Paplašinātā meklēšana

àizpelêt, intr., inch., anschimmeln: maize aizpelējusi C.

Avots: ME I, 43

‡ àizšķẽrpelêt Stenden, behauend splittern (intr.) machen: kuoks nav gludi nuotē̦sts, bet šur un tur aizšķē̦rpe̦lē̦ts.

Avots: EH I, 55

am̃pelêtiês Libau, = am̃plêtiês.

Avots: EH I, 69

‡ apkāpelêt, umherkletternd (eine Anzahl von Objekten) besteigen (mit â ) AP., Trik., (mit ã ) Lems.: puikas apkāpelē visas pažuobeles.

Avots: EH I, 90

appelêt (li. api[elė̕ti), intr., beschimeln: appelējusi maize. tīšām gāju me̦lnu kre̦klu, appelēj'šu vainadziņu BW. 10827.

Avots: ME I, 110

‡ apšķipelêt,

1) beschaufeln:
a. mē̦slus ar zemi Salis;

2) schaufelnd glätten:
a. celiņus;

3) a. sniegu Lemburg, den Schnee abschaufeln.

Avots: EH I, 119

‡ apšķupelêt Dunika, beschaufeln: a. kartupeļus rudenī ar zemi.

Avots: EH I, 119

‡ aptraipelêt, beflecken: uogām, kuo visi putniņi var a. Pet. Av. I, 40.

Avots: EH I, 122

‡ atkāpelêt,

1) hin und herkletternd (steigend) hergelangen
Salis: zē̦ns atkāpelēja pa akmeņiem (ūdenī) pie manis;

2) zur Genüge umherklettern
Oknist: vai neesi vēl diezgan atkâpelējies?

Avots: EH I, 147

‡ atšķẽpelêt, abspalten Lemsal: a. skalu nuo šķilas.

Avots: EH I, 173

atšķipelêt,

1) tr., her-, wegschaufeln:
sniegs bij tīri atšķipe̦lē̦ts Vēr. I, 1300;

1) intr., herschlendern:
viņš atšķipelējis šurp Kand.

Avots: ME I, 201

‡ atšķupelêt Dunika, Kal., Rutzau, = atšķipelêt I: a. sniegu nuo durīm.

Avots: EH I, 174

‡ II drepelêt "skrebelêt" Druw., nicht im Ernst etwas tun: vder sprechen Saikava; "= dripelêt II (namentlich kritzeln)" Oknist.

Avots: EH I, 333

drepelêt Lubn. "guorīties".]

Avots: ME I, 497

I dripelêt, ungleichmässig weben Stelp.]

Avots: ME I, 499

II dripelêt, schnell und unbedacht etwas tun Stelp.]

Avots: ME I, 499

ìepelêt, intr., anschimmeln: maize iepelē̦jusi. drusku iepelējis piens A. XX, 644.

Avots: ME II, 50

izkâpelêt, ‡ Refl. -tiês, nach Herzenslust, zur Genüge klettern: izkāpelējās pa gŗavas atkalnēm Janš. Bandavā I, 224. kuo gan tis kaķis nav izkāpelējies pa aizgaldu! Saikava.

Avots: EH I, 454

‡ izkrēpelêt, ausqualstern Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 458

izpelêt, intr., kahmig werden: kad tu izpe̦lē̦tu! dass dich der Teufel hole! Refl. - tiês, lange Zeit schimmeln: cik ilgi labība neizpuvās un neizpelējās gaŗā lietus dēļ tīrumā.

Avots: ME I, 779

‡ izrĩpelêt Lems., Perfektivform zu rĩpelêt 2: saimniece savas meitas izrīpelējusi: nu ir visa māja tīra, ka spīd un laistās.

Avots: EH I, 477

izšķipelêt, izšķipêt Bers., Sessw., tr., ausschaufeln: mē̦slus nuo kūts.

