Paplašinātā meklēšana

‡ àizspur̃kšêt, (Siuxt) àizspur̃kšķêt, = ‡ àizspurgt: tas aizspurkš (nuo Lizda) pruojām Kaudz. Vecpiebalga 80.

Avots: EH I, 51

‡ atspurkšķêt herschwirren: atspurkšķēja kāds zvirbulis.

Avots: EH I, 170

‡ izpur̃kšļât Frauenb., prustend verspritzen: zirgs visu ūdeni izpurkšļājis nuo siles.

Avots: EH I, 475

izpùrkšt ² , ‡

2) zerzausen
Bērzgale: sieva ... izpurkše matus Pas. IV, 51 (aus Višķi).

Avots: EH I, 475

izpùrkšt, intr., wirr, zerzaust werden: man mati guluot izpurška Mar. n. RKr. XV, 116.

Avots: ME I, 786

‡ izspurkš(ķ)êt, heraus-, hinausschwirren: nuo čaumalas izspurkš ... taurenis Ezeriņš Leijerk. I, 264. (atbraucēji) izspurkšķējā pa visiem vējiem Brigadere Daugava 1928, S. 16.

Avots: EH I, 482

‡ izspurkš(ķ)êt, heraus-, hinausschwirren: nuo čaumalas izspurkš ... taurenis Ezeriņš Leijerk. I, 264. (atbraucēji) izspurkšķējā pa visiem vējiem Brigadere Daugava 1928, S. 16.

Avots: EH I, 482

izspurkšķinât, intr., herausflattern: egļu tumšajās galuotnēs izspurkšķinājis kāds krauklis Laps.

Avots: ME I, 804

‡ nuopuršķêt, = nùopur̂kšķêt: zirgs uomulīgā stāvuoklī nuopuršk, ka tāļu var dzirdēt Heidenfeld. Refl. -tiês, = nùopur̂kškêtiês: kēvine stipri nuosapuršķēja Jauns. B. gr. ³ I,.59.

Avots: EH II, 78

nùopur̂kšķêt, ‡

2) eine kurze Weile schwirren:
irbes cēlās, - nuopurkšķēja vien Vank.

Avots: EH II, 78

nùopur̂kšķêt, nùopur̂kšêt, intr., hermurmeln, prusten: "trīs graši", viņš nuopurkš Dok. A. Refl. -tiês, stark prusten, hermurmeln: zirgs bailīgi nuopurkšas Saul.

Avots: ME II, 834

‡ nuošpur̃kšêt Frauenb., = nùošpur̃kstêt: tur irbes nuošpurkšēja.

Avots: EH II, 98

[nùospurkšt Lis., = nùospurgt 3.]

Avots: ME II, 857

purkš! U., Interjektion zur Bezeichnung des Schalles, der beim Platzen entsteht: saimniece aiz smiekliem: purkš! Pas. I, 271 (aus Smilt.). Vgl. li. pur̃kšt, ein Schallwort (vom Spritzen od. Prusten).

Avots: ME III, 417

pùrkšekls ² Bērzgale "jem. mit ungepflegtem Haar".

Avots: EH II, 328

pur̂kšêt: ve̦lk pa granti tuoveri, ka pur̃kš vien Seyershof; "= spurkšķēt" Wessen.

Avots: EH II, 328

pur̂kšêt C., pur̃kšķêt Arrasch, Bauske, -u, -ẽju, krachen, knarren U.; furzen U.; prusten; undeutlich sprechen, in den Bart brummen Sassm. (pur̂kšķêt ² ), widersprechen (pur̂kšêt) Burtn.: viņš laida galvu ūdenī, purkšķēja un pūta. nepurkški man pretī! Sassm. n. RKr. XVII, 48. kuo nu purkši: dari, kuo tev saka! Burtn.; pur̂kšêt, schwirren (vom Flug der Vögel) Ruj. Nebst purkstêt zu purkšt; vgl. auch burkš(ķ)êt.

Avots: ME III, 417, 418

purkši "adītas apruoces" Bauske.

Avots: ME III, 418

purkšîgs Burtn., viel widersprechend; pur̃kšîgs, hitzig Jürg.

Avots: ME III, 418

‡ purkšinât Dunika, wiederholt furzen.

