Paplašinātā meklēšana

tũļîgs: auch (mit û) Saikava.

Avots: EH II, 708

tũļîgs AP., (mit û) Bers., Kalz., schwerfällig, (bei der Arbeit) langsam, saumselig Wid., Bers., Fest., Lasd., Laud.: tas ir tūļīgs kâ pļāpa sieviete Rainis. biedri bija tādi tūļīgi Saul. III, 185. tūļīgi panāksnieki BW. 26122, 9. tūļīgi vilcinādamās A. v. J. 1896, S. 411.

Avots: ME IV, 281

gnĩda,

1): tava bārda gnīdu pilna BW. 13056, 1 var.;

2): auch Dunika, Rutzau; "mazs, tūļīgs cilvē̦ks vai dzīvnieks" Sonnaxt; ein faules, langsames Pferd Dond.; ‡

4) gnìdas ² Skaista, Warkl., der Schinn;
‡

5) gnìdas ² Warkl. "sīki kukaiņi, knišļi".

Avots: EH I, 396

‡ gum̃zaka Seyershof "lempīgs, tūļīgs cilvē̦ks".

Avots: EH I, 419

kužîgs: ungewandt AP., "tūļīgs" Dunika.

Avots: EH I, 681

II uoļîgs,

1) "tūļīgs" Schwanb., Selb.;

2) sorgsam:
uoļīgs cilvē̦ks, ein sorgsamer Mensch U.

Avots: ME IV, 418

ragaža,

1) eine Bastmatte
(aus r. рогóжа): brūtgāna tē̦vam deva ragažas par prievietīm, mātei deķi par lakatu utt. BW. III, 1, 59. divi graši, četri graši, tā ir īsta dvieļu nauda: kas tās tādas ragažiņas ("?"), Uogres malā salasītas! BW. 25720;

2) "ein saumseliger
(tūļīgs), unordentlicher Mensch": tāds kâ ragaža N.-Peb.;

3) etwas Festgefrorenes:
drēbes, siens sasalst ragažā Odsen;

4) - kulba 5 Adsel.

Avots: ME III, 465

sagandêt, sagandât Schujen, tr., verderben Wid., Ermes: veselību. vai tu krūtis pa˙visam gribi sagandēt? Blaum. nāvekļi viņu pamazām sagandēja un nuovadīja kapā Druva II, 433. viņš bija sagandējis . . . asinis ebenda 440. izgaruojumi plūda viņam nāsīs un likās visu miesu sagandējam LA. iet buojā druvās sējums, guovīs sagandējas krējums ebenda. Andrēju, kuŗš . . . iznācis tūļīgs, Smilģis sagandēja galīgi Druva I, 1291. sagandāta gaļa Schujen. Refl. -tiês, sagandîtiês B. Vēstn., verderben (intr.): sagandējies ēdiens Zaravič. barības vielu sagandēšanās A. XI, 620.

Avots: ME III, 624

skaĩdrîgs,

1) reinlich, hell, rein
U.;

2) verständig, aufgeweckt
Salis: pate skaidrīga, bet pats tāds tūļīgs Duomas III, 202.

Avots: ME III, 864

‡ šķe̦ts,

1) etwas zum Schlagen Dienendes
Amboten: būtu kāds š. kuo zvelt!

2) "gaŗš, tūļīgs cilvē̦ks" Lubn. Vgl. *šķe̦ta.

Avots: EH II, 632

smuts: "kluss, lē̦ns, tūļīgs cilvē̦ks (als Schimpfname)" Warkl.; s. sakumus asinā Tdz. 57486.

Avots: EH II, 541

stabule,

1): stabules pūtējiņš BW. 2686, 7. dūku stabulīte 21363;

2): "eine dem Kümmel ähnliche Pflanze mit dickem, hohlem Stengel, der von Kindem zum Anfertigen von Pfeifen gebraucht wird"
(stabuls; Stammform?) Salis; ‡

3) jemand, der ohne Grund viel und laut weint; eine viel blökende Kuh
AP.; ‡

4) "bailīgs, tūļīgs cilvē̦ks vai kustuonis" Seyershof; ‡

5) "mucas tapa vai cits kāds apaļš puļķis, ar kuo aiztaisa caurumu kādai baļļai, kastei u. c." Seyershof; ‡

6) dieva s. "ein Birkenblatt" (?).

Avots: EH II, 567

staģis,

1): tas jau stāv kâ s. (d. h., steht fest)
Sehlenhof; "uz griestiem samē̦tāti kuoki" um Libau;

2): auch Salis; ‡

3) "stīvs cilvē̦ks" Mar., Salisb.; "tūļīgs cilvē̦ks" Pankelhof, Schnickern; ‡

4) Demin. staģiņš "?" Rojen n. FBR. XIII, 74.

Avots: EH II, 567

taukšķis,

1): ein Gericht aus geröstetem Mehl von Erbsen, Bohnen u. a.
(mit aû ² ) Ruj.;

2): "stuostīgs, stuomīgs cilvē̦ks" Erlaa; "kas ar platu muti un nesaturīgi daudz runā" Sessw.; ein Geschwätziger
(mit àu ² ) Lennew.;

3): auch Erlaa, (mit àu ² ) Lubn.; ein Haufen Papiergeld
(mit aû ² ) Schibbenhof; ‡

5) "tūļīgs cilvē̦ks" Bers. (mit einem ? eingesandt); "ve̦cs, nuobraukts zirgs" (mit aũ) Kurmene.

Avots: EH II, 668

‡ tuožīgs PV. "tūļīgs".

Avots: EH II, 710

tuntulis,

1): ein unordentlich zusammengewickeltes Bündel, verwühlte Hede u. a.
(mit uñ) Seyershof; zusammengewickelte Kleider Sermus; ein eingewickeltes Kind ebenda;

2): ein Knoten im Garn
A.-Schwanb.;

5): "tūļīgs cilvē̦ks" (mit uñ) Seyershof; ein Dummkopf
um Talsen.

Avots: EH II, 703

tūznîgs Memelshof, (mit ũ) Nötk., = tūļīgs: viņš varēja nuoaust... tikdaudz, cik vis˙labākais audējs un divreiz vairāk par tūznīgu strādnieku Dz. V.

Avots: ME IV, 284