Avots: ME I, 811

‡ iztrepelêt "izkaisīt, izjaukt" Bērzgale, Līvāni: bē̦rns iztrepelēja vilnu; "izrakņāt" Sussei.

Avots: EH I, 490

‡ I kapelêt, -ẽju "sparen, verschaffen" Behnen, Golg.: jāsāk k. nauda nuomai.

Avots: EH I, 586

‡ II kapelêt, -ẽju, mit einer kapele I 2 angeln NB.

Avots: EH I, 586

kâpelêt: auch Auleja, Gr.- Buschh., Oknist, Saikava, Sonnaxt, (mit ã ) Zabeln.

Avots: EH I, 601

kâpelêt [Serbigal, PS., AP., Preili, Nerft, Ruj., kãpelêt Salis], - ẽju, = kâpaļāt.

Avots: ME II, 192

ķepelêtiês, -ẽjuôs,

1) schmaddern, schmurgeln
AP. ;

2) sich vergeblich abmühen
Erlaa.

Avots: ME II, 367

‡ I knipelêt, -ẽju, prügeln Seyershof; "ein wenig schlagen, beissen od. kneifen" Sonnaxt; beissen, stechen (von Insekten) Salis; "graizīt" Seyershof:, k. nagus nuô. Refl. -tiês "niekuoties; niekuojuoties kuo dauzīt" Orellen: knipelējās, knipelē jās, bet uz priekšu ne˙kur netiek; "plēsties" Seyershof: sveši zirgi knipelējas, grib spē̦kuoties.

Avots: EH I, 631

‡ II knipelêt, kldppeln BielU. Aus nd. knũppeln "Spitzen wirken, was vermittelst kleiner Klöppei geschieht", s.Sehwers Unters.55.

Avots: EH I, 631

krēpelêt L., Karls., = krẽ̦puļuôt.

Avots: ME II, 275

nùoâpelêtiês, sich auf- und absteigend abquälen: pa stalažām nuokāpelējies Duomas I, 13.

Avots: ME II, 795

‡ nùodrepelêt Oknist, eilig (ein Schriftstück) aufkritzeln: tâ nuodrepelējis, ka nevar izskaitīt (= izlasīt).

Avots: EH II, 40

‡ nùokāpelêt, eine gewisse Zeit hindurch auf und ab steigen: visu rītu n. pa ustubas augšu un leju Saikava.

Avots: EH II, 52

nùopelêt, intr., verschimmeln: tīšām gāju me̦lnu kre̦klu, nuopelējušu vai nadziņu BW. 10827. nuopel balti dālderīši 11633.

Avots: ME II, 827, 828

nùošķipelêt, tr., weg-, abschaufeln: mē̦slus.

Avots: ME II, 866

‡ nuošķupelêt Dunika, Rutzau, = nùošķipelêt.

Avots: EH II, 95

‡ nuotram̃pelêt Essern, Frauenb., Turlau "naudu izšķērdēt, nuodzert kruogū". Refl. -tiẽs Frauenb. "visu nakti pa kruogu dzert".

Avots: EH II, 101

pakāpelêt: kas vāverei kuo nepakâpelēt pa zariem! Saikava.

Avots: EH II, 142

pakāpelêt, ein wenig od. eine Weile kāpelêt: p. pa kuokiem.]

Avots: ME III, 43

‡ paripelêt Bērzgale, Lubn., Warkl., = paripuôtiês; tu nāci pie manis p.

Avots: EH II, 167

‡ pãršķēpelêt Segew., zerspalten, zerschmettern.

Avots: EH II, 213

pašķẽpelêt,

1): auch Sermus;

2): (die Ränder eines eben ausgegrabenen Grabens) ein wenig ebnen, glätten
Malta.

Avots: EH II, 179

pašķẽpelêt,

1) [ein wenig un dziemlich fein spalten
Lennew., Nötk., Nikrazen, Kalleten, Salgaln, Selg.]: vai nu malcienā pašķēpelēja un padruostalāja iekuŗamuos Apsk. v. J. 1903, S. 281;

[2) ein wenig (Schnee) schaufeln:
p. sniegu].

