Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'retēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'retēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)

aizretēt

[àizretêt, intr., zuheilen. Targeln].

Avots: ME I, 46

ieretēt

[ìeretêt Bers., = aizmesties 3, ansetzen: zirņi pākstīs jau ieretējuši.]

Avots: ME II, 57

izkretēt

‡ izkretêt,

1) = izkur̃têt Nötk., Peb.: rāceņi drīz izkret (ir izkretējuši);

2) sich herabbeugen und verdorren (von Pflanzen):
ja dē̦sts neaug, tad tas irkret Nötk., Peb.

Avots: EH I, 458

kretēt

[kretēt (li. kretė´ti "krekė´ti"),

1) "gerinnen"
Für. I;

2) "kurtêta Nötk. Aus krecêt . retêt?)

Avots: ME II, 274

retēt

I retêt: zur Etymologie anders Fraenkel Mélanges Boisacq 380.

Avots: EH II, 367

retēt

I retêt U., re̦tu Dond., Wandsen, Lautb. od. retēju Warkl., prt. -ẽju, = repêt, ("gerinnen") recêt: pušums sak jau retēt Dond., Targeln. Wohl zu li. ažuretėti "trwać" Bystroń 83, Bezzenberger Lit. Forsch. 164, užretėti verharschen" (bei Leskien Nom. 284) und (vgl. d. gerinnen: rennen) air. rethim "laute" u. a. (s. le. rats), wozu wohl auch r. рети́вый "eifrig", ksl. реть "aemulatio", aruss. реть "Eifer", sowie got. raƥs "leicht" ahd. rado "schnell". Die Bed. "gerinnen" dürfte zuerst im Kompositum saretêt entstanden sein.

Avots: ME III, 514

retēt

II retêt, -ẽju, undicht werden: lini retē nuo sausuma PS., C., N.-Peb., Jürg., Arrasch, Saikava, Golg., Lis., Selsau, Heidenfeld, Gr.-Buschhof. Zu re̦ts.

Avots: ME III, 514

sakretēt

sakretêt Warkl., = sarecêt, gerinnen. sakrevêt, intr.,

1) schorfig, runzlig, uneben werden:
veči, tik˙pat riebīgi, ļauni, sakrevējuši kâ miza, kas labi neapņe̦m kuoku Latv.;

2) krank, unwohl werden
Edwalen.

Avots: ME II, 655

saretēt

saretêt,

1) intr., dick werden
Manz. Lett., gerinnen U.: saretējis piens U. (fig.) saretēj[u]se tumsa Zvirgzdes I, 119;

2) intr., vernarben; verheilen:
ievainuotā kuoka miza saretējusi Sessw., Warkl., Ruj., Wandsen. kad ruoka saretēs? Dond.;

3) tr., heilen, zuheilen machen
(auch saretināt): es savu kāju nevaru saretināt (saretēt) Sassm.

Avots: ME II, 715

Šķirkļa skaidrojumā (2)

knidēt

II knidêt,

1) kriechen, sich bewegen
U.;

2) jucken
Kawall n. U.: auguons, kas sāk retēt, knid Dond., Wandsen. kniduošs siltums pārgāja viņam pa miesu LA. [Wohl zu gr. χνίδη "Nessel", χνίζω "ritze, kratze, reize", ir. cned "Wunde", ae. hnítan "stossen", hnitol "stössig" u. a., s. Fick Wrtb. III 4 , 98 und Persson Beitr. 809 und 881 f.]

Avots: ME II, 246

sakrest

II sakrest,

1) vor Schmutz steif werden
Bauske: me̦lnais, sakretušais kre̦kls JR. VII, 100. sakretis asins, geronnen Blut Für. I (unter kretēt);

2) zusammenschütten
Lautb.

Avots: ME II, 655