Paplašinātā meklēšana

‡ margu (Adv.) "?": krustu krustu, m. m. Rīgas pils samūrē̦ta BW. 31776.

Avots: EH I, 783

àizmarguõjums, die Schranken im Gerichtsaale: nuostāties grēcnieka aizmarguojumā B. Vēstn.

Kļūdu labojums:
die Schranken im Gerichtsaale = Einfriedigung mit einem Geländer, mit Schranken

Avots: ME I, 38

àizmarguôt, mit einem Geländer versehen, mit Schranken einfriedigen: aizmarguota siena, Gitterwand A. XV, 234.

Avots: ME I, 38

apmarguôt, apme̦rguôt C.,

1) mit einem Geländer, einer Brüstung versehen:
pīlāri atbalstīja apme̦rguotu balkuonu Laps. 28. apmarguojums, die Brüstung: viņa ar ceļiem uzmetās uz sarkanā apmarguojuma B. Vēstn. pie altāŗa apmarguojuma nuome̦tusies ceļuos Jan.;

2) fein ausspinnen, zu Ende spinnen:
smalki vērpu kunga linus; pa vienai šķiedriņai kā marguot apmarguoju BW. 6964.

Avots: ME I, 104

I marguôt,

1): arā marguo sastingušas zvaigznes Jauns. B. gr. ³ II, 239;

2): ausnähen, sticken
- auch AP., Saikava: m.,dvieļus Saikava.

Avots: EH I, 784

I marguôt [li. mar̃guoti "bunt schimmern"],

1) intr., = mirdzēt, schimmern, leuchten [mar̃guôt Kursiten, mārguôt Schrunden]: visu nakti, līdz saule sāk marguot Vēr. I, 1162. marguodama saule lēca BW. 27869. kuoku lapās vēl marguoja ze̦lta stari Vēr. II, 445. [e̦ze̦rs mar̂guo AP., der See schimmert (kleine Wellen schlagend).] lai brauc mana ļaudaviņa, kâ saulīte marguodama (Var.: mirdzē̦dama, vizē̦dama) BW. 15960 var. marguo mans augumiņš 14387. pūriņš marguot marguoja, saulei le̦cuot vizēt vizēja 13282, 3. maigi marguojuošs tuonis glezniecībā Duomas III, 115;

2) [ausnähen
Bauske; verzieren; bunt machen?]: jaunas meitas marguo savus vainadziņus BW. 13879. līst[i], lietiņ, marguodams, marguo manas vilnānīties! man nebija māmuliņas, vilnānīšu marguotājas 4582. marguoti raksti Konv. ² 2561. nelūkuoju augstu ļaužu, ne marguotu (Var.: rakstītu) klēšu durvu BW. 25911, 2. mīksts sniedziņš gaisu marguo Stari II, 44;

3) "?": uozuoliņš, marguotiem [mehrfach gekrümmt, hin und her gebogen?]
zariņiem Skuolas druva 38;

[4) "?": trīs vasaras vienu zeķi kâ marguot nuomarguoju BW. 10447, 2. Subst. marguõjums, Verzierung, Ornament].

Avots: ME II, 563, 564

II marguôt [N.-Peb.], = me̦rguôt, sanft regnen: lij, lietiņ marguodams! BW. 4582, 2 var. [aus Kandau].

Avots: ME II, 564

III marguôt: gehört zu marguôt I.

Avots: EH I, 784

III marguôt "smalki pît" Zaļmuiža.]

Avots: ME II, 564

‡ IV marguôt, zu erschliessen aus àizmarguôt und apmarguôt 1.

Avots: EH I, 784

nùomarguôt,

1): cieti n. cimdu ("=cieti nuoadīt") Prl.; ‡

3) "?": augstu zied kļava ziedi, nevar margu n. (Var.: salasīt ) BW. 5869 var.; ‡

4) "?": margiem Rīga nuomarguota BW. 31775 var.; ‡

5) "?": caur margiem (saule) nuomarguoja BW. 31775 var.

Avots: EH II, 66

nùomarguôt, nùome̦rguôt, tr.,

1) zuwege bringen, fertigbringen:
pa dieniņu cimdu pāru kâ marguot nuomarguoju BW. 7276;

2) fein abregnen:
nuomarguojis smalks lietutiņš MWM. VI, 569.

