Paplašinātā meklēšana

‡ ezerietis, = ezernieks: daugavieša meita biju, ezerieša līgaviņa BW. 22348.

Avots: EH I, 370

‡ nuozarietis, ein weitläufiger Verwandter: īsta brāļa man nebija, nuozarieši necerēja BW. 3381 var. nuozarieši istabā BW. 14626 var.

Avots: EH II, 108

pãrvĩriẽtis*, ein männlicher Übermensch MWM. X, 23.

Avots: ME III, 188

‡ rietis, in der Verbindung saules r. Spr., sempervivum soboliferum. Vgl. saũlrieteņi.

Avots: EH II, 380

taurietis: s. dazu Augstkalns FBR. XVII, 102.

Avots: EH II, 669

taurietis "?": dzird taurieti (für tautieti?) taurējam, nere̦dz taures pūtējīn[u] BW. 23726.

Avots: ME IV, 140

vidrietis Wid., Vīt., vidriets L. ("Ribspeer"), U., das mittlere Seiten speckstück vom Schwein U. Zu vidus˙riẽta II.

Avots: ME IV, 579

vĩriẽtis, Demin. vīrietītis Dz. V., der Mann, die Mannsperson: vīrieša dzimums Saimn. un zelt. kal. 1893, S. 39. vīriešu kārta das männliche Geschlecht (grammat.).

Avots: ME IV, 642

vĩrietisks * Veselis Daugava I, 424, männlich, elnem Manne geziemend: rupjā, vīrietiskā balsī Upītis Slevlete 77.

Avots: ME IV, 642

visurietis, einer, der überall zu Hause ist: vai jūs šejienietis? - šejienietis un visurietis A. Niedra.

Avots: ME IV, 627

‡ II atrìest ² ziņu Saikava, eine Nachricht herbefördern: viņš man atrietis ziņu, ka . . .

Avots: EH I, 162

‡ dēlišķis Anekd. IV, 16, Bērzgale. = rietis">vīrietis, dêlietis. Zum Suffix vgl. vīrišķis.

Avots: EH I, 318

‡ grieztavnieks "palaidņa vīrietis" Warkl.

Avots: EH I, 409

ìeriest,

1) tr., aufziehen:
aude̦klu ierieš stāvuos A. XI, 84;

[2) zuschiessen (von der Milsch im Euter):
tesmenis ierietis Ruj.] Refl. -tiês,

1) ansetzen:
puķu kāpuostiem galviņas tikkuo ieriesušās Peņģ.;

2) "?" tas tikai smalkam diegam līdzi starp pērlēm mē̦mi ieriešas Plūd. LR. III, 307;

[3) zuschiessen:
tesmenis ierieties Lis.;

4) sich einwickeln:
tārps ierieties lapā Warkl.;

5) sich einwurzeln, sich einfinden:
nezāles ieriesušās (= ieviesušās) dārzā Trik., Warkh., Bauske. dzītiņa ieriesusies adīklā Bauske].

Avots: ME II, 58

izklest [Warkh.], schmalzend, gierig auffressen, aufessen, verschlingen: vīrietis izkleš putru LP. VI, 495; besond. von dem gierig Schlingen der Enten, Gänse und Schweine: ielej pīlēm kaut kādu ķenci, - redzēsi, kâ viņas tuo izklesīs Naud.

Avots: ME I, 752, 753

I izriest, ‡

2) i. asaras, Tränen vergiessen:
e̦smu dažu asaru pēc viņa izrietis Für. I. ‡ Refl. -tiês, abfallen Für. I; abi kāji tai vistai gribēja i.

Avots: EH I, 477

izskatîgs: labi i. (vīrietis) Janš. Līgava II, 336.

Avots: EH I, 479

kum̂ps ² ,

1): auch Frauenb.; kumpa Ģe̦da Janš. Mežv. ļ. II, 301. k. vīrietis Assiten. k. kuoks ebenda. kumpu ķēvi Tdz. 40738. kumpa mate, līka meita 44249.

Avots: EH I, 674

ļañgâtiês, -ãjuôs, ļanguôtiês, wackeln, schlenkern: riteņi ļangājas C. vīrietis luocījās un ļangājās visuos luocekļuos Vēr. II, 34. gar svārku apkakli augša izcē̦lusēs līguojās un ļanguojās apspuruse šlipses strēmele A. XXI, 94. Vgl. ļe̦ngât.