Avots: EH II, 328

pur̂kšis, ‡

2) "truoksnis; ein Furz" (mit ur̂ ² ) Seyershof.

Avots: EH II, 328

purkšis C., pur̂šķis Golg., Sessw., Heidenfeld, ein Mensch, der leicht zum Zorn geneigt ist U., Mag. XIII, 2, 62; vgl. purks; pur̃kšis, eine Schnarre (als Spielzeug) Ruj.

Avots: ME III, 418

‡ purkšķa (III p. prt.): zirgi purkšķa Kaudz. Izjurieši 284, die Pferde schnauften (od. prusteten).

Avots: EH II, 328

purkšķis, Furz St.

Avots: ME III, 418

‡ pur̃kšļât Frauenb.,

1) =pùrslât ² : zirgs ūdenī purkšļā;

2) trinkend husten, wenn das Getränk in die Stimmkehle (Luftröhre) geraten ist.

Avots: EH II, 328

purkšņas, die Nase Grünh., die Fresse, das Maul: vāries tu te, vāries, ka es tev neizsitu purkšņas! Grünh. piedzēries, - purkšņas sarkanas, ka zvę̄ruo vien Naud. ja raušu siksnu, tad tu zināsi purkšņas saturēt Alm. Wohl - mit sekundärem k - zu pur̃slas.

Avots: ME III, 418

pur̂kšt Jürg., -šu, prusten, schnaufen: citi mazgājās purkšdami Zalktis v. J. 1908, S. 3. Elza pašu+laik bija aplipusi ar skudrītēm, purkšdama vien ieskrēja šķūnī R. Sk. II, 159. lācis duomājis ar purkšanu nuo de̦guna bites aizsprauslāt A. XX, 53. - Nebst purkš(ķ)êt und purkstêt zu li. pur̃kšti (prs. purkščiù) "prusten (wie eine Katze)"; vgl. auch poln. parskać "schnauben, prasseln, zischen" (nach Krček Grupy 150 f.) und le. purskât.

Avots: ME III, 418

I pur̂kšt ² (so zu lesen!): auch (mit ùr ² ) Auleja, Bērzgale: zirgs - naktī braucuot, uz ceļa kuo bīstamu ieraudzījis - sāka smagi p. (mit ùr ² ) Kaltenbr.

Avots: EH II, 328

‡ II pùrkšt ² Bērzgale "?": matus p. - Vgl. auch izpùrkšt.

Avots: EH II, 328

saspùrkšt, (aus dem Munde) bespritzen: drēbnieks saspurkša drēbi ar ūdeni C.

Avots: ME III, 744

spur̃kš! Ruj., Salis, Serbig, AP., Līn., spur̂kš! Nerft, Interj. zur Bezeichnung des schnellen Auffliegens, des Schwirrens: (zvirbulis) trūkstas un spurkš! pruom MWM. XI, 199.

Avots: ME III, 1032

spur̃kšêt,

1): putns spurkš (iztraucē̦ts sāk laisties) Salis, Seyershof. ratiņš spurkš Seyershof. dzirdēja jaunuo bēri spurkšam ... uz māju Aps. Raksti I ² , 138. "spurkšķējis" ME. III, 1032 zu ersetzen durch "spurkšējis";

2): zirgs spur̃kš Seyershof.

Avots: EH II, 565

spur̃kšêt Karls., spurkšêt U., spurkšķêt U., -u, -ẽju,

1) spurkšķêt Wessen, auch spurkstêt, schwirren
U.: tauriņa spārns maigi spurkšķē̦dams kūlās pret gultas galvgali Upītis Sieviete 262. (ve̦lni) sabē̦guši tuornī, ka spurkšķējis vien LP. V, 134. linus grieza kuopā, ka spurkšķēja un urkšķēja Avuots II, 264. spuole spurkšķ tinuot dzijas Gr.-Jungfernhof. ratiņš grìežuoties spur̃kšķ Grünwald. pa . . . pirkstiem lapas spurk-stē̦damas juoņiem atšķiŗas MWM. v. J. 1897, S. 283;

2) stark prusten
L., U.: spurkšķē̦dams šņāca cietā miegā A. XX, 645;

3) stark hörbare Winde fahren lassen
U. Vgl. spurkt I und spurgt I, sowie purkšļķ)êt.

