Paplašinātā meklēšana

ìeskrapêtiês, = iekrabēties: uotrā istabas kaktā ieskrapējās Dz. Vēstn.

Avots: ME II, 66

‡ izskrapstîtiês, eine Zeiflang kratzen (intr.) AP.: (liels gailis ar spārniem kuldamies) vēl izskrapstījās (gar durīm) Dünsb. Piķis un Stintis 37; eine Zeitlang suchend stöbern Schwitten.

Avots: EH I, 480

[nùoskrapšķinât, knarren machen: n. atslē̦gu Kokn.]

Avots: ME II, 848

nùoskrapstêt, ‡ Refl. -tiês, intensiv nùoskrapstêt: aizgrieza atslē̦gu, ka nuoskrapstējās vien Saikava.

Avots: EH II, 86

nùoskrapstêt [Mar.], nùoskrapšķêt, nùoskrapšêt, einen knarrenden, knakkenden Laut von sich geben: nuoskrapšķēja atslē̦ga A. XX, 37. vāvere pazūd egles galuotnē, - nadziņi vien nuoskrapst Zalkt.

Avots: ME II, 848

saskrapstît, zusammenscharren Wid.: kas tuo būtu duomājis, ka tik daudz saskrapstīs? Rainis.

Avots: ME III, 733

skrap, in der Verbindung mit skrip, Interj. zur Bezeichnung des Geräusches, das beim Gehen mit Stiefeln über den Fussboden entsteht: iet skrip, skrap! Sassm. n. RKr. XVII, 52.

Avots: ME II, 887

skrapa: tik nabags, ka nav ne skrapas pie dvēseles Grünhof.

Avots: EH II, 507

skrapa, skrapata, ein kleines Wenig, ein Bischen : tauku ne skrapas Alm. Meitene nuo sv. 5. ve̦cie tāļākai izglītībai nedeva ne skrapas Līguotnis Stāsti I, 26. ve̦cajiem . . . nee̦smu sūtījis ne skrapas Vēr. II, 985. ne skrapatas neatlicies LP. IV, 99. sunim nedeva ne skrapatas nuo cepeša VI, 286. cepetis nuoē̦sts līdz pēdējai skrapatiņai De̦glavs. Vgl. kraps I; zu ahd. screvōn "incidere", screfunga "Eintschnitt" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 581)?

Avots: ME II, 887

skrapans "?": ... šī vedīšuot mājās vīru ... "vajadzē̦tu nu gan kādu skrapanu..." K. Students Latvis No 2668.

Avots: EH II, 507

skrapants,

1): ein (von Wuchs) kleiner, aber energischer Mensch
Wilsenhof; šādi tādi skrapanti (geringschätzig) ebenda.

Avots: EH II, 507

skrapants,

1) ein kleines Kind
Dr.; ein schwächlicher Mensch Druw.;

2) "?": trīs (sc.: puišus) nuodzina skrapantuos [?] (Var.: nabaguos) BW. 13076, 2;

3) "ein verächtlicher, rachsüchtiger, prahlerischer Mensch"
Orellen. Vgl, krapants.

Avots: ME II, 887

I skrapata: auch Siuxt; ein Petzen, Brocken Diet.

Avots: EH II, 507

I skrapata, s. skrapa; vgl. krapata.

Avots: ME II, 887

II skrapata, in der Verbind. skrapata skrapatām iet, schnell (laufend, hüpfend, springend) gehn Kronw. n. U.

Avots: ME II, 887

skrapâtiês,

1): kaķis skrapājas zemē nuo kuoka Seyershof; ‡

2) sich unablässig um etwas bemühen
Seyershof: viņš tikām skrapājās, kamē̦r tika pie sava zirga.

Avots: EH II, 507

skrapâtiês, -ãjuôs, steigen, klettern: tā kaza tīri traka: skrapājas vai pašā skursteņgalā Burtn. Wenn eigentlich - kratzend sich hinaufbemühen (nach Katzenart), zu ahd. screvōn "incidere" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 581).

Avots: ME II, 887

*skrapêt, zu erschliessen aus ieskrapêtiês; zu li. skrèpti "leise reden"?

Avots: ME II, 887

‡ skrapuons Seyershuf, jem., der nicht nachlässt, bis er sein Ziel erreicht.

Avots: EH II, 507

‡ skraps! Interjektion: s˙! zirgs stāvus šim augšā gar krūtīm Seyershof.

