Paplašinātā meklēšana

drupuļaîns, bröckelig: drupuļains akmens Saul.

Avots: ME I, 505

puļa, ein kleines Holzklötzchen mit einem eingebohrten Loch (solche puļas werden den Kühen aüf die Hörner gesteckt, damit sie sich nicht stossen) Gold.

Avots: ME III, 409

pur̃puļaîns, rotzig, mit Rotz, Nasenschleim besudelt: bē̦rnam purpuļains de̦guns Ahs.

Avots: ME III, 419

rè̦mpuļains ² : r. (mit -em̃-! ) bē̦rzs ("ar nelīdze̦nu, saplaisājušu mizu") Ramkau.

Avots: EH II, 365

rè̦mpuļains ² Golg., re̦m̃puļains Bauske, re̦mpuļains ² Salis, = re̦m̃bulains.

Avots: ME III, 510

‡ re̦puļains A.-Schwanb., Liepna, Seltingshof, rauh, uneben: re̦puļainas kājas kâ rupučam.

Avots: EH II, 367

rẽ̦puļaîns: sirmi, rē̦puļaini bē̦rzi A. Upītis Pirma nakts 190.

Avots: EH II, 370

rẽ̦puļaîns Salisb., rē̦pulaîns, rēpeļaîns Ronneb., pockennarbig, uneben: rē̦puļains ģīmis Salisb. tas nuoglauda savas rē̦pulainās de̦lnas vienu gar uotru Duomas I, 122. ar rē̦pulainuo ruoku A. Upītis. Vgl. repeči.

Avots: ME III, 521

ripuļaîns: (vardes) ripuļainās acīs Jauns. Raksti V, 273.

Avots: EH II, 373

ripuļaîns, mit kreisartigem, ringelförmigem Muster versehen.

Avots: ME III, 531

tīpuļaîns,

1) tĩpuļains C., PS., tīpulaĩns Wid., trübe (vom Wetter)
U., bewölkt: tīpuļains laiks PS. tīpuļainas debesis id.;

2) "samudžināts ar tīmekļiem" (mit ĩ) Nötk.

Avots: ME IV, 202

tupuļaîns "mit kleinen Kartoffeln bewachsen": tupuļains kartupelis Schwanb.

Avots: ME IV, 268

‡ ver̂puļaîns (sic!) Liepna "cirtains."

Avots: EH II, 772

virpuļaîns Kalzenau, Lubn., Meiran, wirbelig, wirbelicht Dr.

Avots: ME IV, 610

bàlziêns,

1): auch AP., (mit àl ² ) KatrE., Sonnaxt (hier daneben ein Demin. bàlzienītis ² ), (mit alˆ ² ) Grob., Siuxt, (bàlzìenis ² ) Warkl. n. FBR. Xl, 120, Kaltenbr.: tur balzienus sutināju BW. 34630. balzieniņu samaitāju 35552; ‡

3) ein Teil des Wagens
(mit alˆ ² ) Siuxt; ‡

4) das untere Querholz (das Trittbrett) an der Schaukel
(bàlzìenis ² ) Warkl.: airēm vēl balzieņa nav Warkl. šūpuļa kārtis... saķēris nuostājas... pašā balziena vidū Janš. Paipala 25; ‡

5) ein nur an beiden Enden (horizontal) angenähtes dickes Band auf dem Rücken eines Mantels
Frauenb., Schnehpeln (mit alˆ ² ), Blieden, Luttringen: stipri ne̦sātā pusmētelītī ar balzienu uz muguras Janš. Dzimtene V, 283,

Avots: EH I, 203

‡ drupulaîns Sonnaxt, = drupuļaîns.

Avots: EH I, 336

izerbît,

1): (Unkraut nebst den Wurzeln) ausjäten
Smilten: vai nu izer̂bīji gan (duobi)? ‡

2) = izplêst 2: i. naudu nuo skuopuļa Smilten.

Avots: EH I, 446

izplêst (li. išplė´šti), tr., 1) ausreissen: lapu nuo burtnīcas. visu tuo es gribē̦tu aizmirst un izplēst nuo savas dzīves Vēr. II, 808;

2) erpressen, abdringen:
kuo nu nuo skuopuļa izplēsīsi? Refl. - tiês,

1) sich herausreissen, sich heraushelfen:
skruoderis izplēsies nuo zārka laukā LP. VI, 170;

2) sich herumreissen, sich zanken, sich balgen:
izplēsties ar savu biedri MWM. XI, 306;

3) sich zerreissen
nevaru es vairs izplēsties; ve̦cums nāk virsū Zalkt.

