Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'plakt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'plakt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (23)
aplakt
‡ aplakt (li. aplàkti "leckend befressen"), (eine flüssige Speise) leckend auffressen: a. visu pienu Salis.
Avots: EH I, 97
Avots: EH I, 97
aplaktot
‡ aplaktuôt, ringsum mit Lalten beschlagen Frauenb : kad spāres uzce̦ltas, tad jāaplaktuo jumts Siuxt.
Avots: EH I, 97
Avots: EH I, 97
atplakt
atplakt, intr., fallen, zurückweichen (vom Wasser): ūdens atplacis. pēc dzirkstuošiem mutuļiem dzēriens atpluok Seibolt.
Avots: ME I, 182
Avots: ME I, 182
daplakt
ieplakt
ìeplakt, intr., zusammenfallen, einsinken: tagad zemes garuozas virsējās kārtas pamazām ieluok Latv. Subst. ìeplakums, die Senkung.
Avots: ME II, 52
Avots: ME II, 52
izplakt
izplakt
[izplakt,
1) flach werden:
maize izplakuse;
2) izplacis iet Salis, mit gespreizten Beinen gehen.]
Avots: ME I, 781
1) flach werden:
maize izplakuse;
2) izplacis iet Salis, mit gespreizten Beinen gehen.]
Avots: ME I, 781
noplakt
noplakt
paplakt
paplakt: flach werden, zusammenfallen U. (unter plakt). ‡ Refl. -tiês, flacher werden: iesniegtuo lūgumu blāķi nedabūjuot ... tik daudz p., cik jaunu nākuot ... klāt Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 138.
Avots: EH XIII, 163
Avots: EH XIII, 163
paplakt
pieplakt
pìeplakt, sich (an etwas) audrücken, sich zusammendrücken, zusammenkauern: stiprais spiež nespēcīguo pieplakt pie zemes. kas tur tāļumā paceļas, pie pašas debess malas pieplacis? Vēr. II, 1289. jumti kâ pieplakuši zem mīkstās sniega kārtas Vēr. II, 527. kad liesma drusku pieplaka, baltas plēnes nāca zemē Vēr. I, 1156. luopiņi trīsē̦dami piepluok Vēr. II, 1397. - Refl. -tiês, platt auf piẽpeši, pìepêši 2 Kr., pìepèši 2 Adsel, piẽpêši, piepieši MSiI., piẽpeži, piẽpêži C., N.-Peb., Lis., Behnen, Bauske, Ahs., Wandsen, plötzlich; sehr eilig U.: pe̦lus, kuo viesulis piepeši izputina Glück Hiob 21, 18. piepeži viens nuo viņiem ieteicies... LP. VII, 892. Älter ist wohl die Aussprache mit š, vgl. piepētība, piepētīgs und pēši ( s˙dies); zum ž aus š s. Le. Gr. § 119a. Ursprünglich also etwa wie la. appetēns -hinstrebend, losgehend auf, woraus "eilig"; das kurze e kann entweder (z. B. in Ruj. und Salis) aus ē gekürzt sein, oder aber die alte Wurzelkürze fortsetzen; im letztem Falle könnte das ē aus pēši bezogen sein. die Erde fallen L. Subst. pìeplakums, die Plattheit, Plattgedrückfheit: zemes pieplakums MWM. IX, 373.
Avots: ME III, 279, 280
Avots: ME III, 279, 280
plakt
plakt, pluoku, plaku, flach werden, platt niederfallen, zusammenfallen, weniger werden: Sprw. kur ņe̦m, tur pluok, kur liek, tur ruodas. kam pūķis e̦suot, tas varuot nuo apcirkņa grābt, cik gribuot - mazāk nepluokuot LP. VI, l, 48. liels luops sacis sienu ēst, kaudze plakuse juoņiem III, 30. ziema plakdama saplakuse par pe̦lē̦ku čupu VII, 1074. bez apstājas virst upuru tvaiki: paceļas un atkal pluok R. Sk. II, 248. aiz šausmām pluok acis ciet Kārstenis. airē̦tājiem dūša plaka, die Ruderer verloren (allmählich) den Mut Vilhelms Tells 82.- Nebst plāce "Schulterblatt", plaka I, plaks II u. a. - wenn mit a aus uride. a - zu li. plãkė "der Blei, Bressem", gr. πλάξ "ebene Oberfläche", πλαχοῦς "Kuchen", la. placidus "flach, eben, glatt", plācāre "ebnen" norw. flag "offene See", an. flo' "Schicht" u. a., s. Persson Beitr. 196, 561 und 877, Boisacq Dict. 790 f., Trautmann Wrtb. 222 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 90 f. Doch kann das balt. und germ. a hier auch auf altes o, und gr. λα auf ḷ zurückgehen, vgl. le. plece I.
