Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'plunkš' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'plunkš' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (12)
noplunkšķēt
nùopluñkšķêt, nùoplunkšêt, [nùopļuñkšêt Dunika], nùopļuñkstêt Kand., ein Geräusch beim Fallen ins Wasser von sich geben: dzirdējuse ūdeni nuoplunkšķam LP. VII, 492. stuops nuoplunkš ūdens spannī Vēr. I, 190. vietvietām kautkas nuokustējās, nuoplunkšķēja un nuošļācās MWM. VI, 15.
Avots: ME II, 832
Avots: ME II, 832
paplunkšināt
paplun̂kš(ķ)inât, intr., eiri wenig plätschern, durch schnelle Bewegung im Wasser einen Schall hervorbringen: kāda zivs re̦tumis paplunkšināja niedrājā Blaum.
Avots: ME III, 83
Avots: ME III, 83
paplunkšķināt
paplun̂kš(ķ)inât, intr., eiri wenig plätschern, durch schnelle Bewegung im Wasser einen Schall hervorbringen: kāda zivs re̦tumis paplunkšināja niedrājā Blaum.
Avots: ME III, 83
Avots: ME III, 83
plunkšēt
plun̂kšêt: auch (mit un̂ 2 ) Salis; ūdens plun̂kš 2 vien, kad čūska peld Seyershof. spiežu kāpurus laukā nuo guovs ādas, un tad plun̂kšēja 2 ("?") vien, kad izskrēja laukā AP.
Avots: EH II, 302
Avots: EH II, 302
plunkšēt
plun̂kšêt C., PS., Wolmarshof, pluñkšķêt Gr.-Essern, -u, -ẽju, intr., plätschern, vom Schall, der vom Fallen ins Wasser entsteht U.: plikšēja, plakšēja un plunkšēja (Wessen), kad mazā pilīte nuonāca lejā Avuots II, 146. nuo rīta zivis iet pa e̦ze̦ru, ka plunkšķ vien Etn. IV, 74. agrāk mēs dzīvuojām pa atte̦ku, ka plunkšķ vien Jaun. mežk. 6. leja, kur plunkš vietvietām ūdens līmenis A. XX, 861. divas grūtsirdīgas acis ieveļas lē̦ni plunkšķē̦damas manas dvēseles sudraba vilnīšuos Latv.
Avots: ME III, 357
Avots: ME III, 357
plunkšināt
pluñkšinât C., Blaum.; plun̂kšinât PS., Golg., plun̂kšinât 2 Salis, Zögenhof, plun̂kšķinât Saikava, plun̂kšķinât 2 Behnen, plunkšinâtiês Freiziņ, plunkšķinâtiês, freqn. zu plunkš(ķ)êt, intr., plätschern: divas zaļas līdaciņas pa upīti plunkšķināja (Var.: plīkšķināja) BW. 30757 var. tur plunkšinās pīles MWM. XI, 198. spārdās un plunkšķinājas, ka aizdze̦n visus vēzus Jaun. mežk. 50.
Avots: ME III, 358
Avots: ME III, 358
plunkšis
pluñkšis: dažreiz brangi liela zive uzsitas uz ūdens; tad tāds plun̂kšis ir Linden in Kurl.
Avots: EH II, 303
Avots: EH II, 303
plunkšis
pluñkšis C., plun̂kšis PS.; Golg., Jürg., plun̂kšķis Saikava, plunkšiens, plunkšķiens, plunkšķējiens das einmalige Plätschern; der Schali, der .beim einmaligen Fallen eines schweren Gegenstandes ins Wasser entsteht: iegrūstuošā krauja plunkšķiens RA. kaste ar visu naudu ievē̦lusies aparā ar lielu truoksni un plunkšķējienu JR.
Avots: ME III, 358
Avots: ME III, 358
plunkšķēt
plunkšķiens
plunkšķiens (unter pluñkšis): dzirdami klusi airu plunkšķieni A. Upītis Pirmā nakts 129 (ähnlich: Vindedze 90).
Avots: EH II, 303
Avots: EH II, 303
plunkšs
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)
plukšķēt
Šķirkļa skaidrojumā (10)
ieplunčēties
niedrājs
niêdrãjs, niêdrãja, niedrējs, niedrava, niedraiņa, niedriens, niedruols, [Niêdruola 2 Lvv. II, 94], niedruļa, niedruls, n,iedraine, n,iedriene u. a., das Röhricht, Schilficht: lai uzauga man liniņi kâ e̦zara niedrājiņi BW. 28356. tikai re̦tumiem zivs paplunkšināja niedrājā Blaum. mātīte dēj niedrājās Konv. 2 78. laižam vēršus niedrājā (Var.: niedraiņā, ņiedrainē, ņiedrienē, niedrējā, ņiedrājā, niedruļā, niedruolā, ņiedruolā, ņiedrulā, niedrulā) BW. 2910. vai pazuda niedrienā (Var.: niedrājā, niedrainē), vai baltā ābulā 28921. sit, tautieti, ze̦lta vadzi niedraviņas (Var.: nieduolāja) klētiņā! 24618, 10.
