Paplašinātā meklēšana

âbeliņš, für âbuoliņš "Klee" BW. 7446, 1.

Avots: ME I, 234

âbuõliņš,

2): âbuoliņš auch Erlaa und Ogershof n. FBR. XI, 17, Heidenfeld, KatrE., Ramkau, Saikava, Sessw., (mit â ² ) Grob., plur. ābuoliņi BW. 29689 var.; 33841, ābuoltiņš BW. 32367: ceļa malas ābuoliņš BW. 11967. lauka ābuoliņš 28992. sarkanais ābuoliņš 8867; cūku a., weisser Klee (trifolium repens) Sassm.

Avots: EH I, 192

âbuõliņš, âbuõltiņš, âbuõlītis, âbultiņš, auch abuoliņš ("Klee") U., [Salis], abuliņš ("Klee") Wolm.,

1) Äpfelchen:
maza, maza ābelīte, pieci ze̦lta ābuoltiņi (Var.: ābuoliņi, ābuolīši) BW. 102990;

2) Klee (Trifolium L.)
[nach Manzel Let. auch ābuoļa zāle genannt]; ceļa ā., Meliloten-, Steinklee; cūku ā., Brunelle (Prunella L.) dze̦ltānais ā., goldfarbener Klee (Tr. agrarium); Jāņa oder Pēteŗa ā., kastanienbrauner Klee (Tr. spadiceum); matu ā. (nach d. Konv.), aitu ā., Māŗas ā., Acker-Klee (Tr. arvense L.); pē̦rkuoņa od. vâšu ā., Anthyllis vulnerarie L.; sarkanais ā., Wiese-Klee (Tr. pratense); [baltais ā., weisser Klee; vẽŗa ā. Wolm., Berg-Klee]; sē̦tais ā., Saat-Klee (Tr. sativum); vērša ā., (Scabiosa arvensis L.); zaķu ā., Sauerklee (Oxalis acetosella L.); zirgu ā., mitlerer Klee (Tr. medium L.) RKr. II, 74, 75, 79; III, 69, 72; kāparu ā., Scorpiurus muricata, subvillosa Konv. ² 1531. ābuoliņš ist nach RKr. XVII, 33 auch der Name von gewissen prievīšu raksti.

Kļūdu labojums:
nach d. Konv. = Konv. ¹ 5
kāparu ā. = kāpuru ā.

Avots: ME I, 234, 235

‡ ailiņģis Bers., = stiliņ̃ģis.

Avots: EH I, 4

‡ àizkliņģēties "?": kur nu esi atkal aizkliņģējies? N. - Peb.; "aizmesties" Warkl.; durvs aizkliņģējusies Bers., = duru kliņķis pats aizkritis 2 cieti.

Avots: EH I, 31

‡ àizkliņģuôt Warkl., = ‡ àizkliņ̃ķêt.

Avots: EH I, 31

‡ àizkliņ̃ķêt, zuklinken: a. duris. Refl. -tiês: duris aizkliņķējušās C., = duru kliņķis pats aizkritis 2 cieti. viņš aizkliņķējies istabā N. - Peb., er hat hinter sich die Tür im Zimmer zugeklinkt.

Avots: EH I, 31

ãliņ̃gis,

1): iegrūdu āliņģī BW. 23621, 3.

Avots: EH I, 193

ãliņ̃ģis, auch [ãliņš Dond., Salis], ãleņ̃ģis BW. 18885 und U. (li. [ólingis bei Bezzenberger GGA. 1885, S. 928], ólinge+),

1) die Eiswuhne:
bāz pats savu asti āliņģī;

2) die Netzwuhne:
āliņģi izcirst. [Nach Prellwitz, Die deutschen Bestandteile in den lettischen Sprachen I, 45, aus einem nd. haling.]

Avots: ME I, 238

aliņš, Dem. von alus,

1) das Bierchen;

2) der Hopfen:
es aliņu malt iedama, bitīt nesu ruociņā RKr. V, 1221.

Kļūdu labojums:
jāizmet (zu streichen der Artikel) aliņš

Avots: ME I, 67

ãliņš (unter ãliņ̃ģis),

1): iegrūdu āliņā (Var.: āliņģī) BW. 23621, 3 var.

Avots: EH I, 193

‡ apkâliņš Saikava "salīgs lietus ziemā".

Avots: EH I, 90

‡ apkūliņi, = apkũlas: dzeram miežu, rudzu apkūüņus BW. piel. ² 28824, 1.

Avots: EH I, 95

‡ apsapiņuôt Borchow, = nùosapņuôt 1.

Avots: EH I, 111

atkaliņ AP., A. XX, 410, atkalît Mar., RSk. II, 8, wiederum, abermals (erweitertes atkal).

Avots: ME I, 164

‡ atkliņģuôt oder atkliņģât (erschlossen aus ostle. atklyndžoit Bērzgale), langsam, lässig herkommen.

Avots: EH I, 149

atsprēkliņ (unter atsprãklu): auch Memelshof, (mit è ² ) Gr.-Buschh, n. FBR. XII, 89, Kl.-Laitzen n. FBR. VIII, 23, Oknist, atsprēklin - auch Zaļmuiža, (mit è ² ) Kaltenbr., atsprèkliń ² Warkl., atsprēkleņ Pas. VI, 365, Bērzgale, (mit è ² ) Zvirgzdine n. FBR. X, 32, Pilda n. FBR. XIII, 53, Kaltenbr.

Avots: EH I, 170

‡ atsprèksliņ ² Saikava, atsprèkšļi ² ebenda, = atsprāklu.

Avots: EH I, 170

àukliņât, ² Demin. von aũklêt, auf dem Schoss tragen SF. n. BB. XIV, 127.

Avots: ME I, 222

bãleliņš, bãleniņš, s. bãlis.

Avots: ME I, 271

‡ baliņi Lemsal "den Sclaafgarben ähnliche Pflanzen, womit man Stoffe und Zwirn dunkelrot gefärbt habë. Zu li. bãlinis "Sumpf-"?

Avots: EH I, 200

bãliņš kūlīšu,

1) eine Mandel Garben
Mag. IV, 2, 109: rudzus sacelt bāliņuos N. -Bartau, Talsen, Tadaiken;

2) die Garbe
Preekuln, Wrigen.

Avots: ME I, 271

I bãliņš,

1): auzas, kad labi paaugušas, sien un ceļ bāliņuos Grob. linu bāliņā ir apmē̦ram 10-12 saujas ebenda. vējš bāliņu izārdījis ebenda. rudzu bāliņš (= statiņš) Funkenhof, Perkuhnen.

Avots: EH I, 208

II bãliņš (unter bãlis): (voc. s.) bāliņ! Pas. III, 365 (aus Dond.).

Avots: EH I, 208

‡ III bãliņš; bāleņš Strods Par. vōrdn. 60, Deminutivform zu bãls, blass, bleich.

Avots: EH I, 208

‡ bambaliņi Fockenhof "purenes".

Avots: EH I, 204

barbaliņas (unter bàrbata) "Fetzen, ein zerfetzter Saum eines Kleidungsstückes" Stackeln, Wohlfahrt.

Avots: EH I, 205

bar̂galiņa, bar̂guonis, -ne, bar̂gulītis, -te, die, der Strenge, Harte, Unfreundliche: tautu meita bārgaliņa (Var.: bārguliņa) BW. 12318. brālīt manu bargulīt BW. 11644. es viena bargulīte BW. p. ² 6640.

Kļūdu labojums:
aiz šķiramā vārda jāiesprauž (hinter dem Stichwort ist einzufügen) bar̂guliņa

Avots: ME I, 263

barguliņa, Dem., die Strenge, Heftige: māte mani tālu deva, barguliņu dē̦vē̦dama BW. 18116; vgl. bargaliņa.

Kļūdu labojums:
jāizmet barguliņa. - Zu streichen ist der ganze Artikel barguliņa

Avots: ME I, 264

bẽliņģis,

1): auch (mit è ² ) Linden: rudzi bēliņģuos BW. 15616, 2; ‡

2) der Stock (die Etage) eines Hauses
Kaltenbr.

Avots: EH I, 216

bẽliņģis, s. bẽniņš.

Avots: ME I, 289

‡ bēliņi, = bēniņš: rudzi bēleņuos BW. 15616, 1 var.

Avots: EH I, 216

bẽ̦rbaliņa, die Zottige, Flockige, Epith. des Schafes: aitiņ, mana bẽ̦rbaliņa BW. 32545 und LP. V, 13. Cf. bārbaļa.

Avots: ME I, 290

‡ bē̦rzgaliņš, der Wipfel einer Birke: labāk laužu alkšņa rīksti, nekā bē̦rza galuoksniņu: alkšņa rīkste man nekait, b. māmiņai BW. 34129.

Avots: EH I, 217

bẽ̦rztuliņš (unter bē̦rzs): auch BW. 2762,2.

Avots: EH I, 217

bezdeliņš (unter bezdelîga): auch Lemsal, Salis.

Avots: EH I, 214

biliņgis, biliņš,

1): billiņi St.;

3): bīliņģi durch biliņģi zu ersetzen.

