Paplašinātā meklēšana

‡ arulis, eine Kartoffetart Ramkau: aruļi ir sarkani, apali; tiem tāda kâ suņa smaka ē̦duot.

Avots: EH I, 130

ãtrulis, sīvulīti, ātrulīti, kam tu mani bildināji BW. 15020.

Avots: ME I, 245

bē̦rulis: bē̦ruls Stender Gramm. 22.

Avots: EH I, 217

bẽ̦rulis, Spreubrot, sogenanntes langes Brot, mit Spreu (Kaff) gemischt U.

Avots: ME I, 292

cĩrulis: Demin. cīruliņš BW. piel. ² 2624, 1 var., cīruleņš BW. 2692, 8; cīrulītis mazputniņš BW. 2644, cī rul[i]s mani aizdziedāja 28740; meža (Sassm.) od. sila od. vēja c., die Baum-, Heidelerche (alauda arborea).

Avots: EH I, 276

cĩrulis, [cīrvulis Lng.], cīrvulis Manz., cĩrvels Dond., [gen. s. cīrvēa BW. 24133, 4 var. (aus Sassm.)], die Lerche: cīrulis dzied, ļivina, vīturuo. Sprw.: kur cīrulis mē̦sluo, tur cīrulis pļauj. ce̦kulains od. sūdu cīrulis, Haubenlerche, cīrulītis als Liebkosungswort: vīriņ, manu cīrulīti BW. 9397. [Li. dial. cyrulỹs vielleicht ein Kuronismus (neben echt li. vyturỹs od. vieversỹs; unklar is das Verhältnis zu finn. kirvi "Lerche". Im Übrigen wohl eine Lautnachahmung; vgl˙sloven. čiriti "zirpen", r. чири́кать "zwitschern, zirpen", bulg. чурулига "Haubenlerche".]

Avots: ME I, 391, 392

I curulis: ein Unkraut im Flachs und in der Gerste Seyershof: curuļi vien linu tīrumā: kad sēj linus tamī pašā tīrumā katrā gadā.

Avots: EH I, 280

I curulis, spergularia Karls.; [curuļi Trik., = kazuļi].

Avots: ME I, 397

[II curulis, der Knoten: diegs sameties curulī.]

Avots: ME I, 397

[čurulis Gramsden, = pelce: palaist čuruli; vgl. čurêt I.]

Avots: ME I, 423

‡ II čurulis,

1) = čurmulis 2 (?): dzija same̦tusies čurulī Lemsal;

2) die Morchel
Wolmarshof;

3) Plur. čuruļi Bērzgale "viruļuos salējušās uogles kalvja ceplī".

Avots: EH I, 297

dūrulis, der Stösser: divi dūruļi Biel. R. 214.

Avots: ME I, 529

dze̦drulis, der Strenge, Barsche, [Kaltblütige Wid.]: sīvulīti, dze̦drulīti, kam tu mani bildināji BW. 15021.

Avots: ME I, 539

dzē̦rulis, der Säufer Rainis Pūt vējiņ 36.

Avots: ME I, 548

dzirulis, ‡

3) ein Sehwächling, ein Kränklicher
Siuxt. n. BielU.

Avots: EH I, 360

dzirulis,

1) ein Säufer, Trunkenbold
Tals., Manz.: kas dzirulis ir, tuo nelaidi pa tavu ceļu iet Tob. 4. 15;

2) ein aufgetränktes Lamm
(Tals.). [Samiten. Erwahlen] od. Kalb U.

Avots: ME I, 555

[dzīrulis L., = dzirulis 1.]

Avots: ME I, 557

džirulis,

1) ein Säufer;

2) ein getränktes Lamm
Talsen. [Vgl. dzirulis.]

Avots: ME I, 564

ģirulis, ‡

3) ein Sanwächling, ein Kränklicher
Siuxt n. BielU.

Avots: EH I, 427

ģirulis,

1) ein Säufer; [

2) ein Kind, das nicht gesäugt, sondern getränkt wird
Wid. - Echtle. dzirulis].

Avots: ME I, 699

jàutrulis, ein Lustiger, ein lustiger Bruder, ein Springinsfeld Dr.

Avots: ME II, 104

karulis: ein Anhängsel Seyershof u. a.; karu, karu, karulīt Tdz. 37578.

Avots: EH I, 590

karulis (li. karuliai "Eiszapfen"), etwas, was hängt, das Gehänge: tupiķis tup, karulis karājas, tupiķis grib tuo karuli baudīt (Rätsel; s. karelis, karenis). ve̦lns iene̦s dārgu vilnaini dimanta bārkstīm, gaŗiem karuļiem LP. V, 296. šis vaiņadziņš ar vizuļiem, šis ze̦lta, šis zītara karuļiem Brig. vē̦tra skrabināja kailuo kuoku karuļus U. b. 110, 19. Bei Jauns. Baltā gr. I, 143 karulītes, eine kleine Schaukel. Zu kãrt.

Avots: ME II, 165

kãrulis, der Gierige: guoda kārulis, der Ehrgeizige B. Vēstn.

Avots: ME II, 202

‡ ķe̦rulis NB., jem. mit zottigem, wirrem Haar. Zu ķe̦ra.

Avots: EH I, 697

III kurmulis (der Maulwurf): auch Tdz. 37288; 45753, (mit ùr ² ) Bērzgale, Nautrēni, Pilda, Zvirgzdine.

Avots: EH I, 679

‡ ķurulis, ein gewisser Vogel: ķizu, ķizu ķuruļam (Var.: cīruļam, ķiveļam), purvā dzert nedabūsi; citi putni aku raka, tu staigāji zābakuots BW. 2605, 1 var.

Avots: EH I, 708

mirulis: "miruonis" AP.

Avots: EH I, 818

mirulis, der Sterbling Dr.

Avots: ME II, 635

‡ nirulis, der Wasservogel: starp niedrēm aizpe̦ld niruļu saime K. Kraujiņš.

