Paplašinātā meklēšana

‡ aptūkst KI. (mit û ), Fest., Golg. (s. Le. Gr. 589). = ‡ aptûkšt.

Avots: EH I, 123

iztūkst, prt. - tūsku "?": kaņepes taukšēja šitâ: sabēra tās siekā un ielika nuokarsē̦tus akmeņus; pēc tam niekāja, kamē̦r iztūska Etn. I, 3, Bers.

Avots: ME I, 821

sìmttũkstuoš(i), hunderttausend: simttūkstuoš acu Vēr. II, 386. zeļ simttūkstuošām jaunu lapu Asp.

Avots: ME III, 842

sìmttūkstuoškā`rtîgs Stari II, 178, hunderttausendfach.

Avots: ME III, 842

tûkst: prs. tûkstu, prt. tûksu Warkl.

Avots: EH II, 707

tûkst Lös., = tûkt; vgl. Le. Gr. § 621.

Avots: ME IV, 279

tũkstan̂ts ² Dond., = tūkstuotis. Aus dem Kurischen.

Avots: ME IV, 279

‡ tûkste ² Frauenb. "der äussere Teil der weiblichen Genitalien".

Avots: EH II, 707

‡ tūkstîtiês "?": saimnieks ap uozuolu bija tūkstĩjies (= tûstījies?) un gūbājies (naudu ierakdams) Pas. XIV, 489.

Avots: EH II, 707

‡ tùkstùoša ² Kalupe, Līvāni, Pilda, Skaista, Višķi, = tũkstuotis.

Avots: EH II, 707

tūkstuošaîns,* tausendfach (?): nakts izliedama savu tūkstuošainuo zvaigžņu pasauļu mirdzumu Veselis Netic. Toma mīlest. 124.

Avots: ME IV, 279

tũkstuošais, der tausendste: simtiņš gaja manis gūt, tūkstuošais nesaguva BW. 13532 var.

Avots: ME IV, 279

tūkstuošējâds,* tausenderlei: migla savē̦lusies tūkstuošējādās gubās un grē̦dās A. XX, 860.

Avots: ME IV, 279

tũkstuošgalˆvaîns, tausendkopfig: tūkstuošgalvainuo cilvēku mežu A. Brigader Daugava I, 159.

Avots: ME IV, 279

‡ tūkstuosis, = tũkstuotis: 21 tūkstuosi rubļu atvētējis Pēt. Av. III, 382.

Avots: EH II, 707

tũkstuoškā`rt, Adv., tausendfach: es... tev tūkstuoškārt pateicu Gesangbuch 63, 8.

Avots: ME IV, 279

‡ tūkstuoškārtām Blaum. Raksti X ⁴ (1938), 14, = tũkstuoškā`rt.

Avots: EH II, 707

tũkstuoškā`rtîgs, tausendfach: tūkstuoškārtīga atbalss MWM. XI, 288. mute tūkstuoškārtīga Gesangbuch 270, 1.

Avots: ME IV, 279

tũkstuoškràsaîns, tausendfarbig Vēr. I, 1192.

Avots: ME IV, 279

tũkstuošniẽks,

1) "einer, der sein Geld nach Tausenden zählt"
Celm., ein Reicher: Dadzi viņš turēja par tūkstuošnieku Dz. V. nuo skrīverīša uzsities par simtu tūkstuošnieku (Besitzer von Hunderttausenden) A. v. J. 1897, S. 850. viņš pieķē̦ras tē̦va izme̦klē̦tajai tūkstuošniecei A. v. J. 1902, S. 244;

2) ein Tausendrubelschein.

Avots: ME IV, 279

tũkstuošreiz, tausendmal.

Avots: ME IV, 279

tūkstuošs (unter tūkstuotis): auch Wessen, (mit ù ² ) Oknist; simtiņš gāja manis gūt, t. manis nesaguva BW. 13532.

Avots: EH II, 707

‡ tùkstuošzâlīte ² Linden in Kurl., eine gewisse Pflanze ("Heilkraut gegen tausenderlei Krankheiten").

Avots: EH II, 707

tũkstuotis: mit û Auleja; tūkstuošiem rēķināja BW. 12737, 5 var.