Avots: EH I, 219

biliņģis, bīliņģis od. biliņš U.,

1) Klötzchen zum Unterlegen, die Unterlage:
biliņģis - apakš kāda priekšme̦ta liekams daikts, lai priekšme̦ts negul uz zemes A. X, 2, 536. palieciet, brāleliņi, uozuoliņa biliņģīšus BW. 22536. tautu meita neiekāpa, bīliņģīšu vajadzēja BW. 32239, 2;

2 das Fundament,
auch pazvilas genannt: kad būvē kuoka ē̦ku, tad jumtam liek ik˙vienā stūrī pa lielam akmenim, tā˙pat katrā sienā pa vienam, un uz šiem akmeņiem liek apmē̦ram 3 pē̦das gaŗus bīliņģus Nerft;

3) der Stock, die Keule:
dzē̦rājs iesita uotram ar bīliņģi A. X, 2, 536, N. -Schwanb.; [

4) bil˜iņš Wandsen, ein einfälltiger Mensch.
Wohl aus dem Germanischen entlehnt.]

Avots: ME I, 296

‡ biskrēsliņi, biskrēslīši, acc. s. biskrēslīti BW. 6447 var., = biškrēsliņi (s. unter bite 4), Rainfarren: sẽju āra biskrēsliņus (Var.: biskrēslīšus, biškrēsliņus) BW. 6447, 1 var.

Avots: EH I, 222

biškrēsliņš (unter bite 4): bišu k. auch Oknist, nom. plur. biškrēslītes BW. 5842: sēju āra biškrēsliņu BW. 6447, 1, nuoviju ... biškrēsliņu vaiņadziņu 5842.

Avots: EH I, 222

‡ bliņčuki Sonnaxt n. Fil. mat. 197, eine Art Pfannkuchen: b. var būt nuo miltiem, sabe̦rzē̦tiem kartupeļiem un asinīm. Beruht auf r. блинчик "kleine Plinsë.

Avots: EH I, 229

‡ brāleliņš BW. 3715; 11739, nom. plur. brālelīši 1718, 1, Demin. zu brãlis Bruder.

Avots: EH I, 239

brãliņš (unter brãlis): BW. 22215.

Avots: EH I, 239

‡ brẽdeliņš AP., ein Fisch; vgl. brēteliņa.

Avots: EH I, 241

‡ brēteliņa BW. 30938, brẽtliņa, brētliņš, ein Fisch (clupea sprattus), Bratling.

Avots: EH I, 241

bridaliņa, auch bridelīte, bridaliņa, die fortwährend watet: saulīte, bridaliņa, brida dienu, brida nakti BW. 33733 (Var.: saules meita bridelīte).

Kļūdu labojums:
jāiesprauž aiz šķiramā vārda (hinter dem Stichwort ist eizufugen):bridaļiņa
bridaliņa = bridaļiņa

Avots: ME I, 331

‡ briêžâb[uo]liņš ² Popen, anmyuis vulneraria.

Avots: EH I, 244

‡ brum̃buliņš Talsen, ein kleiner, gelblicher Vogel, der sich im Gestrauch aufzuhalten pflegt.

Avots: EH I, 245

buliņģis, der Knüttel: zvēlu ar buliņģi pa galvu Stomersee, Mar. n. RKr. XV, 109.

Avots: ME I, 348

bunduliņš, trollius europaeus n. Kronw.

Avots: ME I, 350

‡ burgzduoliņa (erschlossen aus acc. pl. bo`rgzdūleņas BW. 19122, 2 var., aus Lixna), eine kleine Wasserblase.

Avots: EH I, 254

‡ buržgaliņa, das Wasserbläschen: te̦k upīte pret upīči, buržgaliņas mē̦tādama BW. 19122, 9 var.

Avots: EH I, 256

butuliņa, das Fläschchen: ņem, lapsī, butuliņu BW. 2008; s. butele

Avots: ME I, 356

čabuliņas, cabas I, 400 zu ersetzen durch čabuliņas, = čabas.

Avots: EH I, 281

čabuliņas, čabas: cūka taisa čabuliņas; jākāpj zīļu uozuolā BW. 2420 (aus Kreuzb.). [ča - in Kreuzb. könnte aus ķe̦- entstanden sein; vgl˙li. kẽblė "ходуля".]

Avots: ME I, 400

ce̦kuliņi, tagetes patula Rkr. III, 73: ruozes un ce̦kuliņi še tuvumā ieblakus aug Lautb.

Avots: ME I, 368

celiņas, Wegerich (plantago maior) n. U.

Avots: ME I, 368

celiņš (unter ceļš), ‡

4) cūku celiņš, ein gewisser Webfehler (Streifen auf der Kehrseite des Gewebes)
Ramkau.

Avots: EH I, 263

‡ ciguliņš, das Füllen Schibbenhof.

Avots: EH I, 269

[čikaliņa Serbigal, eine unzarte Benennung von Mädchen und Frauen.]

Avots: ME I, 412

cīkliņš, [cikliņš], cīliņķis, ein Stahlbrettchen, womit der Tischler die gehobelte Fläche glättet Biel. n. U. [Aus d. Ziehklinge.]

Avots: ME I, 390

‡ činkaliņa, geringschätzige Bezeichnung für eine Frau: citiem vīriem daiļas sievas: man bij tāda č: BW. 27264 var.

Avots: EH I, 290

ciruliņi, der Flieder Salisb.; [vgl. ceriņi].

Avots: ME I, 388

‡ cõbliņš (mit geschwundenem Suffixvokal zwischen b und l?) Suhrs n. FBR. VII, 39, ein langsamer Mensch.

Avots: EH I, 279

‡ čoliņa, der Einbaum (Boot) Rig. Strand.

Avots: EH I, 293

‡ cucaliņa, verächtl. Bezeichnung für eine Frau: citiem vīriem labas sievas, mana tāda c. BW. 27261.

Avots: EH I, 279

‡ cùkâbuoliņš ² Saikava, brunella vulgaris; trifolium repens.

Avots: EH I, 280

‡ cũkâbuliņš, eine Pflanze AP.; brunella vulgaris Ramkau; baltais c., trifolium repens Ramkau.

Avots: EH I, 280

cũksiliņi, wilder Thymian (?) Dond.

Avots: ME I, 399

[čuliņa, der Trank für das Vieh Wid.]

Avots: ME I, 419

čurkaliņš, ein geringes Quantum Flüssigkeit Salisb.

Avots: ME I, 422

dābuoliņš (unter dâbuols): ceļa maļas d. BW. 2845. pa zaļas pļavas balti dābuoleņi 33554, 6; aitu d., trifotium agratium L. Oknist; cūku d., brunella vulgaris L. ebenda; puķu d., achillea ptarmica L. ebenda.

Avots: EH I, 311

dâbuliņš (unter dâbuols): auch Gr.-Busehh. n. FBR. XII, 68, Sonnaxt, nom. plur. dābuliņi BW. 3388, 1 var.

Avots: EH I, 311

dailiņš, Demin. von daiļš, recht nett, hübsch: dailiņš mans arājiņš BW. 10975.

Avots: ME I, 431

daudaliņa, ein heiteres Kind Etn. I, 137.

Avots: ME I, 443

dielinš, = dalība PK. n. U. (Aus mnd. dēlinge "Teilung".]

Avots: ME I, 481

dìevkrēsliņš, sonnenwendige Wolfsmilch (euphorbia helioscopia) RKr. II, 71.

Avots: ME I, 485

diliņš, ein altes, mageres Pferd (izdilis zirgs): kuprītim pame̦t izpūrušuo diliņu LP. V, 42. izpūrušais diliņš par ērzeli iztaisījies LP. V, 42.

Avots: ME I, 467

dižbãliņš, ein einflussreicher Bruder, ein hervorragender Volksgenosse: tie pazīs savu daudzcildinātuo dižbāliņu - Jurjānu Andreju Vēr. II, 1229.

Avots: ME I, 474

drauguliņa, s. draugala.

Avots: ME I, 492

drãzteliņa, [Schnitzwerk L.]; sirds drāzteliņa (Liebkosungswort gegen Kinder), Püppchen.

Avots: ME I, 495

dreiliņš, ‡

3) = treiliņš I 1 Stelp.

Avots: EH I, 332

dreĩliņš,

1) das Treideltau
L.; ein Strick mittlerer Dicke Krem.;

2) der Drilling, das Treibrad in der Mühle
U. Vgl. treiliņš.

Avots: ME I, 497

drēliņš, der Drilling in der Mühle Peb. n. U. Entlehnt aus dem Germanischen.

Avots: ME I, 498

‡ drèlliņi ² Lös., = trelliņi: kurpes tādiem kâ drelliņiem (von Gummisohlen).

Avots: EH I, 332

druosaliņa, die Beherzte, Kühne: paga, paga druosaliņa, pasacīšu māmiņai BW. 11508.

Avots: ME I, 507

drũmaliņa, die Betrübte, Finstere: meitenītes, drūmaliņas, aiziet ciema sētiņā Aus. I, 65.

Avots: ME I, 506

‡ drusliņa (?) Für. I, = drusciņa.

Avots: EH I, 337

druvaliņa, druvaļiņa, druvuliņa, [eine Magd für Feldarbeiten]: ej druvā, druvaliņa! kuo pa sē̦tu ruotājies? BW. 3169, 1 [ähnlich 3168 und 27972 - 3].

Avots: ME I, 505

dũdaliņa, ‡

2) auch dūdaļiņa, verachtl. Bezeichnung für eine Frau: citiem vīriem skaistas (Var.: lielas) sievas, man bij tāda dūdaliņa (Var.: dūdaļiņa) BW. 27264 var.