Avots: EH II, 25

‡ ņurulis Frauenb., ein kleines Kind, das noch gesäugt wird.

Avots: EH II, 117

parulis: auch Zvirgzdine; paruļi, kleine Holzrollen, auf denen man schwere Gegenstände vorwärts schiebt Behnen n. FBR. XVI, 145; Holzscheite, die im Ofen quer unter andere Scheite gelegt werden, damit das Holz besser brennt Dricēni.

Avots: EH XIII, 168

[parulis Domopol, Warkt. "= pagale, als Unterlage für Balken"; parul˜lis N.-Peb. "eine kleine Holzrolle, auf der man schwere Gegenstände weiterrotlen kann"].

Avots: ME III, 92

I pe̦rulis "ein Schwätzer" Kursiten.

Avots: ME III, 202

II pe̦rulis "eine zum Brüten neigende Henne" (?): tā vista jau tāds pe̦rulis vien ir Wesselshof.

Avots: ME III, 202

pē̦rulis Bers. "ein Vorjähriger": šis sivē̦ns mums pē̦rulis. Zu pē̦r(n).

Avots: ME III, 210

pūrulis, ein Zerzauster, ein Struwelpeter: sukā, pūruli, glude̦nu gālu (=galvu)! BW. 24619.

Avots: ME III, 449

rulis: zu ersetzen durch rulis.

Avots: EH II, 383

rulis,

1) eine grössere Welle Peterskapelle und
O.-Bartau n. U., eine Welle, die sich über einer Sandbank bricht und umstürzt Janš.: lielākai bangai jeb rulim pretim nākuot laiva tapa... stāvus izcirsta gaisā Janš. Tie, kas uz ūdens 14. In Salis dafür rul˜lis;

2) ein rundes Holzstück
Tirsen; vgl. rullis.

Avots: ME III, 557

sē̦rulis (f. -le), der Traurige, Bekümmerte: sirsniņ mana, sē̦rulīte (Var.: grūtpūtīte, gauduliņa), kuo tik dikti sē̦ruojies? BW. 17725 var. es sē̦rul[i]s nācu teitan, nu eju dziedādams L. Bērziņš Ceļi un te̦ki 18.

Avots: ME III, 832

skrulis, die zylindrische Hülse auf dem beim Strickeflechten gebrauchten drehbaren Asthaken Bielenstein Holzb. 574 (mit Abbild. S. 573).

Avots: ME III, 898

‡ spur̃rulis Stenden, = ‡ spur̂ra.

Avots: EH II, 565

stirulis "ein Flatterhafter" Gr. - Sessau.

Avots: ME IV, 1074

tirulis, ‡

2) "wer ohne Grund Unruhe erregt"
Bartau.

Avots: EH II, 684

tirulis "ein Platterhafter" Gr.- Sessau.

Avots: ME IV, 197

tīrulis: pa mežiem un tīruļiem Stender Pas. un st. 1789, S. 226. tīrulī gavilēju BW. 145. par ... lauka tīrulīti 27196 var. Vgl. auch den ON. Tīruļi Plvv. I, 123, 127, 290.

Avots: EH II, 686

tīrulis, s. tīrelis; vgl. li. týruliai "grosser und tiefer Morast" bei Būga KZ. LI, 128, "Heide, Steppe" Lit. Mitt. I, 322.

Avots: ME IV, 204

I trulis, ein stumpfes Messer, ein solches Beil Wid.

Avots: ME IV, 245

II trulis Dahlen n. Etn. II, 49, die Wagonette. Aus engl. trolley dass.

Avots: ME IV, 245

III trulis RKr. VIII, 97, Brasche, Demin. trulītis RKr. VIII, 97; Natur. XXXVII, 200, kleiner Strandläufer (tringa minuta Leisl.). Wie verhätt sich dazn estn. mere-truľľ "ein Strandläufer" ?

Avots: ME IV, 245

urulis, einer, der undeutlich spricht Bers.

Avots: ME IV, 308

I virulis (li. virulỹs "kłąb, wytryskv wody" bei Būga Aist. Stud. 174),

1) ein Wirbel; der Strudel, Wasserwirbel
Wid.; die Stelle, wo Wasser aus der Erde hervorsprudelt Smilt. n. U.; das Schneegestöber Wid.: smilšu virudīši Seifert Chrest. III, 3, 145. viesulis bi rušas lapas virulī jauc Antons. vējš griezās ar sniega bāņiem virulī MWM. v. J. 1896, S. 461. caur pe̦lē̦kuo sniega viruli Aps. V, 29. uguns virulis virzās iesāņus A. Upītis J. 1. 2;

2) der Wirbel, das Gewimmel, Gewühl:
jautrības virulī Apsk. v. J. 1903, S. 657. nuo skatuoties cīņas virulī Zalktis I, 156. saklupa neatšķiramā virulī Veselis Daugava I, 428. dancis iesākās; viņa devās ar viņu virulī Deglavs. viņam galva . . . neizpruotams virulis JR. IV, 112. raibs duomu virulis jaucās pa viņa galvu Poruk MWM. v. J. 1896, S. 900. (rubeņu) viruļu varuļiem dziedātās dziesmas mutuļi Janš. Mežv. ļ. II, 468. pašā labā lielīšanās virulī Kaudz. Izjurieši 301;

3) ein Schwätzer
Wid., Schibbenhof; einer, der schnell spricht Zvirgzdine; wer unaufhörlich spricht Grünw.; einer, der schnell und unbedacht spricht und handelt Bers., Nötk.: viņš tāds virulis vien ir Bers. vārās kâ virulis AlksnisZundulis. ja tiem iegadās tādi viruļi priekšnieki A. XXI, 54;

4) "das Gekochte"
(?) Wessen. Zu virt I.

Avots: ME IV, 618

II virulis, ein Gewicht an der Tür (zum Schliessen der Tür) Bauske. Zu vērt "aufoder zutun"?