Avots: ME II, 816

pìemarguôt,

1): lietiņš piemarguojis (pierasinājis) zâli Aahof, Schwanb., Sessw.; ‡

4) "piespīdēt, pievizuļuot" Plm.: ȩzȩrs piemar̂guojis nuo mēness stariem; "spīguļuot" (?) Renzen; ‡

5) in grosser Menge sticken
Saikava: kuo gan visu viņas ar māti piemar̂guojušas! ‡ Refl. -tiês "?": zvaigznes bij piemar̂guojušās ȩzȩrā Plm.

Avots: EH II, 260

pìemarguôt

1) "vollstreuen":
saule piemarguoja sila ē̦nu gaišiem stariem. lietiņš piemarguoja laukus rasas pilnus Druw.;

2) "?": nevar ziedu piemarguot (Var.: margu pielasīt) BW. 5869 var.;

3) "krustām, šķē̦rsām piestaipīt": zirneklis piemar̂guojis visus kaktus tīkliem Bers.

Avots: ME III, 270

I samarguôt, tr.,

1) verzieren, bunt machen
(perfektiv): cik tur dīvaini un cieti likās saauguši sakrustuotie zari un lapas! un Jancim... iegribējās mesties uz šī samarguotā auduma Valdis Stabur. b. 154, avīzes uzklīste̦rē̦tas dažādiem skalu spraišļiem, kuri atkal bija sasaistīti un samarguoti dažādām aukliņām ebenda 187;

2) "?": augstu zied kļava ziedi, nevar margu samarguot (Var.: salasīt; nevar ziedu piemarguot) BW. 5869 var.

Avots: ME III, 680, 681

uzmarguôt, ein wenig fein regnen: lietus (drusku) uzmarguoja.

Avots: ME IV, 355

‡ II apmar̂guôt Warkl., leicht beregnen (tr.): līts apmarguo sienu.

Avots: EH I, 100

I izdūrêt, tr., erreichen: augstu zied kļava ziedi, nevar margu izdūrēt BW. 5869 [aus Meiran], Buschh. [Vgl. durêt.]

Avots: ME I, 730

izmar̂guôt, tr., stickend verzieren, schmücken: es šķituos šuogadiņ margu vīt vainaciņu; augsti kļavi, re̦ti uoši, nevar margu izmarguot (Var.: salasīt) BW. 5869. tuorņa galuotnes ar izmarguotuo krustu A. XII, 1. izšuvumiem izmarguots galdauts Egl. te uz sarkanbalta zīdautiņa ar dzīpariņiem izmarguots Asp. izmarguotas drānas visādiem ziediem A. XXI, 529. margiem Rīga izmarguota BW. 31775.

Avots: ME I, 769

izme̦r̂guôt [Kr.], = marguot">izmarguot.

Avots: ME I, 770

liêtus [(li. lietùs, acc. lietų); niederle. und teilweise hochle., so in Alt-Kalzenau, Lubn., Schwanb., Taurup, NeuRosen, Alswig], Demin. liêtutiņš, auch liêtiņš, der Regen: lija, lija lietutiņš BW. 28035. kad vistas lietū stāv, tad garš lietus, kad paspārnē, tad ātri pārejuot Etn. II, 123. pēc lietus saule spīd. Mit Eigenschaftswortern: audzelīgs lietus; mīlīgs, silts, smalks lietus. uznāk smaļš, mīlīgs pē̦rkuona lietus LP. V, 136. lapu lietus, ein starker Frühlingsregen. Vom Staubregen: lietus līņā, mirdzina, rasina, sijā, smildzina. Līst lietiņi marguodami BW. 4582. Vom Platzregen: sāk briesmīgi lietus līt: gāž kâ ar spaņņiem Grünh. lietus iesāk juoņiem šļākties Aus. Lietus nāk kāpē̦dams Ltd. 1297. lietus taisās, perinās, gaisi taisās uz lietu Liev.; es sieht nach Regen aus, der Regen ist im Anzuge. Als Objekt.: vējš aizdze̦n, atne̦s lietu. dievs duod lietu. Oft der Plur. lieti von anhaltendem Regen: līstiet, lieti, labi lieti! BW. 2802. vakar lija silti lieti 1785. uguni nuodzēsa smalki lieti 2221. sniegi sniga, lieti lija 25680. Oft dient der Regen zur Bezeichnung der Fülle: pēriens kâ lietus, es setzt eine tüchtige Tracht Prügel LP. IV, 215; ze̦lta lietus, Goldregen. Sprw.: naudas lietu ne˙kad nesagaidīsi. dārzā ziedu lietus līst JR. IV, 66. ar zvaigžņu lietu mēness nāk Vēr. I, 844. Zu liêt, lît.