Avots: ME III, 1032, 1033

spurkšiêns, das (einmalige) Prusten: nesavaldāms smieklu spurkšiens Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 72.

Avots: ME III, 1033

spur̃kšinât: bē̦rni spurkšina ratiņu, piedurdami tam vērpjuot pirkstu vai skaliņu, lai ratiņš spurkš Morizberg, Sermus. kuo spurkšini (= pagriez un apstādini ratiņu), ka nevērp? Stuhrhof. spurkšināja ratiņu arī tâ, ka ielika ratiņa ripā sarkanu uoglīti un tad grieza apkārt ebenda.

Avots: EH II, 565

spur̃kšinât Nötk., (mit ùr ² ) Neugut, schwirren machen: ratiņu Dr., MSil., Bers.

Avots: ME III, 1033

špurkšinât, tr., hin- und herbewegen: zaķīt[i]s ausis špurkšināja (Var.: skurināja) BW. 16773, 11 var.

Avots: ME IV, 102

spurkšis,

1) spur̃kšis Lems. n. FBR. IV, 96, spurkšķis, das Schwirren, Geschwirr:
izdzirdis laidārzā tādu kâ spurkšķi Etn. II, 88; LP. VII, 544;

2) Spottname für einen in kurzen, ausgewachsenen Kleidern steckenden Menschen
Seew. n. U.;

3) spur̂kšķis Bers., = spurkstiķis 2.

Avots: ME III, 1033

spurkšķêt (unter spur̃kšêt),

1): dzirdu, ka iet un spur̃kšķ vien gar luogu, - paskatuos: strazdiņi Siuxt.

Avots: EH II, 565

spurkšķêt, spurkšķis, s. spurkšêt, spurkšis.

Avots: ME III, 1033

spurkšķinât: s. (mit ur̃ ) ratiņu Serben. vāveres ... spurkšķinādamas (= spurkšē̦damas) iele̦c kamanās Sudrabkalns V. b. 1. 138. knauķi spurkšķināja smieklus (lachten prustend) J. Niedre Ķeceris Latgalē 14. "spúrkšinât" ME. III, 1033 zu verbessern in "spur̃kšinât".

Avots: EH II, 565

spurkšķinât, flattern, mit den Flügeln umherschlagen LKVv.: pīles spalvām spurkšķina Libau, Walk; "= spurkš(ķ)êt 2" Grünwald; in Libau, Walk, Planhof, Gr.-Jungfernhof, (mit ur̃ ) Grünwald, Ekau, Schibbenhof, Luttringen gleichbed. mit spúrkšinât.

Avots: ME III, 1033

spurkšķis, s. spurkšis.

Avots: ME III, 1033

spur̃kšļi: "sīki krūmi" Frauenb.

Avots: EH II, 565

spur̃kšļi Līn., Wain., sehr feines Reisig: vai ar tiem spurkšļiem varēs uzvārīt? Wain.

Avots: ME III, 1033

spùrkšt: vāvere spurkšusi un šķaudījusi Pas. VII, 471.

Avots: EH II, 565

spùrkšt C., spurkšu, prusten: spurkšdams uz kluona izle̦c . . . runcis Ezeriņš Leijerk. I, 273. briežu māte . . . sirdīgi šņākusi un spurkšusi pa savām lielajām nāštm Upīte Medn. laiki. tas sāk jau krākāt un spurkšt A. v. J. 1898, S. 16. Vgl. spurkt und purkšt.

Avots: ME III, 1033

špurkšt, = spurkšt: zirgs sācis špurkšt Upīte Medn. laiki.

Avots: ME IV, 102

uzspurkš(ķ)êt, aufflattern, emporschwirren: putni uzspurkš(ķ)ēja gaisā.

Avots: ME IV, 383

uzspurkš(ķ)êt, aufflattern, emporschwirren: putni uzspurkš(ķ)ēja gaisā.

Avots: ME IV, 383

uzspurkš(ķ)êt: nuo ... jumtiem uzspurkšķēja nuobijušies baluoži Sudrabkalns V. b. I. ² 58.