Kļūdu labojums:
sich zerreissen = die Arbeit(en) mit Mühe und Not längere Zeit hindurch bewältigen

Avots: ME I, 783

kašķaîns, krätzig: kašķainas avis, ruokas [BW. 35174]. šūpuļa kārējam kašķains vē̦de̦rs LP. VI, 149.

Avots: ME II, 170

‡ lîksns ² (o- od. ā- Stamm?) Salis, = lìkste 1: pie pumpja ir tāds l., kuo ve̦lk uz augšu un uz zemi; l. ir arī pie šūpuļa.

Avots: EH I, 749

nuõvadniẽks, f. -niêce,

1) der Besitzer, (die -in) eines
nuovads, namentlich eines benachbarten nuovads, der Freibauer: nejājiet, nuovadnieki! es neiešu pa nuovadu; kas kait pašas nuovadā, līdze̦nā zemītē? BW. 9710. par nuovadniekiem Vakar-Kurzemē tagad sauc visus brīvniekus: dragūnniekus, ķuoniņciemniekus u. c. RKr. XVI, 143. kur cirti, tēviņ, šūpuļa kārti? skaidrā birzē, novada malā. augs tava meitiņa, būs nuovadniece BW. 1674. nuovadniece man māsiņa, nuojūdz manu kumeliņu; man ruociņas nuosalušas, guobu zemi mēruojuot 28072;

2) ein Arbeiter auf einem angewiesenen Stück Feld
(nuovads 4).

Avots: ME II, 881

pagalˆvis [li. pagalvis], pagalˆve (li. pagalvė˜), pagalˆva, tahm. pagâlis, pagāle, die Stelle unter dem Kopfe, Kopfunterlage, das Kopfkissen: es spiedu galvu pagalvī Saul. meitas nuo zaļumiem pataisīja pagāli Rol. velc, pelīte, bē̦rnam miegu caur šūpuļa pagalviņu (Var. 2: pagālīti)! BW. 2110.

Avots: ME III, 27

‡ pamàitât, verderben (tr.): mazuo nuo šūpuļa laukā ņemt bij aizliegts: es varuot viņam muguriņu p. Jauns. B. gr. ³ II, 70. ka prātiņa nepamaitā (beim frühen Lesenlernen) 190.

Avots: EH II, 154

[pãrguldît, umbetten: p. bē̦rnu nuo šūpuļa gultā.]

Avots: ME III, 156

‡ puļ˜ļa Schnehpeln, = puļa.

Avots: EH II, 324

pùpuõls Serbigal, Arrasch, Jürg., pùpuols ² Saikava, Selsau, Heidenfeld, Sessw., Gr.-Buschhof, pùpuôls Wolm., Ronneb., pûpuols ² Ruj., Widdrisch, Dunika, Gr.-Essern, Behnen, Nigr., Lautb., AP., pùpuôls ² Kl., pùpuõlis C., pūpuolis Meiran, pûpuolis ² Līn., Kandau, pũpuôlis Iw., pũpuols Wahnen, pùpuls ² Lis., Golg., Nerft, pûpulis ² Salis, Zögenhof, pūpulis U., Karls.,

1) das Weiden kätzchen;
oft der Plur. gebraucht: Zweige mit Weidenkätzchen, die am Palmsonntage (pūpuolu svētdiena) zu Schlägen, mit denen man die Langschläfer weckt, und zur Zierde dienen U. apaļš kâ pūpuols, von etwas Weichem, Rundem, von einem Aufgemästeten gesagt: bijuši nu gan viņam zirgi, apaļi kâ pūpuoļi Etn. II, 68. - pūpuoļu kuoks RKr. II, 77, Palmweide (salix caprea L.); pūpuļa k. Karls., Purpurweide;

2) auch fem., als Kosewort gebraucht:
sirsniņ, manu pūpuoļiņ (Var.: mana pūpuolīte, pūpuliņa) BW. 17724 var. vīra māte mīļi sauca: vedekliņ, pūpuoliņ BW. piel. ² 23438;

3) pūpuoli "gekochte Erbsen und Bohnen"
Lubn. Nebst li. púpuolė (bei Būga Aist. Stud. 177), gen. pl. pūpėlių̄ Tiž. I, 3351 "Weidenknospe" wohl zu paupt (s. dies).

