rozes
ruozes, Brechen in den Gliedern U. Hierher auch kaulu ruoze "Gicht, Rheumatismus" ? Zu ruozîties 3.
Avots: ME III, 586
Avots: ME III, 586
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'rozes' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'rozes' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (40)
aizsūdzēties
aiztiesāt
‡ àiztìesât, zu (fr)essen anfangen (worauf eine Unterbrechung eintritt) Golg.: kaķis aiztiesājis gaļas gabalu. Refl. -tiês, prozessierend hingelangen: a. līdz senātam, līdz nabaga tarbai.
Avots: EH I, 58
Avots: EH I, 58
gājiens
gãjiêns, ein (einmaliger) Gang, die Prozession. bē̦ru g., der Leichenzug, kaŗa g., der Feldzug, svē̦tku gājiens, der Festzug. svē̦tsvinīgs gājiens, ein feierlicher Zug. veseli bari šautēju sarīkuoja gājienus Vēr. II, 185. vienas dienas gājiens, so viel an einem Tage gegangen werden kann U. vairāk nekâ verstes gājiens Vīt. 35.
Avots: ME I, 616
Avots: ME I, 616
ieķeskāties
‡ ìeķe̦skâtiês, in Streit geraten, zu prozessieren anfangen Frauenb.: nepatīkas ie. ar kaimiņiem.
Avots: EH I, 525
Avots: EH I, 525
īverēt
izprāvīt
izprāvoties
iztiesāt
iztìesât,
1): iztiesāta lieta, = zināma lieta, eine ausgemachte Sache
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "ausmachen"); ‡
2) auf gerichtlichem Wege erlangen:
lai bē̦rnam iztiesātu kādu pabalstu Austriņš Nopūtas vējā 48; ‡
3) ausessen
Dunika: i. visu skutulu. Refl. -tiês: eine Zeitlang (ohne Erfolg) prozessieren: iztiesājās, bet ne˙kā nepanāca.
Avots: EH I, 490
1): iztiesāta lieta, = zināma lieta, eine ausgemachte Sache
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "ausmachen"); ‡
2) auf gerichtlichem Wege erlangen:
lai bē̦rnam iztiesātu kādu pabalstu Austriņš Nopūtas vējā 48; ‡
3) ausessen
Dunika: i. visu skutulu. Refl. -tiês: eine Zeitlang (ohne Erfolg) prozessieren: iztiesājās, bet ne˙kā nepanāca.
Avots: EH I, 490
iztiesāt
iztìesât, eine Rechtsache zu Ende führen, richten: iztiesā manu tiesu Psalm 119, 154. pavēlēja pagasta tiesai lietu vēl reiz ņemt iztiesāšanai Purap. mazs vīriņš visu pasauli iztiesā Tr. III, 165. Refl. - tiês, zu Ende prozessieren: lai nākuot līdz uz baznīcu palīdzēt iztiesāties viņam ar lielmāti LP. VII, 121.
Avots: ME I, 819
Avots: ME I, 819
kanckāties
kankalēties
kankalêtiês,
1) prozessieren Lub., Fest.;
[2) "sich einmischend hinderlich sein":
"nekankalējies starpā!" saka strādniekam, kas ar savu neveiklību straucē vai kavē uotru darbā Serben;
3) sich befassen mit, sich kümmern um:
negribēju ar viņu tik ilgi kànkalēties 2 Lis., Warkl.].
Avots: ME II, 155
1) prozessieren Lub., Fest.;
[2) "sich einmischend hinderlich sein":
"nekankalējies starpā!" saka strādniekam, kas ar savu neveiklību straucē vai kavē uotru darbā Serben;
3) sich befassen mit, sich kümmern um:
negribēju ar viņu tik ilgi kànkalēties 2 Lis., Warkl.].
Avots: ME II, 155
kankāties
kasīklis
kasîklis,
2): auch Orellen, (kasiklis Seyershof;
5): "[kasīklis Lis.]" ME. II, 168 zu streichen; eglenieši ir lieli kasikļi (pflegen viel zuprozessieren)
Ciema spīg. 57.