Avots: ME III, 113

pašķipelêt, ein wenig schaufeln: p. sniegu.]

Avots: ME III, 113

pelêt (li. pelė̕ti), -u od. -ẽju (III p. prs. pe̦l Kl., C., N.-Peb., Bers., Saikava, Heidenfeld, Dond., Wandsen, Selg., Bauske, Gr.-Essern, pel Ruj., Salis, Wenden, Meiran, Warkh., Warkl., Gr.-Buschhof, Behnen, pelē Lis., Widdrisch, Zögenhof, Ruj., Wenden, Schwanb., Golg., Arrasch, Warkh., Swirdsen, Gr.-Buschhof, Dunika), -ẽju, schimmeln, kahmicht werden. pelẽjums, Schimmel; pelējumi Infl. n. U., Warkl., Wermut. Zur Wurzei von pele.

Avots: ME III, 196, 197

‡ pe̦lē̦ts "?": ne pe̦lē̦tas [?] (Var.: pe̦lnainas, sakaltušas) garuoziņas BW. 4440, 3 var.

Avots: EH II, 221

pempelêt, -ẽju,

1) "niekuoties, tūļuoties" Peb., Lös.; (auch reflexiv) "ar paunām tūļuoties" Nötk.;

2) mürrisch widersprechen
(mit em̃) N.-Peb.

Avots: ME III, 199

pempelêtiês: nach Sehwers Unters. 87 aus nd. pömpeln "aus übergrosser Verzärtelung gegen Witterungsverhältnisse empfindlich sein".

Avots: EH II, 222

pempelêtiês "sich sehr warm und dicht ankleiden, verhüllen" Bers.

Avots: ME III, 199

pìekāpelêt, zur Genüge wiederholt steigen: nevar vien piekāpelēt uz rijas augšu pēc salmiem.

Avots: ME III, 256

‡ pìeknipelêt, = ‡ pìeknibinât (?): pieknipelēju vēl pie luoga Dünsb. Skaistā Mīle 25.

Avots: EH II, 255

pìepelêt, vollschimmeln, sich mit Schimmel bedecken: piepelējušas mucas A. XX, 592.

Avots: ME III, 278

‡ pietopelêt Dond., mit schmutzigen Füssen od. Schuhen gehend beschmutzen: p. istabu.

Avots: EH II, 277

ripelêt,

1) rollen
(intr.): kamuoliņš sāka r. Saikava;

2) = ripuôt 2 Bērzgale, Warkl.; ‡

3) rollen
(tr.; ?): es tevi (zu einem Trunkenbold gesagt) ripelēšu nuo kruodziņa mājiņā Tdz. 56396 (aus Rudbārži). ‡ Subst. ripelêšana Ceļi VIII, 287 (aus Warkl.), das Rippchenspielen.

Avots: EH II, 373

ripelêt Domopol, = ripuôt.

Avots: ME III, 530

rĩpelêt,

2): "timerēt, izmācīt" Lems., "rīkuot, grūstīt, bīdīt" Salis: r. bē̦rnus.

Avots: EH II, 376

rĩpelêt Karls., Walk, -ẽju.

1) riefein
Amboten, U.;

2) zur Arbeit anspornen, munter machen, auffrischen
Walk n. U., Ruj., Nötk.: vīra māte. gan es tevi rīpelēšu BW. 23353. duodiet man jaunu puisi, es māk[u] puisi rīpelēt 25101 var. mana pūra dibe̦nā stīgām šūta pātadziņa, tuo es tev rīpelēšu par netikļa audzējumu 23420, 2. tuos (=svešniekus) kampšu ruokā, bet rīpelēšu RKr. XVI, 179. kalpam netīk, ka tuo vienmē̦r rīpelē. dass man ihn unnötig antreibt, durch häufige Bemerkungen belästigt Jürg. In der Bed. 1 aus d. riefeln; hieraus wohl auch rĩpelêt 2, vgl. d. riefeln "riffeln" und riffeln "durchhecheln" in Grimms Wrtb.

