstās, bet aiziet ne˙kur nevar Druw.;
2) faulenzen:
kuo tâ kâ slaikstuoņa slaiksties bez darba? Druw. (s. auch RKr. XVII, 78 unter slietenis); faulenzend sich umhertreiben (mit aî 2) Arrasch; mit sekundärem k zu slaistîtiês.
Avots: ME III, 913
sliet
slìet (li. šliẽti "anlehnen") Neuenb., PS., Wolm. u. a., sliêt 2 Karls., Līn., Iw., slìet 2 Kl., Prl., slìenu od. sleju U., slèju,
1) tr., anlehnen, stützen, in die Höhe richten
U., Spr.; in die Höhe stehen machen; (etwas) anlehnend, aufrichtend anfertigen: Kurzemē strupi puiši, pie zirgiem trepes slien BW. 9764. tu dzīries mūs[u] māsiņu sliet par bildi kaktiņā 26087. piepēšas izbailes matus tiem slien MWM. IX, 285. zārdu sliet PS. RKr. XV, 26. sliet slieteni Lös. n. Etn. II, 32. nuo plintēm namus slien BW. 31933, 17. stāvu sliet, aufrecht stellen U.;
2) intr., sich bäumen:
stāvu slien, nuozviedzas ... kumeliņš BW. 29972, 1 var. - Refl. -tiês,
1) sich anlehnen, sich stützen
U.; sich bäumen U., Spr. (in dieser Bed. namentl. stāvu(s) od. augšā slieties): suns slējās un lēca smilkstē̦dams ap Lienu Kaudz. M. 248. slējās stāvu kumeliņš BW. 11046. jums tad mati stāvu slietuos, ja visu atklātu Krišs Laksts 30. vai slìesies augšā, vai nē! sagt man zu einem Liegenden resp. Schlafenden Drosth. varē̦tu jau tie vācieši slìeties augšā! ... nav ne˙kāda vārtīšanās vairs pa gultu Jauns. Nebst slaistīt, slita u. a. zu li. štýti "nach vorn sinken", nušlajìnti "umlehnen", atšlainis "Anbau", šlaĩtas " Abhang", šleĩvas "krummbeinig", pãšlitas "obliquus", šlãjos "Schlitten", apr. slayan "Schlittenkufe", slav. slojь "Schicht", ai. š̍ráyati "lehnt an", av. srayate "lehnt sich an", la. clīnāre "neigen", clīvus "Abhang", gr. χλίνω "lehne an", ir. clóin "Schief", clíath "crates", and. hlinon "lehnen", ae. hliƥ "Halde" u. a., s.Trautmann Wrtb. 308 f., Walde Wrtb.2 170.
Avots: ME III, 939, 940
1) tr., anlehnen, stützen, in die Höhe richten
U., Spr.; in die Höhe stehen machen; (etwas) anlehnend, aufrichtend anfertigen: Kurzemē strupi puiši, pie zirgiem trepes slien BW. 9764. tu dzīries mūs[u] māsiņu sliet par bildi kaktiņā 26087. piepēšas izbailes matus tiem slien MWM. IX, 285. zārdu sliet PS. RKr. XV, 26. sliet slieteni Lös. n. Etn. II, 32. nuo plintēm namus slien BW. 31933, 17. stāvu sliet, aufrecht stellen U.;
2) intr., sich bäumen:
stāvu slien, nuozviedzas ... kumeliņš BW. 29972, 1 var. - Refl. -tiês,
1) sich anlehnen, sich stützen
U.; sich bäumen U., Spr. (in dieser Bed. namentl. stāvu(s) od. augšā slieties): suns slējās un lēca smilkstē̦dams ap Lienu Kaudz. M. 248. slējās stāvu kumeliņš BW. 11046. jums tad mati stāvu slietuos, ja visu atklātu Krišs Laksts 30. vai slìesies augšā, vai nē! sagt man zu einem Liegenden resp. Schlafenden Drosth. varē̦tu jau tie vācieši slìeties augšā! ... nav ne˙kāda vārtīšanās vairs pa gultu Jauns. Nebst slaistīt, slita u. a. zu li. štýti "nach vorn sinken", nušlajìnti "umlehnen", atšlainis "Anbau", šlaĩtas " Abhang", šleĩvas "krummbeinig", pãšlitas "obliquus", šlãjos "Schlitten", apr. slayan "Schlittenkufe", slav. slojь "Schicht", ai. š̍ráyati "lehnt an", av. srayate "lehnt sich an", la. clīnāre "neigen", clīvus "Abhang", gr. χλίνω "lehne an", ir. clóin "Schief", clíath "crates", and. hlinon "lehnen", ae. hliƥ "Halde" u. a., s.Trautmann Wrtb. 308 f., Walde Wrtb.2 170.
Avots: ME III, 939, 940
tukškale
vērpiens
vḕrpiêns, vērpens ("Spinnerei") L., das einmalige Spinnen U.: līdzšinējiem māju vērpieniem . . . vajadzēja nuostāties Kaudz. Vecpiebalga 57; Spinnarbeit, zu Spinnendes (?): Zana ņēma atkal nuo mātēm vērpienus Tirzmaliete Uz kuru pusi 10.
Avots: ME IV, 564
Avots: ME IV, 564