Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'retēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'retēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)
apretēt
ieretēt
izkretēt
kretēt
kretēt (li. kretė̕ti "krekė̕ti"),
1) "gerinnen"
Für. I;
2) "kurtêta Nötk. Aus krecêt . retêt?)
Avots: ME II, 274
1) "gerinnen"
Für. I;
2) "kurtêta Nötk. Aus krecêt . retêt?)
Avots: ME II, 274
retēt
retēt
I retêt U., re̦tu Dond., Wandsen, Lautb. od. retēju Warkl., prt. -ẽju, = repêt, ("gerinnen") recêt: pušums sak jau retēt Dond., Targeln. Wohl zu li. ažuretėti "trwać" Bystroń 83, Bezzenberger Lit. Forsch. 164, užretėti verharschen" (bei Leskien Nom. 284) und (vgl. d. gerinnen: rennen) air. rethim "laute" u. a. (s. le. rats), wozu wohl auch r. рети́вый "eifrig", ksl. реть "aemulatio", aruss. реть "Eifer", sowie got. raƥs "leicht" ahd. rado "schnell". Die Bed. "gerinnen" dürfte zuerst im Kompositum saretêt entstanden sein.
Avots: ME III, 514
Avots: ME III, 514
retēt
II retêt, -ẽju, undicht werden: lini retē nuo sausuma PS., C., N.-Peb., Jürg., Arrasch, Saikava, Golg., Lis., Selsau, Heidenfeld, Gr.-Buschhof. Zu re̦ts.
Avots: ME III, 514
Avots: ME III, 514
sakretēt
saretēt
saretêt,
1) intr., dick werden
Manz. Lett., gerinnen U.: saretējis piens U. (fig.) saretēj[u]se tumsa Zvirgzdes I, 119;
2) intr., vernarben; verheilen:
ievainuotā kuoka miza saretējusi Sessw., Warkl., Ruj., Wandsen. kad ruoka saretēs? Dond.;
3) tr., heilen, zuheilen machen
(auch saretināt): es savu kāju nevaru saretināt (saretēt) Sassm.
Avots: ME III, 715
1) intr., dick werden
Manz. Lett., gerinnen U.: saretējis piens U. (fig.) saretēj[u]se tumsa Zvirgzdes I, 119;
2) intr., vernarben; verheilen:
ievainuotā kuoka miza saretējusi Sessw., Warkl., Ruj., Wandsen. kad ruoka saretēs? Dond.;
3) tr., heilen, zuheilen machen
(auch saretināt): es savu kāju nevaru saretināt (saretēt) Sassm.
Avots: ME III, 715
Šķirkļa skaidrojumā (2)
knidēt
II knidêt,
1) kriechen, sich bewegen
U.;
2) jucken
Kawall n. U.: auguons, kas sāk retēt, knid Dond., Wandsen. kniduošs siltums pārgāja viņam pa miesu LA. [Wohl zu gr. χνίδη "Nessel", χνίζω "ritze, kratze, reize", ir. cned "Wunde", ae. hnítan "stossen", hnitol "stössig" u. a., s. Fick Wrtb. III 4 , 98 und Persson Beitr. 809 und 881 f.]
Avots: ME II, 246
1) kriechen, sich bewegen
U.;
2) jucken
Kawall n. U.: auguons, kas sāk retēt, knid Dond., Wandsen. kniduošs siltums pārgāja viņam pa miesu LA. [Wohl zu gr. χνίδη "Nessel", χνίζω "ritze, kratze, reize", ir. cned "Wunde", ae. hnítan "stossen", hnitol "stössig" u. a., s. Fick Wrtb. III 4 , 98 und Persson Beitr. 809 und 881 f.]
Avots: ME II, 246
sakrest
II sakrest,
1) vor Schmutz steif werden
Bauske: me̦lnais, sakretušais kre̦kls JR. VII, 100. sakretis asins, geronnen Blut Für. I (unter kretēt);
2) zusammenschütten
Lautb.
Avots: ME III, 655
1) vor Schmutz steif werden
Bauske: me̦lnais, sakretušais kre̦kls JR. VII, 100. sakretis asins, geronnen Blut Für. I (unter kretēt);
2) zusammenschütten
Lautb.
Avots: ME III, 655