Paplašinātā meklēšana

lapsâda, das Fuchsfell: es tev pirkšu lapsādas kažuoku.

Avots: ME II, 422

lũsâda, das Luchsfell: lūsādiņas kažuociņš BW. 14790.

Avots: ME II, 520

‡ sãda Rutzau "= ciemats". Aus li. sodà?

Avots: EH XVI, 469

šķḕ̦rsâda, das Diaphragma: šķē̦ps... trāpījis šķē̦rsādā jeb dārziņā zem sirds Antrop. III, 22.

Avots: ME IV, 35

vìrsâda, die Oberhaut V.; die Epidermis A. v. J. 1899, S. 149; das Oberleder (im Gegensatz zum Futter des Schuhwerks).

Avots: ME IV, 611

bagâtĩba li. bagotybė), der Reichtum: maize mana bagātība. pūķis pienes visādas mantas un bagātības.

Avots: ME I, 249

drāksna, die Schramme Lös., Adsel: virsādai nuo skrāpsnas drāksna palikusi Etn. III, 162. [Zu draska (s. dies).]

Avots: ME I, 494

drasêt, -ēju, drasât, -āju, drasuôt,

1) jodeln, fröhlich sein
[auch drasâties Nauditen]: dziedât, drasēt. šķē̦pus mest Aus. I, 3. dze̦rdams alu, drasādams es dabūju līgaviņu BW. 589. ballēs drasēt Rīg. Av.;

[2) wichtig tun, hochmütig sein
(in dieser Bedeutung auch refl. -tiês) Wid. Aus dem Germanischen? vgl. etwa schwed. dial. drassa "faul sein, sich herumtreiben".]

Avots: ME I, 490

gaļa: Demin. gaļīte Pas. XI, 364 (aus Lixna), vetächtl. gaļele Frauenb.; (Plur.) visādas gaļas (verschiedene Fleischgerichte) pietaisītas ēst Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 79. - aukstā g. auch Salis, Seyershof; bēru g., ein Gericht aus frischem Schweinefleisch; das am Täge des Schlachtens gegessen wird; luopu g., Rindfleisch Salis; saldā oder (Sonnaxt) saldanā g. "?": saldā g. pie de̦sām ir tivu AP. saldā g. ir tādām īksām kā`rtiņām AP. saldā g. ir apzarņuos; tādi salde̦ni liesumiņi. saldā g. ir trupana, garda Ramkau; saltā g., Sülze aus dem Schweinskopf AP.; sē̦tas g. auch AP., Ramkau, Siuxt; sētiņas g. auch Sessw.; smalkā g., Sülze aus feingehacktem Kalbsfleisch AP., Salis; kauna g., ein Schimpfrrame Heniņ.

Avots: EH I, 381, 382

II gauša, ‡

2) Unsinn, leeres Geschwätz:
sarunā visādas gaušas Vīt. (ähnlich P. W. Šis ar mani tiesāties? 22).

Avots: EH I, 388

gràuzdêt [Wolm., PS., Arrasch, Jürg., Schujen u. a.], -u, - ẽju,

1) rösten:
kafiju, ciguoriņus, kaņepes. Jē̦kaba dienā vajaguot dzert nuo visādas labības grauzdē̦tu kafiju, tad labība izduoduot daudz graudu Etn. IV, 91. čūskas āda jāgraudzē uz uguns un bē̦rns viņas dūmuos jākvēpina BW. I, 185;

2) brenne:
alkšņi, kuŗus... saskalda un grauzdē. uogles grauzdē arī nuo rudzu salmiem Konv. ² 379;

3) [graũzdêt Bl.], brennend härten:
sē̦rdzelzi vis+pār apdedzina jeb grauzdē Konv. ² 682. pa vēja grauzdē̦tuo klinti A. XX, 770. [Zu gruzdinât "rösten", li. griaũsti praet. (griauzdžiaũ) "пряжить, подсушивать (на огнѣ)", grūdinti "härten"; s. Leskien Abl. 297].

Kļūdu labojums:
-u, -ēju = -ēju
rösten: = 1) rösten
pirmajai nozīmei jāpiešķir fraze no Konv. ² 682 (die Phrase aus Konv. ² 682 gehört zur Bed. 1)

Avots: ME I, 640

griva: g. ir ķieģeļu gabali, ve̦ci māli, smiltis un grante, visādas sadrupušas roidas kuopā Seyershof.

Avots: EH I, 406

grûda ² [Nigr.],

1) ein ZusammenStoss von Menschen
U.;

2) beiseite gelegte, untaugliche Sachen, alter Kram:
saimniekam vāgūzī ir visāda grūda Trik., "draza" Adleen.

Avots: ME I, 667

gruza: visādas gruzas (gen. s.) pieber Kaltenbr.

Avots: EH I, 411

gudre,

2): darīt kuo ar gudrēm (schlau, listig)
Saikava, pret tuo viņam ir visādas gudres (= izgudres) un izmaņa PV.

Avots: EH I, 416

ìeplaisât, freqn., intr., zerplatzen, Risse bekommen: uogles griezās gre̦dze̦nā, vietvietām ieplaisādama MWM. VIII, 597.

Avots: ME II, 51

il˜gt: mit ìl N.-Wohlfahrt,

1): jis nevarēs tik ilgi i. (vorhalten, am Leben bleiben),
juo jam ir diluonis Bērzgale;

2): man tīri siekalas te̦k un vē̦de̦rs ilgst; ja ... visādas ē̦damas lietas kuopā ieraugu Pēt. Av. II, 134; ‡

3) "verlängern"
(in einem handschriftl. Vokabular).

Avots: EH I, 430

izduôt (li. išdúoti, [slav. izdati]), tr.,

1) aus dem Innern eines Raumes hervorgeben, herausgeben, abgeben:
lien iekšā un izduod mums, kuo vien tur atruodi Etn. I, 25. pūru (luopus) izdeva tē̦vs ar māti BW. III, 1, 21, 29;

2) ausgeben, hervorgeben, wachsel lassen, von sich geben:
dievs sacīja, lai zeme izduod zaļumu un zāli I Mos. 1, 11. zemīte neizduod ne uzturam A. XI, 178. lai augļi izduotu sē̦klas Konv. ² 620. Sprw.: piena ķērne izduod sviestu. mūsu trīs viesi ne˙kādu liecību nevar izduot Dīcm.;

3) ausgeben, verteilen:
brāļi galvu nuogrozīja, dārgu naudu izde̦vuši BW. 24351. kārtis izduot od. izdalīt. vē̦stules izduod pastkantuorī, avīzes ekspedīcijā;

4) aus -, herusgeben:
avīzes, laikrakstus, grāmatas;

5) gegen eine Bezahlung abgeben, verkaufen:
izduod uz renti, verarrendieren: izde̦vusi (Var.: pārde̦vuse) me̦lnu jē̦ru, nuopirkuse svilpenīti BW. 29319, 1. kam izdevi tē̦vu zemi? 3822. izdevu māsiņu par pieci mārki 16658, 1. brāļi māsu izde̦vuši par ābuolu vācelīti 15524. izde̦vuši māsiņu, nuopirkuši tautu meitu;

