II tikt, Praes.
tìeku [li.
tenkù "reiche hin; werde zu Teil"] (Neuenb., Serbigal, Wolm., [mit
ìe 2 ] Lös., [mit
iê 2 ] Dond., Karls., Līn., Ruj., Salis) oder
tìku ([mit
ì 2 ] Adl., Bers., Golg., Gr.-Buschh., Kl., Nerft, Saikava, Schwanb., Selsau, Stockm., [mit
î ] AP.), Praet.
tiku, 1)
=kļūt, tapt, werden: Sprw.
nuo slinka netiek saimnieks, nedz nuo āža dārznieks JK. II, 542.
nuo vilka gans netiek. tu gribi jūrniece tikt? R. Sk. II, 253.
dē̦ls, liels ticis LP. III, 82. Sprw.:
kad zinātu, kur nelaime nuotiek, tad ne˙viens netiktu nelaimīgs RKr. VI, 537.
apāvuos baltas kājas, me̦lnas tika staigājuot BW. 4785.
aunies kājas, tautu meita, ka netieci basa ve̦sta! 16861, 1.
netiek ne gudrs ne muļķis LP. I, 147.
nevar ne gudrs tikt ([aus etwas] klug werden) 23.
vietām netiekam gudri, vai runa par latviešu, vai nelatviešu mūzikas rīkiem Vēr. v. J. 1904, S. 648.
- savādi man tiek JR. IV, 22.
saimniekam ticis bailes LP. VII, 860;
2) gelangen U.,
(wohin) kommen, geraten: labi zinu, bet netieku, kur saulīte nakti guļ BW. 33829, 4.
tiks tautietis klētiņā 16844.
nekur tikt, nekur pabūt LP. II, 2.
visi gribēs tikt tirgū Deglavs Vecais pilskungs 54. Sprw.:
ar varu raduos netiksi RKr. VI, 949.
dari, raksti, man[a] māsiņa!... ja netika pūriņā, liec pār kārti klētiņā! BW. 7152 var,
nevar tikt upei pāri. kā lai tieku uz mājām? Dond.
tikt pie mantas, bagātības LP. II, 20,
zu Reichtum gelangen. sieva nevarējuse izprātuot, caur kuo šis pie bagātības ticis LP. IV, 173.
ķēniņš gudruo . . ., kā jel pie naudas tikt 111.
jāsteidzas, ka tieku reizē ar citiem pie ve̦zuma iebraukšanas Saul. JR. IV, 45.
pie vīra, pie sievas tikt, einen Mann, eine Frau bekommen, heiraten: tā pie vīra netiksat BW. 7317, 1.
brūtgānam nebija cerības šinī vidū drīz tikt pie sievas BW. III, 1, S. 99.
kad es tiktu pie tā daiļa arājiņa! 28141
var. uz priekšu tikt, fortkommen, fortschreiten U.
lai gan tie . . . visādi encējās un pūlējās, tuomē̦r tie ne˙kurp uz priekšu netika Etn. IV, 54.
dikti grabinājušies gar durvīm, kā gribējuši ārā tikt LP. IV, 144.
Ansim jūs līdza netikāt ne˙viens B. Vēstn.
saviem spē̦kiem cauri tikt LP. II, 59.
vaļā tikt, loskommen, frei werden: kai netīk vaļā, tai netīk Pas. I, 151 (aus Preili).
tikt vaļā nuo piekta LP. I, 169.
galā tikt, (mit etwas) fertig werden, zurechtkommen: zini pats, kâ galā tieci! LP. II, 59.
- kad es tiku sieviņā (als ich Frau wurde, heiratete) BW. 6580.
es cūciņas ganīdama tik netiku (Var.:
netapu) nabagā (wurde beinahe bettelarm) 29085, 1 var.;
3) zuteil werden, zufallen: Sprw.
daudz grib, maz tiek RKr. V1, 241.
lai netiku ne˙vienam Biel. 1570.
tev tiks mana tē̦va māja BW. 7687.
kas man tika dzīvuojuot pie nabaga saiminieka? me̦lna maize, me̦lna putra 31091.
kalpam skaista līgaviņa. kad manim tāda tiktu 21160, 1 var.
lai man tiktu sava vaļa ap ķērnīti laizīties 23434.
viņam tiekuot visa svētība LP. VII, 685.
tiek nu viņai nāve VI, 736.
juo malis, juo vairāk miltu ticis 67.
raganai vaina tikuse (ist zu Schaden gekommen) VII, 575.
raganām maz piena ticis 571.
kad guovij teļš tiekuot (wenn die Kuh kalbt) 573.
lai ķeŗuot augstāk un laužuot, ka kas tiek (dass man etwas davon hat) JR. IV, 139.
man ar tiekuot kādreiz kukuļa Aps. Bag. radi 14.
sìena tiek maz A. v. J. 1897, S. 224.
kad tik netiek četras lūpas kâ zaķam! Etn. 1, 54.