Avots: EH I, 346

dũdaliņa (Liebkosungwort), Täubchen, Herzblättchen: māsas manas, dūdaliņas, me̦lnajuos lindrakuos Krem.

Avots: ME I, 524

dũduliņa BW. 12684, = dũdaliņa.

Avots: ME I, 524

‡ dulliņi Rothof, = duļ˜ļi 1.

Avots: EH I, 341

dũmuliņa, = dũmaliņa, eine dunkelbraune Kuh BW. 16494.

Avots: ME I, 528

e̦buliņš: auch Ruj.

Avots: EH I, 366

e̦buliņš, = ābuoliņš, Klee BW. 29371 var.

Avots: ME I, 565

eiliņa BW. 28128 var., = ailiņa, Reihe. [Daneben auch ein gleichbed. èiļa ² (= li. = eilià): meitas stāvēja sastatītas eiļā Borchow.]

Avots: ME I, 566

‡ e̦muoliņš, Walk n. BielU., der Klee: (gen. s.) sarkanā e̦muoliņ[a] BW. 28896, 5. var

Avots: EH I, 369

‡ gaĩgaliņš Tals., ein kleiner, schwarzer Vogel mit weisser Brust, der sich in Tannenwälilern aufzuhalten pflegt.

Avots: EH I, 376

gaîliņš,

1): gailiņi, weisse Maiblumen
Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 376

gaîliņš ^2, Himmelsschlüsselchen, Primel Autz n. Biel. I, 252;

[2) gaîliņi ² Salis, = gailenes 1].

Avots: ME I, 584

gâliņa, Demin. von tahm. gāla, Wiesenfuchschwanz (alopecurus pratensis) RKr. II, 66.

Avots: ME I, 617

‡ galiņš, in der Verbindung aunu g. "Rotesalbekraut" Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 380

‡ gauduliņa, die Klagende, Wehmütige: sirsniņ mana. g., kam tu gauži sē̦ruojies? BW. 17725, 1.

Avots: EH I, 387

gausaliņa, die Langsame: lē̦ni nāca gausaliņa BW. 18508.

Avots: ME I, 612

[ģīvaliņš Autz n. U. lebenskräftig (von einem Neugeborenen). Vgl. echt le. dzīvs.]

Avots: ME I, 700

‡ gruzduliņš, eine kleine Pfeife (zum Rauchen) Üxküll.

Avots: EH I, 411

guliņa, das Ganze; uz guliņu, ein gros, im Grossen, im Ganzen: cik gribi uz guliņu? t. i. cik gribi tu par precēm, cik viņu tev ir Ogershof. Gebildet nach dem r. огу́ль "Ganzes", огу́льно "im Ganzen". Vgl. auch guļņa II.

Avots: ME I, 678

iekrēsliņā, zum Beginn der Dämmerung: (puiši) tīklus lāpa, iekrēsliņā sē̦dē̦dami BW. 30774, 3.

Avots: ME II, 30

ĩliņš,

1): auch Ruhtern; der Wirbelwind
Salis: ī. griezdams iet kâ bulta, reizēm gaisā, reizēm zemē, iet uz priekšu kâ skrūve; tas ir tas gubu jaucējs, jumtu plēsējs un kuoku lauzējs.

Avots: EH I, 500

ĩliņš,

1) ein scharfer Wind, der Windstoss, die Windsbraut:
sacēlās īliņš un aizrāva dē̦lu plašā pasaulē LP. V, 302;

2) eine kleine Regenwolke:
uznāca mazs, mazs īliņš un saliedināja visu sienu Pussen. Nebst ýlingė "Windsbraut", [liv. īling und hīling "Windstoss"] aus mnd. ilinge "Ungestüm".

Avots: ME I, 836

‡ īmaliņa BW. 14592, 1 "?".

Avots: EH I, 501

‡ ĩstdêliņš, der leibliche Sohn: mana paša ī. BW., piel. ² 27692, 1.

Avots: EH I, 501

jañdaliņš [Gr. - Essern, jañdāliņš Wolm., Drosth., N. - Peb., Trik., Bers., Kl., je̦ndaliņš U.], jandalis [Nigr.], Konv. ²

1) ein lettischer Tanz:
jandāliņš gājis vaļām LP. IV, 222;

2) [jañdals Wolm., Jürg., AP., Treiden, Behnen], Streit, Zank, Lärm
[Salis]: sacelsies liels jandaliņš Vēr. II, 1316. [Aus den finnischen Sprache? vgl. jañdalêt und estn. jandlema oder jändlema "keifen, streifen."]

Avots: ME II, 96

jetliņš, ein Kleidungsstück Degl.

Avots: ME II, 111

jugliņš: auch Lems. ("ein kleiner Fisch").

Avots: EH I, 566

jugliņš RKr. IX, 94, jugliņa, Fittchen (alburnus lucidus, eine Fischart). [Mit gl aus dl (zu judēt)?]

Avots: ME II, 115

kāgaliņi, dicke Schnüre: vada gali piesieti ar rupjākām auklām jeb kāgaliņiem pie apaļiem kuokiem Etn. II, 105. [Wohl aus * kājgaliņi, zu kãja. - ähnlich kãgaļi Ruj. aus kãjgaļi, Ackterkorn.]

Avots: ME II, 186

kãjceliņš od. kāju celiņš, der Fusspfand.

Avots: ME II, 188

kakauliņš Salis, kakaulis, die Eisente (anas glacialis). [Anscheinend mit Reduplikation zu li. kaulỹs "род водяной птицы"; vgl. kãkaulis.]

Avots: ME II, 137

kãkauliņš (unter kãkaulis): ein schwarzer Meervogel von der Grösse einer Ente (schreit: kā-kā-kauliņ!) Dond.; eine Art Möwe (kâkaũliņš ² ) Salis.

Avots: EH I, 600

kārliņi: auch (mit ā`r ) Trik.

Avots: EH I, 603

kārliņi, Dachpfannen Oppek., Sinolen. [Dissimilatorisch aus kārniņi?]

Avots: ME II, 197

kaũliņš:

"1)" ME. II, 175 zu streichen.

Avots: EH I, 594

I kaũliņš,

1) das Feilschen, Dingen, Bitten:
tikai pēc lieliem kauliņiem ielaida svešuos viesus sē̦tā BW. III, 1, 15.

Avots: ME II, 175

II kaũliņš, Demin. von kaũls.

Avots: ME II, 175

[ķeliņš Targeln, = ķe̦lavainis.]

Avots: ME II, 362

ķē̦paliņi, sniega ķē̦paliņi, Schneeflocken Erlaa n. U. Vgl. ķẽ̦pa 4 und li. kėpis "dicke Schneeflocken".

Avots: ME II, 374

‡ *ķikuliņš "?": ķiku, ķiku, ķikuliņ (Var.: ķe̦kata, ķikuotiņ), lec kāpuostu dārziņā! BW. 33460, 2.

Avots: EH I, 702

‡ kliņčîgs Schibbenhof, = ‡ kliñcîgs.

Avots: EH I, 618

kliņģere: kliņģeŗ[u] viju vainadziņu BW. 5948.

Avots: EH I, 618

kliņģere, kliņģerīte, kliņģernĩca Kaul., Buschh., kriņģelīte, Ringelblume: kliņģerītes, dievkuociņus, tuos paliku pagalvī BW. 6443.

Avots: ME II, 229

‡ kliņ̃ģerene Frauenb., eine gewisse Blume: viena pati k. (Var.: kliņģerīte) maguonīšu dārziņā BW. 4676, 1 var.

Avots: EH I, 618

‡ kliņ̃ģẽris Grenzhof (Mežamuiža), Lesten, = kliņ̃ģeris I.

Avots: EH I, 618

kliņ̃ģeris [Salis], = kriņģelis, Kringel. [Nebst li. klingerỹs (Tilsit) aus d. dial klinger, s. Prellwitz Die deu. Bestandteile in den lett. Sprachen 10.]

Avots: ME II, 229

I kliņ̃ģeris: mīkstiem kliņģeriem BW. 15524, 2; ringförmiger Kringel (r. баранка) Kaltenbr.

Avots: EH I, 618

‡ II kliņ̃ģeris Seyershof, = kliņģere.

Avots: EH I, 618

‡ III kliņ̃ģeris Frauenb. "ein schmächtiger Mensch von hohem Wuchs; ein schwaches (vājš) Pferd".

Avots: EH I, 618

‡ klìņģernīce ² Sonnaxt, = kliņģere.

Avots: EH I, 618

kliņģêt Spr., = kliņķēt.

Avots: ME II, 229

‡ kliņ̃ģiẽris Grenzhof (Mežamuiža), = ‡ kliņ,~ģẽris.

Avots: EH I, 618

kliņģis. auch (mit ìņ ² ) Auleja, Kaltenbr., Oknist, Saikava, Sonnaxt.

Avots: EH I, 618

kliņģis Bers., Laud., LP. VII, 143, Spr., = kliņ̃ķis. [Nebst li. klìngis dass. aus d. dial. klinge "Klinke".]

Avots: ME II, 229

‡ *kliņģuôt, zu erschliessen aus ‡ atkliņģuôt.

Avots: EH I, 618

‡ kliņ̃ķâtiês NB. "slēpties": wohl zu kliņ̃ķêt.

Avots: EH I, 618

‡ kliņ̃ķerêtiês Frauenb. "schlecht und lässig arbeiten".