6) augeben (auch ohne Bezahlung - zur Zeit, wo der Brautkauf nicht mehr Sitte war), verheiraten:
māte meitu izduodama, dzied ruociņas plātīdama BW. 18362. izduodamu meitu bija laba daļa A. XIII, 849. Oft mit dem Zusatz pie vīra: tuo izdeva pie vīra BW. III, 1, 45. Refl. - tiês,

1) sehr viel geben, aber ohne Erfolg, sich gebend, abgebend erschöpfen:
izdevāmies guovīm gan miltus, gan ābuoliņu, bet kâ vājas, tâ vājas. Izdevāmies slimniekam vis+visādas zāles, bet labuma nav ne˙kāda. nabadziņi izde̦vušies (haben verkauft) visu labību, bet naudas nepietika, kuo guovi nuopirkt;

2) gedeihen:
labība, sēnes, lini šuogad labi izde̦vušies; ebenso von lebenden Wesen: aitas, bites, kustuoņi viņam labi izduodas;

3) wohl ablaufen, glücklich geraten, glücken, gelingen:
lai daru, kuo darīdams, man viss izduodas. kad pirmo reizi izduodas, viss izduodas. Sprw.: izduodas kâ leitim vaidēšana. tas tam neizdevās kâ labi ar zveju izdevās? Oft mit abhäng. Inf.: beidzuot man izdevās viņu pierunāt;

4) geraten:
negantam meitiešam maize izduoduoties par skābu Etn. II, 61. pašam nākuši brīnumi, kur tāda (stabule) izde̦vusies LP. IV, 222. dē̦ls izdevies tē̦vā, der Sohn isn nach dem Vater geraten RKr. VIII, 42;

5) sich für etw. ausgeben:
viņš izdevās par muižturi.

Kļūdu labojums:
augļi = augi

Avots: ME I, 730, 731

izmaksa, die Bezahlung, Auszahlung, Zahlung, Ablohnung, der Kostenaufwand: cik man tur tās izmaksas? Kaudz. M. nauda strādnieku algu izmaksām Purap. citādi ieme̦sli algas agrākai izmaksai nee̦suot atzīstami Etn. III, 156. man visādas izmaksas, tīri galva reibst Alm.

Avots: ME I, 768

izrìebt: vor "wegschaffen" ME. I, 792 einzuschalten: durch Besprechen (Zauberei). ‡ Refl. -tiês, eine Zeitlang (zaubernd) besprechen: visādas rìebējas izriebās, bet neattikās Jürg. gan jau devu jaunā mēnesī i. (zuobu sāpes), bet nelīdzēja Zaravič.

Avots: EH I, 477

‡ izvamplâtiês ² Dunika, zur Genüge klatschen, schwatzen ("ar platu muti visādas te̦nkas sarunāt"): vai neesi vēl izvamplājusēs?

Avots: EH I, 493

jûkste ^2: čala, smiekli un j. ... neaprimst Janš. Līgava I, 211. tūlin visādas jūkstes ("?") prātā Mežv. ļ. II, 231.

Avots: EH I, 569

ķecele, ein schmutziges Geschirr: neturi namā visādas ķeceles pa kājām Dond. Zu ķece I.

Avots: ME II, 359

ķelsis,

1) der Schund, Jux:
pie linsē̦klām ir klāt visādas nezāles, ir tikai tāds ķelsis Tirs. ;

[2) ķèlsis ² Bers. "ein Mischmasch von verschiedenen Speisen oder Stoffen"].

Avots: ME II, 363

krâma ² , der Unfall, die Krankheit: dažreiz uznāk luopiem visāda krāma Ahs.

Avots: ME II, 266

kumurs, kumuris,

1) der Haufe, der Knäuel:
pret pirmuo neatduras jauna dvēsele kâ skrejuošs kuģis ar grūdienu pret paslē̦ptu koraļu kumuru Asp. meži rūzca, meži šņāca, bites gāja kumuriem. viņu krampis sarāva kumurī Mar. ezis gul kumurā od. sakumuruojies Aps., Bers., Sessw. me̦lna zvanupīte, baltus kumurus (Wasserblasen) ne̦sādama Egl.;

2) mākuoņu kumurs od. kumurs allein, ein kleines Wölkchen
Lasd., Sessw., Gstrh.: pār viņiem (siliem) balti kumuri gāja tālēs un nāca atpakaļ Egl. tumšs kumurs... aizgāja Egl. [Zu kumt I.]

Avots: ME II, 313

lūza: auch (mit û ) Kaltenbr., Oknist: visādas lūzas (gen. s.) ira Kaltenbr.; dichtes Gesträuch, Dickicht (mit û ) Auleja.

Avots: EH I, 765

mâcît, -cu, -cĩju (li. mokyti), tr., lehren,

a) mit dem Dat. der Person und dem Akk. der Sache: [bē̦rniem negantības mācīt U.] māci dziesmas, bāleliņ, jaunākām māsiņām! BWp. 19. māte man darbu māca BW. 6684;

b) mit dem Akk. der Person und dem Dat. oder Lok. der Sache: māci mani, māmuliņ, visādā darbiņā BW. 6671, visādam darbiņam! 6676. kas mācīja bārenīti glītajam darbiņam (Var.: glītajā darbiņa) 4716. mācāt mani pātaruos! 16, 3;

c) mit dem Akk. od. Dat. der Person und einem abhäng. Infinitiv od. einem Satz mit ka od. lai: viņš māca manu ruoku kaŗuot Psalm 18, 35. māte māca bē̦rnu od. bē̦rnam lasīt, od. māte māca bē̦rnu grāmatā, die Mutter lehrt das Kind lesen.
Kristus mūs od. mums māca, ka mums būs savus tuvākus mīlēt od. lai savus tuvākus mīlējam. Sprw.: nemāci tu mani! kad tē̦vs, māte nav mācījuši, lai māca pasaule od. kuo nu mācīt? lai māca pasaule! mâcāms od. mâcības priekšme̦ts, das Lehrfach, der Lehrgegenstand. Refl. -tiês, lernen: juo vairāk mācās, juo vairāk zin. mācies, kamē̦r dzīvuo! mācies, tad tu varēsi. Mit dem Akk. oder Lok. der Sache: jaunais brālis mācījās ve̦cā brāļa amatiņu (Var.: amatā) BW. 3416, 1. bē̦rni mācās grāmatu od. grāmatā. baušļus nuo galvas macīties, die Gebote auswendig lernen. Mit abhäng. Infinitiv oder einem Satze mit ka: kad ūdens nāk mutē, tad jāmācās peldēt. mēs mācāmies nuo tam, ka mums nebūs citiem bedri rakt. Subst. mâcîšana, das Lehren; mâcîšanâs, das Lernen. [mâcĩjums U., das Gelehrte; das Gelernte.]

Avots: ME II, 576

mâkņa ² Naud., mâkne ^2, Afterweisheit, Zauberkunst, Kenntnis: viņa, rau, māk visādas māknes A. VIII, 1, 353. ve̦cās māknes MWM. VI, 410.