- tīk pamātei sirds, ka . . . (die Stiefmutter ärgert sich, wird böse . . .) Pas. V, 323 (aus Welonen);
4) = pìetikt 2,
genügen, hinreichen: linus sēju, lai naudiņas makā tiek, lai varēju nuopirkties . . . gredzentiņu BW. 28369.
tâ sedzies..., ka tev tiek villainīte; maza mana villainīte 24866, 1.
tav īsa sagša, netiek... brāļam par ce̦purīti 18935.
netika spē̦ka vairāk iet Pas. V, 167 (aus Warkl.).
zemkuopībai uz tāda maza gabaliņa bijis tas sliktums, ka neticis mē̦slu Etn. III,135;
5) = nuotikt 2,
geschehen, widerfahren U.:
kas tur tiek, tiek, - braucis vien LP. VI, 159.
es ceļuos augšām, lai tiek kas tikdams! Janš. Mežv. ļ. I, 4;
6) = iztikt 2,
auskommen: nedabūjāt ne šādu, ne tādu, un nu vajadzēs tikt bez puiša Janš. Paipala 14.
papļāvām... drusku sìena, lai . . . guosniņai būtu tik ilgam tikt, kamē̦r paši daudz maz paspirgs Mežv. ļ. I, 187.
cik ilgi tâ bez galda vien tiekam un uz sliekšņa vien ē̦dam 203.
kādu laiku varēs atkal tikt A. XI, 484;
7) treffen: nuosviezdams tika jai par acteņu Ulanowska Łotysze 15;
8) das Präteritum in Verbind. mit dem Part. praet. act. eines Verbums als periphrastische Präteritalform: mēs pie jums tikām aizbraukuši, wir waren zu euch hingefahren U.
es ar viņu netiku runājis, ich kam nicht dazu, mit ihm zu sprechen U.
maz es tiku māmiņai vieglas dienas darījuse BW. 1979, 1 var.
dzīvē tiku viņai tik daudz reizes aizriebuse LP. VII, 436.
mudinājis es viņu uz tuo netiku Dr., Kaudz. M. 364.
badu laikuos ticis ēdis papardes užņus Upīte Medn. laiki 4.
vai visu vakaru tika lijis? A. XX, 839;
9) sich wozu anschicken L. Eventuelle Reflexivformen s. unter
tikt I. Subst.
tikšana, das Werden, Gelangen, Zuteilwerden; das Auskommen: būtu... (labības) vairāk, un ir pašiem, ir luopiem būtu druošāka tikšana Janš. Mežv. ļ. I, 210.
linus sēj, tâ sakuot, pašu tikšanai B. Vēstn.;
tikums,1) die Begebenheit (kann teilweise zu
tikt I gehören):
dažādi nuotiek . . ., bet tāds tikums, kāds ar mācītāja dē̦lu nuoticies, nebija vēl dzirdē̦ts Janš. Mežv. ļ. I, 273.
man nuotika tikumiņš: man pārtrūka kumeļam . . . pavadiņa VL. aus N.-Bartau;
2) das Auskommen: jāsāk gādāties par ziemas tikumu ir sev pašiem, ir zirgam: jāpļauj siens, jālūkuo, kas ir sē̦ts tīrumā Janš. Mežv. ļ. I, 145;
3) s.
tikums; ticẽjs, in der Verbindung ticējs nav, er wird nicht durchlcommen (wird sterben) Biel. n. U.
Das prs. tika ist eine Neubildung nach tikt I; prt. tiku und inf. tikt neugebildet für *te̦ku (vgl. netekle netikle" Zbiór XVIII, 476) und *tekt, s. Le. Gr. 576. Nach Fick Wrtb. III4, 176 zu an. ƥiggja (prät. ƥâ, ƥâgum) "erhalten, bekommen".Avots: ME IV,
184,
185