Avots: EH II, 708

tũkstuotis (li. túkstantis),

1) tūkstuotis Adiamünde, AP. (mit uõ), Līn., Ruj., Salis, (mit uô) PS., tùkstuotis ² Lös., Prl., (mit uô ) Kl., tūkstuotis U., tūkstuots, tūkstuote Rainis Vēja n. 1. 27, tūkstuôšs Serbigal, (mit uô ² ) Iw., tùkstuošs ² Krāslava, Nerft, Preili, tûkstušs Aahof n. FBR. IV, 43, tūkstuša, tùkstužs ² Mar. n. RKr. XVII, 141, N.Laitzen n. FBR. VIII, 41, N.-Rosen, acc. s. tùstušu ² Aahof n. FBR. N, 43, substantivisch gebraucht, das Tausend: puisis saņēmis nuo fabrikanta tūkstuotu Dīcm. pas. v. I, 75. uz beidzamuo tūkstuoti nuodzīvuojies, ganz heruntergekommen Grünh. viņš sarakstījis nuo tūkstuota līdz pus˙uotra tūkstuotam lugu A. v. J. 1896, S. 313. dažuos pagastuos ir līdz pus˙uotrai tūkstušai zemes pieprasītāju Latg. 1922, VI, 21. atdzina trīs tūkstuoti veršu LP. VI, 638. paņema visi trīs tūkstuoti ebenda. - gadu tūkstuotis, das Jahrtausend;

2) tūkstuots, tukstuoš U.; Golg., Salis, tūkstuošu, tausend:
ar tūkstuots puķēm A. v. J. 1896, S. 756. uz viena cirtiena tūkstuots cilvē̦ku nuotriec LP. VI, 956. līdz simts tūk-stuots ubagu A. v. J. 1896, S. 320. tūkstuoš jūdzes LP. VI, 956. lāči ve̦lnu sapluosījuši tūkstuošu gabaluos 727. Auch adjektivisch: purvs ņudzēja . . . nuo tūkstuošu tūkstuošam čūskām LP. VII, 1263. S. Le. Gr. § 336 und Walde Vrgl. Wrtb. I, 707.

Avots: ME IV, 279

‡ tùkstuža ² Baltinow n. FBR. XI, 129, das Tausend.

Avots: EH II, 707

ūdenstūkste, Wassersucht (?): kājās neārstējama ūdenstūkste Domas IV, 338.

Avots: ME IV, 405

àizskaluôt, tr., wegspülen, fortschwemmen: ūdens zemes gandrīz visas aizskaluoja pruom LP. VII, 439. Refl. -tiês, weggespült werden: tur jāaizskaluojas visam, kuo gadu tūkstuoši tam ceļā kŗauj Niedra.

Avots: ME I, 50

‡ àizsùolît, bietend hingelangen: a. ūtrupē līdz tūkstuoš latiem. Refl. -tiês, versprechen: aizsuolījuos (= dzīruos) viņam duot piecus latus Meselau.

Avots: EH I, 54

attûkt, intr., inch., abschwellen: uztūkums attūkst.

Avots: ME I, 206

ìegrâbt,

1) hineingreifen:
viņš piegāja pie maisa, tad iegrāba ar sieku MWM. VIII, 414. tie tūkstuoši, kuo iedeva meitai pūrā, tam labi dziļi iegrāba kabatā MWM. v. J. 1896, S. 920;

2) [einreissen, reissend verursachen]: vâtis vēl čūluo tam, zvē̦rs kuo iegrābis nabagam Dünsb. Lapsa Kūm. 7. Refl. - tiês,

1) für sich etwas greifend irgendwo hinein tun;

2) sich versehen:
ve̦lns redzēja, cik dziļi bij iegrābies, virsu ņe̦mdams LP. VII, 1176;

3) sich verlieben:
kuo jūs visi tai dāmā tâ iegrābušies? Vēr. II, 1347.

Avots: ME II, 18

ìegrìezt,

1): ie. (= ieskrūvēt) tapas Saikava. kas viņu iegrìezis tai vietā? AP., wer hat ihm zu dieser Stelle verholfen?
‡

6) (etwas Wertvolles und Gewichtiges) einhändigen
Seyershof: ìegriẽzis mātei desmit tūkstuošu. Refl. -tiês, ‡

4) sich hin und her drehend sich in etwas verwickeln
Auleja: zivs iegriezusies tīkla: ‡

5) sich zu bilden beginnen (von Kohlköpfen):
kāpuostiem iegriezušas (= radušās) galviņas Pas. XI, 381 (ähnlich: Linden in Kurl.). iegrìezies kâ kapuostgalviņa Ramkau (sagt man vom jem., der sich irgendwo gut - besonders materiell - eingelebt hat); ‡

6) man guovs bij iegriêzusēs ² tâ, ka nāca slaucama labā laika Siuxt, es hatte sich so getroffen, dass meine Kuh zu einer gelegenen Zeit milchend wurde.