Avots: EH I, 618

kliņ̃ķêt, - ẽju, gew. in der Zstz. mit aiz -, zuklinken: durvis kliņķēja cieti Dünsb.

Avots: ME II, 229

kliņ̃ķis,

1): sien pie kļiņķa kumeliņu! BW. 18723, 1; 25987; naudu ... nuodzīvuojis līdz kliņķim Pas. IV, 145.

Avots: EH I, 618

kliņ̃ķis,

1) die Klinke:
nuobaidījies, nuodzīvuojies līdz kliņķim Kav.;

[2) ein Gerät zum Drillen eines Strickes
Bielenst. Holzb. 572. - Nebst estn. (k)link aus dem Deutschen].

Avots: ME II, 229

[kraliņš, kralĩtis, das Kaninchen U. - Umgeformt aus li. krãlikas od. крóлик.]

Avots: ME II, 257

‡ krataliņa, wer sich schüttelt: kā kraties, krataliņa (Var.: krateklīti), tu manā priekšinā! diezgan man labu laužu i[r] bez tevis krataliņas BW. 10064, 1 var.

Avots: EH I, 643

krẽsliņa: k. sniega auch Burtn., Peb., (mit è ² ) Meselau.

Avots: EH I, 651

krẽsliņa [N.-Peb., krèsliņa ² Lis.], [eine dünne Schicht]: maza krêsliņa ² sniega [Prawingen]; maza krēsliņa labības Lub., Aps.

Avots: ME II, 276

krêsliņš, Demin. von krê̦sls, Stühlchen; bišu krēsliņš, Rainfarren (tanacetum vulgare) Etn.I, 84; dieva krēsliņš, auch krē̦sls Konv. ^l 661, sonnenwendige Wolfsmilch (euphorbia helioscopia) RKr. II, 71; rasas od. rasu kr., alchemilla vulgaris RKr. III, 69; saules kr., akeleiblättrige Wiesenraute (thalictrum aquilegifolium) RKr. II, 79: pret galvas izsitumiem un plauskām. jāsmērē ar saules krēsliņu sulu Etn. IV, 52.

Avots: ME II, 276

I krêsliņš: rasu k. - auch Siuxt ("eine gewisse Pflanze").

Avots: EH I, 651

‡ II krêsliņš ² Grob., ein Flachshaufe auf dem Felde: nuoplūc linus un saceļ krēsliņuos. vienā krēsliņā nāk desmit saujas: astuoņas saujas saceļ ik pa divām, vienu pāru blakus uotram, un galuvs pieliek divas atlikušās saujas.

Avots: EH I, 651

[krīkliņš, ein siecher Mensch od. ein solches Tier Stelp.]

Avots: ME II, 283

‡ krimsliņi Segew., Fettgrieben. Zu krim̃sls.

Avots: EH I, 654

[kriñgliņi Dond., eine Gartenblume (=kriņģelītes?).]

Avots: ME II, 279

krūkliņi, Tollbeeren Elv.

Avots: ME II, 292

[krustuozuoliņi Grenzhof "= saldūkšņi, irbenes."]

Avots: ME II, 290

kubuliņš Lis., kubuliņa svā`rki ebenda, der Sackrock. Deminutiv zu kubuls.

Avots: EH I, 666

kūkuliņš, s. kaukuolis.

Avots: ME II, 333

kuliņš: katrs plūcējs linu saujas same̦t savā kuliņā Ramkau. Deminutiv zu kuls II.

Avots: EH I, 671

[kuliņš U., Mar., Tirs., ein Häuflein: samest grāmatas, akmeņus, gružus, mē̦slus kuliņā N.-Schwanb., Mar.; ein Strohbündel. Vgl. kulā "zusammen".]

Avots: ME II, 306

I kùliņš,

1): kūlinus mest - auch (mit û ² ) Dob.;

3): auch (mit û ² ) Iw.; ‡

6) ein Klötzchen an der Handhabe oder am Stielende einer Sense oder einer Heugabel (zum bequemeren Halten)
Iw. (mit û ² ): izkapts kātam ir divi kūliņi.

Avots: EH I, 683

I kùliņš,

1) = kùlenis 1: kūliņus [stādīt Dond.] od. mest LP. IV, 223 ;

2) = kùlenis 2 U., Plutte 102 ;

3) kûliņš ² Lis.], die Garbe ;
in Dond.: mehrere Garben zu einem Haufen aneinander gelehnt (= statiņš) ;

4) ein Klotz, vorzüglich ein solcher, den man bei den Lubbendächern braucht, um die Lubben zu befestigen
Mag. IV, 2, 123 ;

5) das Flechtwerk von Stäben auf dem Bauernschlitten
U. [s. Bielenstein Holzb. 548.] Vgl. kùlis.

Avots: ME II, 335

[II kūliņš, s. kūliens IV ; in Sessw., Modohn, N. - Schwanb. sei kūliņš altes, dürres Gras.]

Avots: ME II, 335

‡ *III kūliņŠ od. kūliņa "?": gāju kunga kūliņā spriguliņu vēdināt BW. 31547.

Avots: EH I, 683

kùliņus, kùliņu, purzelnd ; kūliņus iet, purzelnd gehen: tas gāja pret mani kūliņus Lautb.

Avots: ME II, 335

kumeliņš: gen. s. kumeliņas [?] BW. 13268 ¹ , 3 var., acc. s. kumaliņu 6421 var. (aus Lös.),

4): "coscinella" ME. II, 311 zu verbessern in "coccinella";

5): auch Salis; cilvē̦ku k. Anzen, matricaria chamomlila.

Avots: EH I, 673

kumeliņš, Demin. von kumeļš,

1) ein kleines Füllen:
kumeliņā viņš tuo bij pircis Saul.;

2) das Ross, ein stattliches Pferd
im VL.: nuo dieviņa izlūdzuos... jāt man labu kumeliņu Ar. 372. saule savus kumeliņus jūriņā peldināja 1908;

3) kumeliņi, ein Spiel, bei welchem das Lied gesungen wird:
kumeliņ, kumeliņ, tu man kaunu padarīji;

4) laimes kumeliņš, Marienkäfer (coscinella) Etn. I, 113;

5) kumeliņi, Kamillen:
kumeliņu tēju sievieši dzer, tad bē̦rnam tiekuot zīdals Etn. IV,118; zirga kumeliņi, weisse Ackerkamille (anthemis arvensis) Ahs.

Avots: ME II, 311

‡ kumēliņš Nerft, infl. kumēleņš BW. 33604, 1 var.; 14000, 20, acc. s. kumèleni ² Zvirgzdine n. FBR. X, 36, = kumeliņš (Demin. zu kumeļš).

Avots: EH I, 674

kurzuliņi, Klösse, Klümpchen aus grobem Gersten- od. Weizenmehl Naud.

Avots: ME II, 327

[kuzuliņi, Weizen- od. Gerstenklösse Aahof. Zu kuza I?]

Avots: ME II, 331

kuzuliņš, der Kropf (?): zils tavs (vārna) kuzuliņš BW. 2558. [Vgl. kuza I und li. kùžulas "сноп огрёбков" bei Būga РФВ. LXXI, 51.]

Avots: ME II, 331

laidaliņš BW. 25808, = laidariņš.

Avots: ME II, 402

liẽliņš: auch (lìeleņš ² ) Pilda; nu jau cāļi ir lieliņāki Frauenb.

Avots: EH I, 754

liẽliņš, Demin. von liẽls, gross: audzi drīz lieliņa! stāvi lieliņš, bērniņ, stehe aufrecht, Kindchen!

Avots: ME II, 498

liņķis,

1) der Krumme:
liņķi, laņķi, kur tu teci? (Rätsel: der Fluss) RKr. VII, 1243;

2) = lìkums 3: de̦sas liņķis [Arrasch, Bers., Warkh., Warkl.], A. XV, 341. [Aus li. linkis "Biegung"; vgl. das echt le. lìcis.]

Avots: ME II, 473

‡ mãjkârkliņš ² Anzen, eine gewisse Zierpflanze in Gärten.

Avots: EH I, 789

‡ māmuoliņa BW. 4232 var.; 7272, 1, das Mütterchen.

Avots: EH I, 791

māraliņa, Name einer Kuh: māmiņai pavaicāju, kuo telītēm vārdā likt. kas bij raiba - raibaliņa, kas sarkana - māraliņa BW. 32422, 5. viena pate man telīte, māraliņu (Var.: ziedaliņu) vārdu liku,... vairumiņa gribē̦dama 28961

Avots: ME II, 583

matceliņš, der Scheitel: matceliņu šķirt taisni pār galvas vidu MWM. VII, 503.

Avots: ME II, 566

mel˜nkrekliņš, ein unreines Hemd; wer ein unreines Hemd trägt: atve̦duse mel[n]krekliņ[a] cilvēciņ[u] BW. 26853.

Avots: ME II, 598

migliņš: auch Sussikas.

Avots: EH I, 812

[migliņš Salis, ein kleiner Meerfisch.]

Avots: ME II, 624

[miliņa Mesoten, = milna I 2.]

Avots: ME II, 626

mīliņš, Demin. von mĩļš, lieb: tec, mãmiņ, vārtus vērt mīliņam dēliņam! BW. 16114, 2.

Avots: ME II, 645

nagliņa,

1) Demin. von nagla, das Nägelcen;

2) = naglene: lauka, meža nagliņa Wid.; nagliņa, Gewürznelke Konv. ² 1166, 2858; [nagliņi U., Gewürznelken; Geraniumarten].