Avots: ME II, 530

lĩdzeniẽks, lĩdz(i)nieks,

1) einer, der mitgeht, mitfährt, der Brautführer:
brūti veda pāris nuo viņas tuvākiem radiem, vīrietis un sieviete, kuŗus tādēļ pa visu kāzu laiku sauca par līdzinieku un līdzenieci BW. III, 1, 52. [ak tu kuce, līdzeniece! BW. 34433]; der Plur., das Brautgefolge: piebrauca pie baznīcas bez radiem un līdziniekiem Tirsm. līdzenieku māmiņai peles ādas pastaliņas BW. 20463, 5;

2) der Doppelgänger, das Ebenbild:
man nu līdzenieks arī viņai jārāda MWM. V, 494;

3) * der Läufer (im Schachspiel)
Konv. ² 3762.

Avots: ME II, 480

liẽlums,

1): aiz lieluma (im Bewusstsein seiner hohen Stellung)
ne̦zina, kuo darīties Kaltenbr.;

2): sìenu kasuot vīrietis ņe̦m lielumu (das Dichte),
sievietis kasa klāt Heidenfeld. sajemt (sìena) lielumus (die dichte Schicht) Kaltenbr., Wessen: nuo lieluma Diet., ungefähr, im grossen und ganzen, im allgemeinen. lielums (Adv.), ‡

b) in den Hauptzügen, in der Hauptsaehe
Kaltenbr.: saprast l. saprata; ‡

c) oberflächlich, einigermassen, ein wenig
Sonnaxt: istabu tikai l. pārslaucīt. zâli l. nuoplūkt.

Avots: EH I, 756

liêsaišķis, lokal [z. B. in Domopol], auch nicht selten in der Schriftsprache, so bei Blaum., für und aus liêlsaišķis: sieviete auda liesaišķus Blaum. ja sieviešam labās kājas liesaišķis atraisās, tad vīrietis tuo aprunā Etn. II, 110.

Avots: ME II, 504

lunks, = lunkans, luokans, lukns: tās (drānas) tavam lunkam stāvam vēl juo lunkāk apkārt tīsies Duomas II, 482; dies lunks auch IV, 460; [lùnks ² (luokans) kuoks, lunka (izveicīga) mēle Sessw.; lunks"veikls, izmanīgs": l. vīrietis Tirs.).

Avots: ME II, 514

‡ ļùrbāns ² Kaltenbr. "glē̦vulīgs nuolaidīgs vīrietis".

Avots: EH I, 774

màitẽ̦ns Smitt., maitiņš Lub., das Aas, ein Schimpfwort: ak tu maitē̦ns! Ezerietis.

Avots: ME II, 552

nâvîgs,

1) tödlich, todbringend:
ve̦lns bij aplaidis pasauli ar nāvīgiem, kaitīgiem knišļiem LP. V, 179; nāvīga ruoze Tr. IV, 182; nāvīgi trāpīt Etn. III, 142;

2) ungemein, gewaltig, heftig, eifrig, stark:
nāvīgs ienaidnieks, der Todfeind; nāvīgs strādnieks, ein überaus eifriger Arbeiter. bija reizi nāvīgi dzē̦rājs LP. VII, 1150. nāvīgs sašutums tuo sagrāba Degl. e̦suot jāstrādā līdz nāvīgam nuogurumam Vēr. I, 1164. tē̦vs tâ nāvīgi bij piekuodinājis LP. VI, 974. augstprātību nāvīgi es nīdu JR. IV, 62. tad nu ļaudis nāvīgi ņe̦mas pa pļavu. nâvīgs uz, verpicht auf etw.: dažs sievietis uz dzeršanu vēl niknāks un nāvīgāks nekâ vīrietis Janš.

Avots: ME II, 704

nekrìetns, unedel, niederträchtig, abscheulich: nekrietna sieviete; nekrietns vīrietis.

Avots: ME II, 719

nepārnieks, der unpaar ist: viens nepārnieks, sieviete vai vīrietis, iestājas dārziņa vidū BW. V, S. 204.

Avots: ME II, 727

nùodriskis [li. nudrìskęs] Libau, [nuodriškis Für. I], nuodrisis (part. praet.), zerfetzt, zerlumpt: nuodriskis [nuodrisis Autz, Grünh.] un nuoskrandis vīrietis Janš. puikam ar tas svārķelis nuodrisis A. XVIII, 495, [Talsen, Behnen, Kursiten. nuodrisusi kāja Rönnen "ein Bein, an dem das Strumpfband oder die Pastelschnüre sich gelöst haben." nuo kuoka nuodrisis(= nuoplīsis) kāds gabals Neu - Bilskenshof].