Avots: ME II, 579

mèļas ^2, böses Gerede, Gerücht: par viņu visādas mēļas dzird Mar. n. RKr. XV, 126. Zu mèļuôt.

Avots: ME II, 615

mest (li. mèsti, [slav. mesti "werfen"]), me̦tu, metu, tr.,

1) werfen, mit Angabe der Richtung, eigentlich und bildlich:
akmeni upē, laipu pār grāvi, tīklus jūr,ā mest, nuoziedznieku cietumā mest. Sprw.: met, met ve̦lnam ar kaulu pierē, kad ve̦lns tev tik neme̦t ar akmeni! mest cilpu kaklā, diegā. acis mest, die Augen, den Blick auf etw. werfen: ej, mārša, iekšā, met acis griestuos! Ltd. 1451. uz kājām acis meta 1075. spēru kāju istabā, metu acis dibinā BW. 27233. dažs uz mani acis meta 9448. [acis pie zemes mest U., die Augen niederschlagen]. duomas, ē̦nu mest uz kuo, Verdacht, Schatten auf etw. werfen: nebij ne+viena cilvē̦ka, uz kur,u varētu mest zādzības duomas Kaudz. M. [vainu mest uz citu U., die Schuld einem andern zuschieben]. zemē mest, auf den Boden werfen: naudu; fig., hinter sich als etwas Minderwertiges werfen: puika arī nebija zemē me̦tams, der Bursche war nicht von Pappe, war nicht zu verachten LP. VI, 388. pie malas mest, bei Seite werfen: met pie malas savu tērzēšanu! Kaudz. M. [acīs mest U., vorwerfen.] jaunuo pāri pār kanceli mest, ein Brautpaar von der Kanzel werfen, proklamieren; pār galvu mest od. laist, in die Winde werfen, nicht beachten: viņš tē̦va labuos paduomus me̦t od. laiž pār galvu. viņš me̦t uodziņu uz kārā zuoba MWM. XI, 276;

2) werfen, ohne Angabe der Richtung:
[zirgu apkārt mest., das Pferd tummeln]. mest ar acīm, ar ruoku, mit den Augen, mit der Hand ein Zeichen geben, winken: gudrie me̦t muļķītim ar acīm. Sprw.: putniņus neķersi ar ruoku me̦dzams. ādu, spalvas, zuobus mest, den Balg, die Federn, Haare, Zähne wechseln: čūska me̦t ādu, putni spalvas. Sprw.: suns me̦t spalvu, zuobus neme̦t od. bet ne dabu. vilks me̦t spalvu, bet ne tikumu. zirgs zuobus me̦t, bet amatu neatlaiž, jung gewohnt, alt getan. naudu mest, Geld zusammenschiessen, spenden (bei Festlichkeiten): panāksnieces meta jaunam pārim kāzu naudu, kuo dzīvi iesākt BW. III, 1, 11. kas meta rubli, dabūja kre̦klu RKr. XI, 79. Oft mit Weglassung des Objekts: šai sē̦tā bija panāksniekiem jāme̦t BW. III, 1, 28. Gaben, namentlich die Brautgaben geben, verteilen: Laima me̦tuot savas dāvanas Etn. II, 35. brūtei me̦t cimdus, zeķes, galdautus, villaines BW. 16019. vispārīga kāzu ieraša vēl bija tâ sauktā ziedu mešana. brūte meta pie katra ciema cimdu pāri, katrā upītē naudu, pie kāzu māju vārtiem cimdus BW. III, 1, 59. kauliņus mest, Würfel werfen; dieva me̦sts od. laists e̦ze̦rs, ein natürlicher See; mieru, mierā mest, aufhören etwas zu tun, sich befriedigen, beruhigen, Ruhe, Frieden finden: lai me̦tuot mieru malšanai LP. VI, 76. strādnieki meta tīrumā darbam (darbā Alm., nuo darba Etn. III, 124) mieru Aps. met darbu mierā! met prātu ar mieru! tröste, beruhige dich! Etn. II, 30. sveši ļaudis, sveša zeme, kur bij man mieru mest? BW. 31910. kuo tu vienmē̦r dievu meti? wozu führst du immer den Namen Gottes im Munde? Nerft. kad es dievu me̦tu, tad tak var ticēt ib.;

3) hauen, schlagen, ursprünglich wohl nur von einer Wurfwaffe, jetzt allgemein:
izcēlis zuobiņu un metis šim pa kaklu LP. V, 46. kāda nuo saimnieka guovīm meta Celmenes guovij ar ragiem MWM. XI, 263. met par lūpu, stich! (beim Kartenspiel scherzend) Etn. II, 32; [krusa me̦t, es hagelt Manz. Lettus];

4) zu Boden werfen, besiegen im Ringkampf:
tas meta visus puišus, kas tik vien ar viņu cīkstuojās Lautb.;

5) eins trinken:
met trīsreiz, lai vē̦dērs nesāp!

6) werfend etwas erzeugen, hervorbringen:
mutuļus, viļņus mest, Blasen, Wellen werfen, dzirksteles, uguni mest, Funken sprühen, miglu mest, Nebel erzeugen, zibeņus mest, Blitze werfen, blitzen; rūsu me̦t, es wetterleuchtet: gaļa katlā vārās mutuļus me̦zdama Purap. māk rudzītis vilni mest BW. 28112, 2. kālab mani brūni svārki vilni meta pakaļā? 10013. juodi kaujas, dzirksteles me̦t (Rätsel). lai tas (kre̦kls) man guni meta, svešu zemi staigājuot BW. 7372. avuotiņi ik vakarus miglu meta 12467. zibeņus meta allaž biežāk MWM. X, 242. kādēļ mans vainadziņš rūsi (= rūsu) meta galviņā? BW. 6094. salst, ka cirvīšus me̦t, es friert, dass die Wände krachen. cilpu od. cilpas mest, einen Haken werfen, machen; līkumu, auch riņķi mest, eine Krümmung bilden, einen Umweg machen: me̦t cilpas kâ zaķis. me̦tu lielu līkumiņu BW. 20796, 3. kūkumu, kumpumu mest, einen Katzenbuckel machen: kaķītis, kūkumus (kumpumus) me̦zdams, drīzi skrien sunītim pakaļ LP. IV, 85. kūleņus mest, Purzelbaume schlagen. cirta aunam ar kāju, ka tas nuogāja, kūleņus me̦zdams, dažus suoļus nuost Kaudz. M. knipjus mest, Schnippchen schlagen; krustu mest, auch refl. mesties, ein Kreuz schlagen, sich bekreuzen. Sprw.: muļķis nezina, ar kur,u ruoku krustu mest; garu, siltumu mest, Wasser auf die glühenden Ofensteine werfend begiessen, um Dampf, Hitze zu erzeugen Etn. II, 30. kad jel dievs siltumu (St.), siltu laiku (U.) me̦stu, wenn doch Gott warmes Wetter gäbe. asi mest, einen Faden messen L.; kaudzi mest, auch kaudzē mest mit einem Obj. z. B. sienu, salmus,

a) einen Haufen werfen, machen:
me̦tam siena kaudzi od. me̦tam sienu kaudzē;

b) übervoll werden:
tev spuolīte (puriņš) kaudzi me̦t BW. 6977; 15054, 2. liesmas mest, flammen Bers., Lub., Smilt.: pumpurus m., Knospen gewinnen, stuobru m., einen Stengel treiben, zarus m., sprossen St. acis mest od. mest allein, die Maschen beim Stricken aufwerfen: dziedādama cimdus metu, dziedādama nuoadīju BW. 76. kad puiši redzēja, tad metu, adīju 7157. aude̦klu m. od. mest allein, das Grundgewebe auf den Webstuhl bringen, die Weberkette aufziehen: es mācē̦tu plānu vērpt, gar,u mest audekliņu BW. 28325. māte meta, māte auda 7324. Sprw.: pats me̦t, pat auž, selbst fragt er, selbst antwortet er; tīklus mest, Netze stricken Aps.; sienas mest, Garn an der Wand aufscheren St.;