Avots: EH I, 591
2): auch Orellen, (kasiklis Seyershof;
5): "[kasīklis Lis.]" ME. II, 168 zu streichen; eglenieši ir lieli kasikļi (pflegen viel zuprozessieren)
Ciema spīg. 57.
Avots: EH I, 591
ķerzāt
ķe̦rzât "Garn verwirren" AP. ķe̦rzâtiês Jürg., sich herumbalgen, prozessieren, mit einem seine Not haben: man apnicis ar šuo lietu ķe̦rzāties.]
Avots: ME II, 370
Avots: ME II, 370
ķeza
ķe̦za, ķeze,
1) Schmutz, schlechtes Essen
Kokn. n. U.; schmutziges Gerümpel U.; eine Pfütze; aneinanderhängendes Treibeis U.;
2) die Widerwärtigkeit,
[in Erlaa und N. - Peb. n. U. für puosts], das Malheur: viņš bija iekūlies ķe̦zā. nu reiz e̦smu nuo ķe̦zas laukā. ķe̦za ķe̦zas galā;
3) Zank, unklarer Streit, verwickelter Prozess
U.
Avots: ME II, 372
1) Schmutz, schlechtes Essen
Kokn. n. U.; schmutziges Gerümpel U.; eine Pfütze; aneinanderhängendes Treibeis U.;
2) die Widerwärtigkeit,
[in Erlaa und N. - Peb. n. U. für puosts], das Malheur: viņš bija iekūlies ķe̦zā. nu reiz e̦smu nuo ķe̦zas laukā. ķe̦za ķe̦zas galā;
3) Zank, unklarer Streit, verwickelter Prozess
U.
Avots: ME II, 372
meklēt
meklêt, -êju, suchen, mit dem Akk. und Gen.: lācītis kapa uozuolā, salda me̦dus me̦klē̦dams BW. 2287. te̦ku, te̦ku gar upīti, vainadziņa me̦klē̦dama 13559. lietiņš lija, man dzimstuot, lietiņš - vārda meklējuot Ltd. 2300. meklēt mieru, palīdzību, patvē̦rumu; valuodas meklēt, nach Worten suchen. guovs meklē vēršus, tāds cīniņš meklē kaulus, von einem schweren Kampf LP. IV, 27. ķēniņa meitai tādi pārme̦tumi meklēs sirdi IV, 84. Sprw.: meklē, tad atrasīsi! kuo meklēja, tuo dabūja. ir ar uguni me̦klē̦dams neatradīsi. tas jau meklē vakarējuo dienu, von vergeblichem Suchen. Zuweilen mit dem Zusatz ruokā: visi meklē puisi ruokā LP. I, 124. Refl. -tiês,
1) für sich suchen:
lai es jāju kâ kundziņš līgaviņas meklēties BW. 12909, 1. nu es tevi meklēšuos 13501. e̦ze̦rs meklējas vietas. vista meklējas dēt, die Henne sucht sich eine Stelle, um Eier zu legen;
2) sein Recht suchen, klagen, prozessieren, Händel suchen:
Spr. par tuo nevar meklēties, darüber kann man sich nicht beklagen. tas jau gar citu meklējas, der sucht Händel mit einem Degl.;
3) eifrig suchen, wühlen, das Oberste zu unterst kehren:
kuo tu te meklējis? Subst. meklẽjums, das Gesuchthaben; meklêšana, das Suchen; meklêšanâs, das Suchen für sich, Prozessieren; me̦klê̦tãjs, der Sucher. [Bezzenbergers Zusammenstellung BB. IX, 134 mit gr. μεταλλᾶν "forschen, fragen"bleibt unsicher. Vgl. li. mėklinti (suchen?) sau tinkamą mergaitę Jušk., SvR. 5.]
