Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'plunkš' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'plunkš' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (12)

izplunkšēties

‡ izplunkšêtiês Segew., eine Zeitlang (zur Genüge) in den Wind reden; schelten.

Avots: EH I, 473


noplunkšķēt

nùopluñkšķêt, nùoplunkšêt, [nùopļuñkšêt Dunika], nùopļuñkstêt Kand., ein Geräusch beim Fallen ins Wasser von sich geben: dzirdējuse ūdeni nuoplunkšķam LP. VII, 492. stuops nuoplunkš ūdens spannī Vēr. I, 190. vietvietām kautkas nuokustējās, nuoplunkšķēja un nuošļācās MWM. VI, 15.

Avots: ME II, 832


paplunkšināt

paplun̂kš(ķ)inât, intr., eiri wenig plätschern, durch schnelle Bewegung im Wasser einen Schall hervorbringen: kāda zivs re̦tumis paplunkšināja niedrājā Blaum.

Avots: ME III, 83


paplunkšķināt

paplun̂kš(ķ)inât, intr., eiri wenig plätschern, durch schnelle Bewegung im Wasser einen Schall hervorbringen: kāda zivs re̦tumis paplunkšināja niedrājā Blaum.

Avots: ME III, 83


plunkšēt

plun̂kšêt: auch (mit un̂ 2 ) Salis; ūdens plun̂kš 2 vien, kad čūska peld Seyershof. spiežu kāpurus laukā nuo guovs ādas, un tad plun̂kšēja 2 ("?") vien, kad izskrēja laukā AP.

Avots: EH II, 302


plunkšēt

plun̂kšêt C., PS., Wolmarshof, pluñkšķêt Gr.-Essern, -u, -ẽju, intr., plätschern, vom Schall, der vom Fallen ins Wasser entsteht U.: plikšēja, plakšēja un plunkšēja (Wessen), kad mazā pilīte nuonāca lejā Avuots II, 146. nuo rīta zivis iet pa e̦ze̦ru, ka plunkšķ vien Etn. IV, 74. agrāk mēs dzīvuojām pa atte̦ku, ka plunkšķ vien Jaun. mežk. 6. leja, kur plunkš vietvietām ūdens līmenis A. XX, 861. divas grūtsirdīgas acis ieveļas lē̦ni plunkšķē̦damas manas dvēseles sudraba vilnīšuos Latv.

Avots: ME III, 357



plunkšis

pluñkšis: dažreiz brangi liela zive uzsitas uz ūdens; tad tāds plun̂kšis ir Linden in Kurl.

Avots: EH II, 303


plunkšis

pluñkšis C., plun̂kšis PS.; Golg., Jürg., plun̂kšķis Saikava, plunkšiens, plunkšķiens, plunkšķējiens das einmalige Plätschern; der Schali, der .beim einmaligen Fallen eines schweren Gegenstandes ins Wasser entsteht: iegrūstuošā krauja plunkšķiens RA. kaste ar visu naudu ievē̦lusies aparā ar lielu truoksni un plunkšķējienu JR.

Avots: ME III, 358


plunkšķēt

plunkšķêt: "pa ȩzȩru" (ME. III, 357) zu verbessern in "pa ȩzaru".

Avots: EH II, 303


plunkšķiens

plunkšķiens (unter pluñkšis): dzirdami klusi airu plunkšķieni A. Upītis Pirmā nakts 129 (ähnlich: Vindedze 90).

Avots: EH II, 303


Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (10)

niedrājs

niêdrãjs, niêdrãja, niedrējs, niedrava, niedraiņa, niedriens, niedruols, [Niêdruola 2 Lvv. II, 94], niedruļa, niedruls, n,iedraine, n,iedriene u. a., das Röhricht, Schilficht: lai uzauga man liniņi kâ e̦zara niedrājiņi BW. 28356. tikai re̦tumiem zivs paplunkšināja niedrājā Blaum. mātīte dēj niedrājās Konv. 2 78. laižam vēršus niedrājā (Var.: niedraiņā, ņiedrainē, ņiedrienē, niedrējā, ņiedrājā, niedruļā, niedruolā, ņiedruolā, ņiedrulā, niedrulā) BW. 2910. vai pazuda niedrienā (Var.: niedrājā, niedrainē), vai baltā ābulā 28921. sit, tautieti, ze̦lta vadzi niedraviņas (Var.: nieduolāja) klētiņā! 24618, 10.