7) krümmen:
jau pūriņš vāku meta BW. 7732;

8) sich begeben, gehen, schieben:
Uozuoliņš me̦t vai ik+naktis pie Almas klētiņā MWM. VIII, 329. Refl. mestiês

1) sich werfen, stürzen:
tad viņš,... kunga priekšā pie zemes (= zemē) me̦zdamies, tuo pielūdza I Mos. 24, 52. metuos pate kaņepēs BW. 14491. spuoks metās pa durvīm ārā JK. V, 47. zivis me̦tas, die Fische erheben sich über die Oberfläche des Wassers. viņš metās man ap kaklu. ve̦lns meties virsū LP. VII, 951. suns ar zuobiem me̦tas tam klāt. maizīti mīcīju, ceļuos metuos Ltd. 1489. e̦smu meties pats air,uos LP. VI, 167. meties nu, kundziņ, deviņuos līkumuos! A. XX, 725. puiši metās krūtīs (beim Ringen) Lib. viņš man metās palīgā. ķēniņš meties kājās (kājuop), sich auf die Beine machen: briedis ātri me̦tas kājās St. meties nu uz aci od. gulēt, lege dich sofort schlafen! Grünh. meties nu drīz augšā, stehe nun bald auf! Kaudz. M. nemeties tūlīt uz derēšanu! Neik. [zâle cauri me̦tas St., die Arzenei schlägt durch, wirkt]. uz vienu ruoku mesties, sich zusammentum, sich verbinden: vēji metās ar putekļiem uz vienu ruoku Pantenius. starpā, pulkā, runā mesties, sich dazwischenwerfen: sieva, kur,a visu laiku bija rīstījusues, metās starpā A. XXI, 757. "lauj jel bē̦rnam izrunāt", māte metās pulkā Alm. tam saimnieks metās runā MWM. VII, 416. [dzirkstele me̦tas U., der Funke fängt Feuer];

2) sich niederlassen:
[citur mesties U., sich anderswohin begeben; jaunā dzīvē mesties U., sich an neuer Stelle niederlassen.] kūkuodama dze̦guzīte metās kuoku galiņā BW. 17484. lai bitītes neme̦tas manā matu galiņā 30330. kâ putniem, tâ ir cilvē̦kiem ne visur patīk mesties Spr.;

3) sich auf etwas werfen, auf etw. fallen, sich einfinden, zum Vorschein kommen, auftreten, entstehen:
viņam jau bārda sāk mesties. migla, rasa, krusa me̦tas. Sprw.: kur augsta sē̦ta, tur sniegs me̦tas. pumpuri me̦tas, die Knospen setzen an. lapas kuokiem jau me̦tas. zirņi pākstīs sāk mesties; [par tiesnesi mesties U., sich zum Richter aufwerfen; stiebruos mesties, zu schossen anfangen St.; tūkums me̦tas St., eine Geschwulst entsteht; (von Insekten, Würmern, vom Ungeziefer u. a.): kāpuostiem (uz kāpuostiem 52) kustuoņi me̦tuoties (jā Mār,as dienas vakarā uguni dedzinuot) Etn. II, 76. tārpi me̦tas ābuoluos; (von Krankheiten) befallen, zum Vorschein kommen: kašķis, tulznas, asins vaina, visādas slimības me̦tas LP. VI, 143; Etn. II, 119; III, 11. kur pilīte pil, tur pūtīte me̦tas Tr. IV, 608; (von Affekten) anwandeln, befallen: man tīri bailes, kauns, slikta dūša me̦tas; (von der Zeit) anbrechen, einbrechen, eintreten: vakars, nakts, krē̦sla, tumsa, diena, siltāks laiks me̦tas; in Verbindung mit einem Prädikativum sinkt mesties zu einem Hilfsverb (tapt, werden) herab: [par bezkauņu mesties St., ganz unverschämt werden.] man me̦tas bail, mir wird bange. jau sāk mesties auksts, silts, karsts, gaišs, tumšs. [paklausīgam mesties U., gehorsam werden]. sirds me̦tas auksta kâ le̦dus gabals Neik. viņam me̦tas nelabi ap dūšu od. ap sirdi. [nu jau (ar vāju) me̦tas labāki, es wird jetzt schon besser (mit dem Kranken) U.] viņa me̦tas bāla LP. VII, 40. kāpēc Grietiņa sarkana me̦tas? BW. 20180. kājas sāka mesties gurde̦nas Vēr. I, 1037. viņš jau me̦tas sirms. dienas me̦tas gaišākas, bet manas acis tumšākas. [mežs zaļš me̦tas U.] rudzi, zāle zaļi me̦tas. man zils gar acīm me̦tas. ai Andriņ, ai Andriņ, kâ man tevis žē̦l me̦tas, wie tust du mir leid! BW. 20107, 2. Ähnlich: meties mierā! beruhige dich, sei ruhig! meties, manu kumeliņ, pupu ziedu raibumā, werde, mein Rösslein, bunt wie die Bohnenblüten!

4) einander etwas zum Austauschen in die Mütze werfen, namentlich
nažiem mesties, Messer austauschen, ohne vorher sie gesehen zu haben Lind., AP.: mainītāji, kad bij nuorunājuši uz kuo mesties vai pīpēm, vai nažiem, nuoņēma ce̦pures un iemeta tur nuorunātuo lietu Kaw. šķiltavām mesties Spr.;

5) sich anschliessen, verkehren, umgehen, sich mit jem. ins Einvernehmen setzen einig werden, entgegenkommen:
rijeniek, bāleliņ, mesimies vienis prātis! BW. 31598. [pie citiem mesties, andern beistimmen L.]. meties biedru (Instr.) ar manim, werde mein Freund! 14820. Jetzt gew. mit prädikativem Nom.: ne ar mans draugs metās BW. 25000, 1. nāburgi ar Puriņiem vis labprāt neme̦tas U., sie lässt sich mit den Leuten garnicht ein (vornehm tuend).] tik tā nu ne˙maz nemetās, sie kam ihm (dem Bewerber) garnicht entgegen MWM. XI, 267;

6) sich werfen, krümmen:
kuoks, durvis, dēlis, [galds U.] me̦tas;

7) hapern, anstossen, nicht glatt von statten gehen:
[še me̦tas St., hier stösst es an]. tais [i], tautieti, dēļu tiltu, lai kājiņa neme̦tas! BW. 1082, 4. [te ritenis me̦tas U., hier hapert es.] bet tuo vien jūs pieraugāt, ka jums kur neme̦tas! Kaudz. M. lasuot metās un metās kâ ce̦lmuos Saul. uzlēcis tam (zirgam) mugurā, ka ne metin nemeties JK. III, 6. viņam ne krūmuos, ne žagaruos neme̦tas, er kommt allenthalben glatt durch;

8) scheffeln:
rudzi neme̦tas, der Roggen scheffelt nicht Büttner Mag. IV, 128. graudi bagātīgi me̦tas Konv. ¹ 245. [Nebst mẽ̦tât, pamats zu apr. pomests "unterworfen", metis "Wurf"; vgl. Berneker Wrtb. II, 41, Stokes Wrtb. 200, Trautmann Wrtb. 183 f.]