Kļūdu labojums:
an. fló = an. fló
Avots: ME III, 317
Kļūdu labojums:
an. fló = an. fló
Avots: ME III, 317
plakte
plakte, die Wanze: nuo ūdens man aug plaktes vē̦de̦rā A. v. J. 1904, S. 804; s. plakts.
Avots: ME III, 317
Avots: ME III, 317
plaktene
plaktene, eine Blume Buschh., rhinanthus crista gatli Grünh.; vgl. plaktiņi und plakne.
Avots: ME III, 317
Avots: ME III, 317
plaktes
plaktes, eine Krankheit der Schafe; kad aitām "plaktes" e̦suot, tad aitas vajaguot ganīt uz rudzu zâles Etn. I, 85 (aus Nitau).
Avots: ME III, 317
Avots: ME III, 317
plaktin
plaktiņi
plakts
saplakt
saplakt, ‡ Refl. -tiês AP., zusammenfallen, niedriger werden: pēc nedēļas siens būs saplacies.
Avots: EH XVI, 436
Avots: EH XVI, 436
saplakt
saplakt, intr.,
1) zusammenfallen, zerfallen
U.; abnehmen, niedriger werden: lai sapluok pampums kâ vilnas lēkša! Br. 414. sapluoc kâ ciņa cē̦rps! Br. 31. saplakt kâ pārdurts pūslis Krišs Laksts 26. Vītuols... saplaka zem kādas smagas nastas Vēr. I, 1037. pirms es zem smagā spaida nesapluoku Asp. sapluokat... kâ be̦ka nuo savas galvas smaguma A. XX, 931. vilnītis saplaka uz krasta smiltīm 809. ūdens saplacis ze̦ms, ze̦ms MWM. X, 245. sniegs saplacis, hat sich gesenkt, gesetzt U. - zaķis sapluok, der Hase duckt sich St. kaķis saplakst (= salīkst) Cibla. sieva saplakusi, das Weib ist niedergekommen Umgegend von Talsen. viņš saplacis miesās, er hat an Körpergewicht abgenommen, ist abgemagert;
2) den Mut verlieren
U.: ķēni0ņiene sapluok nuo bē̦dām LP. IV, 188. nabadzīgais, tik daudz re̦dzē̦dams, tīri sapluok ebenda S. 25. visi saplakuši, ieraudzīdami dimantu princesi 104. ķēniņa dē̦ls tīri saplacis, dzirdē̦dams tādu runu VI, 315. visi saplaka par tik lielu spēju 380. zemnieks par tādu bagātību tīri saplaka 461. viņš izskatās tik saplacis un nuospiests Vēr. II, 529. sirds sapluok, das Herz wird gerührt St.: sapluok Pētera un Līzes sirdis Purap. Kkt. 47. dūša nu pa˙visam sapluok LP. VI, 303. dvēsele... nevarīgās bailēs saplaka R. Sk. II, 111.
Avots: ME II, 701
1) zusammenfallen, zerfallen
U.; abnehmen, niedriger werden: lai sapluok pampums kâ vilnas lēkša! Br. 414. sapluoc kâ ciņa cē̦rps! Br. 31. saplakt kâ pārdurts pūslis Krišs Laksts 26. Vītuols... saplaka zem kādas smagas nastas Vēr. I, 1037. pirms es zem smagā spaida nesapluoku Asp. sapluokat... kâ be̦ka nuo savas galvas smaguma A. XX, 931. vilnītis saplaka uz krasta smiltīm 809. ūdens saplacis ze̦ms, ze̦ms MWM. X, 245. sniegs saplacis, hat sich gesenkt, gesetzt U. - zaķis sapluok, der Hase duckt sich St. kaķis saplakst (= salīkst) Cibla. sieva saplakusi, das Weib ist niedergekommen Umgegend von Talsen. viņš saplacis miesās, er hat an Körpergewicht abgenommen, ist abgemagert;
2) den Mut verlieren
U.: ķēni0ņiene sapluok nuo bē̦dām LP. IV, 188. nabadzīgais, tik daudz re̦dzē̦dams, tīri sapluok ebenda S. 25. visi saplakuši, ieraudzīdami dimantu princesi 104. ķēniņa dē̦ls tīri saplacis, dzirdē̦dams tādu runu VI, 315. visi saplaka par tik lielu spēju 380. zemnieks par tādu bagātību tīri saplaka 461. viņš izskatās tik saplacis un nuospiests Vēr. II, 529. sirds sapluok, das Herz wird gerührt St.: sapluok Pētera un Līzes sirdis Purap. Kkt. 47. dūša nu pa˙visam sapluok LP. VI, 303. dvēsele... nevarīgās bailēs saplaka R. Sk. II, 111.