Avots: ME II, 594
1) für sich suchen:
lai es jāju kâ kundziņš līgaviņas meklēties BW. 12909, 1. nu es tevi meklēšuos 13501. e̦ze̦rs meklējas vietas. vista meklējas dēt, die Henne sucht sich eine Stelle, um Eier zu legen;
2) sein Recht suchen, klagen, prozessieren, Händel suchen:
Spr. par tuo nevar meklēties, darüber kann man sich nicht beklagen. tas jau gar citu meklējas, der sucht Händel mit einem Degl.;
3) eifrig suchen, wühlen, das Oberste zu unterst kehren:
kuo tu te meklējis? Subst. meklẽjums, das Gesuchthaben; meklêšana, das Suchen; meklêšanâs, das Suchen für sich, Prozessieren; me̦klê̦tãjs, der Sucher. [Bezzenbergers Zusammenstellung BB. IX, 134 mit gr. μεταλλᾶν "forschen, fragen"bleibt unsicher. Vgl. li. mėklinti (suchen?) sau tinkamą mergaitę Jušk., SvR. 5.]
Avots: ME II, 594
norise
‡ nuorise,* der Vorgang (Prozess): tie pārzina nuoteiktas nuorises dzīvnieku organismā Melderis Meža vakari 15.
Avots: EH II, 81
Avots: EH II, 81
nosūdzēt
nùosũdzêt, tr., verklagen, anklagen: viņš tik tuo zina - citus nuosūdzēt Dok. A. Refl. -tiês,
1) einander verklagen;
2) immer klagen, immer Prozesse führen.
Avots: ME II, 862
1) einander verklagen;
2) immer klagen, immer Prozesse führen.
Avots: ME II, 862
palīgot
palĩguôt,
1) tr., ein wenig schaukeln:
pašūpuoju, palīguoju savu ze̦lta bāleliņu BW. 1881;
2) intr., ein wenig schweben, schwanken:
gaŗām sē̦tai palīguoja man[a] audzē̦ta līgaviņa BW. 15838;
3) ein wenig Johannis-lieder singen, sich an der Johannis-prozession beteiligen:
iesim visi Jāņa bē̦rni uz avuotu palīguot! BW. 32887. Refl. -tiês, ein wenig schaukeln, schweben, Johannislieder singen: atkal palīguojas zemes pamati MWM. XI, 288. zirgs... nespēcībā arvien uz priekšu palīguojies LP. V, 102.
Avots: ME III, 61
1) tr., ein wenig schaukeln:
pašūpuoju, palīguoju savu ze̦lta bāleliņu BW. 1881;
2) intr., ein wenig schweben, schwanken:
gaŗām sē̦tai palīguoja man[a] audzē̦ta līgaviņa BW. 15838;
3) ein wenig Johannis-lieder singen, sich an der Johannis-prozession beteiligen:
iesim visi Jāņa bē̦rni uz avuotu palīguot! BW. 32887. Refl. -tiês, ein wenig schaukeln, schweben, Johannislieder singen: atkal palīguojas zemes pamati MWM. XI, 288. zirgs... nespēcībā arvien uz priekšu palīguojies LP. V, 102.
Avots: ME III, 61
paprāvoties
pārgremot
‡ pãrgre̦muôt, den Prozess des Kauens beenden (?) Sonnaxt: aita gre̦muo, kamē̦r pārgre̦muo.
Avots: EH XIII, 200
Avots: EH XIII, 200
patiesāt
[patìesât,
1) bekritteln:
meitas ņēma puišus patiesāt;
2) teilweise aufessen:
viņš jau lielu daļu gaļas patiesājis Lis. Refl. -tiês, eine Zeitlang prozessieren.]
Avots: ME III, 122
1) bekritteln:
meitas ņēma puišus patiesāt;
2) teilweise aufessen:
viņš jau lielu daļu gaļas patiesājis Lis. Refl. -tiês, eine Zeitlang prozessieren.]
Avots: ME III, 122
peņķis
pietiesāt
prāva
prāva,
1) pràva C., N.-Peb., Jürg., Arrasch, prâva 2 Lautb., Widdrisch, prãva Līn., Bauske, Gr.-Essern, Nigr., Dunika, Selg., PlKur., prãvas Bl., der Rechtsgang, Prozess
Kurl. n. U.;
2) das Gericht
St., Oberl. n. U. Nebst oder durch li. provà (acc. prõvą) "Recht; Prozess" aus slav. pravo "Recht(shandel)".