Avots: ME II, 603, 604, 605, 606

nùočumalât, [(Beern od. Bohnen) von Stielen od. Hülsen reinigen Bers.] Refl. - tiês,

[1) sich abschälen
Gr. - Buschhof, A. - Schwanb., Festen, fehsen, Praulen, Lub., Bers.]: nuočumalājās visa virsāda A. XV, 149. [rieksti jau sāk nuočumalāties Erlaa, Jürg. pupas vāruot nuočumalājas Peb., Lös., Sessw., Serben, Sermus;

2) "lagen, ungeschickt und resultatlos sich abmühen"
Naud.]

Avots: ME II, 771

[II paisuotne, = padauze: neklausies uz šās paisuotnes! viņa pati iet pa gaisu un sarunā visādas gaušas Vīt.]

Avots: ME III, 35

I paļa, gew. Plur. paļas,

1) der Tadel, die Schmähung:
lai paliņas nedabūju BW. 22519. es tā puiša nepaļāju; tik vien manas paļas bija: vē̦de̦rs šķūņa lieluma 20160. pasaulei man sirdī tikai paļas Austriņš. [par tuo jau iet paļas Nötk.];

2) eine tadelnswerte Eigenschaft, der Mangel, das Gebrechen, Malheur:
trešajam tāda paļa: pliena zeme, rāva pļavas BW. 15166, 6. puiši zina meitu paļas, savu vis nezināja 6587. akmenī visas paļas, ne manā krustdē̦lā 1728. bē̦rns jau visādas paļas izcietis, t. i. pārcietis visādas bē̦rnu slimības Tirs.;

[3) "pļāpa" Kalleten, Kruhten;

4) "wer andere schmäht"
Behnen, Kalleten.] Zu pelt.

Avots: ME III, 64

pamâcĩba, die Belehrung, Ermahnung, Anweisung: bē̦rniem jāduod visāda. laba pamāczba Ahs. dabūja pamācību, lai visus dukātus nẽkad nemainuot līdz LP. VII, 98.

Avots: ME III, 68

pañčiņš, der Pfannkuchen Dond., Sassm. pañčka lauch Serbigal, Ronneb., Mitau, pànčka ² Fest., Kl., paņčka], Demin. pañčķiņa.

1) die Pfütze
Gr.-Sess., Stockm:, Bers., Laud., Druw. n. RKr. XVII, 71: pančka - ūdens peļķe, kas nuo ūdens sakrājusies Etn. I, 105. kam tai mūsu pagalmā liela pulka ūdens pančku? BW. 16256. sviežu vāli pančķiņā 13710;

2) ["kas pañčkājas" Sessaul;

3) der Unsinn, Jux:
pašas visādas pančkas izduoma Janš. [Aus pancka nach pančât (vgl. Petersson Etym. Misz. 36)?]

Avots: ME III, 76

pasaulis (unter pasaũle): auch Atašiene, Pilda, Skaista, Warkl.,

1): iet pasauļa pavē̦rtuos Pas. XII, 441 (aus Atašiene). nuogāja da tam pasàuļam ² (starb)
Auleja. ni˙kā iz (= uz) balta pasauļa nezina ebenda. kur es taidu pasauli (so weit) kājām nuoiešu! ebenda;

2): tagad jau visāda pasàuļa2 (gen. s.) ir Auleja, Kaltenbr.

Avots: EH XIII, 170

II pìegrìezt, zuwenden: Sausnuoru tē̦vs bij acis piegriezis kļavām Blaum. Pie skala uguns 120. atraut uotram un piegriezt sev visāda labuma LP. VII, 681. arī tevi es piegriezīšu tai augstai ticībai Puriņš Nauda 71. piegriezt vērību, die Aufmerksamkeit zuwenden, schenken. Refl. -tiês, sich zuwenden: sāka laime viņam piegriezties A, XX, 345.

Avots: ME III, 252

pìelasît,

1) zu-, hinzusammeln;

2) vollsammeln, zur Genüge sammeln:
nuogājām uodziņās. kas pa˙priekšu pielasīja? BW. 33625, 14. Refl. -tiês, zur Genüge für sich sammeln: pa pasauli skraidīdams pielasījies visādas smakas Pas, II, 133 aus Rositten.

Avots: ME III, 265

pļampas Wid., pļàmpas ² Mar. n. RKr. XV, 132, das Geklatsch, der Leumund, üble Nachrede: par viņu iet visādas pļampas apkārt.

Avots: ME III, 365

‡ puzakas, der Kram, die Siebensachen: sazalasa tautu meita visas savas puzaciņas. tu jau pate labi zini: ne ganuos tevi veda Tdz. 44680. kādas ve̦ctē̦va mantas un šādas tādas p. Austriņš Raksti VII, 41. nuo visiem kaktiem un pagultēm līda visādas p., saiņi, ve̦cas kratas 371.

Avots: EH II, 340

raibin, zur Verstärkung von ràibs: raibin raibus drēbju gabalus Konv. ² 1390. zē̦ns ir kļuvis klajumā, kur visādas puķes raibin raibas augušas LP. VI. 500.

Avots: ME III, 468

ràibs (li. raĩbas "graubunt", von Vögeln), Adv. ràibi, bunt, fleckig, schekkig: Sprw. raibs kâ dzenis. cilvē̦ka mrtžs tik raibs kâ dzenis (kâ dzeņa vē̦de̦rs Kaudz. M. 157) od.: dzenis raibs, vēl juo raibāka cilve̦ka dzīve Celmiņ. cilvē̦ka mūžs ir raibs kā pupu zieds Kaudz. M. 113. mūsu dzīvība raibāka nekâ puķu ziedi, unser Leben ist bunter (bewegter) als Blumenblüten Sissegal n. U. pazīstams kâ raibs suns. pārkrāsuoja guovis gan par sarkanām, gan par raibu raibām LP. VII, 1161. aud, māmiņa, trejas raibas (bunte Tücher oder Röcke), tev trejādas meitas bija: pirmajai diži raibu (gross gemustert),...vidējai sīki raibu (fein gemustert)... I BW. 7411. raiba mute od. raibs ģīmis, raiba seja, ein Gesicht mit Sommersprossen U.: kam raiba mute, tas lai pavasarā tuo mazgājuot varžu kurcēkļuos Etn. II, 83. kas izgrūž bezdelīgu perēkļus, dabu raibu gīmi II, 79. - raibas acis, bunte Augen (eig.: bunt vor den Augen; von einem Berauschten gesagt): tev acis ir raibas, du bist berauscht U. Gliemulis pacēla apskurbušās, kâ saka, raibās acis R. Sk. II, 145. pacien[āj]uot tik viens uotru, kamē̦r visiem acis e̦suot raibas Druva II, 787. raibs me̦tas priekš acīm, es wird bunt, es flimmert vor den Augen Stari II, 155. raibajā būt, berauscht, betrunken sein: kad bijām jau labi raibajā, tēriņus kruodziniekam samaksādami laidāmies mājā Latv. - Subst. ràibums,