Avots: ME II, 749



plakšēt

plakšêt, plakšķēt, -u, -ẽju,

1) klatschen, patschen:
tas nuokritis, ka plakš vien zemē Etn. IV, 156. dakstiņš krīt nuo jumta plakšķē̦dams Dünsb. plikšēja, plakšēja un plunkšēja, kad mazā pilīte nuonāca zemē. lai tā tava mute plakš (Var.: plaukš, plikš, plīkš), kâ es balši velējuos BW. 22676, 1. nuo kukņas atskanēja līdz mums tikai... mīklas plakšēšana Vēr. II, 66;

2) in Wasser od. Kot pantschen
U.;

3) plappern
U., Unsinn schwatzen (plakšēt) Smilt. Vgl. Li. piekšnóti "in die Hände klatschen" und le. plekš(ķ)ēt.

Avots: ME III, 317


plikšēt

plikšêt Karls., Janš., plikšķêt, -u, -ẽju, intr., klatschen: pret mūri atsizdamies lietus juo stipri plikšķēja un šmikstēja B. Vēstn. plikšēja, plakšēja un plunkšēja, kad mazā pilīte nuonāca zemē Avuots II, 146. zēģelīte plikšķē̦dama pluosījās Stari I, 44. cūka tiešām ņe̦mas pa kaimiņa rāce-ņiem, ausis vien plikš! Poruk.

Avots: ME III, 345


plunks

plun̂ks! plunks! C. (neben pluñkš C. von einem länger dauernden Schall), Interj. zur Bezeichnung des Schalles, der beim Failen eines schweren Gegenstandes ins Wasser entsteht: brīkš! tilts ielūst, zirgs - plunks! Etn. III, 28. un plunks! iet dīķī vardes MWM. VII, 527. te uz reizu plunkš! e̦ze̦rā iekšā LP. VI, 7.

Avots: ME III, 357



plunkstēt

plun̂kstêt, -stu, -stẽju, = plunkš(ķ)êt: zivis le̦c pa ūdeni, ka plunkst vien Jürg., Arrasch.

Avots: ME III, 357


pļunkstēt

pļuñkstêt Dond., U., pļunkšķêt Saikava, pļunkšêt Wessen, -u, -ẽju, ein Verbum vom Schalle, der beim Fallen ins Wasser entsteht: ūdens... pļunkšķēja nuo gaŗuo aiŗu mājieniem D. Goŗkijs 41. (ārā) slapjs; ka pļurzkst vien Janš. Bārenīte 39. Vgl. plunkš(ķ)êt.

Avots: ME III, 373


retu

re̦tu, re̦tum, re̦tumi, re̦tumis U., Ronneb., re̦tums, re̦tumš, re̦tumiem, Adv., selten; undicht: man bij re̦tu nauda Seewald. re̦tu viņu dabūja redzēt Purap. krūmiem auga me̦lni alkšņi, re̦tum (Var.: re̦tums) vien uozuoliņi; pulkiem jāja kalpa puiši, re̦tum vien saimenieki BW. 14247 var. re̦tum (Var.: re̦tums, re̦tumš) auga gudri vīri, re̦tum re̦sni uozuoliņi 31359. tikai re̦tumi nāca sakarā ar tām pe̦rsuonām A. XI, 474. tas nuotiek re̦tumis U., das kommt selten vor. vīnu re̦tums dzer BW. III, 1, 73. tieksmes un dziņas... tikai re̦tums vairs uzliesmuoja Veselis Saules kapsē̦ta 56. viņa smējās tikai re̦tumš C. T. R. 32. ik˙dieniņas kājas āvu, re̦tumš galviņ[u] sukāju BW. 1011 var. re̦tumš tāda sava māte, kāda man sveša māte 4198 var. tā atnāks re̦tumiem 269, 3. ar nāburgu (alu dzēru) ik dieniņas, ar bāliņu re̦tumiem 19555. viņš tikai re̦tumiem nuo turienes izgāja Vēr. v. J. 1903, S. 21. tikai re̦tumiem zivs paplunkšināja niedrājā Blaum.

Avots: ME III, 515