Avots: ME III, 383
1) pràva C., N.-Peb., Jürg., Arrasch, prâva 2 Lautb., Widdrisch, prãva Līn., Bauske, Gr.-Essern, Nigr., Dunika, Selg., PlKur., prãvas Bl., der Rechtsgang, Prozess
Kurl. n. U.;
2) das Gericht
St., Oberl. n. U. Nebst oder durch li. provà (acc. prõvą) "Recht; Prozess" aus slav. pravo "Recht(shandel)".
Avots: ME III, 383
prāvāt
prāvīt
pràvît 2 Warkh., Spr.,
1) auch prāvêt U., zurechtmachen, zubereiten;
2) sprechen, antworten, verantwortlich sein.
Refl. -tiês,
1) sich vorbereiten
Spr.;
2) verantworten
Spr.;
3) prozessieren, Prozesse führen
(prāvîtiês, -vuôs) N.-Autz n. U. Subst. prāvîtãjs, der Verantwortliche, der Älteste, der Anordnende Spr. Nebst li. próvyti "wirken" aus slav. praviti.
Avots: ME III, 384
1) auch prāvêt U., zurechtmachen, zubereiten;
2) sprechen, antworten, verantwortlich sein.
Refl. -tiês,
1) sich vorbereiten
Spr.;
2) verantworten
Spr.;
3) prozessieren, Prozesse führen
(prāvîtiês, -vuôs) N.-Autz n. U. Subst. prāvîtãjs, der Verantwortliche, der Älteste, der Anordnende Spr. Nebst li. próvyti "wirken" aus slav. praviti.
Avots: ME III, 384
prāvnieks
prāvniẽks, prāveniẽks, prāviniẽks, der Prozessierende, wer Prozesse führt: ienāk prāvenieki, un tiesnesis spriež tiesu RKr. XVI, 246. val tad gan mazums tuo kukuļu, kuo prāvenieki iestiepj skrīveŗa kukņā? Siliņš 4. lai pēc kārtas izteic prāvinieki, kā lieta ir un kādi liecinieki Krilova pas. 72. vgl. li. provinirīkas dass.
Avots: ME III, 384
Avots: ME III, 384
prāvoties
savinnēt
‡ saviñnêt, (eine Fehde, einen Prozess) gewinnen: cīņa, kuo ... viegli savinnēja Pas. VIII, 226.
Avots: EH XVI, 466
Avots: EH XVI, 466
smurga
stiķēt
stiķêt, -ẽju,
1) aus Stücken zusammensetzen
Salis;
2) sticken
U.: stiķēju, adīju (Var.: adīju, rakstīju) BW. 715? var. Refl. -tiês, streiten, sich brasseln, prozessieren W: Livl. n. U. stiķêt 1 aus mnd. stucken dass.; stiķêt 2 nebst estn. tikkima aus mnd. sticken dass.; stiķêties wohl zu stiķis I 2.
Avots: ME IV, 1067
1) aus Stücken zusammensetzen
Salis;
2) sticken
U.: stiķēju, adīju (Var.: adīju, rakstīju) BW. 715? var. Refl. -tiês, streiten, sich brasseln, prozessieren W: Livl. n. U. stiķêt 1 aus mnd. stucken dass.; stiķêt 2 nebst estn. tikkima aus mnd. sticken dass.; stiķêties wohl zu stiķis I 2.