Avots: ME II, 749
Avots: ME II, 749
nopļunkšķēt
nùopļunkšķêt, = nùoplunkšķêt: šautris nuopļunkšķēja pusceļā nuo pluosta uz labuo malu K. Strahl.
Avots: ME II, 833
Avots: ME II, 833
plakšēt
plakšêt, plakšķēt, -u, -ẽju,
1) klatschen, patschen:
tas nuokritis, ka plakš vien zemē Etn. IV, 156. dakstiņš krīt nuo jumta plakšķē̦dams Dünsb. plikšēja, plakšēja un plunkšēja, kad mazā pilīte nuonāca zemē. lai tā tava mute plakš (Var.: plaukš, plikš, plīkš), kâ es balši velējuos BW. 22676, 1. nuo kukņas atskanēja līdz mums tikai... mīklas plakšēšana Vēr. II, 66;
2) in Wasser od. Kot pantschen
U.;
3) plappern
U., Unsinn schwatzen (plakšēt) Smilt. Vgl. Li. piekšnóti "in die Hände klatschen" und le. plekš(ķ)ēt.
Avots: ME III, 317
1) klatschen, patschen:
tas nuokritis, ka plakš vien zemē Etn. IV, 156. dakstiņš krīt nuo jumta plakšķē̦dams Dünsb. plikšēja, plakšēja un plunkšēja, kad mazā pilīte nuonāca zemē. lai tā tava mute plakš (Var.: plaukš, plikš, plīkš), kâ es balši velējuos BW. 22676, 1. nuo kukņas atskanēja līdz mums tikai... mīklas plakšēšana Vēr. II, 66;
2) in Wasser od. Kot pantschen
U.;
3) plappern
U., Unsinn schwatzen (plakšēt) Smilt. Vgl. Li. piekšnóti "in die Hände klatschen" und le. plekš(ķ)ēt.
Avots: ME III, 317
plikšēt
plikšêt Karls., Janš., plikšķêt, -u, -ẽju, intr., klatschen: pret mūri atsizdamies lietus juo stipri plikšķēja un šmikstēja B. Vēstn. plikšēja, plakšēja un plunkšēja, kad mazā pilīte nuonāca zemē Avuots II, 146. zēģelīte plikšķē̦dama pluosījās Stari I, 44. cūka tiešām ņe̦mas pa kaimiņa rāce-ņiem, ausis vien plikš! Poruk.
Avots: ME III, 345
Avots: ME III, 345
plunks
plun̂ks! plunks! C. (neben pluñkš C. von einem länger dauernden Schall), Interj. zur Bezeichnung des Schalles, der beim Failen eines schweren Gegenstandes ins Wasser entsteht: brīkš! tilts ielūst, zirgs - plunks! Etn. III, 28. un plunks! iet dīķī vardes MWM. VII, 527. te uz reizu plunkš! e̦ze̦rā iekšā LP. VI, 7.
Avots: ME III, 357
Avots: ME III, 357
pļunkš
plunkstēt
pļunkstēt
retu
re̦tu, re̦tum, re̦tumi, re̦tumis U., Ronneb., re̦tums, re̦tumš, re̦tumiem, Adv., selten; undicht: man bij re̦tu nauda Seewald. re̦tu viņu dabūja redzēt Purap. krūmiem auga me̦lni alkšņi, re̦tum (Var.: re̦tums) vien uozuoliņi; pulkiem jāja kalpa puiši, re̦tum vien saimenieki BW. 14247 var. re̦tum (Var.: re̦tums, re̦tumš) auga gudri vīri, re̦tum re̦sni uozuoliņi 31359. tikai re̦tumi nāca sakarā ar tām pe̦rsuonām A. XI, 474. tas nuotiek re̦tumis U., das kommt selten vor. vīnu re̦tums dzer BW. III, 1, 73. tieksmes un dziņas... tikai re̦tums vairs uzliesmuoja Veselis Saules kapsē̦ta 56. viņa smējās tikai re̦tumš C. T. R. 32. ik˙dieniņas kājas āvu, re̦tumš galviņ[u] sukāju BW. 1011 var. re̦tumš tāda sava māte, kāda man sveša māte 4198 var. tā atnāks re̦tumiem 269, 3. ar nāburgu (alu dzēru) ik dieniņas, ar bāliņu re̦tumiem 19555. viņš tikai re̦tumiem nuo turienes izgāja Vēr. v. J. 1903, S. 21. tikai re̦tumiem zivs paplunkšināja niedrājā Blaum.
Avots: ME III, 515
Avots: ME III, 515