Avots: EH I, 514

izraût (li. išráti), tr.,

1) aus -, herausreissen, ausrupfen, heraus -, ausziehen:
kuokus nuo zemes, bārdu, zuobus, naudas maku, nazi nuo kabatas, zuobe̦nu, nuo tautas dziesmām teikumus. izraun ve̦lns dzīvam sirdi pirmajam brūtgānam BW. 8467. ieskries žagata, izraus kumuosu 19229. Sprw.: tik vājš, kâ caur sienu izrauts, wie durch die Wand gezogen;

2) vergreifen:
šīs grāmatas izde̦vumi rautin izrauti;

3) bekommen, erhalten:
kad tik viņš neizrauj sukas, er mag nur zusehen, dass er nicht Prügel bekommt. kur lai nu paduomu izrauj? Dünsb. kur gan šie desmit tūkstuošus izrāvuši? Purap.;

4) ausreissend etw. hervorbringen, bilden:
ruobu, bedri, grāvi, upi. ūdeņi draudēja izraut un izgraust te̦ku R. Sk. II, 140. ceļu izrāvuši Druva I, 1348. Refl. - tiês,

1) sich herausreissen, sich befreien:
viņa gribēja izrauties nuo puiša ruokām;

2) eifrig beschäftigt sein, angestrengt, fleissig arbeiten:
visu dienu izrāvāmies pa pļavu.

Avots: ME I, 790

kamucis, ein Klumpen, Knäuel: liels kamucis me̦dus (bes. der Erdbienen) C. tâ kamucī turas simtiem tūkstuošiem skudru D. Zu kams, kamuols, комóкъ "kleiner, Klumpen"].

Avots: ME II, 153

I kaût,

1) in Wunschsätzen - wenn doch
(mit dem Konditionalis); zur Verstärkung der Wunschpartikel kaut dienen ak und jele: ak kaut man tūkstuoš mēles būtu! dziedu viena, dziedu viena; kaut būt[u] uotrs palīdziņš BW. 286, 4. stulbie tādi, kaut likuši kazu mierā! LP. V, 245. Elliptisch - kaut tevi! zum Kuckuck: saknes - kaut tevi! - maziņas, niecīgas LP. VII, 1176. kaut tevi! - kas tavam tē̦vam par stiprām ķemmēm!

2) kondizional - wenn, falls:
es nesē̦tu griķu druvu, kaut tā balta neziedēj[u]si Ltd. 2178. tu būt[u] smuka, tautu meita, kaut tev laba daba būtu;

3) konzessiv, - zuweilen verstärkt durch gan, jel, arī - obschon, obgleich, wenn auch
(im Hauptsatz oft tuomē̦r, tadšu): es nelauztu alkšņa rīksti, kaut es bē̦rza nedabūtu; es neietu pie atraiša, kaut es jaunu nedabūtu. kaut gan tuo e̦smu viņam vairākkārt sacījis, tuomē̦r viņš tuo laidis par galvu;

4) verallgemeinernd vor einem Indefinitum, einem Adverbium und Nomen; kaut cik, kaut cik necik, einigermassen, etwas;
kaut kad, irgend einmal, kaut kāds, kaut kas, kaut kuŗš, wer immer, wer es auch sei, kaut kâ, wie immer, irgendwie, kaut kur, irgendwo: arī viņš pazāudēja kaut cik naudas Vēr. I, 1081. viņš jau kaut cik atžilbis. kaut viņš kaut cik necik pūlē̦tuos! viņs kaut˙kad nuo ve̦cāka cilvē̦ka mutes bij dzirdējis LP. VII, 508. zirgs gribējis kaut˙kuo paprasīt LP. III, 47. dziedi, dziedi, tautu meita, kaut kuo vien, kaut kâ vien BW. 857. kaut˙kur raudāja lakstīgala R. Sk. II, 218. grūti būs atrast kaut divus latviešus, kas par tautas dziesmu ve̦cumu būtu vienis prātis RKr. VIII, 25. [Zur Form. s. Le. Gr. § 592.]

Avots: ME II, 179

lāsnieki ,* Bakterien, Infusorien G. Allun.: par lāsniekiem viņš tuos nuosauc tamdēļ, ka vienā pašā lāsītē ietilpst vairāk tūkstuošu tādu radījumu Izgl. IV.

Avots: ME II, 442

mir̂dzin, zur Verstärkung von mirdzêt, mirguôt: viļņuos mirdzin mirguo tūkstuoš zvaigznītes bāli Rainis.

Avots: ME II, 631

mirdzulis, [ein kleiner, schimmernder Gegestand Welonen, Kārsava]: tūkstuoš lampas iede̦gtu starp stabiem un sudrabainiem mirdzuļiem [Flitter?] MWMM. VI, 811.

