Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'lunks' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'lunks' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (12)
klunkstēt
kluñkstêt C., Dunika], klun̂kstêt [Kl.], kluñkšķêt [Gr. - Essern], klun̂kšêt, [kluñkšêt Līn.], - u, - ẽju, intr.,
1) schluckern, klunkern, glucksen (von einer bewegten Flüssigkeit in einem umschlossenen Raume)
Smilt., Mar., Nigr.: muca klunkst Smilt. alus klunkst, kad tuo nuo pudeles lej Lub. mucā vēl klunkst putra LD. I, 34;
2) plätschern, murmeln:
strautiņa klunkstēšana Aps.
Avots: ME II, 235
1) schluckern, klunkern, glucksen (von einer bewegten Flüssigkeit in einem umschlossenen Raume)
Smilt., Mar., Nigr.: muca klunkst Smilt. alus klunkst, kad tuo nuo pudeles lej Lub. mucā vēl klunkst putra LD. I, 34;
2) plätschern, murmeln:
strautiņa klunkstēšana Aps.
Avots: ME II, 235
klunkstiens
klun̂kstiẽns, klunkšķiẽns, das einmalige Schluckern einer Flüssigkeit in einem umschlossenen Raume.
Avots: ME II, 236
Avots: ME II, 236
klunkstināt
klun̂kstinât, klun̂kšķinât, klunkšinât, fakt. zu klunkstēt, schluckern machen, lassen: pasniedza pudeli kārumniekam; šis klunkšināja ilgi Purap.
Avots: ME II, 235, 236
Avots: ME II, 235, 236
lunks
lunks
lunksīt
noklunkstēt
nùoklunkstêt, nùoklunkšķêt, nùoklunkšêt, intr., hohl ertönen, eine Weile klunkern: viņš ietrieca malku, ka nuoklunkšķējās vien MWM. VI, 573.
Avots: ME II, 799
Avots: ME II, 799
plunks
plun̂ks! plunks! C. (neben pluñkš C. von einem länger dauernden Schall), Interj. zur Bezeichnung des Schalles, der beim Failen eines schweren Gegenstandes ins Wasser entsteht: brīkš! tilts ielūst, zirgs - plunks! Etn. III, 28. un plunks! iet dīķī vardes MWM. VII, 527. te uz reizu plunkš! e̦ze̦rā iekšā LP. VI, 7.
Avots: ME III, 357
Avots: ME III, 357
plunksna
plunksnas
plunkstēt
Šķirkļa skaidrojumā (8)
klunkata
klun̂kata, ein Schluck: klunkata apzīmē šķidruma alus vai šņabja) daudzumu, kas iznāk pēc klunkstiena Lub.
Avots: ME II, 235
Avots: ME II, 235
klunkšķis
klun̂kšķis, klun̂kšis, ein Schluck, Zug, = lunkstiens">klunkstiens: ķēves dē̦ls iedzēra labu klunkšķi nuo stipruma zālēm LP. VI, 509. viņš iemeta pa klunkšam MWM. VII, 883.
Avots: ME II, 236
Avots: ME II, 236
noklunkšēt
nùoklunkšêt (unter nùoklunkstêt ): auch (mit uñ ) Dunika; nùoklunkšķêt ebenda - auch Kalz.
Avots: EH II, 54
Avots: EH II, 54
nokļunkstēt
pļunks
I pļunks! pļun̂ks 2 ! Ahs., Interjekfion zur Bezeichnung des Schalles, der beim Fallen eines schweren Gegenstandes ins Wasser entsteht: pļunks! akmens iekrita ūdenī Ahs. visi - pļunks - akā iekšā Etn. IV, 152. vardes . . . pļunks, pļunks, pļunks! salē̦kušas ūdenī Pas. I, 184 (aus Ronneb.). Vgl. plunks.
Avots: ME III, 373
Avots: ME III, 373
pļunkš
sluņķis
sluņ̂ķis 2 ,
1): auch (mit uņ̃ ) NB., Roop, Salis, (mit ùņ 2 ) Prl. - Nach Sehwers Unters. 111 aus nd. slunks "Schlingel".
Avots: EH II, 529
1): auch (mit uņ̃ ) NB., Roop, Salis, (mit ùņ 2 ) Prl. - Nach Sehwers Unters. 111 aus nd. slunks "Schlingel".
Avots: EH II, 529
sprenst
spreñst, -žu, -du,
1) sich drängen:
kukulīši klunkstēja vien . . . kaklā, spre̦ñzdami uz leju Janš. Dzimtene 2 I, 70;
2) fest zuschnüren
Janš. Vgl. spriêst.
Avots: ME III, 1016
1) sich drängen:
kukulīši klunkstēja vien . . . kaklā, spre̦ñzdami uz leju Janš. Dzimtene 2 I, 70;
2) fest zuschnüren
Janš. Vgl. spriêst.
Avots: ME III, 1016