Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'lunks' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'lunks' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)

klunkstēt

[kluñkstêt C., Dunika], klun̂kstêt [Kl.], kluñkšķêt [Gr. - Essern], klun̂kšêt, [kluñkšêt Līn.], - u, - ẽju, intr.,

1) schluckern, klunkern, glucksen (von einer bewegten Flüssigkeit in einem umschlossenen Raume)
Smilt., Mar., Nigr.: muca klunkst Smilt. alus klunkst, kad tuo nuo pudeles lej Lub. mucā vēl klunkst putra LD. I, 34;

2) plätschern, murmeln:
strautiņa klunkstēšana Aps.

Avots: ME II, 235




lunks

lunks: auch (mit un̂ 2 ) NB.

Avots: EH I, 762


lunks

lunks, = lunkans, luokans, lukns: tās (drānas) tavam lunkam stāvam vēl juo lunkāk apkārt tīsies Duomas II, 482; dies lunks auch IV, 460; [lùnks 2 (luokans) kuoks, lunka (izveicīga) mēle Sessw.; lunks"veikls, izmanīgs": l. vīrietis Tirs.).

Avots: ME II, 514


lunksīt

lùnksît 2 Fest., gierig (fr)essen, lakt.

Avots: EH I, 762



plunks

plun̂ks! plunks! C. (neben pluñkš C. von einem länger dauernden Schall), Interj. zur Bezeichnung des Schalles, der beim Failen eines schweren Gegenstandes ins Wasser entsteht: brīkš! tilts ielūst, zirgs - plunks! Etn. III, 28. un plunks! iet dīķī vardes MWM. VII, 527. te uz reizu plunkš! e̦ze̦rā iekšā LP. VI, 7.

Avots: ME III, 357


plunkstēt

plun̂kstêt, -stu, -stẽju, = plunkš(ķ)êt: zivis le̦c pa ūdeni, ka plunkst vien Jürg., Arrasch.

Avots: ME III, 357

Šķirkļa skaidrojumā (8)

klunkata

klun̂kata, ein Schluck: klunkata apzīmē šķidruma alus vai šņabja) daudzumu, kas iznāk pēc klunkstiena Lub.

Avots: ME II, 235



noklunkšēt

nùoklunkšêt (unter nùoklunkstêt ): auch (mit ) Dunika; nùoklunkšķêt ebenda - auch Kalz.

Avots: EH II, 54



pļunks

I pļunks! pļun̂ks 2 ! Ahs., Interjekfion zur Bezeichnung des Schalles, der beim Fallen eines schweren Gegenstandes ins Wasser entsteht: pļunks! akmens iekrita ūdenī Ahs. visi - pļunks - akā iekšā Etn. IV, 152. vardes . . . pļunks, pļunks, pļunks! salē̦kušas ūdenī Pas. I, 184 (aus Ronneb.). Vgl. plunks.

Avots: ME III, 373



sluņķis

sluņ̂ķis 2 ,

1): auch (mit uņ̃ ) NB., Roop, Salis, (mit ùņ 2 ) Prl. - Nach Sehwers Unters. 111 aus nd. slunks "Schlingel".

Avots: EH II, 529


sprenst

spreñst, -žu, -du,

1) sich drängen:
kukulīši klunkstēja vien . . . kaklā, spre̦ñzdami uz leju Janš. Dzimtene 2 I, 70;

2) fest zuschnüren
Janš. Vgl. spriêst.

Avots: ME III, 1016