Avots: ME II, 632

mir̂guôt [li. mirguoti "блестѣть"] Spr., mir̂gât, [mìrgāt ² Kl.], -ãju,

1) schimmern, flimmern, funkeln, leuchten:
viļņuos mirdzin mirguo tūkstuoš zvaigznītes bāli Rainis. [uguns mir̂guo ² Sessau]. kad sāk ze̦ltā mirgāt rīti Bārda. man sāka mirguot acu priekšā Vēr. II, 1482. pērles mirguo Stari I, 333. pa˙starpāmm mirguoja lieli dze̦lte̦ni ziedi Zalktis № 4, 111;

[2) ar acīm mir̂gāt Warkl., mit den Augen blinzeln;

3) mirguôt AP., Stelp., Fest., [mirgât Stelp., Fest., mir̂gât Domopol, Drosth.], fein regnen:
lietus līdz šim bij mirguojis Apsk. v. J. 1901, S. 609;

4) mirguôt, "smalki viļņuot";

[5) mir̂guôt "schnell laufen"
Warkl.].

Avots: ME II, 633

muskuļuôt, intr., sich zusammenziehen, schwärmen: bites muskuļuo, sāks bē̦rnus laist Ahs. n. RKr. XVII, 40. Refl. -tiês, sich ballen, sich winden: pa apkašu luožņā, lē̦kā, vijas, muskuļuojas, raisās tūkstuots sarkanu ugunsčūsku AU.

Avots: ME II, 672

nùoduñduruôt, intr., hermurmeln: kungs nuodunduruoja apakš sevis kuo MWM X, 388. ["kur tad tuos tūkstuošus tik daudz lai sadabū"..., viņš beidzuot nuodunduruoja De̦glavs Rīga II, 1, 78.]

Avots: ME II, 777

nùoklimstêt,

1) wiederhallen:
dārzs uz reizi nuoklimst, it kâ tūkstuošiem putniņu tur iedziedātuos;

2) sich abquälen:
dienām vajadzēja nuoklimstêt, kamē̦r visus tuos caurumus aizlāpīja Alm.

Avots: ME II, 798

nùotrìekt [li. nutreñkti "abstossen"], tr.,

1) abjagen:
zirgu;

2) herunter-, wegjagen:
luopus nuo lauka Ahs. liek... apde̦gušus celmiņus pie altāŗa aizdedzināt, lai vīru ar dūmiem nuotriektu zemē LP. VII, 196;

3) niederwerfen, niederhauen, nieder-, zerschmettern:
zirgu kuopējs nuotriec šuo gar zemi LP. IV, 71. tē̦vu jums nuotrieca ar baļķi MWM. VIII, 485. zuobins uz viena cirtiena tūkstuots cilvē̦ku nuotriec LP. VI, 956. es nuotriekts atbildēju Stari I, 217;

4) wund stossen
Ahs.: krizdams nuotriecu kāju, ruoku, sanus;

5) vertun, verprassen:
grūti pelnītuos grašus Dz. Vēstn., Zal.

Avots: ME II, 877

ņudzêt [Serben, Lennew., Serbigal], -u, -ẽju, intr., [kriechen U.], kribbeln, wimmeln: cilvē̦ki ņudzēja kâ bites ap struopu Aps. purvs ņudzēja un mudzēja nuo tūkstuošu tūkstuošām čūskām LP. VII, 1263. zāle mudžēja un ņudzējā MWM. VIII, 2I0. visa ņudz Daugaviņa sīkajām raudiņām BW. 30824. viss tirgus izlikās kâ ņudzuošs skudru pūlis Kaudz. [vardulē̦ni dīķī ņudz vien Wessen.]

Avots: ME II, 904, 905

pãrstãvêt, tr.,

1) sich für jemand einlegen, in Schutz nehmen, verteidigen:
kuo le̦pnums, spē̦ks var pārstāvēt? kad ņāve nāk, tad tie atstāj GL. [pārstāviet šuos ļaudis! Glück Makkab. 5, 19. kad kāds bagāts ļaunu darījis, tad ir daudz, kas viņu pārstāv Sirach I3, 21;]

2) überdauern, überstehen:
nams, kas mūžam pastāv, kas mūžam negruozās, kas pārstāv laiku..., gadu simteņus un tūkstuošus A. IV, 456. Subst. pãrstãvêšana, das Verteidigen; pārstāvê̦tājs, wer ein gutes Wort einlegt, verteidigt.