Avots: ME IV, 618

III virulis,

1) etwas Hartes (z. B. von zu stark gewärmter Käsemilch gesagt)
Meiran;

2) ein Klumpen geronnenen Harzes am Baum
Šķilbē̦ni;

3) geronnener, festgewordener Russ
Laud., Prl., Warkl.; ein formloses Stück geschmolzenen und hart gewordenen Metalles Marienhausen, Warkl.; unebenes (mit Ritzen) Eis (viruļi) Laud.; viruļi, Schlacke Wid., Bauske, Geistershof, Odsen, (virulis) Gilsen, Mērdzine; Körnchen (vor Hitze) geborstener Steine od. geronnenen Russes Sessw.: izkausē̦tu svinu ielejuot ūdenī vai nuolejuot zemē dabū viruli Marienhausen. kalēju viruļi... purvuos Austriņš M. Z. 28. izsvieda sakusušu metala viruli nuo pe̦lniem ārā Doku A. suodrēji ierēs savē̦lušies vienuos viruļuos Sessw.;

4) der Hammerschlag
St. (viruļi), Dond. und Oberl. n. U. Wohl zu virt I, s. Leskien Nom. 489.

Avots: ME IV, 618, 619

IV virulis "?": cīruli, viruli (Var.: vīruli), kad ņemsi sievu? BW. 2611, 3.

Avots: ME IV, 619

vīrulis,

1) das Männchen
(Kosename): vīru, manu vīrulīti (Var.: vīrelīti )! BW. 9397, 4 var.;

2) Beiname der Lerche im VL.:
cīruli, vīruli, kad ņemsi sievu? BW. 2611; 2612; 2613, 2. In der Bed. 2 zu vīrinât II?

Avots: ME IV, 642, 643

vurulis, einer, der viel und schnell spricht Golg.; vgl. urulis.

Avots: ME IV, 677

aptrult, stumpf werden; gew. kommt nur das Part. aptrulis "stumpf, abgestumpft" vor: mani ne̦rvi bija aptruluši Apsk. smadzenes pamazām bij aptrulušas Druva II, 284.

Avots: ME I, 131

atstir̃kšt, quarrend, plärrend antworten: "lai izduodas!"Virulis atstirkša Aps.

Avots: ME I, 198

bāruolas, bāruolaina maize Infl. n. U., s. bē̦rulis.

Avots: ME I, 275

bẽ̦rala, Spreubrot, rupja rudzu maize, kas tuop cepta nuo graudiem līdz ar visām pe̦lavām un zālēm Konv. ¹ ; cf. bẽ̦rulis und li. bė˜ralas "ungeworfeltes (also noch mit Spreu gemengtes) Getreide; Brotkorn; зерна, осыпавшiяся при уборкѣ хлѣба с поля." Wohl zu bẽrt.

Kļūdu labojums:
Konv. ¹ = Konv. ¹ 172

Avots: ME I, 290

bir̃dinât [C., Wolm., Salis, Dond., Selg. u. a., bir̂dinât ² Tr. (li. bìrdinti)], auch birdît, -u, -īju,

1) fact., streuen, schütten, fallen machen:
vējš birdina ziedus, rasu; sē̦klu zemē birdināt; asaras b., Tränen vergiessen, auch asaras kā pupas b. vāverei pieci pirksti, pieci ze̦lta gredzentiņi; le̦c priedē, le̦c eglē, ze̦lte vien birdināja BW. 2346. cīrulis birdina savus dziesmu trizuļus A. XX, 165;

2) fallen (von Schneeflocken, vom Regen in geringen Masse):
lietutiņš, sniegs sāk birdināt; so auch lietus, sniegs birdina. Refl. -tiês, fallen, fliessen: daža asara birdinājas iz acīm Liev. 167.

Avots: ME I, 297

[cilvulis Elger 497, = cĩrulis, die Lerche.]

Avots: ME I, 383

I čir̃kstinât,

1): ceļmaļā čirkstinājusi žagata Pas. IX, 77; 2): auch (mit ir̂ ² ) Katzd.: č. (mit ir̂) vijuoli Mar.; č. (mit ir̂) guovi Zvirgzdine, eine Kuh (hörbar) melken:
pirms pabaruo, tad... čirkstini! Pas. IX, 137. ‡ Refl. -tiês Siuxt, = čirkstinât 1: cīrulis čir̃kstinās.

Avots: EH I, 291

[cirkulis Elger 497, = cĩrulis, die Lerche.]

Avots: ME I, 386

čuore, auch čuoris,

1) der Dachfirst
[čùore ² Lis.]: cīrulis ceļas pār rijas jumta čuori A. XXI, 136;

2) nama č. od. čukurs, das Gewölbe über dem Herde, der Rauchfang:
mani uzkāra čuorī dūmuos LP. VI, 148;

3) = bruodenis: ve̦damuos miruoņus varējuši redzēt caur rijas čuori skatuoties Etn. IV, 174. bezdelīgas jau žvidzināja savuos pērklīšuos staļļa čuorē A. XXI, 417.

Avots: ME I, 427

čur̃kstinât,

1) zischen machen, mit Geräusch braten:
gaļu;

2) zwitschern:
cīrulis čurkstina Dünsberg. Refl. -tiês, zischen, mit Geräusch braten, schmoren: vistiņas pannā čurkstinājās Alm.

Avots: ME I, 423

dzirdulis, = rulis">dzirulis Dond., Tals. A. XIII, 81; [in Nigr. = dzerklis].

Avots: ME I, 553

ģirdulis Grünh., Dond., Tals., Katzd., = dzirdulis,rulis">dzirulis, ein Kind, das nicht gesäugt, sondern getränkt wird.