1) das Buntsein:
ziedi, ziedi, kumeliņ, pupu ziedu raibumā! BW.15954. tā (laimes māte) vēlēja manu mūžu dzeņa spalvas raibumiņu (Var.: raibumā; so bunt, wie das Gefieder des Spechtes) 5030;

2) das Buntwerk; ein bunter Fleck; das Muster, Stickmuster:
me̦lna guovtiņa, balti raibumi Rkr. VII, 1212. es adīju raibus cimdus, bērziņā lūkuojuot: cik lapiņu bērziņā, tik raibumu cimdiņā BW. 7239. bij manā pūriņā trijtrijādi raibumiņi: sīļa nagi, vanadziņa, teterīša snābulīši 25191, 1. - vasaras od. teteŗa raibumi, Sommersprossen: kam teteŗa raibumi, tas lai pavasarā... mazgājuot varžu kurcekļuos Etn. II, 83;

3) der Schwindel od. Rausch ("weil es in des Trunkenen Gemtit bunt stehet")
Für. I. - Nebst reibs II zu li. raĩbti "flimmern (von den Augen)". ribėti "mirgėti", klr. ribyj "bunt", ir. riabach "gesprenkelt", schwed. ripa "Schncehuhn", s. Būga KSn. I. 21, FalkTorp 928, Walde Vrgl. Wrtb. II, 346.

Avots: ME III, 468, 469

re̦ga,

1) das Gesicht, Angesicht:
augstskuola tē̦luojās priekš tava gara re̦gas MWM. VII, 572. nuo re̦gas, von Angesicht Biel. n. U.: jūs Saladinu nepazīstat vēl nuo re̦gas? Rainis. stalta figūra nuo re̦gas U. b. 126, 59;

2) gew. der Plur. re̦gas, das Gesehene, die Erlebnisse
Fest.; Erzählungen, Geschichten: viņš ir visādas re̦gas pieredzējis Fest. viens uotram nu izstāsta savas re̦gas LP. IV, 29. steidz tē̦vam iestāstīt garas re̦gas V, 359. neatminējusies ne ve̦cas re̦gas V, 207. sāks šī arī par savu vīru re̦gas stāstīt VII, 917. viņa... netic, ka Vadžum kaut kāds nelabums piemistu, kauču... Līze stāstīja desmitkārt re̦gas A. v. J. 1893, S. 228. viņš... dzirdēja... krusttē̦va brīnuma re̦gas Latv. ļaužu re̦gas Kav. zu redzêt.

Avots: ME III, 504

rida,

1) rida Ramkau, Plur. ridas U., Līn., Dond., Wandsen, Stenden, Naud., Nigr., auch ridi U., allerlei Gerät, Kram:
ridas vadāt, seinen Kram (beim Umziehen) überführen U. braukā nu atkal savas ridas vadādams Neik. te nu ir sakrauta visāda rida pa kājām Ramkau. uz bēniņģi saliktas visādas ridas Nigr. ņem savas ridas nuost, lai citi tiek garām! Dond. ve̦zumi stipri purēja, un dažādas ridas klabēja un grabēja Janš. Dzimtene ² I, 506. meklēsim pa ridām, - nezin, kur šuoreiz ciema kukuli nuoglabājis LP. V, 120. kur vien kādas ridas atradās VII, 287. kuo nu stāvi pa ridām! was stehst du im Wege, was störst du! Dond. ratiņu tu vari nest uz klēti, tas tik pa[r] ridam ir istabā ebenda;

2) ridas, Unannehmlichkeiten, Scherereien
Katzd.;

3) das Getue, die Arbeit, Mühe:
liela rida, mazs iznākums Stelp. kas tuo ridu var uzņemties! Lis. Nach Persson Beitr. 856 (vgl. auch Prellwitz Wrtb.2 156) zu raids 1, got. raidjan "anordnen", mhd. reiten "bereiten, ordnen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II 348 f.); doch fragt es sich, ob nicht rida auf dem Verbum ridāt beruht, und dies könntc aus˙liv. ridd "reihen, ordnen, aufriumen" (vgl. estn. ridama "reihen", rida "Reihe" und dazu Thomsen Beröringer 129) entlehnt sein.

Avots: ME III, 522

sagrãbas Nigr., Dunika, Fest., sagrābslas, sagrābstas Grünh., Ahs., Wid., sagrābšļi U., Überbleibsel von Heu, Stroh, Getreide, Zusammengeharktes U.: rudzu, miežu sagrābstas Ahs. salmu sagrābstas, Rechstroh. kad labību vadājuot grābj drusku vē̦lāk, kad gabals nuove̦sts, tad sagrābtuo labību sauc par sagrābstām Grünh. lauks rudzu viss jau bija ieve̦sts - pat sagrābu klēpis nebija vairs palicis Janš. Dzimtene ² II, 14. (grāvī) same̦t visādas sagrābstas un saslaukas I, 229. māte visas sagrābstas aizveda Pēterīšam Vit. 74.

Avots: ME II, 628

sakãrstît, tr., freqn., (hin und wieder) hängen, aufhängen, zusammenhängen (auf eine grössere Anzahl von Objekten bezogen) Spr.: pie sienām visādas izruotājumu skrandas sakārstītas Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 26. Refl. -tiês, (mit jem.) anbinden Spr.

Avots: ME II, 648

salamžuôt,

1) "sasist" Serbigal (scherzweise; mit am), Grundsahl: viņu vajaga krietni salamžuot Seibolt;

2) "(istabu, drēbes, apavus) savazāt, sabradāt" Nötk., Ronneb., N. -Schwanb.;

3) "liederlich fertignähen od. anfertigen"
MSil. Welonen, Baltinov;

4) = salamžât Jürg.;

5) "(unpassende Kletder) anziehen":
s. visādas drēbes sev mugurā N. -Peb.

Avots: ME II, 666

saslaukas,

1) saslaũkas Ahs., saslànkas ² Mar. n. RKr. XV, 134, auch der Sing. saslauka Kav., das Zusammengefegte, der Kehricht Wid., saslaukas me̦t mēslienā Ahs. (grāvī) same̦t visādas sagrābstas un saslaukas Janš. Dzimtene ² I, 229. avuotu viņi sagāna, gāzdami tur iekšā ve̦se̦liem ve̦zumiem saslauku Vēr. II, 670. laukums ar saslauku čupām A. XX, 45. bez smilts saslaukām Mazvērsītis Luopkuopība III, 37. - saslaukas - zusammengefegtes, mit Schutt vermischtes Getreide Fest.: viņš man iedeva tīrās saslaukas;

2) der Pöbel
Adam.