Avots: ME II, 777

nùorèkt, gew. refl. -tiês, intr., einen brummenden Laut, ein lautes Geschrei von sich geben: "nāk mežā blēņuoties", skaists vīrietis nuorē̦c MWM. VIII, 290. lacis nuorēcies A. XX, 53. viņš nuo kuodīgā sālījuma nuorēcās JR. VII, 101. stāvu lēca, nuorēcās man bē̦rais kumeliņš BW. 29972.

Avots: ME II, 839

I nùorìest [li. nuriẽsti "abwickeln"],

1) intr., sich abtrennen, sich ablösen, abfallen:
svārkiem piedurknes ple̦cuos nuorietušas A. XV, 83. vistai viena kāja nuorietusi, der Henne ist ein Fuss abgefault L. nags pirkstā nuorietis, der Nagelistabgeschworen, abgegangen St.;

2) tr., abtrennen
Spr.: apin[i]s ziedu nenuorieta! BW.13781, 3. gaužas asaras nuoriest, bittere Tränen vergiessen L. nuoriešam asariņas nuorietnīšu kalniņā BW. 4216, 1. Refl. -tiês,

1) sich abtrennen, sich loslösen, abfallen:
auglis, kuŗam visādā ziņā jānuoriešas un jānuokrīt Vēr. II, 738. tad ve̦lns ar varu rāva pirkstus laukā, bet pirksti nuorietās LP. VII, 203;

2) dünner, kürzer, schwächer werden:
pavediens nuoriešas Druv. II, 50. kad mazam bē̦rnam mēles gals nuoriešas, tad tas liels būs dikti melīgs JK. II, 77. aude̦kls nuorieties. diena jau sāk nuoriesties. sakne iet kâ mietu sakne stāvu zemē; vārpstējādi nuoriezdamas, t. i. uz leju pamazām tievāka palikdama Konv. 305;

3) stocken, nachlassen, abbrechen, aufhören:
saruna nuorietas pa˙visam Saul. III, 160. kuģniecības kustība Rīgas uostā sāk jau nuoriesties B. Vēstn. streiku dēļ rūpniecībā manāma nuoriešanās B. Vēstn.

Avots: ME II, 840

I nuorieta Dobl., [nuorietne], nuorietnis Kokn., rietis">nuorietis Wolm., die SonnenblumeU.: sasē̦duši bārenīši nuorietnīšu (Var.: nuorietniešu, nuorietīšu) kalniņā; nuorietņiem (Var.: nuorietiņām) ziedi bira BW. 4216. [Nach Leskien Nom. 383] zu li. riẽtenos "eine Schlingpflanze; sempervivum tectorum", riẽsti "rollen".

Avots: ME II, 840, 841

nùoskrañdãjiês Sassm., Dond., Ahs., -ẽjiês, -uõjiês, auch nùoskrañduõjis, -ẽjis, nùoskrañdis, nuoskrendis, nùoskrañdê̦ts, zerfetzt, abgelumpt: nuoskrandājušies apģē̦rba gabali A. XX, 644. me̦lns, nuoskrandējies uzvalks LP. VI, 14. tas bij mazs, nuoskranduojies puika Purap. nuoskranduojis ubags Aps. nuodriskis un nuoskrandis vīrietis Janš. dē̦ls bijis nuoplīsis un nuoskrandis kâ lupata LP. VI, 455. nuojūdza abus nuoskrandušuos zir-dziņus Vēr. I, 828. iejāj le̦pns tautu dē̦ls nuoskrandē̦tu (nuoskre̦ndušu 19071) kumeliņu BW. 14493.

Avots: ME II, 848

padzîvuôt, padzîvât,

1) infr., längere, lange Zeit leben, sich seines Lebens freuen, aufleben:
iet tautās, vai neiet, vai vienai padzīvuot? BW. 9420. suodi, dievs, ļaunus ļaudis, duod labiem padzīvuot! 9139. ļauj man viegli padzīvuot! 27078. sievas arī (ļuoti līksmi šuonakt padzīvuoja Latv. kâ, meitiņa, tev klājas, kâ līdz šim padzīvuoji? BW. 26541, 17. pa dzīvuojis vīrietis, ein ältlicher, bejahrter Mann; padzīvuojusi sieviete, ein bejahrtes Frauenzimmer. bija jau stipri padzīvuojuse Etn. II, 87;

2) tr., ausrichten, zu Ende bringen:
nāc, dieviņ, pats palīdzi, gŗūta darba padzīvāt! BW. 6933. Refl. -tiês,

1) [padzîvâtiês PS.], gemütlich, in behaglicher Ruhe leben, die Zeit verbringen:
diezgan jau nu tu izdzīvuojies, tagad vari padzīvuoties mierā A. XI, 107. pa jaukuo vasaras laiku padzīvuosi mies pa zaļumiem Latv.;

2) spielen:
saimniece savu gada ve̦cu meitiņu nuoliks meža malā padzīvuoties LP. lV, 169.