Avots: ME II, 507

lũkuôt, lũkât, -ãju, tr., intr.,

1) schauen, auf etwas sehen, absehen:
lai raud mana māmuliņa, eglītē lūkuodama BW. 17271. nelūkuoju augstu ļaužu, ne marguotu klēšu durvju; tuo vietiņu vien lūkuoju, kur aug maize tīrumā 25911, 2. ņem, bāliņ, skaistu sievu, nelūkuo bagātības! 12157. Sprw.: nelūkuo vīru pēc ce̦pures! lūkuot ist der term. techn. für die Brautschau: lūkuo mani, tautu dē̦ls! tu lūkuoji, es lukuoju: tu lūkuoji darbu manu, es tavu gudru paduomiņu 10210. lūkās tautas nuo kājām līdz pašam augumam 10502. lai tie man neaizliedza sen lūkuotu līgaviņu 8224;

2) mit abhäng. Infin. - versuchen, suchen:
jājējs lūkuoja kalnā tikt JK. V, 83. (viņš lūkuo ar me̦liem glābties U. lūkuo cirvi dabūt! U.] Refl. -tiês,

1) schauen, aufmerksam auf etw. sehen:
vārti čīkst, suņi rej, tec pie luoga lūkāties! BW. 14521. [viņš stīvi uz tuo meitu vien lukuojas U.] viņš lūkuojās ķiršu krūmuos A. XVI, 862;

2) sich umschauen, Brautschau halten:
ej pa˙priekšu, tautu meita, lai es tevi lūkuojuos! BW. 21197. rītu jās trīs tautieši manu augumu lūkuoties Ltd. 1068. šādi, tādi vēršu kupši mūsu meitas lukuojās BW. 12295. Subst. lũkuôšana, das Schauen, Besehen; lũkuôtãjs, lũkâtâjs, der Schauer, Seher, Freier: meitiņu lūkuotājs Ltd. 1171; lũkuôtãjiês, wer aufmerksam hinschaut, sich umschaut RKr. XVI, 246. [Zu li. lūkė̕ti "ein wenig harren", láukti "harren", apr. laukīt "suchen", kāimaluke "sucht heim", sloven. lúkati "spähen, lugen", gr. λεύσσω "sehe", ai. lōcatē "erblickt", le. làuks (s. dies) u. a.; vgl. Persson Beitr. 372, Walde Wrtb.2 442, Berneker Wrtb. I, 743, Bezzenberger BB. XVI, 253, Trautmann Wrtb. 151.]

Avots: ME II, 519

madarât, -ãju, madaruôt, auch madarêt, -ẽju, intr.,

1) Krapp, Labkraut sammeln;
eita, meitas, madaruot! BW. 7126;

2) mit Krapp färben:
dzīparuot, madaruot (Var.: madarêt, madarāt RKr. VII, 33), negulēt tai mātei! BW. 1989. meitas paņē̦mušas līdza madaruotas uolas Janš.;

3) ausnähen, sticken
Ar., verzieren, schmücken: šuvu, šuvu, varažāju (Var.: madarēju, knipelēju) BW. 7194. šuodien mani tautas veda dzīparuotu, madaruatu (Var.: maranuotu) 18263. es vakar nuozapirku madaruotu (Var.: madarainu, made̦rē̦tu) kumeliņu; še nevaid meitiņām madaruota vainadziņa 29741. madaruošana - tik daudz kâ vilnaiņu, kre̦klu u. c. izrakstīšana sikiem, marguotiem, zvaigžņuotiem rakstiem, kādi ir madaru ziedi un lapas Konv. ² 2561.

Avots: ME II, 547

‡ mākuļa, = mâkule: es bij[u] laba mākuļiņa (Var.: strādeniece): par trīs gadi cimdu pāri kâ marguot nuomarguoju BW. piel. ² 10447, 1 var.