Avots: ME III, 448

‡ pùrpains ² Erlaa, = pur̃puļaîns: p. de̦guns.

Avots: EH II, 328

repeči, etwas Unebenes, Schorfiges, zerplatzte Haut: viņam kājas vienuos repečuos Bers., Domopol. ruokas... sasprē̦gā kâ repeči Vīt. 24. Zu izrapêt, rapėt III, rapuls, rẽ̦puļains, li. repė´čka, poln. ropucha, klr. penyxa "Kröte" und weiterhin, wenn vom Begriff des Rissigen auszugehen ist - zu gr. ἐρέπτομαι "reisse ab", alb. rjep "ziehe ab", ndl. rafel "ausgezupfter Faden", li. rẽplės, apr. raples "Zange", li. aprėpti "ergreifen", r. репей(никъ) "Klette" ?

Avots: ME III, 512

rēpeļaîns, s. rē̦puļaîns.

Avots: ME III, 521

rē̦pulains (unter rẽ̦puļaîns): rẽ̦pule̦ni karpeļi ir tādi sasprē̦gājuši Seyershof. acte̦ns audakls tāds r. ir, -nav glumjš ebenda.

Avots: EH II, 370

I šàlkt C., Arrasch, (mit àl ² ) Lubn., Schwanb., Golg., Sessw., Kl., Saikava, Warkh., (mit alˆ ² ) Salis, Widdrisch, Bauske, Bl., šalcu, rauschen, sausen, brausen (von Wasser, Wind, Wald (Spr.), aber auch von anderm Geräusch, z. B. Bienensummen) U.: vējeņš pūta, niedres šalca BW. 9559 (ähnlich 29733 var.). lapiņas šalca... šūpuļa dziesmu Jauna R. V, 191, ūdens izšķīzdams putās... šalc Apskats 1903, S. 400. lē̦ni šalc kuplās egles zari Pūrs I, 28. caur mežu auka šalc un brāž MWM. 1897, S. 245. sirdī šalks kâ... dienvidvēju pūsmas Akurater Astras 12. (mākuonis) šaušalīgi šalcis LP. I, 179. Subst. šalkums Wid., = šalka I 1.

Avots: ME IV, 3

skrituļaîns

2): s. ("ripuļains") aude̦kls Adsel, Mahlup. šim zirgam uz kakla skrituļaina ("riņķīšuos saaugusi") spalva Schrunden. skrituļaina ("ruobaina, grumbainā") kāpuostgalviņa, drāna Mitau.

Avots: EH II, 510

I snãtne: auch AP.; izņēma ... bē̦rnu nuo šūpuļa, ietina tuo palagā un snātnē Vanagu ligzda 183.

Avots: EH II, 542

šūpuôt, ‡

2) = šũpuôtiês: kas kaitēja atvasei pie bērziņa šūpuojuot? Tdz. 37703. Refl. -tiês: auch (mit ũ) Ramkau. Subst. šũpuošana: bez šūpuļa šūpuošanas BW. 1715. Subst. šũpuôtãjs, fem. š-ja: tu - pirmā šūpuotāja BW. 1444.

Avots: EH II, 659

šũpulis Autz (daneben der Loc. s. šũplī), Bauske (daneben der Gen. s. šũpļa), C., Salis, Salisb., Stend., Wolm., šùpulis ² Schwanb., šūpulis U., Mag. XIII, 2, 68, šùpelis ² Zaļmuiža n. Latv. Saule 1924, S. 168, šùpuolis ² Bers., Gr.-Buschh., Kl., Lös., Meiran, šūpuolis U., Pas. IV, 271 (aus Ruj.), šũpuols Ugalen n. FBR. VII, 18, šũplis Bershof, Kand., Karls., Salisb., Selg., Siuxt, Wandsen, šūplis U., šūp-n-, die Wiege: es vēl biju šūpelī Pas. IV, 321. krija šūts šūpulis Mag. XX, 2, 87. ja tautiņš mās[a]s pras[a], mās[a] maģ[a] šūpenē; ja tautiņam ze̦lta naud[a], ņem ar visu šūpeniņ[u]! BW. 14510, 2. šūpuļa gulta LP. I, 184. šūpļa ratuos iesēdinās Apsk. v. J. 1903, S. 660.