Avots: ME II, 701
uzplakt
uzplakt,
1) aut etw. platt niederfallen, zusammenfallen
(perfektiv): suns uzplacis uz zemes (der Hund liegt ausgestreckt, mit der Brust auf der Erde) C. sìens pēc lietus uzplacis zemei virsū Stenden;
2) zusammenfallen, sich setzen
(perfektiv): kuls uzplacis Ramkau.
Avots: ME IV, 366
1) aut etw. platt niederfallen, zusammenfallen
(perfektiv): suns uzplacis uz zemes (der Hund liegt ausgestreckt, mit der Brust auf der Erde) C. sìens pēc lietus uzplacis zemei virsū Stenden;
2) zusammenfallen, sich setzen
(perfektiv): kuls uzplacis Ramkau.
Avots: ME IV, 366
Šķirkļa skaidrojumā (24)
aplatot
dapalīdzēt
‡ dapalìdzêt 2 Kaltenbr., hin und wieder Beihilfe gewähren: jis man dapalīdzēja. daplakt: kaķis daplakst pie zemes Auleja.
Avots: EH I, 307
Avots: EH I, 307
ieģibt
ìeģibt, einsinken: sauszeme sāka pamazām ieplakt (ieģibt) Konv. 2 3030. Subst. ieģibums, die Vertiefung: virsuotņu vidū ir ieģibums Konv. 2 1081. ar dienvidus ieģibumu gar piekrastēm Konv. 2 1661.
Avots: ME II, 21
Avots: ME II, 21
kams
I kams,
1): ezis sarāvies kamā Warkl. aitām retžams visas aknas kamā saaugušas nuo plaktēm AP. bišu k. - auch AP., Serben;
2): ein Kloss aus gestossenen, gekochten Erbsen, Bohnen, Kartoffeln und Hanf
Mahlup; eine Speise aus gestossenen Erbsen, Bohnen und Kartoffeln Wessen; ein Kloss aus weichgekochten Erbsen und zerstossenem Hanf Sessw.
Avots: EH I, 583
1): ezis sarāvies kamā Warkl. aitām retžams visas aknas kamā saaugušas nuo plaktēm AP. bišu k. - auch AP., Serben;
2): ein Kloss aus gestossenen, gekochten Erbsen, Bohnen, Kartoffeln und Hanf
Mahlup; eine Speise aus gestossenen Erbsen, Bohnen und Kartoffeln Wessen; ein Kloss aus weichgekochten Erbsen und zerstossenem Hanf Sessw.
Avots: EH I, 583
nosapt
‡ nuosapt "nuokrist, nuožūt (tikai par šķidrumu)" Gramsden: pļava (kas bija pārplūdusi) nuosapusi Ruhental; "nuoplakt" Ruhental: kaudze jau līdz pusei nuosapusi.
Avots: EH II, 83
Avots: EH II, 83
pieplacināt
pìeplacinât, fakt. zu pieplakt, platt machen, platt drücken: varde uz vē̦de̦ru pieplacināta palika guļam Duomas I, 451.
Avots: ME III, 279
Avots: ME III, 279
plāce
plàce C., plàce 2 Kr., plācis,
1) das Schulterblatt
U.;
2) plàce Drosth., Jürg., Arrasch, N.-Peb., plàce 2 Neu-Rosen, Lis., Golg., plāce Würzau; Laud:, Lub., Schwanb., A.-Ottenhof, plâce 2 Jakobshof, plãcis Neuenb., plâcis 2 Naud., Überachse Bielehnstein Holzb. 547, der Klotz oberhalb der Wagenachse, worin die Seitenstütze des Wagens steht Kurl. n. U.; vāģu plâce 2 , das Wagenkissen Karls.;
3) Holz über der Handmühle, darin das Triebholz läuft
U. (Abbildung bei Bielenstein Holzb. 258): krupis tup uz plāci (dzirnavas) JK. V, 148; LP. VII, 730;
4) plàce Smilt., PS., plàce 2 Mar: n: RKr. XV; 130; Lis., Golg., eine junge Schote;
5) plācis U., = plācenis;
6) plàce Wolmarshof, plàce 2 Selsau, Golg., = blaka Neu-Rosen. Nebst plācenis, plākans, li. plokas "Estrich" zu plakt (s. dies).