Avots: EH I, 790

II marga,

1) auch margs, Flitter: margu viju vainadziņu BW. 515, 3. krustiņiem, mardziņiem tautu meitas vainadziņš 24249, 3 var.;

2) "?": egle ēvelējuot atstāj maz margu Konv. ¹ 411;

3) Schimmer
U.;

4) [mar̂ga ² Bauske, N.-Bartau, eine Stickerei]:
es saspriedu linu sauju pa vienai šķiesniņai, ka varēju svešus ļaudis ar margām apmarguot (Var.: ar migliņu apmigluot) BW. 25236, 1. [Wenigstens in den Bed. 1 und 3-4 nebst mirdzêt (s. dies), li. márgas "bunt", mar̃guoti "bunt schimmern"vielleicht (nach Froehde BB. VII, 331) zu got. maúrgins "Morgen" (wozu Feist Wrtb. ² 264 f. zu vergleichen ist) oder (nach Lidén Srud. 78 ^1, Fick Wrtb. III ^4, 313) zu an. myrkr "dunkel" u. a.; vgl. auch Stokes Wrtb. 220 und Prellwitz Wrtb. ² 31.]

Avots: ME II, 563

III marga, = mē̦rga, das Mädchen: nelaulātu margu (Var.: mārgu) ve̦d BW. 18463 var. [Wohl mit hochle. ā aus ē̦.]

Avots: ME II, 563

III mārguôt, ‡

2) = margu%C3%B4t%20I">marguôt I 4: par trīs gadi cimdu pāri kâ m. nuomārguoju Tdz. 39793.

Avots: EH I, 792

III mārguôt Nerft, Sauken, = margu%C3%B4t">marguôt

I 1: pūpuoli mārguo pavasarī.]

Avots: ME II, 583

margs (unter marga II): margiem ("?") Rīga izmarguota BW. 31775. caur krustiem, caur margiem ("?") nere̦dz saules uzle̦cuot 31776,

Avots: EH I, 783

me̦r̂gât, -ãju Smilt., me̦rguôt "?": par gadiņu vienu zeķi kâ me̦rguot nuome̦rguoju (Var.: marguot nuomarguoju, līguot nuolīguoju) BW. 10447, 2 var.

Avots: ME II, 602

‡ nuomārguôt Tdz. 39793 (aus Patkute), = margu%C3%B4t">nùomarguôt 1.

Avots: EH II, 67

nùosmailinât, nùosmailuôt, tr., 1) abspitzen: gals tam nuosmailināts Druva II, 1155;

2) fein regnen:
nuomarguojis un nuosmailuojis smalks lietutiņš MWM. VI, 569.

Avots: ME II, 854

rakstît, -u, -ĩju, tr.,

1) schreiben:
vē̦stuli, grāmatu. raksta kungi, raksta saule manus baltus bāleliņus: kungi raksta grāmatā, saule kļava lapiņā BW. 31358. - rakstãmais, das zum Schreiben Dienende, der Griffel U. rakstāmā spalva, die Schreibfeder; rakstāmā istaba, die Schreibstube; rakstāmais galds, der Schreibtisch; rakstāmā grāmata, das Schreibebuch Brasche;

2) zeichnen
U.;

3) ausnähen, sticken; mit einem Muster versehen; mit Kerbschnitzerei versehen:
rakstīts dvielis BW. III, 1, 11. rakstītas zeķes BW. 2236. tās rakstījušas ve̦lnam nē̦zduogus LP. VI, 915. es rakstīju villānītes Biel. 1098. māmiņai trīs meitiņas, visas raksta smalkus rakstus BW. 13250, 20. tur palika rakstīts pūrs 1014. rakstīts pūra dubeniņš Biel. 802. jūdz, tautieti, kumeliņu rakstītās kamanus! BW. 1257, 1 var. rakstītas klēt(e)s durvis Biel. 1067. es mutīti nuomazgāju rakstītā glāziņā (glāzītē Biel. 1052) BW. 14084. bitītēm namu daru līdz zemīti rakstīdams (Var.: marguodams) 30343. vai nebija āriņuos rakstītuo (mit rissiger Rinde?) uozuoliņu? 30333. - rakstāmā adata, eine Nadel zum Sticken: met, māsiņ, aizkrāsnē rakstāmuo adatiņu! BW. 17073;

4) im Erdboden Spuren hinterlassen, mit (unregelmässigen?) Spuren versehen:
lai atjāja tautu dē̦ls garu ceļu rakstīdams BW. 1369, 4. bērīt[i]s mans kumeliņš te̦k pa ceļu rakstīdams 29641. jūdz tuo pašu baltsarīti, tas te̦k kājas rakstīdams 29879, 1;