Avots: ME III, 23

pãrmĩņât,

1) oberflächlich od. nur stellenweise durchtreten:
viņš mālus tikai tâ pārmīņāja;

2) zum zweiten Mal (nachträglich) durchtreten:
māli vēl jāpārmīņā]. Refl. -tiês, abwechselnd bald auf den einen, bald auf den anderen Fuss treten: vīrietis pārmīņājās nuo vienas kājas uz uotras Latv.

Avots: ME III, 167

pìeriest,

1) voll werden, sich anfüllen; sich erfüllen:
pilni pupi pierietuši BW. 28903. pierietušu līgaviņu 35529. pierietis viens mūžā mēnesis Duomas II, 273;

2) = piešūt. Schujen: mēs māsiņas negribam pieriestiem (Var.: runkuotiem) lindrakiem BW. 12050. Refl. -tiês, sich hinzutun, hinzugesellen, vereinigen Wid.

Avots: ME III, 285

plītars, auch plīturs Ezerietis, die Perle: mana jaunā māsiņa kâ saules stariņš: plītara vaiņags galviņā Etn. I, 7 (aus Hofzumberge). naosarmuojušie kuoku zari mēneša gaismā laistās, kâ kad būtu plītariem apbē̦rti A. v. J. 1897, S. 466. acīs redzēja mirdzam tuos plītarus, kuŗus par asarām sauc A. v. J. 1898, S. 364. Aus d. Flitter?

Avots: ME III, 349

‡ pļoraks um Talsen "?": tas vīrietis ir īsta sieviņa: kâ p. laiž muti.

Avots: EH II, 309

pratinât,

1) auch pratenêt, ausfragen, ausforschen, verhören: ārsts pratināja un tincināja visus iedzīvuotājus Ezerietis. Džons pratināja veci Krišs Laksts 82. viņa uzmeklēja un izmēģināja it visus dakteŗus, pratenēt pratenēja pēc tamlīdzīgiem slimības gadījumiem De̦glavs Rīga II, 1, 431;

2) zu verstehen geben:
zirgs bubinādams pratina, ka grib ēst. saimnieks apduod kalpiem pa glāzītei degvīna, bet vienam nejauši aizmirst ieduot; tas tad pratina kāsē̦dams, šņaukdams de̦gunu vai citādi Grünwald, Ekau. Subst. pratinâšana, das Ausfragen, Verhören, das Verhör: tas beidza pratināšanu A. v. J. 1898, S. 5. māsas balsī bij dzirdama nepatikšana par tādu pratināšanu A. XX, 246; pratinâtãjs, wer ausfragt, ausforscht, verhört: svešāis bij briesmīgi smalks pratinātājs A. v. J. 1900, S. 1063. Kausativ zu prast; vgl. li. prãtinti "gewöhnen".

Avots: ME III, 378, 379

preciniẽks, preceniẽks, precniẽks,

1) der Händler, Krämer, Kaufmann:
siļķu precenieks, Heringskaufmann Manz. Lettus. kas piede̦r muižniekam ne̦sāt, tuo ne̦sā namnieks un precenieks Manz. rīdzeniekus tautas dziesmas daudzina... par "preceniekiem" jeb "kaupmaņiem" PS. Novgorodā daudz vācu precinieku nuometās Launitz Stāsti 25;

2) f. -niẽce, der Freier, Werber, die -in:
puisis, nuolūkuojis meitu, kuŗu gribēja precēt, uzlūdza kādu ve̦cāku vīru sev par "precinieku" BW. III, 1, S. 57. precenieki bija: brūtgāna tē̦vs, māte vai tuvākie brūtgāna radi ebenda 25. istabā preceniece sāka stāstīt, ka meklējuot kādu zudušu luopiņu val kādu izbē̦gušu sievieti ebenda 16. pirmuos preceniekuos jeb derībās mēdza braukt brūtgāna tē̦vs ebenda 38. uotruos preceniekuos jeb pūra vedējuos brauca tuo sestdienu priekš laulāšanas ebenda 39. "precniekus" (precības) dzert brūtgāns nebrauca viens pats FBR. VII, 57. pēc bruokasta precenieks, vīrietis nuo brūtgāna puses, "saderināja" jaunuo pāri BW. III, 1, S. 76. brīnums, cik ilgi Rasa knakstās . . ., bet precnieks jau viņš nav A. v. J. 1900, S. 490.