Avots: ME III, 178

pavelˆt,

1) (nach Ausdrücken des Könnens) wälzen:
nevaru mucu pavelt;

2) ein wenig wälzen;

3) unter etwas wälzen :
pavel mucu tur apakšā! Refl. -tiês,

1) sich ein wenig od. unter etwas wälzen;

2) zum Vorschein kommen:
ja... nuomirst, cik tūkstuošu tur nepaveļas? Aps. I, 129.

Avots: ME III, 135

rẽķinât, rēķenēt, -ẽju L., Diez, U., rechnen; beachten, der Mühe wert halten: citam naudas ne vērdina, tūkstuošiem rēķināja BW. 12737, 5 var. skauģis manus kumeliņus ik vakara rēķināja 29959. viņš tuo ne˙maz nerēķina, er macht sich daraus nichts, beachtet es nicht U. voi tu vari rēķenēt, ka tas pareizi ir? kannst du meinen, dass das recht ist? U. Refl. -tiês, rechnen, abrechnen, eine Rechnung abschliessen Spr.: Sprw. dzīvuo kâ brāļi, rēķinās kâ žīdi. tie rēkinājas kâ žīdi pie strimalu tuoveŗa Etn. 1V, 121. Subst. rēķinâšana, das Rechnen; rēķinâšanâs, das Abrechnen; rẽķinums, s. rẽķins; rẽķinãjums, die einmalige, vollendete Tätigkeit des Rechnens; rẽķinâtãjs, wer rechnet. Aus mnd. rekenen.

Avots: ME III, 520

rùoste Jürg., rùoste ² Druw., Kl., Saikava, Sessw., Lis., auch rùosts ^2, -s Druw., Bers., Selsau, Sessw., Heidenfeld, A. Niedra, der Gurt (am Weiberrock Ar.), der Hosengurt ("le̦ntas plats apšuvums biksēm vai brunčiem augšgalā, kuo sapuogā ap vidu") Druw. n. RKr. XVII, 75; der angenähte untere Rand des Kleides Kl.: brunču ruoste (Gurt) Aahof. ruokas aiz bikšu ruostes Ezeriņš Leijerk. II, 157. viņš izņēmis nuo bikšu ruostēm nazi LP. VII, 229. dažus tūkstuošus, kas viņam bija iešūti apakšbikšu ruostī V. Eglītis. bikšu ruosti es varēju samest ap kaklu Druva IIl, 254. Wohl (mit uo aus on) zu ruotît II, li. rą̃stas "ein abgehauenes Ende eines runden Baumstammes"; zur Bed. vgl. slav. rǫbъ "Kante, Rand, Saum": rǫbiti "hacken, kerben".

Avots: ME III, 582, 583

sagũt,

1) tr., (fest)bekommen, (fest)fangen, erlangen, erwerben, erraffen:
simtiņš gāja manis gūt, tūkstuošs manis nesaguva (Var.: nesaķēra) BW. 13532. ne˙vienas zivtiņas nesaguvu Pas. I, 148 (aus Birzgaļi). cik daudz mēs saguvām eža cisu un... mātaru! Janš. Dzimtene V, 219. saimnieks brauca trīs reizes naudai pakaļ, kamē̦r tuo saguva LP. I, 123. mantu gan saguva, bet ne veselību Nigr. bašu še kungs par kalpiem, kuŗus mans tē̦vs man saguvis Odiseja I, 23. kuo, māsiņa; tu saguvi (Var.: dabūji), jaun[a] iedama tautiņās? 22112 var.;

2) (mit etw.) fertigwerden
Spr.: gals... vilnai būs, nāks lini; kuo nu? - cilvē̦ks viens tak visa nesagūs Austriņš. Refl. -tiês,

1) für sich bekommen, erlangen
Spr.;

2) sich besinnen, zur Besinnung kommen:
kamē̦r Juris atmanījās un saguvās, dabūja vēl pāris . . . šļācienu Vīt. 80.

Avots: ME II, 633

samēruôt, vergleichen: cilvē̦ks pēc tūkstuošu vasarām ja samēruo sevi ar sevi priekš tam Duomas II, 1234.