5) glatt machen ("nicht gehört")
Bergm. n. U.;

6) die Finger auf Blasinstrumenten behufs Hervorbringung richtiger Töne setzen
U.: gan varu pūst, bet nemāku rakstīt, ich kann wohl blasen (auf der Flöte), aber verstehe nicht zu fingerieren Harder n. U. Refl. -tiês,

1) für sich schreiben; sticken:
rakstāmies mēs, māsiņas, vienu rakstu villainīti! BW. 7451;

2) auch rakstinâtiês Biel. n. U., sich anschreiben lassen (beim Prediger zu irgend einer Amtshandlung, namentlich zu Beichte und Abendmahl)
U.: atnācu rakstīties;

3) sich von selbst (fertig)sticken:
pats rakstiņš rakstīsies BW. 7173, 1. - Subst. rakstîšana, das Schreiben; das Ausnähen, Sticken; das Versehen mit einem Muster; rakstĩjums,

1) die abgeschlossene Tätigkcit des Sehreibens; des Ausnähens, Stickens;

2) = raksts, das Geschriebene, das Schreiben; das Ausgenähte, Gestickte, das Muster, Stickmuster: adi, raksti, tautu meita, ... man būs tavs rakstījums! BW.7156 var.; rakstîtãjs, wer schreibt; wer ausnäht, stickt: dziedu dziesmu, kādu māku, neb[a] es dziesmu rakstītāja BW. 992. sen slavēja tuo māsiņu lielu rakstu rakstītāju; pašai virsas villainei cūkacīši ierakstīti 21571. adi cimdus, adītāja, raksti cimdus, rakstītāja! vedīs tautas adītāju, rakstītāju kunga dē̦ls 7207. Wohl von raksts II abgeleitet.

Avots: ME III, 473, 474

riñda, auch rinde Glück, Adolphi, L., die Reihe; die Zeile; ein geschlossener Kreis U.: rindā stāvēt Kaudz. M., in der Reihe stehen. sastādaities rindā, stellt euch in eine Reihe, in einen Kreis (seltener)! U. tas arī tika ar viņu vienā rindā nuostādīts A. v. J. 1897, S. 136. tie pasedēs rindes pa simtiem Glück Markus 6, 40. stāvēja marga pret margu trejās rindēs Ezechiel 42, 3. rindām (reihenweise) auga uozuoliņi VL. diž[i] gara rindiņa māmiņas meitu BW. 7236. katrs gājis pa rindai (der Reihe nach) bučuot bē̦rzu LP. VII, 357. lielu kausu miestiņa laida pa rindai apkārt ebenda 410. -In Gr.-Buschhof kenne die alte Generation nur siena oder rudzu rindas ² , Heu- oder Roggenschichten (-haufen) in den Scheunen. - Als ein Kuronismus oder Lituanismus zu li. rinda, slav. re̦ds "Reihe", vgl. Zubatý AfslPh. XV, -196 und Fick Wrtb. I4, 527, während Thomsen Beröringer 276 an Entlehnung aus liv. rīnda zu denken geneigt ist. Vgl. aber le. rīdams.

Avots: ME III, 527

samar̂gât: margiem Rīga samargāta ("?"; Var. [aus Prl.]: samarguota) BW. 31775 var. (aus Odensee).

Avots: EH II, 429

skara,

1): skaras Fetzen AP., Saikava, alte Kleider
Saikava;

2): auzas s. Skaista, BW. 9723, 1; Kätzchen von Weiden, Birken u. a.
Erlaa, KatrE., Ruj., Siuxt;

3): auch Ramkau;

4): auch Auleja, Kaltenbr., Kārsava, Skaista, Višķi, Tdz. 58040, 8, Pas. XI, 404 (aus Lubn.); Demin. skareņa Warkl. "trīsstuŗains mežģiņu lakatiņš, kuo jaunavas vasarā sien ap galvu"; ‡

5) skaras, die Mähne
(?): (zirgs) marguotām skariņām BW. 29869 var.; ‡

6) ein Blättchen am Flachsstengel
Grob.: kad liniem skaras līdz pusei nuobirušas, tad tuos var sākt plūkt; ‡

7) Benennung für eine zottige Kuh
AP.