Avots: ME IV, 1067
sūdze
sūdzenieks
sūdzībnieks
sūdzīgs
sukāt
sukât,
1) bürsten
U., Bielenstein Holzb. 706, striegeln U., kämmen U., hecheln U., Bielenstein Holzb. 373, Ronneb., (Wolle) kämmeln Bielenstein Holzb. 373; reinigen Wessen; durcharbeiten Mag. IV, 2, 149: galvu manu sukājat! BW. 16908. sukājiet, pucējiet, vediet drīzi istabā! nesukātas... nevediet! 16896. svārkus sukāt A. XX, 372. puišiem jānuosukā (jānuotīra nuo puogaļām) 2000 šauju par dienu Etn. III, 89. sukât (= nuo pakulām tīrīt) linus Dunika. Dazu das nomen actionis sukâšana (linu sukāšana Etn. III, 89) und das nomen acti sukãjums (par galviņas sukājumu BW. 4384, 8 var.);
2) prügeln
Ronneb., Salis, Wolm.: es tevi sukāšu LP. III, 99. sukā tam par muguru Memelshof. vīrs sukājis (sievu) un sacījis Etn. IV, 171. tuos sukā par abi gali I, 112;
3) tüchtig essen
Kav., Ronneb., Salis: kuo gaidīt, - sukā nuost! LP. IV, 6. tu jau sukā labi ilgi; vai nebiis par grūti? Saikava; saufen A. 1897, S. 481: bet tad sukāja krietni Aps. J. III, 27;
4) rasch gehen
U., Ronneb.;
5) sich energisch an etwas machen:
sukāt ar pļaušanu, ēšanu Memelshof. nu tik sukā iet LP. IV, 9 (ähnlich II, 19). sukā tūliņ art Kav. sukājam pūst, kuo tik var Janš. Bandavā II, 37. sukāsim nu vaļā (= sâksim)! Dunika;
6) intensiv bearbeiten
Nigr.: sukāt tē̦va tīrumiņus VL. Refl. -tiês,
1) sich kämmen
Spr.: saules meita sukājas sudrabiņa suseklīti BW. 33817. piektdien matus nesukāju...; piektdien Māŗa sukājās 34145; 2 einen Streit, Prozess führen Spr. Subst. sukâšanâs, mühseliges Fahren auf schlechtem Wege Seew. n. U. Vgl. li. šukúoti "kämmen".
Avots: ME III, 1117
1) bürsten
U., Bielenstein Holzb. 706, striegeln U., kämmen U., hecheln U., Bielenstein Holzb. 373, Ronneb., (Wolle) kämmeln Bielenstein Holzb. 373; reinigen Wessen; durcharbeiten Mag. IV, 2, 149: galvu manu sukājat! BW. 16908. sukājiet, pucējiet, vediet drīzi istabā! nesukātas... nevediet! 16896. svārkus sukāt A. XX, 372. puišiem jānuosukā (jānuotīra nuo puogaļām) 2000 šauju par dienu Etn. III, 89. sukât (= nuo pakulām tīrīt) linus Dunika. Dazu das nomen actionis sukâšana (linu sukāšana Etn. III, 89) und das nomen acti sukãjums (par galviņas sukājumu BW. 4384, 8 var.);
2) prügeln
Ronneb., Salis, Wolm.: es tevi sukāšu LP. III, 99. sukā tam par muguru Memelshof. vīrs sukājis (sievu) un sacījis Etn. IV, 171. tuos sukā par abi gali I, 112;
3) tüchtig essen
Kav., Ronneb., Salis: kuo gaidīt, - sukā nuost! LP. IV, 6. tu jau sukā labi ilgi; vai nebiis par grūti? Saikava; saufen A. 1897, S. 481: bet tad sukāja krietni Aps. J. III, 27;
4) rasch gehen
U., Ronneb.;
5) sich energisch an etwas machen:
sukāt ar pļaušanu, ēšanu Memelshof. nu tik sukā iet LP. IV, 9 (ähnlich II, 19). sukā tūliņ art Kav. sukājam pūst, kuo tik var Janš. Bandavā II, 37. sukāsim nu vaļā (= sâksim)! Dunika;
6) intensiv bearbeiten
Nigr.: sukāt tē̦va tīrumiņus VL. Refl. -tiês,
1) sich kämmen
Spr.: saules meita sukājas sudrabiņa suseklīti BW. 33817. piektdien matus nesukāju...; piektdien Māŗa sukājās 34145; 2 einen Streit, Prozess führen Spr. Subst. sukâšanâs, mühseliges Fahren auf schlechtem Wege Seew. n. U. Vgl. li. šukúoti "kämmen".