Avots: ME III, 539

‡ sakapelêt Tirs. "sakrāt": s. naudu.

Avots: EH II, 415

‡ sakāpelêt, oft (auf und nieder) steigen: cik daudzi reižu es nesakâpelēju auškā, lejā! Saikava.

Avots: EH II, 416

‡ saknipelêt Sonnaxt, eine Reihe von Schlägen verabfolgen: sviedu cūkām ar ķūzi pa kājām, - brangi saknipelēju.

Avots: EH II, 418

sapelêt, intr., verschimmeln: sapeIējis siens Kaudz. M. 383; sapelējusi maîze. sarūsēja pieši mani, sapelēja iemauktiņi BW. 7828. - ka tu sapelējis! dass du verschimmeltest! - eine oft mehr scherzhafte, Verwunderung ausdrückende, als bös gemeinte Verwünschung U.

Avots: ME III, 698

sašķẽpelêt: auch Stenden, (mit è ² ) Holmhof.

Avots: EH II, 453

sašķẽpelêt, tr., zersplittern, zerspalten: sašķē̦pe̦lē̦ta malka ātri izde̦g Ahs. kuo tu te sašķēpelējis tuos lietas kuokus? te jau vairs ne˙kā nevar iztaisīt Salgaln. sašķe̦pē̦lē̦tas virvju daļas Jaun. Dr. v. J. 1902, N 11, S. 334.

Avots: ME III, 755

sašķẽrpelêt, fein zerspalten: s. malkas pagali Salis.

Avots: ME III, 755

sašķipelêt, auch sašķipêt, tr., zusammenschaufeln: pēdējuos mē̦slus kūtī sašķipējuot un kraujuot ve̦zumuos Latv.

Avots: ME III, 756

‡ sašķupelêt Dunika, Rutzau, = sašķipelêt.

Avots: EH II, 454

‡ satāpelêt, aufstapeln Abelhof, Kalz.: s. dēļus, malku.

Avots: EH II, 456

satopelêt, tr., tretend, trampelndschmutzig, nass machen (perfektiv): puika ir zeķes tâ satopelējis, ka ne˙maz nevar izmazgāt Dond. - Vgl. satupelêt.

Avots: ME III, 764

satupelêt, (Strümpfe) abtragen, vertrampeln Katzd.

Avots: ME III, 768

šķēpelêt, -ẽju,

1) (Splitter, Späne, šķēpeles) (ab)hauen, (ab)spalten, zerspalten, zerhacken
Amboten, Durben, Fest., Lennew., (mit è ² ) Bers., Holmhof, Lubn., Prl., (mit ẽ) Kudum, Nötk., Rosenbeck, Salis, MSil., Stenden;

2) "ar šķēpeli ecēt" Wolmarshof;

3) "mit einer Schaufel graben"
Holmhof: šķ. grāvi.

Avots: ME IV, 33

šķẽrpelêt Drosth., Salis, Stenden, -ẽju, fein spalten Allend. n. U.: malku Salis.

Avots: ME IV, 35

šķipelêt,

1): auch Frauenb., Salis; ‡

2) zu Fuss gehen
Frauenb.

Avots: EH II, 636

šķipelêt, -ẽju, schaufeln L., U. Aus mnd. schuffelen.

Avots: ME IV, 42

šķupelêt: auch Iw.

Avots: EH II, 641

šķupelêt Bw. 19671, = šķipelêt, schaufeln.

Avots: ME IV, 55

‡ II strèipelêt ² Saikava, = streĩpuļuôt: redzēja piedzē̦rušu vīru streipelējuot nākam Pas. X, 48.

Avots: EH II, 586

strèipelêt ² -ẽju, (mit einem Bleistift) Striche ziehen Gr. - Buschhof.