Avots: ME III, 385

pretblējiêns, das einmalige Entgegenmeckern: sē̦tā dzirdēju ...aitu vairākkārt blējam, kuŗu mēdīdams... uz katru blējienu kārtīgi atbildēja ar pretblējienu ... kāds vīrietis Janš. Dzimtene V, 15.

Avots: ME III, 386

prìekšpuĩsis, ein älterer Knecht, ein Vorarbeiter Karls., Wohlfahrt: priekšpuisim piepalīdzēja puspuisis Jaun. Dr. v. J. 1901, S. 326. trūka tikai meitas un priekšpuiša Vēr. II, 204. Džūkstē ārduos stāvuot vīrietis, vis˙vairāk priekšpuisis Etn. III, 72.

Avots: ME III, 397

puĩsiẽtis: auch ("?") A.-Ottenhof n. FBR. XVI, 88, (mit ùi ² ) Oknist n. FBR. XV, 176; = vĩrietis, der Mann (mit uĩ) AP., (mit ùi ² ) Barbern, Fest., Erlaa, Kaltenbr., Linden in Kurl., Lis., Lös., Neugut, Sonnaxt, Stelp.; der Junggeselle Segew.

Avots: EH II, 321

puĩsis,

1): ciema p. BW. 11834. kalpa p. 10016; 3): "veprītis" Salis; ‡

4) der Mann
(= vĩrietis) Auleja, Warkl.

Avots: EH II, 321

pùisisks ² Mar. n. RKr. XV, 131, = rietis">vīrietis. der Mann.

Avots: ME III, 403

rîdît: r. (mit î 2 od. ĩ) kam suņus virsū Dunika. vīrietis ... rupjā balsī mūs rīdīja Jauns. Raksti III, 10. sunīt[i]s rēja rejamuo, es parīdu rīdāmuo (Var.: rīdumā) BW. 14461, 4; "laist naidā" (mit î ² ) Frauenb.; r. ārā , hinausjagen Salis: viņš rīdīja visus ārā nuo mājas.

Avots: EH II, 375

III riest (li. riẽsti, prs. riečiù, winden, rollen, wickeln), prs. - žu (U.) od. - šu (Erlaa, Sessw. n. U.), prt. -tu U., tr., intr.,

1) (auch prs. -stu), abfallen, sich trennen
U.: asaras riež, Tränen fliessen U. saujā riest asariņas BW. 22816. viņš... plakstieniem saspieda riestuošuo sajūsmas asaru Seibolt;

2) abfallen lassen, (Tränen) vergiessen:
visi, kas sē̦ruo, kas asaras riež Rainis. es neriestu (Var.: nelaistu, nenuoriestu) mūdiņā vienas gaudas asariņas BW. 1206, 1;

3) rìest ² Kl., Druw., Tirs., rìest C., -šu, -su (Nötk., Tirs.) od. -tu (Jürg., Buschh.), riêzt ² , -žu, -zu Karls., eine 2. sg. imperat. neried BW. 6479, 1 var., mehrere Halme treiben
Kl., stauden; Wurzeln, Ranken treiben, entwickeln: re̦tie rudzi augdami rieš ce̦rus Tirs. n. RKr. XVII, 75. kupluoja... rudzi..., riezdami nuo viena grauda ve̦se̦lu čumuru stiebru Janš. Dzimtene ² I, 217. kārklu krūms rieš atvases uz visām pusēm Jürg. rudzītis vārpu rieta BW. 27958, 4. auziņa krūmu rieš 7742, 1 var. audz, miezīti, riet krūmiņu! 32529, 3. labība krūmu rieš Buschh. puķīt[e] auga, krūmu riete (Var.: rieze) BW. 6479. es būt[u] audzis, krūmu rietis sudrabiņa ziediņiem 28196. mirte riež (prt. rieza) daudz pumpuru Memelshof. kaitīgie dīgļi varējuši... riest tik kuplu krūmu Vēr. v. J. 1904, S. 615. skābeņu čami riež lapu pie lapas Vēr. II, 53. tas... zarus ik˙gadus kuplāki riež R. Sk. II, 37. saule pumpurus rieš Stari I, 97. nu pupiņas ziedus rieta BW. 11372. - attīstība riesīs un briedinās tuoties plašaku krūmu A. v. J. 1900, S. 926;

