Paplašinātā meklēšana

‡ tùle ² Oknist, = tũlin.

Avots: EH II, 708

tū˙leņ (unter tũlin): auch Višķi.

Avots: EH II, 708

gaũme: ielikt gàumē ² Fest., sich merken. švaka g. (Gedächtnis) palikuse: kuo saka, tūleņ aizmirstu Zvirgzdine. barība (ne)iet gaume, gereicht (nicht) zum Segen, schlägt (nicht) an Erlaa.

Avots: EH I, 387

lìst: prs. lienu auch Lesten, Salis, Seyershof, Wolm., liedu = auch Heidenfeld, līnu - Lubn., Oknist, Sonnaxt,

2): vai šiem ar lied (schmeckt)?
Heidenfeld;

3): auch Heidenfeld; ‡

4) Platz finden,
ìetilpt: tur divi pūri līda Kaltenbr. Refl. -tiês: blakts lienas cilvē̦kam klāt Salis. pa sē̦tsapakšu lienas zirgs cauri Seyershof; sich aufdrängen Auleja, Bērzgale, Kaltenbr.: l. kam virsā Bērzgale. līnas pi bārinīša, ka tūleņ pre̦cē̦tuos Pas. III, 42. miegs lienas Auleja.

Avots: EH I, 751

[pãrlīgt, zusammensinken: uz kuŗa (zirga) tik ruoku uzlika, tis (= tas) tūleņ pārlīga Pas. II, 51.]

Avots: ME III, 164

sariet: suņa sariets puika Līvāni n. FBR. XX, 149. vepris viņu sarêja (= sakuoda) Saikava. vucins ... sarēja visas vuškas Pas. XII, 209. Refl. -tiês: sīvi suņi sarejas Tdz. 50943. kad satiekas ērzeļi, tūleņ sarejas ("plêšas") Auleja.

Avots: EH XVI, 442

tūdaļ U., Glück, (mit û ) Kr., tudaļ (wohl mit ū zu lesen) Glück, tudeļ Manz., tūdaliņ U., Glück Tobias 4, 14, tūdaliņas U., tūda˙lin PS., tudalīn U., tadaļin U., Glück Josuus 8, 19, tūdaļīn Wid., tūdalīt U., tūdalītās, Adv., sogleich: atej tu man tudeļ! komme du stracks wieder! Manz. 10 Gespr. tūdaļ, kad... tie atgrìezās Glück Judith 5, I9. tudaļ tiem pakaļ dzīties I Mos. 44. tudaļ tuo ar prieku saņe̦m Matth. 13, 20. tūdaliņ (Var.: tūdaļin), tagadiņ BW. 24196. tūlīt, vīriņ, tūdalīt 26962, 5. tu arī tūdalī tās sāki savu darbību Janš. Latv. brīv. 15. tūdal- wohl mit Metathese (wozu FBR. IX, 10) aus *tūlad-, das aus einem *tūle (s. tūlin) etwa nach tagad umgestaltet ist. Zum Auslaut vgl, tūlīt(ās), tūliņ, tagadīt(ās), tagadiņ u. a.

Avots: ME IV, 278

tũlin AP., Ruj., Serbigal, tūlin N.-Schwanb., tũ˙liņ Adiamünde, C., tũliņ Schlehk n. FBR. VII, 52, Salis, tūliņ ² KL, Nerft, Prl., tûliņ Kr., tūliņ U., tū˙leņ ² Krāslava, tūleņ Pas. V, 264 (aus Asūne), (mit û) Preili, tūlīn U., tūlī RKr. XVI, 195, tũli AP., tūliņās LP. VII, 155, tūliņas JK. III, 2, tūliņe̦s Suhrs n. FBR. VII, 52, tūlīnas U., tūliņī LP. V, 19, tũlĩt C., Iw., Līn., tûlît Mar. n. RKr. XVII, 146, tūlît ² Kl., tūlīt U., tûlîts Mar. n. RKr. XVII, 146, tũlîtan ² Preekuln, tūlitan Pas. III, 464 (aus Serbigal), tũlĩtâs ² Zabeln n. FBR. IV, 67, Kand., Selg., tũ˙lītâs ² Iw. n. FBR. VI, 56, tūlītās Pas. IV, 310 (aus Smilt.); V, 311 (aus Serbigal), tũlĩtês Drosth., tūlī˙tēs Saussen (n. BB. XII, 234), tūlitiņ BW. 23592, tūlītnes Pas. III, 369 (aus Dond.), Adv., gleich, sogleich, sofort: tūlin atskanē̦s pē̦rkuonīga balss Vēr. II, 56. man miedziņš tūlī nāca BW. 6806 var. (aus Ahs.). viņš būs tūlī pa˙galam LP. VI, 909. taisāties, mani pieci bāleliņi! duj tūlīt vakarā, trīs nuo rīta saulītē RKr. XVI, 178. Beruht wohl auf einem *tū˙le, gebildet wie nūle. Zum -le s. Le. Gr. § 590; *tū "hier", auf das auch tūdaļ und tuvs weisen (vgl. auch tūr und apr. stwi "da" mit stw- wohl aus *stū), ist wohl einem *kū (= ai. und av. kū "wo" ; vgl. auch gr. rhod. ό'πῡς "wohin" und alb. ku, mcymr. cw. li.- le. kur, apr. quei [aus *kū-ei] "wo") nachgebildet. Zu den verschiedenen Ausgängen des le. Worts vgl. nūlīt, nūleņ (unter nule), tagad(iņ) u. a. Zur Bed. vgl. r. тут-же "sogleich". Über das ähnlich lautende und gleichbedeutende li. žem. tūlỹd (auch tulỹt LitMnd. I, 138) s. Büga KSn. I, 112.

Avots: ME IV, 280

vùrkšt ² Warkh., knurren, brummen: kad (suns) pamana kaķi, tūleņ vurkšdams virsā skrien Pas. I, 312 (aus Bolwen). staigā vurkšdams (verschiedene Töne hervorbringend) N.-Peb. Vgl. urkšt.

Avots: ME IV, 676