Avots: ME III, 1117
tiesāt
tìesât, -ãju,
1) richten; urteilen
U.: par kuo tu esi tiesājams? LP. VII, 151. kruoga parādus tiesāja Aps. III, 16. ne kungiem jātiesā BW. 6620;
2) essen, verzehren
Spr., Salis: tiesājuot maltĩti U. b. 104, 14. izve̦lku vīnuogas un tiesāju viņas zemē MWM. VIII, 791. Refl. -tiês, Händel, Prozesse bei Gericht haben U., prozessieren: Sprw, labāk guodīgi tiesāties nekâ nemierīgi dzīvuot Br. sak. v. 1270. braukš[u] uz Rīgu tiesāties BW. 2506. (ve̦damā) par pūriņu tiesājās ar ve̦ciem brūtgāniem 17130. - Subst. tìesâšana, das Richten; tìesâšanâs, das Prozessieren; tìesâtãjs, wer richtet, der Richter Spr.; tìesâtājiês Edwahlen, wer prozessiert.
Avots: ME IV, 214
1) richten; urteilen
U.: par kuo tu esi tiesājams? LP. VII, 151. kruoga parādus tiesāja Aps. III, 16. ne kungiem jātiesā BW. 6620;
2) essen, verzehren
Spr., Salis: tiesājuot maltĩti U. b. 104, 14. izve̦lku vīnuogas un tiesāju viņas zemē MWM. VIII, 791. Refl. -tiês, Händel, Prozesse bei Gericht haben U., prozessieren: Sprw, labāk guodīgi tiesāties nekâ nemierīgi dzīvuot Br. sak. v. 1270. braukš[u] uz Rīgu tiesāties BW. 2506. (ve̦damā) par pūriņu tiesājās ar ve̦ciem brūtgāniem 17130. - Subst. tìesâšana, das Richten; tìesâšanâs, das Prozessieren; tìesâtãjs, wer richtet, der Richter Spr.; tìesâtājiês Edwahlen, wer prozessiert.
Avots: ME IV, 214
tiesinieks
tiesiniẽks, tiesniẽks Ekau,
1) tiesinieks Br. 550, tiesnieks Fürecker, St., U., (mit iê 2 ) Rdnnen, der Richter:
tāpēc būs tie jūsu tiesnieki Glück Matth. 12, 27;
2) tìesinieks 2 Nötk., tiesnieks Wessen, (mit ìe ) Nötk., (mit ìe 2 ) Golg., einer, der das Gericht besucht, einer, der prozessiert:
tiesinieku sarunas Plüd. Rakstn. II, 329;
3) tiesnieks "jem.; dem auch ein Anteil
(tiesa) gebührt" Alswig. Vgl. li. tiesininkas "ein Rechtskundiger".
Avots: ME IV, 214
1) tiesinieks Br. 550, tiesnieks Fürecker, St., U., (mit iê 2 ) Rdnnen, der Richter:
tāpēc būs tie jūsu tiesnieki Glück Matth. 12, 27;
2) tìesinieks 2 Nötk., tiesnieks Wessen, (mit ìe ) Nötk., (mit ìe 2 ) Golg., einer, der das Gericht besucht, einer, der prozessiert:
tiesinieku sarunas Plüd. Rakstn. II, 329;
3) tiesnieks "jem.; dem auch ein Anteil
(tiesa) gebührt" Alswig. Vgl. li. tiesininkas "ein Rechtskundiger".
Avots: ME IV, 214
tribināt
tribinât, (jemand) beunruhigen, (fig.) rütteln, (mit jemand) prozessieren Gr.-Buschh.: tribini savu brāli, lai šis nenuolaitas kâ vecenis! Gr.-Buschh. tâ tribināja, ka lai dievs neduod ebenda.
Avots: ME IV, 233
Avots: ME IV, 233