Avots: ME I, 699

ìedziêdât,

1) anfangen zu singen:
dziesmu dziedu, kāda bija, vai tā mana iedziedāta BW. 957. [dievvārdi jau iedziedāti Arrasch, man hat den Gottesdienst schon mit einem Lied begonnen.] ja cīrulis iedzied jaunā mēnesī, tad bagāts gads Etn. II, 96;

2) in den Schlaf singen, singend einwiegen:
vē̦tras iedziedāts zem baltās se̦gas MWM. VI, 490;

[3) im Singen einüben:
iedziedāta balss.] Refl. - tiês,

1) plötzlich, für eine kurze Zeit anfangen zu singen:
gailis iedziedājās LP. VII, 741. viņas viegli iedziedājās A. XX, 470;

[2) das Singen erlernen:
kuoris jau labi iedziedājies;

3) (auch ohne eigentlich zu singen) Liebe einflössen:
meita puisim iedziedājusies sirdī Bauske].

Avots: ME II, 14

jẽ̦rs [li. jė´ras], Demin. verächt. jē̦rulis BW. piel. ² 2388, das Lamm. stirnas jē̦rs, das Rehkalb Stari II, 487. Sprw.: jē̦ram jē̦rs, von einer gar zu jungen Mutter gesagt. kluss kâ jēriņš priekš cirpēja, mīlīgs kâ jē̦rs. sirds pukst un dauzās kâ jē̦ra aste. ak tu jē̦ra dvēsele! ach du Feigling! nuo mantības nedevu ne jē̦ra bē̦rnu, von dem Vermögen gab ich nicht einmal das Lamm eines Lammes, d. h. nichts Neik. [Als "heutiges Tier, Jährling" zu got. jēr, ahd. iār, aw. yār "Jahr", ksl. jara "Frühling", r. ярка "Schaflamm" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 446 f.; s. Būga KSn. 149.]

Avots: ME II, 114

‡ kũsẽlis: Orellen "kuokālis, rulis">urulis".

Avots: EH I, 684

ļirinât,

1) zwitschern,
liri liri singen: cīrulis dzied, ļirina Etn. II, 51;

[2) viel lachen
Dond.].

Avots: ME II, 541

mê̦sluôt [(li. mėšlúoti), mêšļuôt ² Wandsen], mêšluôt Tals.,

1) tr., intr., düngen:
laukus, zemi. kur cīrulis mē̦sluo, tur cīrulis pļauj;

2) Exkremente von sich geben:
ja līķa zirgs nuo sē̦tas izbraucuot mē̦sluo, tad tais mājās atkal kāds mirs BW. III, 3, 860. Subst. mê̦sluõjums, das Gedüngte, das Gedüngthaben, die Düngung; mê̦sluôšana, das Düngen; mê̦sluôtãjs, wer düngt.

Avots: ME II, 621

nùostir̃kšķêt: "Vīrulis" ME. 11, 860 zu verbessern in "Virulis".

Avots: EH II, 91

nùostir̃kšķêt, nùostir̃kšêt, auch nùostir̃kšt, einen klirrenden, plärrenden Schall, Laut von sich geben: ratis vien nuostirkš, kad de̦guns iebrauc luogā MWM. VIII, 542. dzelzis vien nuostirkšēja! BW. 16824, 4. sita pa galdu ar dūri, ka visa istabiņa nuostirkšķēja Degl. "vienu gadu esi te, uotru tur,"Vīrulis nuostirkša nuo pakaļas Aps.

Kļūdu labojums:
Vīrulis = Virulis

Avots: ME II, 859, 860

‡ *nùotrult, = nùotrulêt: sajūtas it kâ nuotrulušas A. Erss Daugava 1928, S. 547. nuotrulis nazis Bērzgale, Hasenp., Heidenfeld; nuotrulis "īss (un šķidrs) kļuvis, truls": zirgam aste nuotrulusi Grawendahl, Sessw. ar mazu, iesirmu un tādu kâ nuotrulušu bārdiņu Saul. Burtnieks 1936, S. 22.

Avots: EH II, 102

[pārstāja, das Aufhören: cīrulis dzied bez pārstājas Fest.]

Avots: ME III, 178

pìese̦gluôt, pìese̦dluôt, sattelnd (mit)anbinden, anknüpfen: kumeliņu se̦gluodams piese̦gluoju cīrulīti; tecēj[a] mans kumeliņš kâ cīrulis dziedādams BW. 29814.

Avots: ME III, 288

plederêt(iês), -ẽju(ôs),

1) (kraftlos)flattern (von Segeln
U.): aizšauts od. jauns putns plederē Lös., Laud., Fest. nuo pērkļa izve̦stie putniņi plederē Druw. n. RKr. XV1I, 74; "arī vista pa le̦du iedama plederē" Etn. IV, 165; cīrulis gaisā plederē vienā vietā turē̦damies; vuška "plederē" (geht unsicher) pa le̦du Sakstagala;

2) plederêt "vējā purināt Bilsteinsh. n. Etn. IV, 165. Nach Bezzenberger BB. XII, 241 wohl aus dem Deutschen (vgl. mhd. vlederen) entlehnt.

Avots: ME III, 333

plederêt(iês), -ẽju(ôs),

1) (kraftlos)flattern (von Segeln
U.): aizšauts od. jauns putns plederē Lös., Laud., Fest. nuo pērkļa izve̦stie putniņi plederē Druw. n. RKr. XV1I, 74; "arī vista pa le̦du iedama plederē" Etn. IV, 165; cīrulis gaisā plederē vienā vietā turē̦damies; vuška "plederē" (geht unsicher) pa le̦du Sakstagala;

2) plederêt "vējā purināt Bilsteinsh. n. Etn. IV, 165. Nach Bezzenberger BB. XII, 241 wohl aus dem Deutschen (vgl. mhd. vlederen) entlehnt.

Avots: ME III, 333

priêcîgs, freudig, fröhlich, froh: Sprw. priecīgs kâ putns. priecīgs kâ cīrulis pavasarī ķēniņš bijis priecīgs bez gala par manīguo puisi LP. III, 91. nuosvinēja priecīgas kāzas I V, 160.