Avots: ME II, 685

saraût, tr.,

1) zusammenziehen, anziehen: sulainis rāpuojās čuokurī sarauts LP. I, 111. Sprw.: kad iet uz puostu, tad sarauj ar juostu. lūpas uz kreisuo pusi saraudams Kaudz. M. 41. Ķencis, gruožus saraudams, uzsauca zirgam Kaudz. M. 154. zirgu saraudams ebenda S. 32. sarauj galvu kumeļam, lai tas tevi nenuosvieda...! BW. 17954;

2) zusammenziehen, runzeln:
s. pieri, die Stirne runzeln U. sarāvis vaibstus Apsk. v. J. 1905, S. 549;

3) entzweireissen:
sarauts ir katrs pavediens Vēr. II, 393, muļķītis sarauj drāniņu LP. IV, 92. sarauj manus zīda gruožus, sasit kaula kamaniņas BW. 30963, 6;

4) aufraffen, aufmuntern
(auf eine grössere Anzahl von Objekten bezogen): viņš sarāva visus kājniekus nuo miega kājās Kaudz. M. 344;

5) intr., stramm arbeiten, schaffen:
vagars piebilst, lai saraujot A. v. J. 1898, S. 287;

6) eine grössere Menge reissen, raufen:
tas sarāva kuokus LP. VI, 757. cita saraujuot 1000 šauju Etn. III, 89. Refl. -tiês,

1) sich zusammenziehen, sich verkleinern, verkürzen, vermindern:
saraunies tu čungurā! Br. 22. Sprw.: uz savu nelaimi saraujas, uz cita izstiepjas. slieka var izstiepties un sarauties kâ grib JR. III, 15. dzelzs saltumā saraujas Konv. ² 685. lejā sarāvās tūkstuoš pilsē̦tas par trim punktiem A. XX, 133. saraunaties ciešāk, lai man ar ir rūme, kur sēdēt! Schwanb. dienas saraujas īsas MWM. ē̦na jau pa˙visam sarāvusēs īsa Vēr. v. J. 1904, S. 258. apvārsnis bij sarāvies A. XXI, 481. mūsu manta ik˙dienas ir sarāvusēs mazāka Rainis. kalns uz augšu ar˙vien tievāks saraujas Kaudz. M. gaisu pildītās krūtis šauri saraujas Stari II, 872. artērija tūliņ saraujas, kad sirds atlaižas Konv. ² 191;

2) sich zusammenkrampfen:
sāpēs sirds tam sarausies Saul. sirds aiz asām sāpēm sarāvās Alm. Meitene nuo sv. 97;

3) zusammenfahren vor Schreck
Wain., sich scheuen, sich mit Scheu zurückziehen, in Angst gesetzt werden U.: izbijuos, sarāvuos, nu atbrauca dē̦la māte BW. 23499. kad māte dabūšuot nuo zaķa sarauties, bē̦rnam būšuot pušējas lūpiņas JK. VI, 2. viņš sarāvās un palika stāvam Baltpurviņš I, 121. viņš sarāvās kâ uodzes dze̦lts Austr. k. v. J. 1893, S. 37;

4) fleissig an die Arbeit gehen, eine Sache tüchtig anfassen:
nu tik, puiši, saraujaties! Kand. jāsaraujas dūšīgi A. XI, 5;

5) entzweireissen
(intr.): dzija, virve saraujas;

6) sich verzanken, in Streit geraten:
sarāvās... ar... firstu Latv.

Avots: ME II, 713, 714

sastaruôtiês, Strahlen werfen (perfektiv): acīm piemiedzuoties tūkstuots sīku krunciņu sastaruojās ap tām Duomas I, 5.

Avots: ME III, 745

satūkt, satūkst Spr., satūskt Alt - Kalzenau, satūkšt, intr., anschwellen, verschwellen: kakls bij satūskis Stari III, 22. luoceklis sapampis, satūskis Etn. IV, 117. ruokas satūska Latv. pautiem kule satūkuse (Var.: galva satūskusi) BW. 34969. saimniece satūškuse kâ glāze un nuomiruse Etn. III, 92; LP. VII, 835. - Subst. satūkums Preip. 43, die Geschwulst.

Avots: ME III, 769

sìmts (li. šim̃tas),

1) substantivisch gebraucht, das Hundert:
viens simts, kāds simts Lis. n. RKr. XVII, 102. trīs raudiņas vien pietrūka, simtiņā rēķinuot BW. 30818. simtā tādu nedabūja, kâ mēs divi jau(n)brālīši 33641. simtiņš manu bāleliņu Ld. 7535. šie simti pasaku A. v. J. 1899, S. 126. lūgties simtiem lietu MWM. v. J. 1896, S. 868. simtiem bē̦r[u]s kumeliņ[u]s Etn. IV, 125. sanāca cilvē̦ki simtiem un tūkstuošiem Dīcm. pas. v. I, 24;

2) auch simt U., simtu, hundert:
simtu gadu še gulēju LP. VI, 234. simtu bē̦ru kumeliņu pie vienas silītes Br. m. 191. svārki simtu stiķiem 394. viņš bij aizdevis ve̦salus simtu rubļus Aps. VII, 33. Auch adjektivisch: nes manēju māmiņai simtus labus vakariņus (Var.: simtu labu vakariņu, simtiem lab[u]s vakariņ[u]s)! BW. 4384, 9 var. tie mani apbēra ar simtām laipnībām Asp. Zu ai. š̍atá-m, av. satǝm, gr. ε'-χατόν, lat. centum, ir. cét, got. hund u. a., s. Le. Gr. § 335 und Walde Wrtb. ² 152.