Avots: ME IV, 110

II tupulis: tupuļam (gemeint ist die Katze) karulīša jālūdzas Tdz. 37578; ein kleines, häufig hockendes Kind A.-Schwanb., Pilda.

Avots: EH II, 704

uzraukt, ‡ Refl. -tiês, sich emporraffen (?): Taila sauca, uzraukusies sē̦dus šūpuļa tīklā Sārts Druvas san 132.

Avots: EH II, 731

vārcele,

1) der Streckbalken, Querbalken an der Decke
Druw. n. Etn. II, 97, (mit ãr) Ronneb. n. RK.r. XVI, 47, Ramkau, Trik.; eine (an der Stubendecke befestigte) Querstange an der unteren Seite der Querbalken (mit ãr ) Siuxt; der Unterbalken zum Türgerüst, die Oberschwelle L.: uz vārceles uzliek lietas žūšanai Siuxt. aiz vārceles aizsprauž zarus zāļu tējai, sīkus saimniecības darba rīkus, aizver arī šūpuļa auklas vai aizsprauž šūpuļa kārti Trik. cirtis istabas dziedā (vārcelē jeb vē̦rbaļķī) RKr. XI, 97. "par vārceli (vē̦rbaļķi) pārsvieda", saka, kad kādu pāru baznīcā uzsauc Etn. IV, 121;

2) Plur. vārceles Grünh. n. Etn. III, 66, = paruõvis, der Schornstein, wo Fleisch geräuchert wird. Wohl aus vārd-cefe (zu vārde I . celˆt); vgl. li. arkilaĩ aus *ard-kilã bei Būga KSn. I, 129. Zur Bed. 2 vgl. (unter vārde

1) vārdi "Stangen im Mantelschornstein zum Räuchern".

Avots: ME IV, 499

vecinât, alt nennen: ve̦cu mani vecināja BW. 7910; 13163. tam pašam ve̦cam būt, kas man[i] ve̦cu vecināja 8227. kad jūs ve̦cu veciniet, ņemiet bē̦rnu iz šūpuļa! 22166 var. kuo tu te vienmē̦r vecini? reiz arī tu būsi ve̦cs! Vīt.

Avots: ME IV, 515

I vìrve (li. virvė˜), woraus tahm. viere Mag. IV, 2, 165, BW. 30819, virva Spr., (mit ìr ² ) KatrE., Kl., vìrva ² Prl., Selb., acc. plur. virvus BW. 33818 var., der Strick, das Seil: šūpuļa virve BW. 30818 var. linu virves 1859, 3; 1863, 1. pagalma ... virves Glück II Mos. 39, 40. darvuota virve LP. II, 21. iesiet virvē I, 176. zu r. вервь, sloven. vr̂v "Seil, Strick" vgl. auch virbe und Persson Beitr. 468 und 500, Walde Vrgl. Wrtb. I, 270.

Avots: ME IV, 619

žãrgâtiês Līn., -ãjuôs, klettern Wessen (auch žārguôtiês), Gr. - Buschh., Nerft (žārguôtiês); kletternd sich recken, stricken (mit ā`r ² ) Golg.; ausgelassen sein, Unarten begehen (mit ãr ) Amboten; albern, tollen Ahs., (žārguoties) Gr. - Buschh.; sich unnatürlich biegen, den Kopf nach unten hängen lassen (mit ãr ) Schnehpeln, Stenden; "ķeižāties, rādīt plikas miesas daļas" (mit ãr ) Dunika: kuo tu tur žārgājies pa jumtu? vēl nuokritīsi! Wessen. nebūtu... skuķis žārguojies tur augšā Jauns. uoče grib vēršu:... krīt citām guovīm virsū žārgājas uz tām Janš. Bandavā II, 83. lēcu... un uzgrūduos šūpuļam virsū. "tu te atkal man diez kuo žārguojies!" kristamāte iekliedzās Jauns. meitenes žārgājās ar puikām Ahs. Vgl. zārgâties.

Avots: ME IV, 797

žūpulis, = žũpa: dzē̦rājam, žūpuļam BW. 19902.

Avots: ME IV, 836