Avots: ME III, 391

riņķuôt, auch riņķêt U., -ẽju, refl. riņķuôtiês, im Kreise laufen, sich drehen, Kreise umschreiben; zirkulieren: riņķu riņķiem zaķīt[i]s lēca,... tâ riņķuoja dēlu māte pa ciemiņu ciemiņiem BW. 23568, 6. dancuot ietu, riņķuot ietu 24057, 2. (tautu meita) riņķuodama nuoriņķuoja savu zīļu vaiņadziņu 6091. puiši jāšus... riņķuo apkārt pa sê̦tsvidu BW. III, 1, S. 14. čūska riņķuo Aus. I, 65. riņķuojuoša kustība Balss. cīrulis dzied riņķuodamies gaisā Heniņ. līkas te̦kas, kas... krusltkrustām riņķuojas Lapsa-Kūm. 29. asiņu riņķuošana Konv. ² 201, der Blutumlauf. asinis man stājas riņķuot Seifert Chrest. III, 2, 67. asinis vairs pareizi neriņķuo JR. IV, 189. viņuos riņkuojas... asinis Vēr. I, 1385. - riņķuôts (riņķê̦ts) kažuoks, ein ausgenähter Pelz, namentl. von estnischen u. russischen Pelzen gebraucht: bandenieki riņķuotiem kažuokiem BW. 14425, 3, Celm. šuodien jāja precenieki riņķē̦tiem kažuokiem BW. 14265. man bij znuoti Kurzemē riņķê̦tiem kažuokiem Ld. 7.592.

Avots: ME III, 529

rul˜lis,

1) (rulle Spr.), die Wäscherolle; das Rollholz der Mangel
(vgl. Bielenstein Holzb. 443 mit Abb.) od. eine mit Steinen gefüllte Lade, die auf einem Untergestell hin- und her- gezogen wird;

2) die Feldrolle, -walze
(s. Abbild. bei Bielenstein Holzb. 493);

3) rantainais rullis, die Dreschrolle
Bielenstein Holzb. 508 (vgl. die Abbild. ebenda);

4) ein abgesägtes Balkenende
Naukschen: es nuosēduos uz rullīša, lai atpūstuos. cits bij rulis, cits re̦zgalis VL.;

5) rulle Spr., eine Papierrolle; übertr. - das Verzeichnis (ein jedes Verzeichnis für öffentliche Zwecke)
U.: baznīcas rullis, das Kirchenbuch U. mācītājs ilgi lapuos baznīcas ruļļuos MWM. VIII, 241. akmeņcirtēju kārtības rullis Konv. ² 436. revīzijas ruļļi Konv. 52. ruļļu gramata, Wakkenbuch, Revisionsverzeichnis usw. U. -rullis U., rulle Spr., auch - die Landkarte;

6) jūŗas ruļļi Konv. ¹ 631, holothurioidea.
Nebst li. rùlis und estn. rul aus dem Deutschen.

Avots: ME III, 557

sils (li. šìlas "Haide, Haidekraut; Fichtenwald"),

1) sils Wolm., Deg., sila Burtn. n. U., Wid., Ld. 10921, ein loc. s. siluo BW. 30679, 2 var., der grosse Wald, Forst, namentl. Nadelholzwald
U.; Tannenwald Kl.: sili vien, purvi vien līdz maniem bāliņiem BW. 26519, 1 var. skanēj[a] mana dziedāšana par deviņi priežu sili 426. bijusi kāda sila, kuŗu apdzīvuojuši vilki Pas. I, 303 (aus Lems.) - augstais sils, Höhenkiefernwald Karls.; ze̦mais sils, Hochmooskiefernwald Karls. - siliņš, junger Kiefernwald Spr.;

2) sils Biel. n. U., sila Manz. Lettus, Biel. n. U., die Heide;
sils Kurl. n. U., Luttr., Deg., Dond. (auch: cūku sils), sila Wid., Plur. sili N.-Bartau, Dunika, Gramsden, Gold., Kandau ("viršu lauki"), Dond., siliņas Ruj. n. U., Heidekraut (erica vulgaris);

3) sonst in Pflanzennamen:
sils, calluna vulgaris Salisb., Hasenpot n. RKr. III, 69; siliņi Wid. od. Māŗās sils Mag. IV, 2, 54; RKr. II, 79; Konv. 2323, Feld-Thymian (thymus serpyllum L.); Māres siliņi auch - Gänserich (potentilla) Wagner n. U.; zemes siliņš Mag. IV, 2, 55; Konv. ² 3609, Augentrost (euphrasia officinalis L.) RKr. 11, 71;

4) in genitivischen Verbindungen: sila cīrulis, die Baumlerche
U.; sila baks "sviesta be̦ka" Sussei; sila zeme, sandiger Boden U.; Walkerde Wid.; silu mēnesis, der September U. Ganz unsichere Zusammensieiiungen bei UhIenbeck KZ. XL, 554, Pogodin PFB. XXXII, 125, Loewenthal AfslPh. XXXVII, 380. Vielleicht, wenn le. s-, li. š- hier aus ks- entsianden sind, zu gr. σχέλλω "trockne aus", περισχελής "sehr trocken" u. a. (bei Waide Vrgl. Wrtb. II, 597); in diesem Fall könnte man auch von einem sk̑- ausgehen.

Avots: ME III, 839

‡ *V skrule od. *skrulis "?": Nezinis ar visu laivu grima ar˙vien juo dziļāk skruļu viragā Dünsb. Krista gājiens II, 189.