Avots: ME III, 736

sater̂kšķêt, sater̃kšķêt Jürg., Schibbenhof, sater̃kšêt Wolmarshof, "наплетать" Dr.; zusammenschwatzen, -faseln, -lügen Bers., Adsel, Aahof, Lös., Schwanb., Druw., Lub., Ronneb., Sessw., Hochrosen, Roop, Walk: kuo tâ visu vakaru varējāt saterkš(ķ)êt? Nötk.; saterkšķēt visādas muļķības.

Avots: ME III, 762

sêdêt (li. sėdė´ti, slav. sěděti), sêdu (Kl., Prl.) od. sêžu, sêdẽju, bei Glück Hebr. 12, 2 auch ein Refl. -tiês, intr., sitzen: sēd uz dūres un uz īkšķi atspiedies Etn. II, 44. tas sēž, ka nevar ne pakustēt, tik˙pat kâ žīds uz pe̦lnu kuli IV, 121. sēd uz savas naudas kâ ve̦lns uz dvēseles (von einem Geizigen) Blaum. viņš sēd kâ mē̦ms Kaudz. M. 32. sēdēja kâ uz adatām PS. sēdi kâ māls, kâ sūdu čupa! Br. 569. Sprw.: paliks sē̦duot kâ pe̦ka birzī. juo meita ilgāk sēd (je länger ein Mādchen unverheiratet bleibt), juo Laima vietu taisa. daža laba mātes meita paliek sē̦duot bāliņuos BW. 11700 var. - sē̦damā (sēžamā) vieta od. sēdamais, das Gesäss, der Hintere: mežkungs uzklājis piecpadsmit uz sē̦damā (hat fünfzehnmal geschlagen) Upīte Medn. Iaiki 56. dabūjuši . . . pērienu, katrs divdesmit pieci uz sē̦damās vietas 213. - Subst. sêdêšana, das Sitzen; sêdẽjums, das einmalige, vollendete Sitzen, Gesessenhaben: maza, maza meitenīte mātei ruoku nuosēdēja; duod, dieviņ, lielai augt, maksās ruokas sēdējumu! BW. 1925. sê̦dê̦tãjs,

a) wer sitzt, der Sitzende:
krē̦sls pie-kūst, sē̦dē̦tājs ne (Rätsel) Ahs. nu dabūji baltmutīti līgaviņu, istabā sē̦dē̦tāju BW. 21247, 1;

b) ein einquartierter Soldat
Spr., L., U. Nebst suodrēji zu ai. sádaḥ, gr. έ'δος, , lat. sēdēs, air. suide "Sitz", ai. sādayatt "setzt", lat. sedēre, got. sitan "sitzen", got. satjan, slav. saditi "setzen", apr. sīdons "sitzend", saddinna "stellt", sosto "Bank", ap. hadiš- "Wohnsitz" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. lI, 483 ff.

Avots: ME III, 823, 824

skuõla,

1) die Schule:
skuolā iet, eine Schule besuchen. skuolas bē̦rns, ein Schüler U.: vai Jancis nav jau skuolas bē̦rns? Dond. skuolas kungs, ein Schulmeister U. augsta skuola, hohe Schule, Universität U.; pagasta skuola, die Gemeindeschule; draudzes skuola, die Parochialschule;

2) das Wissen, die Fertigkeit,
Kunst; Plur. skuolas, Künste, im schlimmern Sinne, besonders magische U.; Ränke, Listen U.: Sprw. skuola maksā naudu. vajaga tik skuolu zināt JK. tur ne˙kādu skuolu nevajaga, da bedarf's keiner Künste U. nu saimniekam skuola ruokā LP. VI, 52. tik lielu bē̦rnu pavākt nav ne˙kāda skuola Janš. Paipala 14. viņš pruot visādas skuolas ("zinātnības"). Zaravič. apraksti bez gudrībām un skuolām, kuo savā dzīvē būsi redzējis! Boriss God. 14. sāka lūgt, lai tas savu skuolu atme̦tuot Etn. II, 170;

3) der Lehrer
Ruj.: mūsu skuola slims; skuola vēl nav atnucis. Nebst estn. kōľ aus mnd. schole.

Avots: ME III, 909

I slaikule, die Schlanke: mūsu starpā ir visādas . . ., gan pilnīgas, gan slaikules Janš. Dzimtene IV, 231. brīnums, ka es, tāda slaikule, tev patīku Bandavā II, 126.

Avots: ME III, 913

spuocĩba, das Spuken: tur nuotiek visādas spuocības un činkstējumi LP. VII, 261.

Avots: ME III, 1034

takšķîtiês,

1) = tašķīties, traipīties Ekau, Grüwv., Kalz., Meiran, Salgaln, Schwanb., Selsau;

2) "?": ūdens lāses pāri kūsādarnas takšķījās (fielen in Tropfen spritzend und mit Geräusch ?)
ugunī MWM. v. J. 1896, S. 560. Vgl. li. taškýti "werfen, dass es spritzt".

Avots: ME IV, 126

tãrmasât Līn., -ãju, tr., intr., schwatzen, faseln: vaļinieces . . . var staigāt pa sē̦tām tãrmasādamas, ka... Janš. Bandavā I, III. kuo tu... tādas tārmasas man tārmasā? II, 111. kuo jūs, muļķi, te tarmasājat par cilvē̦ka gaļu? Mežv. ļ. 1, 341. Refl. -tiês, lange, bis zum Überdruss schwatzen (mit ãr) N.-Bartau.

Avots: ME IV, 149

tìrgus, -us, Demin. tìrdziņš,

1) der Markt; der Jahrmarkt
U.: nuoturejuši ik gada tirgu LP. VII, 364. gada tirgus, der Jahrmarkt Brasche. augļu, galas, malkas, zivju tirgus, der Obst-, Fleisch-, Holz-, Fischmarkt. sakņu tirgū pārduod visādas dārza saknes Ahs. Miķeļa dienas tirgus pat˙laban šķīrās laukā (war eben zu Ende) Kaudz. M. 30. pie . . . Prātnieka stāvējuši kâ tirgus, pilns pagalms (d. h. ein grosser Menschenanlauf) 6;

2) Lärm, Spektakel
L., U., Dond. u. a.: kas še par tirgu? was für einen Lärm gibt's hier? U.;

3) der Marktpreis
L., U.: tirgus ceļas, krīt, der Marktpreis steigt, fällt L., U. augstāku tirgu dabūt, einen höheren Preis bekommen MSil. Dan eben mit ur li. tur̃gus "Markt" und urslav *tъrgъ "Markt(preis)"; vgl. dazu Būga Aist. Stud. 172, wo der illyrische Stadtname Tergeste (nach G. Meyer IF. I, 323) u. a. verglichen wird. Bei einem solchen Kulturwort wäre Ablaut hier kaum zu erwarten; vielleicht ist le. tirgus rein lautlich aus *turgus entstanden, vgl. ostle. pypurs und ḱimūss Le. Gr. 34 und oben III, 848 siruobs.