Avots: EH II, 734

[ìepurkstêtiês Wenden], ìepurkš(ķ)êtiês, einen knarrenden, knatternden, schnaubenden Laut von sich geben: kaut kur viens iepurkšas Vēr. II, 519.

Avots: ME II, 54

ìespurkstêtiês, ìespurkš(ķ)êtiês, ìespurkšķinâtiês, ein Geräusch von sich geben, wie beim Fliegen, Flattern, anfangen zu schwirren, zu flattern: iespurkšķējās spārni putniņiem laižuoties MWM. X, 450. tur iespurkšķinājās meža pīles.

Avots: ME II, 71, 72

ņe̦rgâtiês,

1) (erschlossen aus hochle.
ņargâtiês) albern; [sich necken]: kuo te kâ ņer̂ga ņe̦rgājies? Druw. n. RKr. XVII, 69. [kuo tu ar mani ņe̦r̃gājies? AP.];

[2) sich spielend beissen
Lis.: suņi ņe̦rgājas Alswig, Druw., Ve̦cāķi, ņe̦r̃gājas MSil., Serben, Segew., AP., Grünh., Mesoten;

3) belfern (von feindlichem Gerede):
sākuši ap viņu ņè̦rgāties ² kâ suņi Lis.;

4) sich balgend schrille Laute von sich geben (z. B. von Hunden und Katzen gesagt)
N.-Peb.;

5) ņe̦r̃gâtiês "spļaudīties, spurkšķēt caur zuobiem" Serben, AP.;

6) "essend sich die besten Bissen aussuchen"
Ellei;

7) grieflachen
Ipiķi].

Avots: ME II, 900

nùodzer̂t (li. nugérti], tr., intr.,

1) wegtrinken:
nuo galda bij viss nuodze̦rts un nuoē̦sts Aps.;

2) abtrinken:
glāzi līdz pusei; drusciņ od. malciņu nuodzert, abnippen;

3) heruntertrinken:
es nuodzeŗu savu čarku, ka tik bārzda nuospurkš Aps.;

4) vertrinken:
nuodzeŗ savu sīku naudu BW. 26925. dzē̦rājiņa māmuliņa mani mazu nuodzē̦ruse 15526. [zābakus nuo kājām nuodzert.] ve̦se̦lu nedēļu dzē̦rusi un tad vēl visu nenuodzē̦rusi Purap.;

5) im Trinken übertreffen:
visus,;

6) trinkend ein Fest zu Ende feiern:
tur mēs kāzas nuodzērām BW. 13286. precības bij nuodze̦rtas BW. III, 1, 10. Refl. - tiês,

1) (für sich) ein wenig trinken, sich laben -
mit dem part. Gen. od.Akk. oder mit der Präp. nuo, pie: es tā alus nuodzēruos pa mazam malciņam BW. 8758. es salūdzu jaunus puišus salda alus nuodzerties 9423. vienu malku nuodzēruos 3233. zaldāts nuodzērās nuo buteles Vēr. I, 773. pie avuota nuodzērās BW. 29597;

2) durch Saufen verloren gehen, versoffen werden:
tur viņam visa nauda bij nuodzē̦rusies Seib. vai muiža nabaga paliks, ja kāds stuopiņš nuodzersies vairāk? Duomas IV, 241;

3) sich absaufen:
viņš nuodzēries sarkans kâ vēzis.

Avots: ME II, 780

‡ nùopùrkst ² Nautrēni, ein Schallverbum: pīle aizskrēja, ka nuopurksa vien Nautrēni. pa vakariem nezin kas gaisā nuopurkš vien ebenda. ķēve nuostāja, nuopurkse un pasacīja Pas. VI, 467.

Avots: EH II, 78

nùospurkstêt, nùospurkšķêt, nùospurkšêt, auch nùošpurkstêt, hinschwirren: kaut kur putniņš mežā nuospurkšķ Stari I, 77. mazais nieciņš nuospurkšķēja ūdenī LP. V, 235. es nuodzeŗu savu čarku, ka tik bārzda nuospurkš Aps. tad nuospurkstēs tur pe̦lē̦kie spārniņi Niedra.

Avots: ME II, 857

pḕ̦rkšêt ² (sic!), -u, -ēju Linden in Kurl., ein Schallverbum: visi putni (gemeint sind Enten) pērkšē̦dami saspurkšēja ūdenī Veldre Dižmuiža 206.