Avots: EH II, 513

I spur̂gt ² Lin., spurgt U., Praes. spurgstu od. spurdzu, Praet. spurgu od. spurdzu,

1) prs. spur̂gstu ² Selg., Bauske, Arrasch, (mit ùr ² ) Lis., Gr.Buschhof oder spur̂dzu ² Dunika, (mit ur̂) Adleenen, (mit ur̃) Wandsen, Ruj., (mit ùr ² ) Warkl., prt. spur̂dzu ² Selg., Bauske, Arrasch, Dunika, (mit ur̃) Adleenen, (mit ur̃) Wandsen, Ruj., (mit ùr ² ) Lis., Gr.-Buschhof, Warkl., auch spurdzêt, -u, -ẽju, schwirren
U.; sich in der Luft drehend (u. dabei einen gewissen Laut von sich gebend) leuchten, glänzen (spur̃dzēt) Dunika: zīlīte spurdz, das Meischen läuft und schwirrt mit den Flügeln U. zīlīte spurdzēja pa zariem MWM. VI, 120. pār tevi zvirbulis spurdz IX, 855. spurdz cīrulis Apsk. v. J. 1903, S. 220. baluodīši spurdz ap viņa... galvu U. b. 85, 11. aiz ple̦ciem spārni spurdza ebenda. kalpuonītes... spurdza atpakal kruogā Seibolt. spurdzeklis spurgdams riņkī griežas Lasd. gane vērpj, ka spurdz vien JK. V,143; Pas. IV, 419 (aus Gramsden);

2) das Wasser aus dem Munde spritzen
U.; spritzen (intr.), prusten: ģīmi mazgādams viņš spur̂dza ² tik dikti, ka bē̦rni... atmuodās Janš. Dzimtene ² I, 80; pār uoļiem spuožas lāsas spurdz MWM. IX, 101. Refl. -tiês in pretī spurgties, widerstreben, widersprechen: par ezi... saucam katru, kas tūdaļ jau mīļuo pretī spurgties uotram Etn. III, 181. In der Bed. 2 wohl zu li. sparginù "duodu spraginė´ti" (bei Būga KSn. I, 106), mnd. sparken "Funken sprühen" u. a., vgl. Persson Beitr. 868 f. und Bezzenberger BB. XVII, 214. Hierher am Ende auch spurgties, wenn etwa von der Bed. "zappeln" auszugehen ist, vgl. auch spurga 3, spurdzinât(iês). Zu spurgt 1 vgl. spurdeklis, sowie die Bemerkung Waldes Vrgl. Wrtb. II, 673 (wo spurgt fürs falsche spargt einzusetzen ist).

Avots: ME III, 1031, 1032

sũduôt, düngen: cīrulis lauku nesūduo Seif. II, 175. sūduotā zemītē BW. 19586 var. dze̦lti mieži līdumā, vai sūduoti, nesūduoti 21I88 var.

Avots: ME III, 1130

tirelis C., tīrẽlis Trik., tìrêlis ² Sussei n. FBR. VII,130, (tīrelis) ein Morast Lvv. 11, 32 (aus Misshof), 61 (aus Gr.-Memelshof), 67 (Selb.), 70 (Warenbrock), 107 (Schwarden), 136 (Neuenb.), (mit ī) Kumbern, Lvv. II, 13 (aus Dsehrwenhof), 45 (Rutzau), 93 (Grikken), 144 (Schmarden), (tìrēlis ² ) 166 (aus Izvalts), (tīrulis) 105 (aus Turlau), (mit ĩ) 23 (aus Neuhausen); ein grosser und tiefer Morast U.; ein hochgelegener Morast Wid.; ein zum Heuschlag gereinigter Morast (oder Busch L., St.) Arrasch, C. (mit ĩ); "unbesätes Feld" (mit ĩ) Bauske: nāca tautu meita par lieluo tīrelīti (Var.: tīrumiņu) BW. 18488 var. Vgl. dazu den Sumpfnamen tīreļa purvs Lvv. II, 91 (aus Essern), 140 (aus Schlampen) od. tīreļpurvs 93 (aus Iw.), den Wiesennamen tīrules Lvv. II, 5 (aus Hasenpot) und die Gesindenamen tĩrelis Lvv. II, 143 (aus Stuhrhof), tīreļi 138 (aus Remten), 148 (aus Edwahlen), tīrēļi I, 17 (aus Līvu pag.), tīrelnieks II, 45 (aus Rutzau). Nebst tĩrs (s. dies) und li. týras "Brei", tyrai "Steppe, Heide, mit Gras überwachsener hlorast" Lit. Mitt. 1, 319 (vgl. auch Lit. Mitt. 1, 61 ¹¹ ) wohl zu slav. tina "Kot", aksl. timěno "lutum", ae. ƥínan "nass werden", ƥán "nass", an. ƥíđa "auftauen", ahd. deisk, kymr. tail "stercus, fimus", gr. τῖλος "flüssiger Stuhlgang", τῖφος "sumpfige Stelle" (s. Lidén IF. XIX, 357 und Arm. Stud. 109 f., Persson Beitr. 462 ff., Boisacq Dict. 970 f.), ai. tēma-ḥ "das Nasswerden" u. a. (s. Petersson Heterokl. 181 ff.).

Avots: ME IV, 203

tral˜lât Dunika, (mit àl ² ) Saikava, Selsau,. -ãju, tralluôt Spr., tral˜lêt Ruj., Wid., tralêt U., -ẽju, trallinât Wid., Dr., Adsel, Bers., N.-Peb., (mit al˜ ) Bauske, C., Dunika, Siuxt, (mit àl ² ) Bers., Kl., Prl., Sessw., tralinât U., trallît, lustig singen, trallieren U., trillern: kad es biju jauna meita, trallādama vien staigāju BW. 64. dzieduot un trallājuot vien Janš. Bandavā I, 304. viņa . . trallāja savas trallas Dzimtene V, 428. viņa mūžam mīl tralluot un trairuot 82. dziesmiņas trallināt BW. 9136 var. trallāt tralt jaunas nzeitas, kuo tās trallī, kuo netrallī? ne tās trallī manis paša..., trallināja īsa laika gribē̦damas BW. 1040. mazie putni trallina A. XXI, 644. trallināja cīrulis Vēr. II, 1070. nedziedāja. bet trallināja C. Nebst li. iralalàuti und estn. trallama "trällern" auf dem Refrain tralala beruhend.