Avots: ME III, 328
1) das Schulterblatt
U.;
2) plàce Drosth., Jürg., Arrasch, N.-Peb., plàce 2 Neu-Rosen, Lis., Golg., plāce Würzau; Laud:, Lub., Schwanb., A.-Ottenhof, plâce 2 Jakobshof, plãcis Neuenb., plâcis 2 Naud., Überachse Bielehnstein Holzb. 547, der Klotz oberhalb der Wagenachse, worin die Seitenstütze des Wagens steht Kurl. n. U.; vāģu plâce 2 , das Wagenkissen Karls.;
3) Holz über der Handmühle, darin das Triebholz läuft
U. (Abbildung bei Bielenstein Holzb. 258): krupis tup uz plāci (dzirnavas) JK. V, 148; LP. VII, 730;
4) plàce Smilt., PS., plàce 2 Mar: n: RKr. XV; 130; Lis., Golg., eine junge Schote;
5) plācis U., = plācenis;
6) plàce Wolmarshof, plàce 2 Selsau, Golg., = blaka Neu-Rosen. Nebst plācenis, plākans, li. plokas "Estrich" zu plakt (s. dies).
Avots: ME III, 328
placeniski
placināt
I placinât, niederschlagen, niederdrücken, platt machen, zusammendrücken U.; schmälern L. Zu plakt.
Avots: ME III, 314
Avots: ME III, 314
placis
plaka
I plaka (urgerm. *flahō "Fläche" bei Fick Wrtb. III4, 250),
1) der Kuhfladen
St.;
2) "līdze̦nums; ieplaka" Lös. n. Etn. IV, 165. Zu plakt.
Avots: ME III, 316
1) der Kuhfladen
St.;
2) "līdze̦nums; ieplaka" Lös. n. Etn. IV, 165. Zu plakt.
Avots: ME III, 316
plaķis
plaknes
plaknes; Hahnenkamm, Klappertopf (alectrolophus Hall.) RKr. II, 66. wegen der flachen Samen wohl zu plakt.
Avots: ME III, 316
Avots: ME III, 316
plaks
pļakt
plece
I plece, der Plattfisch, die Butte St., U., Biel. Holzb. 663, RKr. VIII, 105. Vielleicht nebst pleknēt 2 zu plakt (s. dies) und (wenn von einer Wurzelform plek-) li. pleksnė˜ "breite Rübe"; vgl. auch Walde Vrgl. Wrtb. II, 91 und le. ple̦cs.
Avots: ME III, 332
Avots: ME III, 332
pleknēt
I pleknêt, -u, -ẽju,
1) ohne Arbeit weilen Ascheraden, (ohne Not sich langweilend) auf einer Stelle verharren
Nerft: aizdedzinājis lampu, atšķīris grāmatu - un nu tur pļekn kâ vecene Saul. III, 150. atstāšu ar visām ragavām, tad tu vari pleknēt Duomas I, 929. kuo tad tu vēl plekni kâ vista? MW.;
2) "plakt%20gaiduot%20vai%20pasl%C4%93pjuoties">pieplakt gaiduot vai paslēpjuoties" Lös. n. Etn. IV, 165, sich platt auf die Erde legen Wid. - In der Bed. 2 wohl zu plece I.
Avots: ME III, 334
1) ohne Arbeit weilen Ascheraden, (ohne Not sich langweilend) auf einer Stelle verharren
Nerft: aizdedzinājis lampu, atšķīris grāmatu - un nu tur pļekn kâ vecene Saul. III, 150. atstāšu ar visām ragavām, tad tu vari pleknēt Duomas I, 929. kuo tad tu vēl plekni kâ vista? MW.;
2) "plakt%20gaiduot%20vai%20pasl%C4%93pjuoties">pieplakt gaiduot vai paslēpjuoties" Lös. n. Etn. IV, 165, sich platt auf die Erde legen Wid. - In der Bed. 2 wohl zu plece I.
Avots: ME III, 334
pliktiņi
pliktiņi,
1) Hahnenkamm (rhinanthuscrista galli)
Fischer 258, L., U.;
2) Mutterkorn
Lennew. n. U. Kontaminiert aus plaktiņi und plikstiņi?