Avots: ME III, 1085

‡ strìpelêt ² Gr.-Buschh., (mit einem Bleistift) Striche ziehen, kritzeln.

Avots: EH II, 589

svipe̦lê̦ta pele Ar., die rotgraue Maus mit einem schwarzen Streifen über dem Rücken. Vgl. svīpe̦lē̦ta pele.

Avots: ME III, 1160

svìpe̦lē̦ta ² pele Odensee "eine braune Feldmaus mit einem schwarzen Streifen über dem Rücken". Vgl. svîpe̦lē̦ta pele und svĩbulē̦ts.

Avots: ME III, 1163

tãpelêt AP., Baldohn, Bre̦nguļi, Ekau, Garrosen, Grünw., Misshof, Nötk., Salgaln, Schibbenhof, Serbigal, Smilten, (mit à ²⁾ Holmhof, Kalz., Sinolen, -ẽju, schichtenweise zusammenpacken, stapeln: dēļus, baļkus, malku. griêza ... kūdru un tāpelēja augstās grē̦dās Veselis Saules kapsēta 67. Aus einem entlehnten *stãpelêt in der Zusammensetzung *uzstāpelêt durch falsche Analyse (oder in livischer Aussprache ?) entstanden.

Avots: ME IV, 148

I tèmpelêt ² Kalzenau, taumelnd gehen.

Avots: ME IV, 162

II tempelêt Saikava, = smeltêt III.

Avots: ME IV, 162

topelêt, -ẽju, (mit schmutzigen Füssen) gehen, schlurren: kuo nu topelē pa istabu, pietopelēsi istabu! Dond.

Avots: ME IV, 216

‡ traipelêt, zu erschliessen aus ‡ aptraipelêt.

Avots: EH II, 689

‡ tram̃pelêt, zu erschliessen aus ‡ nuotram̃pelêt.

Avots: EH II, 690

‡ treĩpelêt Puhren, = streipuļuôt.

Avots: EH II, 692

‡ trepelêt, zu erschliessen aus ‡ iztrepelêt.

Avots: EH II, 693

I trim̃pelêt, -ẽju, sich trinkend belustigen, schlemmen Gr: Sessau.

Avots: ME IV, 237

II trimpelêt: n. Sehwers Unters. 144 aus d. trimpeln "trippelnd gehen".

Avots: EH II, 695

II trimpelêt Assiten "mit kleinen Schritten gehen" (namentlich von Kindern).

Avots: ME IV, 237

‡ II tupelêt Seyershof "ar tupelēm drusku paieties, paruotaļāties".

Avots: EH II, 703

tupelêt, -ẽju, = tupuļuôt, mehrfach, hin und wieder hocken Nötk., Warkl.; "luocīties" Saucken; "ungeschickt gehen" Selb.

Avots: ME IV, 266

tūpelét: auch Tdz. 47574.

Avots: EH II, 708

tūpelêt, -ẽju "?": tūpele, tūpele tā dē̦la māte: trīs dienas tūpelēja gar vienu bizi (vom langsamen Haarflechten) RKr. XVI, 187 (aus N.- Bartau). Refl. -tiês, saumselig sein beim Ankleiden N.-Bartau (mit ũ).

Avots: ME IV, 282

uzdrepelêt Meiran, durch unbedachte, jähe Bewegungen aufstürzen (tr.), aufgiessen: māte, ne̦sdama putras bļuodu, saka uz zē̦na, kas ir kāds drepelis:"kuo nu tik daudz drepelē! uzdrepelēsi vēl man putras bļuodu virsū".

Avots: ME IV, 325, 326

uzpelêt,

1) auf etw. schimmeln
(perfektiv): krējumam uzpelējusi bieza kārta virsū Jürg.;

2) ein wenig an der Oberfläche schimmeln:
siers uzpelējis Sessw.

Avots: ME IV, 364

uzšķipelêt, (hin)aufschaufeln: uzšķipelēt granti uz ceļa.