Avots: ME IV, 220

trìekt (li. treñkti "dröhnend stossen"), -cu,

1) stossen, schlagen
Spr.; erschüttern U.; zerstossen, zerquetschen, zerschmettern U.: triec uotram pa galvu Warkl. triecuot naba zila palikuse RKr. VI, 501;

2) (weg)jagen, scheuchen
U.: gans triec luopus Drosth., Orellen, PS., Wolm., Vīt. triec vilku mežā! Nigr.;

3) beeilen, beschleunigen
Wid.;

4) säend (aufs Geratewohl) werfen:
trieca ... rudzus negŗāvē̦tā plē̦sumā Janš. Dzimtene ² 11, 16;

5) trinken:
nu triec iekšā (trink aus)! Golg.;

6) viel sprechen
U., plaudern, sich unterhalten Wessen: ar puišiem netrieciet! puišiem viltus valuodiņas BW. 10665, 4 var. trieksi kambarī savu gudruo triecamuo MWM. X, 418. kuo niekus trieci!

7) singen (gew. von Vogelstimmen):
lakstīgala triec Niedra Zemn. dēls 58. cīrulis triec Warkl. gani triec ebenda. Laimduota nedzirdēja, kuo putniņi trieca Kurbads;

8) kārtis tr., Karten spielen:
triekuši kārtis uz naudu LP. VII, 36. Refl. -tiês,

1) schlagen
(intr.), sich stossen, quetschen, zerschlagen U.: dažs zars triecas viņa sejā Jaun. mežk. 98. kaut saule drupās triektuos Vēr. II, 964. reizi viņuos tuomēr spuožais zibins trieksies Vēr. I, 1096. pēc paēšanas ātri nuovāc galdu, lai ... nesadauzītu kuo triecuoties RKr. XIX, 142 (aus N:-Bartau);

2) miteinander plaudern
U., disputieren Kawall n. U.: triekdamās un runādamās Janš. viņš triecās ar tuo, līdz tas savu zirģeli nuojūdza U. b. 104, 9. - Subst. trìekšana,

1) das Stossen, Schlagen; der Schlag
Spr.;

2) das Jagen, Scheuchen;

3) das Plaudern, Sprechen:
saimnieks ar citiem kungiem bija lielā triekšanā Etn. IV, 55;

4) das Singen;
trìekšanās,

1) das gegenseitige Stossen, Schlagen, das Sichschlagen;

2) das Plaudem; die Diskussion:
izceļas panāksniekiem ar vārtniekiem ... triekšanās RKr. XIX, 149 (aus N.-Bartau); trìekums, der Schlag, Stoss, die Erschütterung, die Beschädigung Wid.; trìecẽjs,

1) wer schlägt, stösst;

2) wer jagt, scheucht;

3) wer plaudert, spricht;

4) wer singt.
Nebst trlcêi trùoksnis n. a (vgl. auch trenkt und trinkt) zu li. trankùs "holperig", trinkis "Anstoss", trinkti "(behaartes) waschen", apr. acc. s. pertrincktan "verstockt", got. ƥreihan, ae. ƥringan, ahd. drangōn "drängen", lat. truncus (wenn mit un aus on ) "verstümmelt; Baumstamm ohne Aste", av. gen. pl. ϑraxtanąm (wenn mit ax aus ṇk) "der zusammengedrasngten", sowie vielleicht air. tréicim "weiche, verlasse" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 758 f., Trantmann Wrtb. 328 f., Reichelt KZ. XXXIX, 59 und 79 f.

Avots: ME IV, 243

I trilinât: auch Frauenb.; trilināja cīrulis Jauns. J. un v. 165. pa vējam trilināju Aizsils Sen. k., S. 137. (ar buka raģelĩti) gāju ... ar puišiem t. BW. 29481.

Avots: EH II, 695

trillinât Adsel, Bers., Fehteln, Kalz., trillern, trällern, lustig singen Wid., Bers., Blumenhof, Holmhof, Kurmene, Mar., Nötk., N.-Peb., Romershof, Prl., Sermus, (mit il˜l ) Amboten, Dunika (nur vom Trillern der Lerche gesagt), Gramsden, Irmelau (vom Trillern der Lerche), Kalleten, Laidsen, Mitau, Neuhausen, Pilten (vom Trillern der Lerche), Renzen, Ringen, Rönnen, Schwitten, Sessau, (trilinât) Lennew., MSil., (trilinât) U.; auf dem Bockshorn spielen (trilinât) U., Bielenstein Holzb. 724; (in der Schenke) trinken und singen Sessw.: cīrulis trillina (trilina MSil.) Dunika, Irmelau, Pilten, Prl. u. a. lakstīgalas trillina Holmhof. gani laukuos trillina Mar., Prl., Sermus u. a. es trillināju ve̦cuo meldiju Römershof. tē̦vs ar māti dūdināja..., es pats skaisti trilināju BW. 185871, 1. cits trilināja, cits dūduoja LapsaKūm. 150. lakstīgala kuošu dziesmu trilināja BW. 12056, 2. putniņš sāk trilināt MWM. v. J. 1896, S. 387.

Avots: ME IV, 236

II trizulis "?": cīrulis birdina savus dziesmu trizuļus A. XX, 165. meitas uzvilka dziesmas, kuŗu trizuļi ... pārspēja ... cīruļus Veselis Trīs laimes. saules sīkajuos trizuļuos A. XXI, 259. pa viļņu trizulīšiem Plūd. sudraba trizulīši Plūd. II, 3, 204.

Avots: ME IV, 239

‡ trule Diet., = trulis II.

Avots: EH II, 698

uzaũrêt Iw. n. FBR. VI, 51, uzaũŗuôt.

1) ausrufen, aufschreien:
"nu man būs labas pacēlības...!" priecīgi uzauŗuoja Andrulis Janš. Dzimtene V, 168;

2) rufend, schreiend aufwecken:
sievietem izduodas tuos uzauŗuot nuo miega Janš. Mežv. ļ. I, 290;

3) rufend, schreiend erreichen
(perfektiv): uotru mežā uzaurēt. Refl. -tiês, (vom Schlaf) aufstehen: kuo nu tu šuodien tik agri esi uzaurējies? Wolmarshof.