4) riest, -šu, -tu, das Sieb in die Runde schwingend Unkraut u. Spreu vom Korn absondern
Wolm.;

5) ausbreiten, verbreiten:
drānas rieš ruožainas gaismas švītras Stari I, 144. rieš meži me̦lnuo ē̦nu Juris Brasa 152. spuožie lemeši riež šķiļuot uguntiņas Bārda. aizspēra kuģus pa bangām, aukpūtu riestām Seifert Chrest. III, 2, 113;

6) riest Spr., N.-Bergfried, rìest ² Kl., Prl., Laud., riêst ² Karls., -šu, -su (-tu Kalleten und Sessau (mit iẽ), Ruhental, Daudsevas, Kl., Salwen, Memelshof, Neugut, Golg., Lös., Odsen, Festen, Meselau, Bers., Laud.), riest ² , -žu, -du Laud., Odsen, rìezt ² , -žu, -zu (Fehteln) aude̦klu, den Webstuhl mit Garn bespannen
Lennew., (prt. riesu) Vank., Kl., das geschorene Garn auf den Weberbaum bringen U.; aude̦klu riêzt ² (riežu, riezu) "pagriezt buomi, lai me̦ti paiet uz priekšu" Sessau;

7) vēsti riẽst (Nigr.), -šu, -tu, Nachricht geben:
dievs tautām vēsti rieta VL. aus Lubn. jau zīlīte vēsti riete (Var.: saule vēsti atsūtīja), jauni radi bāliņuos BW. 1257, 1. kas tautām vēsti rieta (Var.: ziņu nesa)...? 14602; senden Nigr.: kam riet manu augumiņu cit[u] āriņu maliņā? VL. aus Lubn.;

8) de̦gunu riest, eingebildet sein
Infl. n. U.; die Nase hoch tragen;

9) "?": Kaupuram patmīlība riesa Seibolt;

10) "?": man saknes se̦nu laiku zemē riest Druva I, 562;

11) riêzt ² , -žu, drehend anhäufen:
pati riezu (smiltis) kalniņā MSil.;

12) "zu Ende gehen":
dziesme rìest ² (prt. riesa) Warkl. Refl. -tiês,

1) = riest 1: pavediens (vērpjuot) nuost vien rìešas Wolmarshof. acīs sāk asaras riesties Juris Brasa 262. acīs asaras rietās Poruk V, 101. asaras pār vaigiem riežas Ģētes dzejas 31;

2) stauden, sich entwickeln, spriessen:
riešas lapas pirmās JR. VII, 78. krūms rietas plašumā Jürg. nezāles... riezdamies un ple̦zdamies . . . L. A.;

3) sich bilden, entstehen, werden:
negaiss duobji riešas Brands 147. tē̦ls vienmē̦r viedamaks riežas Vēr. 131;

4) "?": ar līkumu taciņa riežas MWM. VI, 648;

5) sich absondern beim Sieben (vom Unkraut)
Wolm. Nomina agentis: rietējiņš (zu riest 3): rudzis krūma rietējiņš BW. 7742; (zu riest 4) riêsējs ² "Sleber" Kav. Zu rist II; ries- neben riet ist eine leicht verständliche Neuerung (vgl. z. B. prt. centuos neben censuos zum inf. censties). Dem neben riet- vorkommenden ried- entspricht li. riedėti "rollen" (intr.) Lit. Mitt. V, 277, Niemi 1,5; 33,5, LitMnd. I, 66 und 270 oder ridėti Niemi 1134; zu riez- vgl, z. B. prt. blenzu neben blendu und blensu (inf. blenst).

Avots: ME III, 546, 547

salaizît, tr., zusammenlecken Spr.: vīrietis... izbāza garu... mēli un salaizīja visus tuos kauliņus pa zemi Pas. III, 451. Refl. -tiês,

1) einander lecken:
luopi salaizās;

2) viel lecken:
s. me̦dus.

