Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'retēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'retēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)

aizretēt

àizretêt, intr., zuheilen. Targeln].

Avots: ME I, 46



ieretēt

ìeretêt Bers., = aizmesties 3, ansetzen: zirņi pākstīs jau ieretējuši.]

Avots: ME II, 57


izkretēt

‡ izkretêt,

1) = izkur̃têt Nötk., Peb.: rāceņi drīz izkret (ir izkretējuši);

2) sich herabbeugen und verdorren (von Pflanzen):
ja dē̦sts neaug, tad tas irkret Nötk., Peb.

Avots: EH I, 458


kretēt

kretēt (li. kretė̕ti "krekė̕ti"),

1) "gerinnen"
Für. I;

2) "kurtêta Nötk. Aus krecêt . retêt?)

Avots: ME II, 274


retēt

I retêt: zur Etymologie anders Fraenkel Mélanges Boisacq 380.

Avots: EH II, 367


retēt

I retêt U., re̦tu Dond., Wandsen, Lautb. od. retēju Warkl., prt. -ẽju, = repêt, ("gerinnen") recêt: pušums sak jau retēt Dond., Targeln. Wohl zu li. ažuretėti "trwać" Bystroń 83, Bezzenberger Lit. Forsch. 164, užretėti verharschen" (bei Leskien Nom. 284) und (vgl. d. gerinnen: rennen) air. rethim "laute" u. a. (s. le. rats), wozu wohl auch r. рети́вый "eifrig", ksl. реть "aemulatio", aruss. реть "Eifer", sowie got. raƥs "leicht" ahd. rado "schnell". Die Bed. "gerinnen" dürfte zuerst im Kompositum saretêt entstanden sein.

Avots: ME III, 514


retēt

II retêt, -ẽju, undicht werden: lini retē nuo sausuma PS., C., N.-Peb., Jürg., Arrasch, Saikava, Golg., Lis., Selsau, Heidenfeld, Gr.-Buschhof. Zu re̦ts.

Avots: ME III, 514



saretēt

saretêt,

1) intr., dick werden
Manz. Lett., gerinnen U.: saretējis piens U. (fig.) saretēj[u]se tumsa Zvirgzdes I, 119;

2) intr., vernarben; verheilen:
ievainuotā kuoka miza saretējusi Sessw., Warkl., Ruj., Wandsen. kad ruoka saretēs? Dond.;

3) tr., heilen, zuheilen machen
(auch saretināt): es savu kāju nevaru saretināt (saretēt) Sassm.

Avots: ME III, 715

Šķirkļa skaidrojumā (2)

knidēt

II knidêt,

1) kriechen, sich bewegen
U.;

2) jucken
Kawall n. U.: auguons, kas sāk retēt, knid Dond., Wandsen. kniduošs siltums pārgāja viņam pa miesu LA. [Wohl zu gr. χνίδη "Nessel", χνίζω "ritze, kratze, reize", ir. cned "Wunde", ae. hnítan "stossen", hnitol "stössig" u. a., s. Fick Wrtb. III 4 , 98 und Persson Beitr. 809 und 881 f.]

Avots: ME II, 246


sakrest

II sakrest,

1) vor Schmutz steif werden
Bauske: me̦lnais, sakretušais kre̦kls JR. VII, 100. sakretis asins, geronnen Blut Für. I (unter kretēt);

2) zusammenschütten
Lautb.

Avots: ME III, 655