Avots: ME II, 687

nagliņi (unter nagliņa ): "Negelcken" Lng.

Avots: EH II, 2

‡ nameliņš Dünsb. Trīs romant. gad. 129, eine Deminutivform zu nams 8.

Avots: EH II, 4

‡ nelìeliņš ² Sonnaxt, Demin. zu neliẽls: nelieliņas sudmaliņas.

Avots: EH II, 15

nigliņš, der Sandaal (ammodytes tobianus); nach RKr. IX, 93 niglis.

Avots: ME II, 743

‡ nuoliņš "?": aiz nuoliņa suņi rēja Latvju tautas daiņas V, № 2073, 1 var.

Avots: EH II, 63

‡ nužaukliņa Salis, = nūžaukla.

Avots: EH II, 29

uôzuõliņš,

1): "aquilegi" ME. IV, 426 zu verbessern in "aquilegia";

2): "uozuolbe̦ka" Orellen.

Avots: EH II, 745

uôzuõliņš,

1) Plur. uozuoliņi U., Bauske, Sessau, Siuxt, auch puķu uozuoliņš, Akelei (aquilegi vulgaris) U., Kokn., RKr. III, 69; Konv. ² 368; thalictrum U.;

2) ein Pilz
Wolmarshof.

Avots: ME IV, 426

‡ pabiliņgis Wessen "biliņģis, apakšā paliekamais". Vgl. pabliņģis.

Avots: EH II, 120

pabliņģis, ‡

2) ein Holzstück, das man unter die Füsse eines Schemels stellt, damit dieser höher wird;
"pabāžamais" Saikava: paliec ze̦m buomja pabliņģi un tad lūkā akmeni izlauzt! ein harter Gegenstand als Unterlage von Brettern od. Balken Heidenfeld.

Avots: EH II, 121

pabliņģis, gew. Pl. pabliņģi, [pabiliņģi Wessen], ein vorläufiges Fundament, bestehend aus Balkenenden, worauf die unteren Balken eines Neubaus bis zur Beendigung des Baus ruhen, worauf die pabliņģi durch eingemanertes Fundament ersetzt werden Laud.

Avots: ME III, 9

‡ pãliņ̃ģis Frauenb., eine Krümmung des Lenkseils (?): "kad gruoža zirgam izgruožuota gaŗa, tad tuo saliek uz ruoku īsiem saliekumiem, un vienu šuo līkumu sauc par pāliņģi".

Avots: EH XIII, 195

‡ pasuliņa, Molken U. (unter sula); Serum im Blute Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH XIII, 177

‡ peliņas, Deminutivform zu paļas (s. paļa I 1): lai peliņas (Var.: paliņas) nedabūju BW. 22519 var. (aus Lubn.).

Avots: EH XIII, 221

pḕ̦rkuoņābuoliņš, anthyllis vulneraria L. RKr. III, 69 (aus Stockm.), Konv. ² 2099.

Avots: ME III, 209

‡ pẽteŗâbuliņš AP., eine gewisse Wiesenpflanze, die um Johannis blüht.

Avots: EH XIII, 229

pieguliņš "?": pieguliņš žē̦li raud, kad es gāju tautiņās. neraud[i] gauži, pieguliņ, būs tev cita dziedātāja! BW. 17710.

Avots: ME III, 253

piliņģis, = pīlādzis: kuo līdz daiļš piliņģīt[i]s, kad nav uogu galiņā? BW. 11916, 2 var.; C. kennt eine Redensart aizskrēja kâ piliņģis (sehr schnell) mit unbekannter Bed. von piliņģis.

Avots: ME III, 215

pincekliņi "?": kaut manam klepeŗam nešķindē̦tu pincekliņi BW. 13557, 2.

Avots: ME III, 218

piñkaũliņš Dond., ein weinerliches Kind.

Avots: ME III, 219

pirmdēliņš BW. 1758, der erstgeborene Sohn.

Avots: ME III, 225

pliņķīši Telsen, ein Spiel : pliņķīšuos ejuot viens aizveŗ acis. citi slēpjas.

Avots: ME III, 346

puoķkauliņš Kortenhof, = puoķis 1.

Avots: ME III, 455

prẽsliņš, derjenige Teil des Spinnrades, wo die kuodeļa befestigt wird PS. prèslīca ² Mar., Stomersee, dar Spinnrokken: viņa izstiepj savu uoku pēc... prēslicas un viņas pirksti satveŗ... vārpstu Glück Spr. Salom. 31, 19. Aus r. пряслица dass.

Avots: ME III, 390

prīvuliņa Aahof "maizes suliņa". Vgl. privuliņš.

Avots: ME III, 391

privuliņš Brucken n. Etn. I, 20, = biguze, eine Art Brotsuppe. - Vgl. prīvuliņa.

Avots: ME III, 391

puliņa "ein Huhn (in der Kindersprache)" Wessen; vgl. pulîtis.

Avots: ME III, 407

puliņģis, ‡

3) "šķiltavas" NB.

Avots: EH II, 323

puliņ̃ģis,

1) "?": zē̦ns aizskrēja kâ puliņģis (aus d. Füllen?)
ātri, ka kājas pie zemes nemetās Drosth.;

2) "ein wie ein Pflock od. Zapfen bearbeitetes Holzstück"
Sermus.

Avots: ME III, 407

‡ pũliņ̃ģis NB., eine schwere und sich nicht lohnende Arbeit.

Avots: EH II, 341

‡ puliņi, verglimmte Lappen als Zunder für die šķiltavas NB.; ar neapdzē̦stiem pulliņiem ("?") L. Av. 1856, № 1.

Avots: EH II, 323

pũliņš Salis, Mühe, mühevolle Arbeit, sorgliche Bemühung U.: viss mans pūlinš bija par velti, alle meine Sorge und Mühe war vergeblich U.; in Sussei pùliêni ² "pūles" n. FBR. VII, 140.

Avots: ME III, 446

‡ II pūliņš, Demin. zu pùlis I 1: kâ skudrīšu pūliņā BW. 1326 var. (aus Stockm.).

Avots: EH II, 341

pūpaliņa,

2): Kosename für Schafe
Tdz. 50644, für den Vater 37084, für eine kleine Frau BW. 27264, 8. Das zugrunde liegende *pūpala od. *pūpaļa dürfte mit pùpuõls gleichbedeutend sein, vgl. pùpuõls 2.

Avots: EH II, 342

pūpaliņa,

1) "?": asariņas, pūpaliņas, da zemei nekrītiet! BW. 8681, 2;

2) Kosename für Kühe (bunte
Grundsahl, Treppenhof) N.-Peb., Ascheraden;

3) pũpaliņa "ein noch in der Wiege liegendes Mädchen"
MSil.

Avots: ME III, 448

pūpuliņa (unter pùpuõls): auch Tdz. 46597 (= pūpaliņa 1).

Avots: EH II, 342

puraliņa, Name einer Kuh: tē̦vs man deva sirmu zirgu, māte guovi puraliņu (Var.: raibaliņu) BW. 29560 var.

Avots: ME III, 416

pusbãliņš, der Stiefbruder, ein ferner Verwandter: kas īstie bāliņi, pa divi daldeŗi; kas pusbāliņi (Var.: kas kāda nuozare), pa dāldeŗam BW. 25619.

Avots: ME III, 423

ragaliņš, Pflugsterze LKVv.

Avots: ME III, 464

‡ raibuoliņa, eine bunte Kuh: (voc. s.) guoüņ mana, raibuoliņ 28902, 3 var.

Avots: EH II, 350

rakuliņa, rakulĩte, die Grabende Beiname des Schweines im VL.: cūciņ mana, rakulīte (Var.: rakuliņ[a]), neej drauga druviņā! BW. 29I56.

Avots: ME III, 475, 476

rāmaliņa: das zitierte VL. ist BW. 1895, 2 var.

Avots: EH II, 361

rāmaliņa, der Trost, die Beruhigung: zirdziņā, dēliņā, tur māmiņas rāmaliņa; nuo zirdziņa īsi ceļi, nuo dēliņa mīļi vārdi VL. aus Lubn.

Avots: ME III, 496

ramuoliņš (unter ramuoļi): "kumelīte" Auleja; matricaria discoidea Oknist.

Avots: EH II, 353

‡ redeliņi, der Lattenzaun AP.

Avots: EH II, 362

ruokuliņa BW. 29156, 11 var. ruokulĩte 29157, Beiname des Schweins im VL. Zu rakt.

Avots: ME III, 581

rūdaliņa, Epitheton der Erde im VL.: ai zemīt, rūdaliņ! BW. 27550. ai zemīte, rīidalin (Var.: trūdalina), tu parūdi dažu labu: tu parūdi kuokiem lapas, tu māmiņas auklējumu 27551, 1 var. Wohl zu rūdêt.

Avots: ME III, 567

‡ rudzgabaliņš Allend. n. fbr. XIX, 84, = kuõpiņa.

Avots: EH II, 382

rumbuliņa, s. rumba I, 7.

Avots: ME III, 558

‡ rusaliņa "?": ravē, ravē, r˙! Tdz. 50075.

Avots: EH II, 386

rušuliņa, rušulīte, s. rušainĩte. rutadi! Interjektion, als Refrain im VL. gebraucht: kur tu teci, sila pele? rutadi, rutadi! uz siliņu galdu šķelt, rutadi, rutadi! BW. 33494, 6.

