‡
I apgarêt1) =apgarîtiês Mar.;
2) aushalten Schwanb.:
nevar vairs apgarēt, kâ viņš kliedz Schwanb. Refl.
-tiês,1) erkalten, kühl werden: ēdiens jau apgarējies, nāciet ē̦stu! Mezküll;
2) sich entschtiessen: viņš nevarēja apgarēties nuopirkt sev jaunus zābakus Selsau.
viņa bija tik skuopa, ka neapgarējas ēst Golg.
galds bija tik netīrs, ka nevarēja ne apgarēties ēst (vor starkem Ekel) ebenda;
3) = ‡
apgarêt 2:
nevar apgarēties, cik riebīgi viņš izskatījās Golg., Mahlup;
4) gönnen: viņš nevar uotram ne˙kā apgarēties Adl., Alswig, A.-Laitzen.
eku tē̦vs! nevar bē̦rnam tuo nieka kurpīšu apgarēties! Sessw.
me̦dus viņam vai cik, bet gaidi, ka apgarēsies tev ieduot! ebenda;
5) "усовѣститься" Nieder-Kurland n. Sudr. E. Sibirijas Cīņa № 44 (647);
6) zuwider werden Stomersee u. a.:
jūsu kliegšana man ir apgarējusies.Avots: EH I,
81