Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ripe' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ripe' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (24)

dripe

dripe: dripju rati St., ein Triebrad.

Avots: EH I, 334


dripe

dripe, der Zahn am Rade, Kammrade L., St., U.

Avots: ME I, 499


dripele

[dripele, = dripa, Unebenheit im Gewebe Stelp.]

Avots: ME I, 499


dripelēt

[I dripelêt, ungleichmässig weben Stelp.]

Avots: ME I, 499


dripelēt

[II dripelêt, schnell und unbedacht etwas tun Stelp.]

Avots: ME I, 499


paripelēt

paripelêt Bērzgale, Lubn., Warkl., = paripuôtiês; tu nāci pie manis p.

Avots: EH XIII, 167


paripenēt

paripenêt Warkl., paripuļât ebenda, = paripuôt 1.

Avots: EH XIII, 167


ripe

ripe (unter ripa ): auch Auleja, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Lubn., Sonnaxt, Warkl., , Demin. ripīte Nerft; vasku r. Tdz. 52768 (aus Līvāni; ähnlich 59631, aus Lettg.).

Avots: EH II, 373


ripele

ripele: auch Bērzgale, Dricēni, Kārsava, Warkl., Welonen; tiek sviesta masīva kuoka ripa (ripele), kas atzāģē̦ta nuo uoša ... bluķa Ceļi VIII, 287 (aus Warkl.). taukus lej ripelēs Pas. X, 353 (aus Lettg.).

Avots: EH II, 373


ripele

ripele Karls., eine kleine, runde Holzscheibe Mar. n. RKr. XV, 133, Domopol.

Avots: ME III, 530


ripelēt

ripelêt,

1) rollen
(intr.): kamuoliņš sāka r. Saikava;

2) = ripuôt 2 Bērzgale, Warkl.; ‡

3) rollen
(tr.; ?): es tevi (zu einem Trunkenbold gesagt) ripelēšu nuo kruodziņa mājiņā Tdz. 56396 (aus Rudbārži). ‡ Subst. ripelêšana Ceļi VIII, 287 (aus Warkl.), das Rippchenspielen.

Avots: EH II, 373



ripeliski

ripeliski Karls., ripeliska RKr. XVII, 145, Adv., rund herum: zaķis apkrimtis ripeliska ābelei Mar. n. RKr. XV, 133.

Avots: ME III, 530


ripene

ripene, ‡

2) = ripele Warkl.

Avots: EH II, 373



ripenieks

ripenieks Janš. Bandavā II, 208, ein Teilnehmer am Rippchenspiel.

Avots: EH II, 373


ripenis

ripenis,* der Schwärmer (Feuerwerk) Dr.

Avots: ME III, 530


ripeniski

ripeniski: kâ sitās rati, tâ gāja r. apkārt un apkārt Siuxt. kad sāks trakuot, tad jūs iesiet r. pa zirga galvu pāri ebenda.

Avots: EH II, 373


ripeniski

ripeniski Golg., N.-Peb., Karls., Adv., Kreise umschreibend, in kreisförmigen Bewegungen rollend: ripeniski velties B. Vēstn. citi vēlās ripeniski zemē LP. VI, 685. Jūla ar māti... ripeniski vien gājušas MWM. VII,.:187. milzis katru akmeni ar ruoku atsita tâ, ka ripeniski vien sprāga nuo akas ārā LP. VI, 403.

Avots: ME III, 530


ripens

ripe̦ns, = ripa, eine runde Scheibe: liekuot kâ ar siera ripe̦nu pašā pierē Upīte Medn. laiki. tev nu jau vajag sākt valkāt matus ripe̦nā A. XIV, 451.

Avots: ME III, 530


ripeņu ripeņiem

ripeņu ripeņiem, kugelnd, rollend, Kreise umschreibend: ce̦pure ripeņu ripeņiem atveļas atpakaļ Vēr. II, 1397.

Avots: ME III, 530


stripenis

stripenis,

1): puišeļi ar (me̦tamiem) stripeņiem nuosita visus ābuolus Gramsden.

Avots: EH II, 588


stripenis

stripenis,

1) ein Holzstück
Hasenp., Grob. n. Etn. III, 65: gans kâ paķēra stripeni, laida, un guovei kāja pušu Etn. III, 65, me̦tamais, kuŗu Lejas - Kurzemē sauc par stripeni Antrop. II, 13;

2) stripe̦ns, ein Stückchen (Fleisch oder Butter)
Gr. - Buschhof; ein kurzes Stück von einem Strick Grawendahl; de̦sas stripens, ein Stück Wurst Lubn.; stripens Wessen, ein Kotstück. Nebst li. stripinis "Knüttel" zur Wurzel von streipulis (s. dies)?

Avots: ME IV, 1090, 1091


stripens

stripe̦ns, hart gewordene (menschliche Gr. - Buschh.) Exkremente Wessen: ciets vē̦de̦rs palicis: tik tādus stripe̦nus vien var izspiest Gr. - Buschh.; s. auch stripenis

Avots: ME IV, 1091

Šķirkļa skaidrojumā (12)

atsprāgt

atsprâgt (li. atsprógti),

2): atgrūsts nuost, (sc.: suns) atsprāga ripeniski uz uotru kaktu A. Brigadere Dievs, daba, darbs 184.