Avots: ME III, 565

‡ sāksliņa BielU. "= kuņiņa".

Avots: EH XVI, 469

‡ sãņceliņš, der Seitenpfad: pa kreisi nuogriezās s. Sārts Str. 6.

Avots: EH XVI, 471

‡ sañtâbuliņš Ramkau, trifolium spadiceum.

Avots: EH XVI, 433

sedliņi L., sedliņš, sedliņkuoks, s. sedlināji.

Avots: ME III, 811

sedliņš (unter sedlināji): auch Pussen.

Avots: EH XVI, 474

segliņš (unter se̦gle̦nãjs): auch Salis, BW. 34039, 12 var.

Avots: EH XVI, 475

‡ sekliņš, Deminutivform zu se̦kls, seicht, flach: paši taidi sekleņi (von niedrig gewachsenen Pflanzen gesagt) Auleja.

Avots: EH XVI, 475

‡ *se̦rmuoliņš erschlossen aus dem voc. s. se̦rmuoliņi BW. 2504, 2 var., "= se̦r̂mulis.

Avots: EH XVI, 478

sē̦rmuoliņš, s. sē̦rmulis.

Avots: ME III, 830

sē̦rskaliņš, das Zünd-, Streichholz (gew.: sē̦rkùociņš): viņš grābājas pa kabatām pēc sē̦rskaliņiem Purap.

Avots: ME III, 830

sè̦taliņa ² , eine Magd, die den Hof beschickt Bers.

Avots: ME III, 832

sīkaliņš VL. n. U.,

1) ein kleines Bischen;

2) ein kleines Wesen.

Avots: ME III, 851

sîkkumeliņš, ein kleines Füllen: atveda telītes, sīkkumeliņus BW. V, S. 236.

Avots: ME III, 852

sìkliņš, ein Wald von geringem Umfang Drosth.

Avots: ME III, 852

siliņas, siliņi, siliņš, s. sils.

Avots: ME III, 838

šiliņģis, der Schilling: šiliņģis vērdiņģis ubaga nauda FBR. VIII, 142 (aus Rutzau).

Avots: ME IV, 18

sīvsēkliņa, bitterer Samen, Beiname des Senfs im VL.: sinepiņa sīvsēkliņa BW. 12318, 4.

Avots: ME III, 856

sizliņš, die Eidechse Dond.; wohl aus dem Livischen, vgl. liv. šižāliki, estn. sizalik "Eidechse".

Avots: ME III, 850

skaliņa: dürfte auf skaline zurückgehen.

Avots: EH II, 499

skaliņa Zaļmuiža n. Latv. Saufe 1928, № 12, S. 112, skaliņš, ein Korb: zemnieks . . . nuopirka skaliņu ziv[j]u Pas. I, 140 (aus Birzgalis). brāļi . . . nuolaida lielu skaliņu, izvilka visas meitiņas II, 143 (aus Kapiņi). skaliņš bija pielikts .. . visaidu dzērienu un ēdienu IV, 206 (aus Nīcgale).

Avots: ME III, 869

‡ šķiliņa, = šķiliņš: uz šķiliņas danci vedu, uz dāldeŗa apsagriežu BW. 24092.

Avots: EH II, 635

šķiliņš U., škiliņģis, šķilings, šķilina, der Schilling: neģi divi zvirbuļi tuop pirkti par vienu šķiliņģi? Glück Matth. 10, 29. šķiliņģi (Var.: šiliņģi), vērdiņi nabagu nauda BW. 1795. ir šķiliņa [Var.: šķilinas (aus Segew.)] nedabūsi 7583. ne šķilinga maciņā 12735 var. tevi pirka šķiliņiem, vērdiņiem 13657. (kumeliņš) virs šķiliņģa [Var.: uz šķilinas Latv. Saule 1928, S. 726 (aus Kegeln)] riņķi grieza 29591. Nebst estn. kiľľiṅg aus dem Niederdeutschen.

Avots: ME IV, 39

‡ skuoliņš "Idiot" Stender Deutsch-lett. Wrtb.: tāds sk.

Avots: EH II, 518

skreteliņš RKr. II, 65; A. XI, 13, Konv. ² 1897, Karls., skretēliņš Saikava; Vank., auch skreteliņa RKr. VII, 34, Frauenmantel (alchemilla vuigaris L.). Zu skretele.

Avots: ME III, 891

skretēliņš (unter skreteliņš): potentilla erecta Saikava.

Avots: EH II, 509

skuteliņš: zur Form vgl. skreteliņš.

Avots: EH II, 517

skuteliņš Karls., alchemilla vulgaris L. Der Blattform wegen wohl zu skutuls.

Avots: ME III, 907

‡ skutuliņš Perkunen n. FBR. XVIII, 132, eine Muschelschale. Zu skutuls.

Avots: EH II, 517

‡ sliņģe, die Schlinge (?): visiem sliņģes (Var.: siksnas) par ple̦ciem, visi - strūgu vilcējiņi BW. 20654 var.

Avots: EH II, 526

sliņ̃ķene, die Faule: kas tādu sliņķeni precēs, kas nevīžuo strādāt Ahs. n. RKr. XVII, 53.

Avots: ME III, 933

sliņ̃ķis: s. guļ žuogmalē BW. 503.

Avots: EH II, 526

sliņ̃ķis (f. -e) (li. sliñkis), ein Faulenzer U., Faulpelz, der Faule: Sprw. jauns sliņķis - ve̦cs zaglis. sliņķim visur grūti, plikam visur auksti. sliņķim pat nuomirt grūti od. sliņķis pat mirt nevīžuo. kas sliņķi cels par saimnieku, āzi par dārznieku! aukstums sliņķi ārstē. zivis sliņķi negaida. es negribu ... slinkas līgaviņas ... kur, sliņķīte, tevi likšu? BW. 11137.

Avots: ME III, 933

sliņķuôt (gespr. mit -ņč- ) N.-Laitzen n. FBR. VIII, 46, = slinkuôt.

Avots: ME III, 933

‡ smailiņš, Deminutivform zu smaĩls I, spitz: smailiņā, kâ nuo papīra sluoksnītēs iztaisītā (scil.: karuote) Brigadere Dievs, daba, darbs 175.

Avots: EH II, 532

smer̂liņš ² Salis, die Schmerle (cobitis barbatula Ļ.) Naturf. XXXVII, 51, RKr. IX, 94, Konv. ² 2320 und 3667.

Avots: ME III, 960

I smer̂liņš ² : n. Sehwers Unters. 712 aus d. smerling "Schmerle".

Avots: EH II, 536

‡ II smèrliņš ² "palaidnis" Kalz. n. Fil. mat. 30.

Avots: EH II, 536

‡ smērliņš Stockm. "= smer̂liņš ² ".

Avots: EH II, 537

šmerliņš Sessw., Stockm. (mit èr ² ), Wend., = smerliņš, cobitis barbatula. Aus d. Schmerling.

Avots: ME IV, 84

smiekliņš St., (mit iê ² ) Dond., Wandsen, (mit iê) Saikava, Bers., ein Lachnarr, Spassvogel L.; ein Lachlustiger Segewold.

Avots: ME III, 967, 968

‡ smiekliņse̦sks Zarnikau, ein Lachvogel (von einem Kind).

Avots: EH II, 539

šmurgaliņa, = šmur̃ga: es bi[ju] pilna dzē̦rājīna. kas bi[j] kāda šmurgalīna, līdz pusei nuošmurgāja RKr. XIX, 138 (aus Plm.); FBR. VII, 72 (aus Serbigal).

Avots: ME IV, 87

‡ smur̃kškaũliņš Seyershof, = smùrkšis I (?).

Avots: EH II, 541

‡ šņārbaliņa (od. šņārbaliņš?) "?": sašuj ... šņārbaliņs! Tdz. 58017 (aus Dond.).

Avots: EH II, 652

spidaliņa,

1) "?": spidaliņa brē̦c uz miglaiņu vai lietaiņu laiku: grīst, līst! Etn. III, 8;

2) spidal(iņ)a "ein sehr ausgelassenes Kind"
Sessau.

Avots: ME III, 994

‡ II spîdaliņas Linden in Kurl., eine Art Blumen (mit dünnen, kleinen Blättchen und einer kleinen, roten Blüte).

Avots: EH II, 552

spīduoliņš, ein Vogel: prātīgie putni bij nuolīduši kur kuŗais, tikai auša - spīduoliņš tinkšķināja visu cauru dienu Vārds v. J. 1913, S. 49. Vgl. li. spinduolis "Strahl" bei Bezzenberger BGLS. 325.

Avots: ME III, 1001

spuodraliņa, die Blanke, Leuchtende: ai saulīt, spuodraliņ! BW. 33736.

Avots: ME III, 1034

sprausliņš, das Klystier Dr.

Avots: ME III, 1013

sprēsliņš (unter sprēslîca): tīšu linus ap sprēsliņu un vērpšu Smilt.

Avots: EH II, 559

sprēsliņš, s. sprēslīca,

Avots: ME III, 1018

sprîsliņš Warkl., (mit î ² ) Bauske, = spraislis 1: duodiet nazi, lai es drāžu sprungulīti: Jēcītim šauras acis, tam vajaga sprīsliņu BW. 20266, 1 var.