Avots: ME III, 345
1) Hahnenkamm (rhinanthuscrista galli)
Fischer 258, L., U.;
2) Mutterkorn
Lennew. n. U. Kontaminiert aus plaktiņi und plikstiņi?
Avots: ME III, 345
ploci
pluoci U.,
1) Lager, Schicht;
zemes malkas pluoci, ein Torflager;
2) Schorf auf dem Kopfe.
Wenn die Bed. "Lager, Schicht" nicht aus der Verbindung zemes malkas mal kas pluoci "Torflager" (wo pluoci zu pluocis 1 gehören kann) abstrahiert ist, wohl (vgl. Persson Beitr. 238 und 877) zu plakt resp. plāce; In der Bed. 2 (und auch 1?) wohl zu plē̦ksna, pluoksni.
Avots: ME III, 363
1) Lager, Schicht;
zemes malkas pluoci, ein Torflager;
2) Schorf auf dem Kopfe.
Wenn die Bed. "Lager, Schicht" nicht aus der Verbindung zemes malkas mal kas pluoci "Torflager" (wo pluoci zu pluocis 1 gehören kann) abstrahiert ist, wohl (vgl. Persson Beitr. 238 und 877) zu plakt resp. plāce; In der Bed. 2 (und auch 1?) wohl zu plē̦ksna, pluoksni.
Avots: ME III, 363
plokt
sapļekt
‡ sapļekt, -pļe̦kstu, -pļe̦ku Gramsden, Rutzau, = saplakt 1: sapļecis kukulis Gramsden. (ce̦pure) izskatījās kâ sapļe̦kuse ... pe̦ka Janš. Līgava I, 264.
Avots: EH XVI, 438
Avots: EH XVI, 438
sapļukt
uzplikt
vadīt
vadît (li. vadýti bei Būga KSn. I, 143, slav. voditi), -u, -ĩju,
1) führen, leiten
U.: kamē̦r spriguli vadījām, uz pirkšanu vien stāvam, seit der Dreschzeit müssen wir Korn kaufen U. vadīja gariņus LP. VII, 290;
2) das Geleite geben
L., geleiten, hinbringen U.; ciemiņš tuop vadīts L.;
3) = raidît 1 Siuxt: vadīt pie darba Siuxt. saimniece vadīja meitas linus plakt ebenda. vadi guovis dārzā! Mar. n. RKr. XV, 142;
4) "stopfen":
vadi sìenu šķūnī! Mar. n. RKr. XV, 142;
5) līdz Jurģiem mēs ar sìenu gan vadīsim, bis zu Georgi werden wir mit Heu ausreichen
U. Refl. -tiês,
1) einander führen, begleiten:
labprāt e̦sat kuopā un vadāties Janš. Bandavā I, 120;
2) auskommen (?):
skuolniece ar šām . . , drēbēm vadījās vairāk gadus Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 82;
3) = vadâtiês 4, kalben L.;
4) von statten gehen (?)
St.: tas vadās, das geht an St. (mit hochle. a aus e̦?); nach U. ist dafür vesties zu lesen. Subst. vadîtãjs,
1) ein Führer
U., ein Begleiter;
2) = vadâtājs 2. U. Zu vest.
Avots: ME IV, 430
1) führen, leiten
U.: kamē̦r spriguli vadījām, uz pirkšanu vien stāvam, seit der Dreschzeit müssen wir Korn kaufen U. vadīja gariņus LP. VII, 290;
2) das Geleite geben
L., geleiten, hinbringen U.; ciemiņš tuop vadīts L.;
3) = raidît 1 Siuxt: vadīt pie darba Siuxt. saimniece vadīja meitas linus plakt ebenda. vadi guovis dārzā! Mar. n. RKr. XV, 142;
4) "stopfen":
vadi sìenu šķūnī! Mar. n. RKr. XV, 142;
5) līdz Jurģiem mēs ar sìenu gan vadīsim, bis zu Georgi werden wir mit Heu ausreichen
U. Refl. -tiês,
1) einander führen, begleiten:
labprāt e̦sat kuopā un vadāties Janš. Bandavā I, 120;
2) auskommen (?):
skuolniece ar šām . . , drēbēm vadījās vairāk gadus Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 82;
3) = vadâtiês 4, kalben L.;
4) von statten gehen (?)
St.: tas vadās, das geht an St. (mit hochle. a aus e̦?); nach U. ist dafür vesties zu lesen. Subst. vadîtãjs,
1) ein Führer
U., ein Begleiter;
2) = vadâtājs 2. U. Zu vest.
Avots: ME IV, 430