Avots: ME III, 841

špe̦tns: mit -e- auch Kaltenbr.; š. suns Pas. IX, 459 (aus Jāsmuiža). ‡ Subst. spe̦tnums, Bosheit (?): tur naids un š. kâ auguons tūkst Rainis Dz. un d. I ² , 450.

Avots: EH II, 654

I suminât L. (in Kurl.),

1) bewillkommnen,
(Warkl., Bauske) ehrfurchtsvoll begrüssen U., Bershof, in Kurl. n. L. II, 333, Elv., Manz., Elger, Glück: ne˙viens māsiņu nesumināja RKr. XVI, 179. šuodien tevi baznīcā trīs eņģeļi sumināja (Var.: sveicināja, sludināja) BW. 1408. meitas šur brauc puišu suminātu 20935. lai es tevi sumināju ar tē̦rauda zuobentiņu 13730, 18. bajārs mani nabadzinu ar kājiņu sumināja (Var.: sveicināja) 31172, 3. es savam kumeļam nagu nagus sumināju (Var.: pabučuoju) 32013. uozuols liepu sumināja Biel. 1278. mēs... tevi suminam MWM. IV, 685. tūkstuoškārt es tevi suminu Vēr. II, 454. ja tuo sumināja par "kungu" Alm. Kaislību varā 38. dievu sumināt ("ehren und anbeten") Warkl. esi augsti sumināta! R. Sk. II, 34. tavu varu sumina Rainis Ant. un Kl. 74, visiem tâ sumināta (gefeiert) A. v. J. 1892, II, 38. bažas par kungu sumināšanu Alm. Kaislību varā 67;

2) "?": miegs tev[i] sumina U., der Schlaf meldet sich bei dir.
miedziņš mani sumināja (Var.: labināja, aicināja, karināja) BW. 6768. miegs sāka drīz viņai acis sumināt Janš. Paipala 30;

3) küssen
Warkl., Warkh., Zvirdzine, Gaigalava. Refl. -tiês,

1) sich begrüssen:
(kuoku) galuotnes vēja luocītas sasniedzas, sastuopas un viena ar uotru suminās Janš. Dzimtene V, 20; sich bekannt machen Elv., St., Für. I;

2) "sich begeistern"
A. - Autz;

3) prahlen; einander rühmen
Smilten. Nebst sumêt 1 zu sumis?

Avots: ME III, 1120, 1121

takšķinât, pochen, klopfen, hämmern: tūkstuoš āmuriņi takškināja deniņuos Veselis Netic. Tuoma mil. 175.

Avots: ME IV, 126

I tûkšt Nötk., PS., Warkh., (mit û ² ) AP., Arrasch, Jürg., tûkšu, = tûkt, schwellen Wessen, Zvirgzdine: tē̦vam tâ tūkša kājas, ka ne.-maz nevarēja paiet AP. Vgl. dazu Le. Gr. 5892; niederle. tūkšt vielleicht für alteres tūkst nach dem prs. tūkšu (gebildet zum Infinitiv statt des alten tūsku).

Avots: ME IV, 279

tukt (li. tùkti "fett werden"),

1) Praes. tùku Drosth., (mit ù ² ) Bers., Gr.-Buschh., Kl., Saikava, (mit û ² ) AP., U. od. tūkstu U., Praet. tuku, = tūkt, fettwerden, schwellen U., Wessen: Sprw. juo lāci lād, juo lācis tūk Br. sak. v. 591. tu . . . tukdams par negantu milzeni audz Vēr. I, 911;

2) fett werdend nicht mehr Eier legen:
vista tukst Wessen. Zu tàuks.