Avots: EH I, 169, 170


bālotne

bãluotne, hochle. bālūtne [mit ū aus uo?] Buschh.,

1) welkes, fahles Blatt einer Pflanze
(= bālē̦ns) AP., LP. VII, 1176;

2) bal˜tã bāl., Chenpodium album;

3) sarkanã bāl., Atripex Buschh.;

4) (auch bāluote), = balanda N. -Schwnb.;

5) ein bleiches kränkliches Weib
N. -Schwnb.

Avots: ME I, 272



dripains

[dripains, dripe̦lains, uneben (vom Gewebe) Lub., Fest.]

Avots: ME I, 499


kurpe

kur̃pe, [kur̂pe 2 (?) Bl.] (li. kùrpè, apr. kurpe),

1) der Schuh: kurpes apaut, nuoaut. kurpe spiež, nuomukusi. Im VL.: es apaušu kurpītēm (statt des gew. kurpes) BW. 14778. rīta kurpes, Morgenschuhe ; sniega k., Schneeschuhe. zābakiem jaunas kurpes piešūt, vorschuhen ;

2) das dicke Ende der Femerstange, das so angefertigt ist, dass es an die vorderste Stütze der Schlittensohle angebunden wird
Dond., [Ronneb.] ;

3) dze̦guzes kurpes, Frauenschuh (cypripedilum calceolus)
RKr. II, 70 ; dze̦lte̦nā kurpīte, Eisenhut (aconitum lycoctonum) Birsm., RKr. II, 64. rudzu kurpītes, Rittersporn (delphinium consolida) Kav. ; zilās kurpītes, aconitum napelleus Birsm. ve̦cumā nevar redzēt, ja ē̦d me̦du, kuŗu bites savākušas nuo kurpītēm (aconitum napellus) RKr. XII, 15. [Zu p. dial. kiérpce "Art Schuhe", serb. dial. krplje "Schneeschuhe" u. a., s. Berneker Wrtb. I, 670, Mikkola BB. XXI, 120 f., Reichelt KZ. XLVI, 339 f., Walde Wrtb. 2 134, Boisacq Dict. 515 f., Pedersen Vergl. kelt. Gramm. I, 94, Trautmann Wrtb. 146.]

Avots: ME II, 325


ripa

ripa (li. ripà, in der Verbindung ripą mùšti "ein Rädchen schlagen"), auch ripe">ripe U., Demin. ripīte FBR. VII, 140,

1) ein Reif, eine runde Scheibe
U.; der Wirtel Bielenstein Holzb. 376 (mit Abb.); ein Kreisel Spr.: vaska ripa, eine Wachsscheibe, izruobuotas ripiņas Kaudz. M. 12. [meita] kâ ripiņa (Var.: ripīte), kâ spuolīte dziedādama iztecēja BW. 17279, 2. iet kâ ripa, von schnellem Gehen Grünh. - ripu sist U. od. kaut Schorstädt, das Scheiben- od. Rippschlagen Bielenstein Holzb. 717, ein Spiel, das im Treiben einer kleinen hölzernen Scheibe besteht U.: ganuos gā]u, ripas situ BW. 9914, 2 var, labāk gāju ar puikām ripu sist (Var.: ripas kaut) dzedziedā 7002. - visi man sit kâ ripiņu, alle reiben sich an mir Harder n. U.;

2) ripītes, die Rollen am Webstuhl, über welche die Stricke der Weherhefteln laufen
Bielenstein Holzb. 400 (s. die Abbild. S. 398);

3) ein runder Fleck:
asins ripiņa Konv. 2 199;

4) der Kreis um die Brustwarze
St., U. Etwa zu an. rifja "(Heu) wenden, auswickeln", rifr "Weberbaum, worauf das Gewebe aufgewickelt wird", reifar "Wickel", ae. á-ráfian "aufwickeln"?

Avots: ME III, 529, 530


ripans

ripans AP., = ripa 1: kartupeļus sagriêž ripeniņuos. sagrìezt de̦sas ripanuos. nuo jē̦kulas taisa kāju slaukāmuo: sagrìež jē̦kulu un tad sašūn apalā ripanā.

Avots: EH II, 373



sietavas

sietavas, in der Verbindung dze̦guzes sietavas, pinguicula vulgaris L. Trik. n. RKr. III, 72; Konv. 1 384; Frauenschuh (cypripedium calceolus L.) RKr. II, 70, Bers. Wohl auf sietava(s) I beruhend.

Avots: ME III, 861


stripa

stripa Karls., Mar., Wid., = saite Mar.; die Strippe am Stiefel Wid.: piesien ituo stripu! Mar. n. RKr. XV, 138. - Plur. stripes, Strippen, Klammern an Büchern N. - Sessau n. U. Aus mnd. strippe "Strang, Schlinge".

Avots: ME IV, 1090


strīpa

strĩpa Wolm., Karls., Salis, strīpa U., strìpa 2 Prl., strìpe 2 Kl., strīpe Spr., St., der Streifen, Strich, die Linie U.: pastata visas (meitas) vienā strīpē Pas. III, 238 (aus Bikava). ielienu kruodziņā un ieve̦lku siltu strīpu krūtīs (trinke einen Schnaps) Ezeriņš Leijerk. II, 12. - Plur. strīpas, quadriertes Zeug (Halbwand) zu Weiberröcken Spiess n. U. Nebst estn. trīp "Streifen, Strich" aus mnd. stripe.

Avots: ME IV, 1092