Avots: ME IV, 194, 195

‡ treikas Grünh. "visu visādas runas".

Avots: EH II, 692

‡ uzauss, -s, eine Ohrenklappe: lapsādas ce̦puri ar uzslietām uzausīm galvā A. Upītis Laikmeta griežos I, 129. biezā ce̦purē ar ādas uzausītēm A. Brigadere Daugava 1933, S. 313.

Avots: EH II, 717

uze̦l˜sât, uzèlst, aufkeuchen, aufatmen: dziļi uze̦lsādama A. Brigader Daugava I, 301. viņš uze̦lsāja dažas reizes Bauske. (fig.) linus pārdevis saimnieks varēja uzelst Saikava.

Avots: ME IV, 330

uzkuôda V., uzkuods LKVv., Plur. uzkuôdi (li. gen. pl. užkandų̃ Jušk. SvD., No 124,4), der Imbiss; uzkuôdas, das Dessert, der Nachtisch Dr.: māte pasteidzas sarīkuot uzkuodu Pasaules lāpītājs 155. pacienādams tuos ar šņabi un uzkuodu Janš. Dzimtene2 III, 47. visādas aukstas uzkuodas Seibolt. artists, pienācis pie bufetes, apskatīja uzkuodus Zeltmatis. tādu labu svētdienas uzkuodu Janš. Bandavā II, 172. es dabūšu ābuoļus uzkuodai Cālītis Dzīvība 104. kungs uzliek klaipu maizes, spaini alus, bet Ansim tas tik tâ uzkuodam LP. IV, 9. tevî ar māsu uzkuodam patērēšu VI, 502.

Avots: ME IV, 348

uzmaksât, zu viel zahlen, ein Übriges hezahlen: viņš man uzmaksāja virsū Bers. dancuotāji viņiem maksāja uzmaksādami Dīcm. pas. v. I, 8; LP. VII, 622. labi izmācīta sieva ne ir uzmaksātina (= aizmaksājama?) Manz. Syrach XXVI, 18.

Avots: ME IV, 355

uzsêst (li. užsė´sti, ksl. vъ[z]sěsti "sich setzen auf"), sich aufsetzen Dunika: u. (figürlich) kam uz kakla Bauske. māte uzsē̦duse... kalna galiņā BW. 13268, 21. uz... jumta uzsē̦da (gespr. ostle.: izsāda) krauklītis Pas. III, 318. Refl. -tiês, sich aufsetzen: vecītis uzsēdies uz laivas malas LP. VII, 614. uzsē̦stas kaudzei jāšus Vagn. Jaun. R. 3, 6.

Avots: ME IV, 376

valuôdnese BW. 8544, eine, die Gerüchte verbreitet, die Klatschbase: valuodnese (Var.: valuodniece) pakrituse... ceļa maliņā valuodiņas ne̦sādama nuo ciemiņa ciemiņā BW. 9025.

Avots: ME IV, 462

valˆstît Wolm. u. a., val˜stît Salis, -u, -ĩju, freqn. zu velt, (viel, stark) wälzen, hin- und herwälzen L.: ceļat .., manu pūru, ceļat viegli, nevalstāt! BW.16679, 10. bluķi valstīt pa zemi Dond. viņam zuobu nav, tāpēc viņš tuo kumuosu tik ilgi mutē valsta Kronw. zem kājām... viņu valstīt A. XX, 258. valstīt uz vienu un uotru pusi Dunika. acis valstît Frauenb. Refl. -tiês,

1) sich wälzen
St., U.; sich an esinem Ort müssig und träge bewegen: muca valstās U., die Tonne wackelt U. pa grīdas virsu valstās visādas lietas Mar. n. RKr. XV, 142. sniegi valstās, der Schnee ballt sich U. karīte pa nelīdze̦nu ceļu lē̦nām uz priekšu valstījās Neik. 11. Indriķis pakrita un valstījās savās asinīs Mācītāja meita 94. ilgi vēl gultā valstuos bez miega A. v. J. 1898, S. 17. vai A. jau uz zirgiem aizgāja? - kas tuo duod! vēl jau te˙pat valstās pa māju Kronw.;

2) = balstîtiês 1, sich (mit den Ellenbogen auf etw.) stützen N.-Bartau.

Avots: ME IV, 459

varza,

1): "sarežģījums" (mit ar̂) Sonnaxt; "sarežģījies juceklis" (mit ar̂) KatrE.; varzas "visādas nederīgas piemē̦tātas lupatas, valgi u. c." A.-Schwanb.;

2): auch Lng. (unter zvejuot); "ein Netz zum Aalfang im Strom"
(mit ar̂) Saikava;

4): "sarežgīta lieta, būšana; nepatīkama darbība" (mit ar̂) Sermus, (mit ar̃) AP.; "sarežgītas padarīšanas" Meselau; doktors neielaidās gaŗākā varzā, juo bija jau pārliecinājies, ka vārdiem vien nav laužama ... ieduomīgā daba Sārts Druvas san 33;

5): "daudz dažādu un nepatīkamau sanācēju" Meselau: "... pìeklīdīs atkal mūsu māja pilna ar visādu varzu" ... "kas nu par varzu? nav jau ne˙kādi svešinieki" Azand. 4; eine Schar unruhiger, lärmender Kinder
(mit ar̂) Grosdohn, Warkl.; "lielāka drūzmēšanās" Mērdzine; varzas A.-Schwanb., Kinder, die allzu viel hin und her laufen;

7): auch (mit ar̂) Kalupe.

Avots: EH II, 758

‡ II vàverītes ² Linden in Kurl., Unsinn: sastāstīt visādas vāverītes.

Avots: EH II, 766

visunevisâds: visunevisādas meitas Pas. VI, 84. visunevisādi (Adv.) izduomā[ju]sies VIII, 19.

Avots: EH II, 790

visunevisâds, visunevisâdîgs, visuvisâds, allerlei, verschieden: uzbrūk . . . sē̦rgas visunevisādas MWM. VIII, 28. visuvisādi (auf verschiedene Weise) bij izpūtušies sveces LP. VI, 591. visunevisādīgi putn(īn)i Pas. VI, 81, VII, 14.

Avots: ME IV, 627

visvisâds, visu˙visâds, visvisaîds Infl., verschieden, von allerlei Art.: pļavai, kur visu˙visādas zâlītes aug LP. IV, 49. visu˙visādas luopu spalvas V, 5. sivē̦ns atruon ēdienus visu˙visādus VI, 250. visu˙visādi kuoki Pas. IV, 447. visvisaidi zvē̦ri V, 90 (aus Bebrene). bija visvisaida ēdieņa un dzērieņa IV, 255 (aus Nīcgale). viņš saaicina visu˙visadus LP. IV, 146. -vis˙visâdi ² Frauenb., visvi˙sâdi ² Salis, visu˙visâdi Adv., auf ganz verschiedene, auf allerlei Art: es izrunājuos gar viņu gan vis˙visādi, bet nevar ne varda izdabūt Frauenb.

Avots: ME IV, 628