Avots: ME IV, 258

tûkt Kl., Serbigal, Wolm., Zvirgzdine, tūkt Neuenb., tûkt ² AP., Līn., Ruj., Salis, -kstu, -ku, schwellen (eig. und fig.); fettwerden U.: iesāka tūkt kāja MWM. X, 925. krūts tai asinīs un drusku tūkusi Rainis Ant. un Kl: 123. sākšu taukuos tūkt Asp. VII, 32. straume tūkst tūkumā un krastus grauj MWM. IX, 245. tīnes nuo pilnuma tūkst VII, 440. - Subst. tūkšana, das Schwellen; tūkums, das einmalige, vollendete Schwellen; die Geschwulst U.: ja balts tūkums ir ādā III Mos. 13, 10. tūkums rīklē, St., die Bräune im Halse. - tūkuma zâle Mag. IV, 2, 29, Scharbockskraut (ranunculus ficaria L.) Fischer 250; RKr. II, 76; Bachbungenkraut St.; empfindliches Springkraut (impatiens noli tangere L.) RKr. II, 72, (tûkumzâle ² ) Kand.; sīkziedainā tūkumzâle, impatiens parviflora Druva III, 734, Edwalen. Zu tâuks, s. dies und Walde Vrgl. Wrtb. I, 711, Boisacq Dict. 990.

Avots: ME IV, 280

uzpìrkt (li. užpir̃kti), aufkaufen: uzpirkt labību, cilvē̦kus. žīds uzpircis vairāk tūkstuošu kuoku Jaun. mežk. 2.

Avots: ME IV, 365

uzsist,

1) einen Schlag versetzen:
Kalvis nu uzsit šim ar veseri pa galvu Pas. IV, 180 f.; (energisch und wiederholt?) schlagen: situ knipi uzsizdama uz knēveŗa de̦guniņu BW. 15206 (ähnlich 21808 var., wo dafür auch: situ knipi uz knipīša uz tautieša de̦guniņa);

2) aufschlagen (aufheften):
u. jumtu, ein Schindeldach herstellen. arklus tesiet, griezes (II

1) uzsist ("?") Lāčpl. 129. u. (bauen)
laivu Bielenstein Holzb. 607. uzsitamais, Umschlag Mag. IV, 2, 145;

3) aufschlagen (üffnen):
u. le̦du. u. grāmatu U. (ein Germanismus?);

4) aufschlagend finden:
sit par mūri, uzsit sudrabu RKr. VII, m. 793;

5) aufstreuen:
u. (uzbērt un iejaukt) miltus putrai, kuo vāra;

6) uzsist trumpas, ein Kartenspiel beginnen;

7) anschlagen (einen Ton):
izjauc sākumā uzsistuo skaidruo... akordu Vēr. II, 729. sirds sāka jau uzsist... citadus tuoņus Veselis Tīr. ļaudis;

8) im Aussehen, in der Farbe ähneln:
meita uzsit vairāk pēc mātes. šī drēbe uzsit (jeb izsit) vairāk pēc sarkanas... krāsas Druw. n. RKr. XVII, 85. Refl. -tiês,

1) aufschlagen
(intr., = emporschnellen): mutulis... uzsitās augšup MWM. IX, 592. viļņu šļakatas uzsitās līdz ceļam;

2) "пристать, прилипнуть" Spr.; unvermutet sich bilden (= entstehen) an, auf:
man uzsities budzis Jürg.;

3) sich emporarbeiten, mit Mühe und Kraftaufwand in eine höhere Stellung gelangen:
uzsitīšuos par vīru A. XII, 524. nuo vienkārša skrīverīša uzsities par simtu tūkstuošnieku A. v. J. 1897, S. 850;

4) man uzsitās ar āmuru uz pirksta, es passierte mir, dass ich (oder ein anderer) unversehens mir mit dem Hammer auf den Finger schlug.
Subst. uzsišana, das Aufschlagen; das definitive zu Tode Schlagen: Matīss ar savu lieluo kūju pie lāču mātes klāt"pie uzsišanas" A. XX, 144. uzsitẽjs, der Aufschlagende; wer in der Schmiede mit dem grossen Hammer aufs Eisen schlägt: kalējam ir uzsitējs.

Avots: ME IV, 377

‡ vārsmuôt "?": pār stepi vārsmuoja karstums Jauns. Raksti VI, 182. tūkstuošas ugunis vārsmuoja virs ūdens un ūdenī 254. (nuokautas) aitas miesa vēl bij dzīva. dažas vietas tur vārsmuoja zaļi, dažas - ruožaini B. gr. ³ II, 195. gaisuos, kur skumji varsmuo ... karuogi. Refl. -tiês "?": (stiprais sals) vārsmuojās un berzēja juo spuožas baltās de̦be̦su puogas Jauns. Raksti VII, 43.

Avots: EH II, 764

zingriblis (?), ein Wissbegieriger Tūkstoš un viena nakts I v. J. 1867.

Avots: ME IV, 723