Avots: ME III, 1021

spuliņģis: "kaut kas tapai vai sprungulam līdzīgs" Sermus; "nebēdnis, nevaldāms puikä Stuhrhof; "mazs, sīks vērsītis" Schwanb.; "ein kleines Kalb" Lubn.

Avots: EH II, 563

spuliņģis, ein Holzpflöckchen in einer Schnur zum bequemeren Tragen Schujen; ein kurzer Hotzknüppel (der an den Hafs gebunden den Hittenhund am Laufen hindert Schujen); ein rundlicher, lebhafter Knabe Bers., Adsel, Nötk.: nu jums būs nuo skuoluotāja..., saliks kâ spuliņģus kaktā Austriņš Nuopūtas vējā 59. Vgl. spuluņģis und spuleņģis.

Avots: ME III, 1028, 1029

‡ spuliņš Salis "šķē̦rskuoks tača kraķī, uz kuo atbalsta laipas".

Avots: EH II, 563

‡ špulliņš Nigr. "ein Lamm."

Avots: EH II, 655

špurkstuliņš Erlaa n. Etn. I, 46 "ein Mensch, der unnütz lärmt" Kand. n. Etn. I, 58.

Avots: ME IV, 102

staliņģis Warkh., Zvirdzine, = steliņš, stiliņģis.

Avots: ME III, 1042

‡ stañdzeliņa Strasden, ein zylindrisches Blechgefäss mit Bügel.

Avots: EH II, 570

steliņģis: puišus steliņģī audzīnāja BW. 20623.

Avots: EH II, 576

steliņģis Wid., Bauske, Sessau, Grünh., Siuxt, Frauenb., Kand., Seig., Dunika, stelliņģis (?) Bielenstein Holzb. 132, steliņš PS., Drosth., Dond., Wandsen, steliņš U., stelliņš (?) Bielenstein Holzb. 132, der Pferdestand im Stall; zirgu steliņģi I Kön. 4, 26. dzirdē̦dams zirgus... pa steliņģiem speramies A. v. J. 1892, S. 311. dancuo kunga steliņā (Var.; stiliņģī)... kumeliņi BW. 32495 var. Nebst. li. stelingis (bei Geitler Lit. Stud. 111) aus mnd. stellinge "Stallung".

Avots: ME III, 1059, 1060

stelliņģis, stelliņš, s. steliņģis.

Avots: ME III, 1060

steliņš (unter steliņģis): auch Salis, Seyershof.

Avots: EH II, 576

stiliņģis: auch AP., Kaltenbr., KatrE., Linden in Kurl.

Avots: EH II, 579

stiliņ̃ģis Annenhof (Kr. Tuckum), stiliņģis U., Spr., stilliņģis Bielenstein Holzb. 132; LP. VI, 919, stiliņš U., Golg., stilliņš Burtn., Bielenstein Holzb. 132, der Pferdestand im Stall: liek[u] kumeļu stiliņģī BW. 15967. dancuo... stiliņģī (Var.: stiliņā, steliņā, steliņģī)....kumeliņi 32495. zirgiem stallī bija četri stiliņģi Jauns, Baltā gr. I, 22. Vgl. steliņģis.

Avots: ME IV, 1068

I stiliņš: auch Allend., AP., Orellen, Ramkau, Salis.

Avots: EH II, 579

I stiliņš, s. stiliņģis.

Avots: ME IV, 1068

II stiliņš "der Zwischenraum, Abstand zwischen zwei Knoten" Etn. II, 107.

Avots: ME IV, 1068

streliņas, Eiszapfen U. (zum Vorigen?); s. auch stretiņi.

Avots: ME IV, 1086

streliņi Lems., Salis, streliņas Roop, Drobbusch, strel˜liņi N. - Wohlfahrt, = trelliņi, das Geländer.

Avots: ME IV, 1086

streliņš, der Pferdestand im Stall Salis; wohl zu streles.

Avots: ME IV, 1086

‡ striliņš Morizberg, = stiliņ̃ģis.

Avots: EH II, 588

‡ sùkùoliņš ² Saikava, ein geringes Quantum von einem Getränk: ni˙viena sūkuoliņa alus nebij palicis mucā.

Avots: EH II, 608

‡ tĩmekliņi "?": jau tuvāk žvīguo tĩmekliņu (= tīmekļu 1 ?) zīds Fr. Bārda Zemes dēls ⁷ 202.

Avots: EH II, 685

tprutaliņa, tprutulē̦ns, Kosenamen für eine Kuh, ein Kalb (?): vai ir jē̦ri, vai kazIē̦ni, vai mazie tprutulē̦ni BW. 33456. raibu tprutaliņu 16398.

Avots: ME IV, 217

traliņi: Sehwers Unters. 144 verweist auf nd. trallingen "Gitter".

Avots: EH II, 690

traliņi U., tralliņi, = trelliņi, das Gegitter, Geländer: žuodziņu ar tralliņu durvīm Elverfeld n. Plüd. Llv. II, 301. Nebst estn. traľľ "Fenstergitter" aus mnd. tral(1)ie "Gitter".

Avots: ME IV, 220

traliņš, ein kleines, als Schmuck zu verwendendes Glöckchen (z. B. am Pferdegeschirr, an der Schlittendecke u. a.) Nikrazen.

Avots: ME IV, 220

tralliņš,

1) tralliņš Wid., Plur. tral˜liņi Nikrazen, (mit àl ² ) Mar., der Triller, eine lustige Melodie; ein Liedchen
Bezzenberger Le. Di: St. 178;

2) tralliņš Wid., traliņš U., ein lustiger Mensch; ein Leichtsinniger
(tral˜liņš) Bauske;

3) tral˜liņš Salis, = tralle 3.

Avots: ME IV, 221

treiliņš,

1) = treilis, das Holz, das Hinter- und Vorderachse zusammenhält, der Langbaum
Bielenstein Holzb. 541, 547, Alt-Rahden, Grawendahl, Jakobshof, Lub., Würzau, (mit eĩ) Siuxt, (mit èi ² ) Gr.-Buschh.; "viduskuoks pie skārmēm" Naud.: "trelliņš atbalstās katrā galā uz plāceņa, un caur viņu tiek izkaltas līkstis" Naud.;

2) Plur. trèiliņi ² Golg. "trelliņi".

Avots: ME IV, 228

II treiliņš: "eine sehr lange, dünne Schnur zum Trödeln" Mag. III, 1, 125; kuopā sasietus kailus sauc par treiliņu Rig. Strand. Nach Sehwers Unters. 144 aus nd. treilīn "Leine zum Treideln".

Avots: EH II, 692

II treiliņš, eine Art Tau Plutte 105, Lennew., (mit èi ² ) Alswig, Adsel, Mar.; das Treideltau L., U., Bielenstein Holzb. 625, (mit eĩ ) Salis, (mit èi ² ) Schwanb.; das Netzseil Etn. II, 105; Bielenstein Holzb. 649; das dünne Tau an den Netzenden (mit eĩ) Schlockenbeck: buru, kura . . : iekantē̦ta ar pare̦snu auklu un treiliņu Etn. II, 107. Beruht auf mnd. treil "Zugseil".

Avots: ME IV, 228

treliņš: ap dārziem un puķu duobēm ir trelĩni AP. meitiņas treliņus taisa BW. 20973, 1.

Avots: EH II, 693

treliņš, s. trelliņš.

Avots: ME IV, 230

‡ trẽliņš Salis, ein Tau am Ende des Zugnetzes. Vgl. treiliņš II.

Avots: EH II, 694

trelliņaîns, mit einem Gitter versehen: akmeņa žuogs izauga par augstu trelliņainu valni A. Brigader Daugava I, 958.

Avots: ME IV, 230

trelliņš "der Querstab im Geländer, im Gitter" Spr.; der (gedrechselte) Geländerpfeiler Wid. - Plur. trelliņi Mag. XIII, 2, 47, Celm., N.-Peb., (mit èl ² ) Bers., (mit el˜) PS., Wolm., treliņi Dunika, Nötk., Salis, treliņi U., das Gegitter, Geländer U.: tilts ar dimanta trelliņiem (treliņietn Dīcm. pas. v. I, 25) Pas. IV, 494 (aus Leegen), piespiests barjē̦ras trelliņiem A. Brigader Daugava I, 1200. pārgāzās par treliņiem pāri Dunika. Entlehnt nebst estn. treľľing "Gitter"; vgl. tral(l)iņi und (zum e) frz. treille "Rebengeländer".

Avots: ME IV, 230

truõliņš: auch Lems.; "truoksnis nuo runāšanas un smiešanās" (mit uô ² ) Seyershof.

Avots: EH II, 700

truõliņš Rentzen, Ruj., Salis, Salisb., Sepkull, Widdrisch, Vilzē̦ni, Spektakel Neik., Allend. und Salis n. U.: bē̦rni taisa truoliņu Rentzen, Vilzē̦ni.

Avots: ME IV, 253

tukliņš, Deminutivform zu tukls, feist, dick: kas tev par tukliņu dēliņu! Sassm, n. RKr. XVII, 59.

Avots: ME IV, 255

tûliņ (unter tũlin): auch Edaa, tù˙liņ ² Oknist.

Avots: EH II, 708

‡ tùlliņa ² Saikava, eine kleine Tülle (?): akļiem ir tādas t., un bites ar me̦du sūc.