Avots: EH II, 501

skara (li. skarà "abgerissener Lappen", slav, skora "Haut", ae. scearu "Teil"),

1) krause Wolle, Zotte
U.; ein Fetzen Oppek., Sessw. n. U., Kroppenhof, Sinolen, Adleenen, Dond., Golg.; ein Büschel U.: (kumeliņš) marguotām skariņām (Var.: krēpītēm ) BW. 29869 var. budēlīti, skarainīti, kam tu nāci istabā? visas tavas skaras dre̦b 33335. ziediem nuolīkuse kreimeņu skara A. XXI, 81;

2) die Haferrispe
U., Karls., Warkl.; der Grashalm Spr.: ļauj kumeļam kādas skaras nuoraut Saul. III, 52. trīs . . . smalkās smilgu skaras Krūza. ziluma skara, Färberwaid (isatis tinctoria L.) Konv. ^l 713;

3) die Kreuzhölzer
(Maien Dond.), welche Heu- u. Getreidehaufen oben zusammenhalten (auch skaras Dond.) U.; (skaras) "labības gubu apsienamie (rīkstītes)" N.-Peb.; eine Stange, auf die man Netze zum Trocknen hängt Bielenstein Holzb. 657;

4) ein Tuch
Schwanb., Lettg. an der Düna, Warkh.: vainak, munu vainaclņu, zuoss spalvas vieglumiņu! ka[d] uzlika lin[u] skariņu, linu mārku grūtumiņu BW. 24741, 4. es savam mīļajam skaistu skariņu rakstīju JK. II, 120. Zu šķir̃t.; s. auch skare.

Avots: ME III, 872, 873

sprãdzêt C., -ẽju, tr.,

1) schnallen
(mit ã ) Wolm., Jürg., Wandsen, Dond., U.; mit Schnallen versehen: cieti... sprādzējat... kumeliņu! Biel. 914. meiteni... pušķuojuot,... sprādzējuot un marguojuot kâ mietnieks zirgu Dok. A. sprādzē̦tās kurpes MWM. XI, 164. znuoti... sprādzē̦tiem zābakiem BW. 3854;

2) prügeln :
pirkšu pātadziņu, .. . sprādzēš[u] (Var.: sukāšu, sluodzīšu) tavu kažuociņu (Var.: muguriņu) BW. 26095, 1;

3) tüchtig und viel essen:
ē̦dat, ļaudis, sprãdzējat! Ober-Bartau n. Latv. Saule 1926, S. 425. Refl. sprãdzêtiês Karls., sich schnallen.

Avots: ME III, 1014

vilnaine Spr., Erlaa, (mit ìl ² ) Bers., Heidenfeld, KatrE., Kl., Lubn., Meiran, Sessw., villaine A.-Ottenhof, C., Trik., (mit ìl ² ) Schwanb., Selsau, villaine U., vilnāne Sessw. n. Bezzenberger Le. Di.-St. 179, Kaltenbrunn, Memelshof, Warkh., (mit ìl ² ) Erlaa n. FBR. XI, 9, vil̃lāne Behnen, Blieden, Dunika, Frauenb., Jürg., Pankelhof, PS., Ramkau, (mit ìl ² ) Meselau, villāne Bielenstein Holzb. 413, vilnane Zvirgzdine, villane U., vilnatne, villatne Lös. n. Kav., villene Dond., Stenden, Wandsen, (mit ìl ² ) A.-Schwanb. n. FBR. V, 152, gen. plur. villanu BWp. 935, 2, villaniešu BW. 18154, 8 var., Demin. villainiņa, vilnaniņa BW. 7416, 1, villaniņa 9045, villeniņa, gen. s. villainīša BW. 33606, 4, die wollene Weiberdecke U., ein wollenes Umlegetuch (unbek. in Adiamünde, Oknist, Salis, Wolmarshof, Zugenhof): baltas villainītes (Var.: vilnainītes, vilnanītes, villanītes, vilnatnītes) BW. 1966, 1. balta villenīte 7424 var. baltajā villainē (Var.: villatnē) 40651. kas grib baltu villainīšu, lai dze̦n aitas pieguļā 32455. mēļu vilnānīte 3550 var. pe̦lē̦ku villainīti (Var.: vilnainīti, vilnanīti u. a.) 12764. ieluokainu vilnainīti (Var.: vilnatnīti u. a.) 4477. bez ieluoka villainīti (Var.: villenīti u. a.) 6780. guļamas villanītes 7761. man nav lietus villainiņa 14177. marguo mana villaniņa 7435. kam nesedzi villenīti (Var.: villainīti, vilnainītes u. a.)? 29243 var. nuosedzu nuo muguras villeniņu 25549, 1. apsedzu ar raibām vilnatnēm 15705, 18, liec... vilnanītes pūriņā! 33521. ar vilnānes ieluokiem 29082, 3. villaines ar izšūtiem rakstiem Plutte 68. Sprw.: kâ villaine tiek, tâ se̦dzas Br. sak. v. 1405 od. tâ jāse, dzas, kâ vilnaine sniedz JK. II, 511 od. kâ villane, tâ būs segties U., man muss sich nach seiner Decke Strecken. Vgl. über das ll FBR. XI, 197.