Avots: EH II, 507

skrapš! Interjektion zur Bezeichnung eines rasselnden Geräusches: tlirrr! skrapš! durvis pavērās MWM. XI, 189.

Avots: ME II, 888

skrapš(ķ)êt, s. skrapstêt.

Avots: ME II, 888

skrapš(ķ)êt, s. skrapstêt.

Avots: ME II, 888

skrapšķinât,

1) auch skrapšinât PS., geräuschvoll nagen: peles skrapšķina C., Ermes, Selg., Lieven-Bersen, Widdrisch, Behnen, Memelshof. kuo tu tur skrapšķini? C., Siuxt. uz papīra skrapšinât, rascheln PS.;

2) geräuschvoll, rasselnd gehen:
kur, vilciņ, skrapšķināsi ar tiem kaula zābakiem? Nigr. Refl. -tiês, intensiv und geräuschvoll nagen: peles skrapšķinājas Widdrisch.

Avots: ME II, 888

‡ skrapsns (mit hochle. a aus e, ?) Prl., Saikava "ass, bargs": skrapsna sieva: "ātrs, kustīgs, grūti valdāms" Heidenfeld.

Avots: EH II, 507

skrapste Celm., = skruopsta, die Wimper.

Avots: ME II, 887

skrapstêt: zābaki skrapst (knarren) Bērzgale.

Avots: EH II, 507

skrapstêt Sunzel, Saikava, skrapšêt, skrapšķêt, -u,-ẽju, auch refl. -tiês, rasseln, klappern, knistern: skrapstēja... ķēdes..., aizšaujamie un atslē̦gas Veselis Daugava 1928, No 4, S. 429. durvis... skrapšķē̦damas aizslēdzās Vārpas 6. bij tikai dzirdams, kâ spalvas skrapš Izgl. gada grām. II, 31. ē̦d kāli, ka zuobi vien skrapš Aps. VII, 8. asas nezāles skrapškuot ķērās viņam pie drēbēm A. XX, 491. le̦dus gabali skrapšķē̦dami triecas gar pluosta malām A. Upītis. sasalušais sniegs skrapst zem zirgu pakavu rādzēm Druva III, 247. skrapšējās (Var.: skrapstējās), kad izdzēru ābel[e]s kuoka biķerīti; skrapšējās (Var.: čaukstējās), kad nuoņēmu jaunas meitas vainadziņu BW. 24488. Das -ps- kann hier auf -bs- zurückgehen; vgl. skrabêt I.

Avots: ME II, 887

skrapstiņš, ein Schrapeisen zum Aushöhlen von Löffeln Bielenstein Holzb. 340 (mit Abbild.) Wenn mit altem p, zu ahd. screvōn u. a. (s. unter skrapâtiês); wenn mit p aus b, zu skrabt u. a.

Avots: ME II, 887, 888

*skrapstît: kratzen, scharren Diet.

Avots: EH II, 507

*skrapstît, zu erschliessen aus saskrapstît; vgl. skrabstît.

Avots: ME II, 888

skrapt! Interjektion zur Bezeichnung des Kratzens: kaķis skrapt, skrapt! sle̦pkavam ģīmī iekšā LP. IV, 164.

Avots: ME II, 888

uzskrapstît, aufscharren: nevar vairs ne druskas uzskrapstīt Bauske.

Avots: ME IV, 378

klusa, auch kluse, die Stille Spr., Druva I, 622: drausmīgi nuoskrapš ārā durvis pusnakts klusē Duomas II, 1024. [Neologismus?]

Avots: ME II, 237

nùoskrãpêt, tr., abkratzen, zerkratzen: kaķis nuoskrapējis bē̦rnam ruokas. vajaguot visu māju nuomazgāt un nuoskrapēt Baltp. Refl. -tiês, sich abkratzen, sich müde kratzen: nuoskrāpējas gar sienu kâ kaķis gar aizkritušām lamatām Tr.

Avots: ME II, 849

pèkšt ² Lis., schnattern (von Enten): vistas sāka kladzināt un pīles pēkšt: skrap skrap Aps. J.