Avots: ME III, 666

II se̦rs Lis., Arrasch, gew. der Plur. se̦ri U., Serbigal n. FBR. IV, 53, Lis., Schwanb., Drosth., KL, Warkh., Kreuzb., Arrasch, Selsau, Marzen, Saikava, Ramkau, Ranzen, Budberg, PS., Wolm., Adsirn, Puhren, Wirben, Hasenberg, Valgale, = sars I, sari: cūka ... se̦rus (Var. sarus) vien kustināja BW. 14118 var. cūku se̦ru vilnānītes 25427,3. īpašām se̦ru sukām (mit einer Bürste aus Borsten) Kaudz. Ve̦cpiebalga 54. se̦ri tik labi nemūk, ja cūkas iemetīsi ve̦cā mēnesī aizgaldā Kaudz. M. 93. sievietes nedrtkst kāpt pār šķūmēm, kuo vīrietis bārzdu dze̦nuot nuometis zemē, tad bē̦rniem me̦tuoties se̦ri Etn. II, 143. se̦ri jāpeŗ Zaravič.

Avots: ME III, 820

sêst (li. sė̕sti, slav. sěsti "sich setzen"), sê̦stu (sēžu U.) sê̦du Rutzau und sêdu, intr.,

1) sich setzen:
sē̦stu (Var.: sē̦stuos, sēžuos) brāļu vidiņā BW. 14088. sēst[i], māsiņa, aiz galdiņa! 17352. sēst[i], ve̦de̦kla, kamanās! 23700,1. Jān[i]s sē̦st šūpelī Pas. II, 133 (aus Rositten). lai sē̦stuot zirgam mugarā 49. - vīrietis tūliņ vēl ārā nesēda (stieg nicht gleich aus) Janš. Bandavā II, 248;

2) sitzen
(?) U. Refl. -tiês,

1) sich setzen:
visi sē̦stas ap galdu BW. III, l, 96. pēc tam sē̦stas pie launaga Etn. II, 128. Pēteris sē̦stas uz ve̦zuma Blaum. sē̦stuos tautas kamanās BW. 16967, 10;

2) sich senken
U.; an Volumen, Ausdehnung abnehmen U.: jāievē̦ruo, ka ē̦ka sēdīsies Būvmācība 18. Zu sêdêt.

Avots: ME III, 832

slapstît (li. slapstýti "zu verbergen bemüht sein"), -u, -ĩju,

1) auch slāpstît U., tr.; verbergen:
kur, meitiņa, nu iesim, kâ pēdiņas slapstīsim (Var.: paslēpsim)? BW. 12594, 4 var.;

2) sich verhehlen
Manz. Lettus. Refl. slapstîtiês U., slàpstîtiês Wolm., slâpstîtiês Warkl., Gr.-Buschhof, slâpstîtiês ² Karls., Salis, sich verbergen, Schlupfwinkel suchen U.; verstohlen gehen Dunika: Spr. iet slapstīdamies kâ bēglis. tu slāpsties kâ zaglis Poruk, slapstīties sle̦pe̦nākajās vietās Etn. I, 86 (aus Brucken). slāpstīties gar dārza sē̦tu Ezerietis. pielīdis pa krūmiem slāpstīdamies LP. V, 86. ļaudis slāpstījās pa mežiem Jauns. M. dz. 158. Juods nuo Pē̦rkuona slāpstījies gan ē̦kās, kuokuos un citur Etn. I, 85 (aus Blieden). es ar savu līgavu ne nuo viena neslāpstīšuos Daugava I928, No 8, S. 936. (fig.) tu neslāpsties un skaidri izstāsti, nas nuoticis! Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 81. Zu slèpt.

Avots: ME III, 917

‡ šlàumasts ² Adl. "vīrietis ar maz attīstītu muskulātūru"; vgl. šļaume̦sts.

Avots: EH II, 642

stakāns (unter stakans II): "drukns, plecīgs, ļuoti stiprs, bet neveikls vīrietis" Saikava.

Avots: EH II, 569

‡ II tillis "?": uotrs (scil.: vīrietis) ... arī ir īsts t.: tievs un gaŗš un staigā kaklu iz˙stiepis Janš. Dzimtene V, 48.