Avots: ME IV, 593

vir̃tene AP., Ramkau, (mit ìr ² ) Bers., Golg., Kl., Lis., Mar., Prl., Schwanb., = virkne, Aneinandergereihtes, die Reihe Wid.: virtenē vērt B. Vēstn. kliņģeru virtenīte A. XX, 269. zirgs... sapurināja visu zvārguļu virteni Duomas III, 513. sagšās, izmarguotās sarkankreļļu virtenēm R. Kam. 93. putni virtenēm vien iet . . . uz siltām zemēm Mar. n. RKr. XV, 144. citi tam iet virtenē pakaļ BW. IlI, 1, S. 96. brauktu caur baznīcē̦nu virteni Niedra A. v. J. 1898, S. 168, zē̦ns... metis lūku virteni pār ple̦ciem Anekd. 49. mākuonīšu virtenēm V. Egl. JR. IV, 30. tuoņu virtene Konv. ¹ 922. nuotikumu virtene A. XXI, 87. ve̦se̦la virtene raibu . . . piedzīvuojumu A. v. J. 1899, S. 81. viņš . . . sāka bērt lielu virteni vārdu Vēr. II, 1201. Zu vẽrt "reihen".

Avots: ME IV, 617, 618

zaiguôt, leuchten, scheinen, (in Schujen in mehrern Farben) schimmern, flimmern Erlaa, Lub., Lubn., Meiran, Nötk., Schujen, (mit aĩ ) Assiten, Burtn., Fockenhof, Frauenb., Gotthardsberg, Neuhausen, N.-Peb., Ruj., Schibbenhof, Schwarden, Schwitten, Smilt., Trik., Ukri, Windau, Wirgen, (mit ài ² ) Bers., Lennew., Vīt., (mit aî ) Fehgen, Kokn., Laud., (mit aî ² ) Grenzhof: e̦zars zaiguo Bers., Trik., ūdens zaiguo (von stehendem Wasser gesagt) Ruj. ūdens zaiguo, ja viņā iespīd saule Neuhausen. debess zaiguo Schwitten. zvaigzne krīt zaiguodama N.-Peb. sniegs zaiguo Assiten, Fockenhof u. a. le̦dus zaiguo Lubn., Ukri u. a. apzeltītais baznīcas tuornis sauli = zaiguo Vīt. zīda audumi zaiguo Lennew. apsarmuojušuo kuoku zaruos sāka zaiguot... dzirksteles Saul. JR. IV, 49. nuora balti zaiguo rasas putekļuos Vēr. I, 1157. marguojat, zaiguojat,... viļņi! JR. IV, 142. spilgtā gaismā acīs sāk zaiguot N.Peb. acis zaiguoja vien Saul. I, 140. vaigi... zaiguoja zilgani sārtās krāsās III, 102. brauksim tâ, ka lai visi meži zaiguo! (d. h. sehr schnell) Frauenb. (fig.) humōrs zaiguo Vēr. I, 694. Refl. -tiês, schimmern, leuchten, flimmern Lems. n. U., Nötk., (mit aĩ ) Ruj., (mit ài ² ) Vīt., "durch etwas hindurchschimmern" (mit aĩ ) N.-Peb.: dārgakmeņa gre̦dze̦ns pirkstā zaiguojās vien Vīt. tâ ka zaiguojas priekš acīm, so, dass es vor den Augen flimmert U. vizulīši krāsu krāsās zaiguojas Apsk. v. J. 1903, S. 300. gaisma zaiguojas caur luogu N.-Peb. ruoze smaržā un krāsās zaiguojas, mirdz MWM. v. J. 1899, S. 345.

Avots: ME IV, 681