Avots: EH XIII, 228

por̂kstêt ² Dond., porkšêt Ubbenorm, -u, -ẽju, schwatzen Ubbenorm, (por̃kšêt) Widdrisch, mit böser Stimme sprechen Dond.: vai es porkstu? es jau gluži mierīgā balsī teicu Dond.; porkšêt, unverständlich artikulieren, lallen (von kleinen Kindern, die noch nicht sprechen), unverständlich (im Zorn) brummen Salis; vgl. purkšêt.

Avots: ME III, 376

‡ pùrkst ² Nautrēni (prs. p-su od. p-šu), schwirren: gaisā purkš vien, kad stradi skrien.

Avots: EH II, 328

I sīcêt Warkl., summen: spurkšķē̦dama, sīcē̦dama laižas tā (muša) pa pakrēsli MWM. X, 214. Zu sīkt I.

Avots: ME III, 851

šķaũdît AP., Bershof, C., Gr. - Sess., Iw., Līn., Ruj., Salis, Serbigal, Wolm., šķaûdît Mar. n. RKr. XVII, 130, -u, -ĩju, šķaudêt L., U., (mit àu ² ) Saikava, -u, -ẽju, šķaũdât Arrasch, (mit -àu ² ) Sussei n. FBR. VII, 139, Gr. - Buschh., Kl., Memelshof, Nerft, Preili, Sessw., Warkl., -u, od. -ãju, -ãju, škàudât Prl., refl. šķaũdîtiês C., Salis, Wolm., šķaudêtiês U., niesen: ciekkārt... bē̦rns šķaudās, tik reizes bē̦rna māte... mē̦dz duot dievpalīgu Etn. II, 144. vāvere šķaudās un spurkš MWM. v. J. 1896, Š. 415. kaķis šķaudēdams šāvās pa durvīm iekšā Stāsti J Kraukļu kr. 75. luopiņš sprauslā un šķaudā Purap. Kkt. 20. citi smej, škaudā, rē̦c Bračs Aukstā ē̦nā 55. saimnieks šķaudēja (äusserte schnaubend seine Unzufriedenheit) par viņa darbu Saikava. Nebst li. skiaudėti "niesen" zu šķaut.

Avots: ME IV, 22

I spraũslas Bershof, Karls., spràuslas ² Prl.,

1) auch sprauslis St., U., Auswurf beim Prusten:
briežu māte . . . šņākusi un spurkšusi pa savām lielajām nāsīm, tâ ka... putu sprauslas vien apkārt dzīvuojušas Upīte Medn. laiki;

2) sprauslas Plūd., = nāsis, purslas: sist pa spràuslām ² Kl., Saikava, (mit aũ ) Grünwald, Wolmarshof;

3) spràuslas C., Arrasch, Jürg., das Prusten.

Avots: ME III, 1012

spurkstêt, s. spurkšêt; vgl. auch purkstêt.

Avots: ME III, 1032

spurkstiķis,

1) "?": pie kuoka spurkstiķis (Var.: spurstiķis) RKr. VII, 932 (Rätsel);

2) "jem., der leicht in Zorn gerät und eilig sich entfernt"
Bers. (mit ùr ² ); "kas spurkš" Nötk.

Avots: ME III, 1032

II urkšķêt "?": linus grieza kuopū, ka spurkšķēja un urkšķēja Avots II, 264.

Avots: ME IV, 306

uzkūlinâtiês,

1) mit Mühe hinaufgelangen (uzkūļinātiês) Bers., Erlaa, Schujen, hinaufsteigen Grosdohn,( uzkùļinâtiês ² ) Kalzenau, (mit Mühe) hinaufklettern, -kriechen, -klimmen (uzkūļinâtiês) Meiran, (mit ù ² ) Lubn.: viņš nevar uzkūlināties kalnā Grosdohn. kurš uzkūļinājies uz ligzdas malas, tas aizspurkš pruojām Kaudz. Vecpiebalga 80;

2) sich vorbereiten (perfektiv), sich fertig machen:
uzkūlinies ātrāk, lai var tikt uz baznīcu! Ekau.

Avots: ME IV, 348