Avots: ME IV, 389

uzstraipelêt Nigr., hinauftaumeln; taumelnd geraten auf: dzē̦rājs uzstraipelēja kalnā, uz ceļa.

Avots: ME IV, 385

‡ bambuļuôt Ramdam "pempelēt" (damit ist wahrscheinlich eine aktive Form zu pempelêtiês gemeint).

Avots: EH I, 204

izkãpaļât [Nigr., izkâpelêt Drsth.], durchklettern: viņa bija jau izstaigājusi un izkāpaļājusi klēts augšu Apsk. I, 192. [izkāpelēt visus kalnus Drsth.]

Avots: ME I, 749

‡ jũta Iw., die Kreuzung: kad izvaguots, tad, krustiem kur sanāk, kur ir tā j., tur vajag tuo stūri izšķipelēt.

Avots: EH I, 570

liẽls: auch Kurs., Lesten, Neuenb., Puhren;

1): šuogad būs lielāka gaļa: kaus ve̦cāku cūku Frauenb. kad mazs bē̦rns kuo atne̦s lielam cilvē̦kam, tad pateicuoties saka: l˙! l˙! ebenda. ja ir lielāka maize izce̦pta, tā sāk pelēt Linden in Kurl. lielu sìenu grūti izārdīt ebenda;

4): nuo tā laika jau pagājuši lieli gadi Grenzhof n. FBR. XII, 23, Kand. nuomidzis lielā miegā Ciema spīg. 42. liela mārceņa, ein reichliches Pfund
Auleja. ašķi ir liela (sehr nützlich, gut) zâle (Arznei) Frauenb.;

7): lielu ļaužu. bē̦rns AP: lielais tiesas vīrs Blieden n. BielU., der Vorsitzende des Gemeindegerichts;

8): saimnieks bij liels (stolz);
ka pie viņa dzīvuo Seyershof. vinš ir l. (stolz, hochmūtig) savā dabā Kand.;

9): palikt lielu galvu (eigensinnig, übermütig werden)
Fest. n. FBR. XVII, 95, AP.; C.; Ermes, Jürg., Kegeln, Meselau, N:-Peb., Prl., Schwitten, Sessw., Trik. viņi ir (Lesten) od. sagājuši (Grenzhof n. FBR. XII, 23) lielajā, sie haben sich verzankt. viņi jau lielajā Gr.-Buschh. n. Fil. mat. 62, sie streiten od. prügeln sich. sviests sagājā lielajā, die Sahne butterte nicht (vor Wärme) Gr.-Buschh., Salis, Stelph.;

11): iz liela nesties Kaltenbr., grosstun.
viņš darbu jau lielajā beidzis P. Allunan, er ist mit der Arbeit bereits aus dem Groben heraus;

12): lielāki iet, schneller gellen
Kl.-Gramsden. lielai (= lieli) jimt, mit grossen Stichen nähen Auleja. Das Adverb hat sich dem nachfolgenden Adjektiv assimiliert: gŗūti lielam (= lieli, ļuoti) ve̦cam Stenden.

Avots: EH I, 755

‡ palēkšêt "pelēt" (?) Lettihn.

Avots: EH II, 150

‡ papelējis (part. prt. act.) Lng. (unter pelēt), ein wenig schimmlig.

Avots: EH II, 162

sakāmêt, intr., "sapelēt un sacietēt" Mar., verderben (von Speisen), alt, sauer, schimmelig werden, einen schlechten Nebengeschmack bekommen: sakāmējis piens Lis., U. gaļa ir sakāmējusi Plm. milti sakāmējuši ebenda.

Avots: ME III, 647

‡ sapelt, = sapelêt: (Jānītis) sapelis, sarūsis Tdz. 59612, 1. lai sapuva uoša laiva, ... lai sapela (od. III p. prs. zu sapelēt mit einem Flickvokal?) tautu meita! BW. 6569.