Avots: ME III, 207

rādze,

1) "?": dzied lakstīgala zuobentiņa rādzītē (auf der Schneide?
Var.: galiņā) BW. 20727 var. paša dieva gaiļi dzied zuobentiņa rādzītē 32048;

2) ràdze ² Druw., Lis., Golg., Selsau, Sessw., Heidenfeld, Warkl., Meiran, Bers., Saussen, Schwanb., Bolwen, Aahof, Lös., Prl., der mittlere Stollen am Hufeisen:
dancuo, manu kumeliņ, ar visām rādzītēm! BW. 16137. sasalušais sniegs skrapst zem zirgu pakavu rādzēm Druva III, 247. bet pakava vidū, tâ kâ rādzes vietā, vis˙augstāk sēdēja pats... kancleris Niedra Kad mēnesis dilst 16. Zu rags? Vgl. tormell li. rõgės "ein kleiner Schlitten".

Avots: ME III, 495

‡ II skrabata PV., = skrapata">skrapata guovis apē̦dušas ābuoliņu, ka nav ne skrabatas pāri palicis.

Avots: EH II, 506

I skrabêt (li. skrabė´tĩ "rascheln" Jušk. LD. 252, 5),

1) -ẽju, tr., kratzen:
skrabā ejuot apavu skrabe Stelp.;

2) nagen, dass es knirscht
Vīt.;

3) -u, -ẽju, rasseln, knirschen; rascheln
Dunika, Spr.: iet; ka skrab vien Vīt. kauls : . skrabēja viņa veselīguos zuobuos Seifert Chrest. III, 3, 39, riteņu dūkuoņa un skrabēšana Latv.;

4) schwatzen.
Nebst skrabt zu li. skrebė´ti "rauschen, rasseln", atskrabai "Abfall von Zeug", r. скребý, poln. skrobię "schabe, kratze", slav. skrobotъ "Geräusch", lat. scrobis "Grube", ae. screpan, an. skrapa "scharren, kratzen" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 582 f., Trautmann Wrtb. 267, Zubaty AtslPh. XVI, 412, Zupitza Germ. Gutt. 157, Fick Wrtb. III4, 456.

Avots: ME II, 884

skràustêt ² Mar., Saikava, Selsau, skraustêt Wid., -u, -ẽju, Refl. skraustêtiês, = skraukšêt: kauli pa zuobiem skraustēja Mar. n. RKr. XV, 135. viņš ē̦d cukuru ar zuobiem, ka skraust vien Mar. ē̦d (zaļus ābuolus), ka skraust vien Ezeriņš Leijerk. I, 245. jautri skraust ve̦cais sniegs Zalktis v. J. 1908, No 3, S. 23. skraustējās (Var.: skrapstējās, skripšķējās, klapšķejās), kad izdzeru ābel[e]s kuoka biķerīti BW. 18690, 2. Nebst, slov. hrústati I "knistern" (wenn mit h- aus ks- ) und hrstati (wenn mit hr- aus ksru-) "nagen, knirschen" vielleicht zu li. skr(i)audùs "rauh, brüchig", skrudė´ti "gruzdė´ti", ahd. scrōtan "hauen, schneiden", an. skrióđr "zerfetztes Buch", s. Büga Tiž. II, 481 und KSn. I, 12 f., sowie Walde Vrgl. Wrtb. II, 586 f.

Avots: ME II, 888, 889

skrip ! s. skrap!

Avots: ME III, 893

skripšķêtiês, rasseln, knirschen, knistern: skripšķējās (Var.: skrapstējās, skraustējās, klapšķējās), kad izdzēru ābel[e]s kuoka biķerīti BW. 18690 var.

Avots: ME III, 894

skruops, Plur. skruopi Wid., Jaun. Dr. 1901, S. 31, die Wimper: simtkāju utis bē̦rnam dažreiz ieme̦tuoties acīs, iekš skruopiem ("?") JK. VI, 54. Nebst skrapste zu ahd. screfunga "Einschnitt" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 581)?

Avots: ME III, 900

slêdzene Smilt., der Schlüssel Celm., Schnäpper Dr.: viņš iebāza slēdzeni atslē̦gas caurumā Vēr. II, 945. gaidīdami slēdzeni skrapšam atslē̦gā Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 68. nuoskanēja slēdzene. zē̦ns atrāva vārtus A. Brigadere Daugava I, 956. sameklēja atvilktnē slēdzeni un atvēra suomu Dz. V.

Avots: ME III, 927

tlir! Interjektion: tlir! skrapš! durvis pavērās MWM. XI, 189.

Avots: ME IV, 216