Avots: EH II, 682

vànckare ² Erlaa, Prl., van̂ckaris ² (li. nom. pl. vanskariai "unausgebrütete Eier" Lit. Mitt. I, 52) Līn., van̂ckars ² Iw., van̂ckurs ² Karls.,

1) vànckare ² KatrE., Kl., Ogershof, Oknist, Saikava, Sessw., Sonnaxt, van̂ckare ² AP., Ramkau, vanckare Spr., Memelshof, Selb., vanskare Spr., Wessen, vànckaris C., Salisb., vànckaris ² Kaltenbrunn, Lubn., Meiran, Sehren, van̂ckaris ² Bauske, Dunika, Katzd., Pankelhof, Siuxt, vànckars PS., Wolm., van̂ckars ² Arrasch, Jürg., Katlekaln, Stenden, Wahnen, vanckars Grünh., Schorstädt, vanskars Bl., PlKur. (mit añ ), St., U., vanckuris, ein besessenes, aber unfruchtbar gebliebenes Ei, ein Windei:
pauts (uola) gāja vanskaruos U. dze̦guzei divas uolas, abas gāja vanskarēs (Var.: vanskarē̦vanskaruos, vanckarā) BW. 30607. vai bij šķilts, vai pe̦rē̦ts, vai palicis vanskarē (Var.: vanckarē, vanckarā, vanckarī, vanckarēs, vanskarā, vanskarēs, vanckurī) 15633 (ähnlich: 8607, 18923). Sprw.: klaudz kâ izkaltuse vanckare RKr. VI, 938. sapūst kâ vanckaris Br. 204. uolas visas vanckaŗuos vien aizgāja Janš. 5. nuo desmit uolām tikai viena vanckare palika, citādi visas izperēja Selb. vāluodze . . . izveda deviņus bē̦rnus; deviņi palika vanskarā VL. - (fig.) meita palika vanskara (U.), vanckare (Sessw.), vanckarā (Jürg., Wolmarshof), vanckarēs (Saikava), das Mädchen blieb unverheiratet (ironisch). mana sieva allaž vanskara U., ist unfruchtbar;

2) etwas nicht Gelungenes (auch von Gegenständen gesagt):
vànckaris (van̂ckars ² Salis) vien iznāca C. dzīves vanckaŗi, kas nespēj spītēt dzīves nelabvēlībai Janš. Bandavā II, 38; ein ungeratener, schlecht erzogener Jüngling (vànckaris ²⁾ Saikava, (vànckars ²⁾ Sessw.; verächtl. Bezeichnung für einen unartigen Knaben (vanckaris) Frauenb.; Schimpfwort (van̂ckars ² ) Stenden : gans lamā guovi: kur tu līd, vanckars tāds! Stenden. ak tu vanckare ! (auf ein Weib bezogen) Ezerietis. vansk- wohl dissimiliert aus vansp-; in diesem Fall zu got. wans "ermangelnd" und le. perêt "brüten", s. KZ. LII, 119.

Avots: ME IV, 468, 469

vidriece, vidriecis Vīt., = rietis">vidrietis: krietnu ņuku cūkas vidrieces A. XVI, 297. pusi nuo šķiņķa un pusi nuo vidrieces (speķa). nuogriêz kādu šķēli nuo puscūča vidrieča! Zaravič. nuo vidrieča iedevu ganam algā lielu smetri gaļas Vīt. vidriecis wohl auf Grund von vidriets (gesprochen : vidriec) < vidrietis entstanden.

Avots: ME IV, 579

vidriẽksne C., = rietis">vidrietis.

Avots: ME IV, 579

vidruocis, = rietis">vidrietis Mar. n. RKr. XV, 143 (vidrucis), Plm.; ein grösseres Mittelstück (Fleisch od. Brot) Jürg., Wolmarshof (mit uõ ), Mahlup (vidrucis): saimniece iedeva krietnu šķēli nuo taukā vidruoča Plm. vidruocis maizes Etn. IV, 151. ja meita ē̦d duongalīšus, tad tai pirmais puika dze̦m, ja vidruoci, tad meitene RKr. XIX, 105 (aus Planhof). trīs vidruoči izzagti Erss Vecā Latgale 87.

Avots: ME IV, 579

‡ vidruce Liepna, = vidrietis.

Avots: EH II, 781

vĩrišķis (li. vyrìškis "ein roher Mann" Kurschat; "ein Mann" Niemi.N 1345) U., vīrišks Glück, vīrisks (li. vyriškas LChr. 212,16) Glück, St., = rietis">vĩrietis: dievs ir vienu vīrisku un vienu sievisku radījis Glück Markus 10, 6. visus vīriškus... apkaut V Mos. 20, 13.

Avots: ME IV, 641

zaļuoksns, zaļuokšņs, grünend, frisch, blühend, vollsaftig, kräftig: zaļuoksni (zaļuokšņie Saikava, Warkh.) kuoki Sessw. tumši zaļuoksna labība Purap. Kkt. 34. zaluoksnus dārzus A. v. J. 1899, S. 68. jauns, zaļuoksns vīrietis Blaum. St. 11.

Avots: ME IV, 688