Avots: EH II, 435

satrust (unter satrusêt),

1): "izļurt, izpelēt, промозгнуть" M. 494; ‡

2) part. prt. act. satrusis "iztvīcis, "прѣлый M. 506.

Avots: EH II, 458

straipalât LKVv., Zachar. 12, 12, straîpaļât ² Bl., straipalēt Glück, L., U., straipelēt Glück Zachar. 12, 12; St., -ẽju, straîpuluôt ² Karls., straipùuôt LKVv., Wid., = streipuļuôt: kas ar kājam straipalē Glück Hiob 12, 5. viņa suoļi nestraipalēs Psalm 37, 31. brandvīnnieki... ar truoksni straipelē St. n. Plūd. Llv. II, 191. Zu streipuļuôt.

Avots: ME III, 1081

šūpêt: "pelēt" (mit û ² ) Frauenb., Stenden: mitrumā siens šūp.

Avots: EH II, 659

tvìkt (li. tviñkti "anschwellen") C. u. a., (mit ĩ ) Dunika, (mit ì ² ) Kl., Prl., (mit î ) Adsel, N.-Wohlfahrt, -kstu, -ku, Schwüle fühlen U., vor Hitze schmachten U., dursten Manz. Lettus, U. (nach U. auch unpers. gebraucht); (fig.) nach etwas dürsten: ja auss tvīkst (brennt), tad aprunājuot Etn. II, 110. sirds man tvīkst Rainis Ant. un Kl. 90 (ähnlich: Purap. Kkt. 114). tu tvīksti vienā kaislībā JR. IV, 182. ruoze tvīkst Br. 175. kâ zari vare̦ni tev saules tvīkst U. b. 85, 67. patiesības tvīkstuošuo garu Vēr. I, 1311. pēc tās ( taisnības) tvīkst un cenšas visi krietnākie gari 1290. kauli tvīkst L., man hat innerliche Hitze. mute tvtkst L., man lechzt. ja nekaltē̦tu ābuoliņu sakrauj gubā, tad tas sāk tvìkt ² (pelēt, vai degt) Meiran. - Subst. tvīkšana, das Schmachten, Dursten: tuksnesī, kur . . . tvīkšana (Dürre) Glück V. Mos. 8, 15. caur badu un tvīkšanu (Hunger und Durst) nuomirt II Chron. 32, 11; tvīkums, die Schwüle, innere Hitze U.; grosser Durst U.: bezmiega nakšu tvīkumā MWM. VI, 559. tas būs jel rasas piliercs tvīkumā Juris Brasa 202. sārtuos apklāj bāls tvīkums Kaln. Ozolk. māc. 45. Zu li. tveñkti "anschwellen machen; schwül sein", tvankùs "schwül" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 709. tvenk- neben tveik- (in tvaiks u. a.) nach tven (in tvans u. a.)? Li. tvykti "tvīkt" bei Miežinis dürfte aus dem Le. entlehnt sein.

Avots: ME IV, 292

I vel̂dinât AP. (meist mit at-), = atlaidinât 1: v. tē̦raudu. pēc kaltēšanas tabakas lapas nevajaga daudz veldināt, lai nesāk pelēt.

Avots: ME IV, 527

vil̂gt Bers., C., Golg., Lennew., Nötk., -gstu, -gu, feucht werden AP., Grawendahl, Sessw., Vīt.: siênas vilgst Drosth., Lennew. drēbes ūdenī (rasā, miglā) vilgst Bers. slapjā laikā zeķes zābakuos vilgst Vīt. sausa labība uz mitra kluona sāk vilgt un pelēt ders. lini pagrabā sāk vilgt Golg. Zu val̂gs II.

Avots: ME IV, 587

zãrgâtiês Sassm., -ãjuôs, = zārgalētiês; "kāpelēt" (mit "àr" ² ) Lennew. Vgl. zirguôtiês und zarguôtiês.

Avots: ME IV, 700