Avots: ME IV, 315

vītaruôt,

1) vîtaruôt Heidenfeld, vĩtaruôt Frauenb., vîtar,ât ² Stenden, vītarât U., -ãju, vīterêt Schwanb., (mit ĩ ) Dond. (> vĩte̦rt), Grünwald, MSil., Serbigal, -ẽju, vīter,tôt V.,(mit ĩ ) C.,mit î ) Sessw., vĩteruôt Grünwald, vī-tur,uôt Rutzau, vīturuôt U., singen (von Vögeln); summen, zwitschern
Hasenpot n. U. (nach U. "scheint in Livl. unbekannt"): cīrulis... vīteruo Etn. II, 51. pār... druvu vīterēja cīruļi A.XX, 249. pa dārzu strazdi vīteruo Jaunības dzeja 53. kâ strazdiņš vīterē BW. 28507, 1. lakstīgala vīterēja 30614, 6 var. putni... vīteruo savu rīta dziesmu Brīvzemnieks Mūsu taut. pas. I,34. šuorīt putni tâ vītaruo, ka ne aizklausīties vien nevar Frauenb. vìterē kâ bezdelīga Aiviekste. putniņi priecīgi... vītaruodami Janš. rupji dzied tautu meita...;... mūs[u] māsiņas kâ bitītes vīturuo BW. 896,1;

2) vīterêt Meiran, vīter,uôt ebenda "mīļi runāt, čivināt"; vĩtarât, vĩtarêt, vĩterêt oder vĩturuôt Nötk. undeutlich (wie ein kleines Kind) sprechenu: Ievai mēle bija atraisījusies, un nu tā vīteruoja vienā vīteruošanā RA. viņas sirsnīgā valuodiņa atkal sāka vīteruot A.XVII, 295. līksmi saiminieki kâ bitītes vīturuoja... viesiņus mīlē̦dami BWp. 791, 2;

3) "? ": vējš vīteruo man gar ausīm Stari I,82. Wohl zu li. vyturỹs "Lerche".

Avots: ME IV, 646

I zibinât (li. žìbinti "mit einer Fackel u. a. leuchten"),

1) leuchten lassen, blitzen
L., U., BW. 33704: kas uguni zibināja? BW. 10033, 1 var. zibinādami ar elektrisku kabatas late̦rnu Veselis Netic. Toma mīl. 125. savas griezīgās acis zibināja Kaudz. Izjurieši 119. dusmu starus zibina Zeif. III, 2, 151. kuo tu tur zibini (entzündest [streichend] Zündhölzchen)? Lubn. zibins zibināja BW. 16691, C., Ruj., Salis, Trik., Wolm. visu vakaru pamalē zibināja Nötk. sāka... zibināt ar˙vienu stiprāk A. XX, 252, pē̦rkuonis sācis zibināt krustim RKr. VIII, 2. acis zibināt zibināja Austr. kal. v. J. 1893, S. 32; flimmern: druvas zibināja, kad vējiņš saules vizmu uz viņum trīsināja MWM. VIII, 484;

2) sehr schnell bewegen,

a) einen Finger (warnend oder drohend):
Andrievs zibina man ar pirkstu Eldgasts Vižņi 50 (ähnlich in Ruj.);

b) die Flügel:
cīrulis gaisā spārnus zibina Sessw.;

c) die Füsse:
bē̦rns zibina kājas Lubn. kuo nu tur ziblni (läufst zwecklos hin und her) nuo klēts uz istabu? Bauske. Refl. -tiês, flimmern: saule pa vēja kustinātām ābeļlapām zibinās istabā uz grīdas Domas I, 225; "= žibināties". nezibinies man priekšā! Dond. n. RKr. XVII, 65.

Avots: ME IV, 716, 717

žūbe, = žube I: zīle, žūbe raušus cepa BW. 2520, 3 var. līdz cīrulis rauga te̦k, tamē̦r žūbe izdzē̦ruse 2635 var.

Avots: ME IV, 835

zvir̃bulis, zvir̃buls Ruj., Demin. verächtl. zvirbulē̦ns BW. 7274, 1 var., der Haussperling, Hausdieb, Felddieb, Gerstendieb (passer domesticus L.) RKr. VIII, 90 (unbek. in A. - Laitzen, Golg., Mahlup, Schwanb., Sessw.): Sprw. balts zvirbulis re̦ti atruodams JK. II, 97; Br. sak. v. 1555. zvirbulis gudrāks par bezdelīgu Frauenb. kuo zvirbulis pa gadu, tuo zirgs uz reizi JK. II, 167. sīkie zvirbuļi BW. 27515. zvirbul[i]s līda paspārnē 12648. paspārnēs, kur zvirbulē̦ni tvērās MWM. VIII, 96. - kārkla zvirbulis Konv. ² 2319, eine Art Sperling, der etwas dicker ist, als die gewöhnlichen Sperlinge Siuxt; lauku zv. Konv ^2. 2319, der Feldsperling (passer montanus L. Natur. XXXVII, 64; fringilla montana); mājas (māju Natur. XVII, 65) zv. Konv. ² 2319, der Haussperling (passer domesticus L.); meža zv., ein kleiner, grauer Vogel mit gelbem Streifen um den Hals und auf der Brust Sassm.; niedŗu zv., der Rohrsperling Sassm.: niedru zvirbulis uzturas upes niedrās un kārkluos; sūdu (sūņu) zv.; die Goldammer (emberiza citrinella). Zu li. žvìrblis "Sperling". Le. zvirbulis für zvirblis vielleicht nach cīrulis, svāpulis u. a., wenn nicht mit dem Suffix, das z. B. auch in poln. wro`bel (gen. wro`bla) "Sperling" vorliegt. Vielleicht kontaminiert aus einem mit virb- (zu r. воробей "Sperling" usw.) und einem mit z- resp. li. ž- (vgl. le. zvĩgurs, zvipuris, žīgurs) anlautenden Wort.

Avots: ME IV, 776, 777