Avots: EH II, 702

tumsaliņa, tumsaunīca "?": tumsaliņa, naktaliņa traucē manu kumeliņu BW. 34081. tumsaunīca, naksnenīca, kas tev darba ar manim? 34079, 1. tumsaunĩca Nötk. "die das Dunkel liebt, im Dunkel arbeitet oder sich umhertreibt, sich schändlich benimmt, schändlich handelt".

Avots: ME IV, 262

ul˜liņš, ein (kleiner, dicker und) unbändiger Knabe Dond.: puišelis ir liels ulliņš Dond. viņš iet (skrej, dauzās, trakuo) kâ ulliņš Dond. n. RKr. XVII, 60. Beruht auf liv. ull "unbändig, toll".

Avots: ME IV, 298

ūzaukliņa, die Hosenschnur Ulanowska Łotysze 42.

Avots: ME IV, 411

vāliņģis,

1) = vāla 1, die Heuschwade Rutzau; "arī tuo sauc par vāliņģi, ja nuo siena vai salmu panta gāž uz reizi zemē lielu save̦ltu gubu" Rutzau;

2) "eine Stelle im Getreide oder im Gras, wo sich ein Tier oder ein Mensch gewätzt hat"
(mit à ² ) Kalnemois, Stomersee;

3) "laukums, daudzums" Alksnis-Zundulis: tāds vāliņgis asiņu nuotecējis.

Avots: ME IV, 497, 498

I valiņš, = vaļējs, offen: sapņuojam ar valiņām acīm B. W.

Avots: ME IV, 455

II valiņš,

1) zemes valiņš Kreuzb. "Erdaufschüttung";

2) valiņu mala, der äussere Längsrand des Gewebes
Dond.; vgl. li. valinỹs in der Notiz zu valnis.

Avots: ME IV, 455

‡ var̃žàukliņa Saikava, majanthemum bifolium.

Avots: EH II, 759

vẽglîņš Dond. "nieciņš, viegls cilvēciņš": tu tik esi tāds vēgliņš nuo cilvē̦ka! Dond. n. RKr. XVII. 62. Zu an. vákr "schwach; schwacher Mensch" und alb. vógeľε "klein" (bei Walde Vrgl. 1, 247)?

Avots: ME IV, 551

‡ veliņa "?": grūti māmiņai šuovakar veliņās (= ve̦lē̦nās?) BW. 27703, 1 var.

Avots: EH II, 769

veliņi, Radfelgen Bielenstein Holzb. 543 (bei Wid. auch im Sing.: rata veliņš), Stücke des Radumlaufes Essern n. U. Vgl. dazu Sehwers IMM. 1931, I, 404.

Avots: ME IV, 530

vēliņš Saimn. un zelt. kal. 1893, S. 37, der Wunsch; bez vẽliņa Jürg., ohne Erlaubnis.

Avots: ME IV, 557

vē̦rpaliņa, die Spinnerin: vērpi, vērpi, vē̦rpaliņa! BW. V, S. 236.

Avots: ME IV, 563

‡ vē̦rpuliņa Tdz. 39631 var., = kuodeļiņa?

Avots: EH II, 777

viegliņām ² Jummardehn, viegliņam U., vìeglītēm ² Ogershof, Oknist, vie˙glinãm oder vìe˙glĩtēm C., vìe˙glĩti-ņām C., (mit ìe ² ) Sessw., viegli vie˙glītiņām Bauske, Adv., leicht, sachte; gemach, langsam U.: ūdeni..., kas viegliņam te̦k Glück Jesaias 7, 1. nuo sē̦klas, kas viegliņam uzdīgst Markus 4. maiss jānuoliek tīrumā viegliņam un ne uz akmens Etn. II, 73. juoki nekutina vis viegliņam... ne̦rvus A.v. J. 1898, S. 322. runādams atvilka viņš... ruoku viegliņam Dünsb. Od. 2, 23. jis izstiepe ruoku viegleņām Pas. IV, 313 (aus Welonen). vieglītēm uzcēlās Etn. III,32. pane̦s vieglītēm A.v. J. 1898, S. 91. aizmaksājām vieglītēm (leicht, ohne Mühe) Apsk. v. J. 1903, S. 210, pārlekšu viegli vieglītēm Asp. Ziedu klēpis 129. viņa.. vie˙glītiņām tās (= drānas) nuovilka Dīcm. pas. v. 1, 59. gūlās vie˙glītiņām pār visu kâ... migla Domas III, 309.

Avots: ME IV, 653

vìegliņš,

1) Adj., Demin. zu viegls, leicht;

2) Subst., ein Dummer, Leichtfertiger ("muļķītis") Dond., Salis: tu, brāl, esi tad tāds viegliņs; ja tâ vari runāt Dond. tas tāds viegliņš vien ir Salis.

Avots: ME IV, 653

vienaliņa, vienaļiņa, die Einzige (die einzige Tochter, Schwester): viena biju vienaliņa BW. 3673 var. es bij[u] viena vienaļeņa; man deveņi brāleliņi 16620.

Avots: ME IV, 656

viliņš, die Baum-, Heidelerche (alauda arborea L.) U., RKr. VIII, 89; Natur. XXXVII, 52. Nach Petersson Hete rokl. 149 zur Wurzel von vãluôdze.

Avots: ME IV, 587

I villiņš: "Baumlerche" Mag. XII 3, 47.

Avots: EH II, 784

I villiņš Mag. XIX, 1, 179, die Heide lerche (alauda arbotea); vgl. viliņš.

Avots: ME IV, 592

II vil˜liņš Frauenb., die Prügelei, Keilerei. Vgl. vilnâtiês 2.

Avots: ME IV, 592

vīveliņa; Beiname der Biene im VL.: ei, bitīte vīveliņa! BW. 30249.

Avots: ME IV, 649

vīvuliņa Beiname der Biene im VL.: bitīte vīvuliņa BW. 30247.

Avots: ME IV, 649

vizbuliņa, Beiname des Schafes im VL.: buč, aitiņ vizbuliņ! BW. 29074, I.

Avots: ME IV, 630

vizuliņš, Epitheton des (mit Flitter benähten) Mädchenkranzes im VL.: vaiņag, manu vizuliņ! BW. 9012.

Avots: ME IV, 632

vurpaliņa "?": : kuodeļa, vurpaliņa VL. n. Celm.

Avots: ME IV, 676

zavuoliņš (mit ostle. uo aus ā? ), eine Rasenbank Nerft; eine (gewöhnlich mit Gras bewachsene) Erdaufschüttung um das Fundament des Wohnhauses Kaltenbrunn: istabas galā bij nuo smilktīm sabē̦rts, ar ve̦cu baļķi nuoruobežots zavuoliņš. uz zavuoliņa saulainuos svētdienas rītos guozējās viens, uotrs Jauns. Baltā grām. I, 15. Aus dem Slavischen (vgl. r. завалы "земляна, покрытая дерном", завáлок "род скамьи, придѣланной к стѣнѣ избяной печи").

Avots: ME IV, 693

‡ žēliņ, = žē: ak ž. - tuo baiļu, tā kauna! Janš. Dzimtene I, 283.

Avots: EH II, 819

ze̦muliņa, ze̦muļiņa, ze̦mulīte, = ze, mala 1: nebē̦dā tu, tautiet, ka es tāda ze̦muļiņa (Var.: ze̦maliņa, ze̦muliņa 21780; ze̦mulīte 21780 var.) BW. 21779, 5.

Avots: ME IV, 713

zẽveliņš Sassm. n. RKr. XVII, 65, zẽvele 1: tas de̦g un smird kâ zēveliņš.

Avots: ME IV, 715

ziedaliņš,

1) ein Blütchen
Mag. IV, 2, 143;

2) ein Bunter
U.

Avots: ME IV, 738

zliņa, ‡

2) "neattīstīta sieviete" Frauenb.

Avots: EH II, 811

zliņa "ein fauler Mensch": tā tik ir tāda zliņa! Schnehpeln, Līn., Wain.

Avots: ME IV, 746

‡ zuosliņs Lng. (unter sakta), = zuosene III.

Avots: EH II, 813

žubuliņa od. žubuliņš "?": tu žubuliņ, tu lietu uzskati nuo jaukās puses Berl. Māt. 76.

Avots: ME IV, 828

žūkauliņi U., žūkauliņš Lemsal, eine Art Schnurrer (ein verwickeltes Knöchelchen) U., Bielenstein Holzb. 718 (mit Abbild.). Mit žūk- aus žūžk- (vgl. žūža I)?

Avots: ME IV, 835

zukliņš Sassm., Deminutivform zu zukls, dick: skat, kas man par zukliņu dēliņu (meitiņu)! Sassm. n. RKr. XVII, 65.

Avots: ME IV, 750

jautraliņa, die Fröhliche, Muntere: kuo piekrāpa, muļķis bija, jautraliņu smīdināja Fall.

Avots: ME II, 104

âbele, auch âbels, -s (li. obelis) BW. 5590 var., 5591 var.], N. - Schwnb., Peb., Erlaa, [ābēls, -s Marzen], âbuole Serbigal, Neugut, Demin. âbelīte, âbeltiņa, âbeliņa BW. 4778, der Apfelbaum (Pirus malus L.); [ābels "Apfel" Zb. XV, 166]. meža - oder mežu ā., auch mežābele, Holzapfelbaum; suņu-ā., suņābele, gemeiner Wegedorn (Rhamnus cathartica L.), auch pabērze; vilku, vilka ā., vilkābele, Weissdorn (Crataegus oxiacantha L.), auch paērkšķis RKr. II, 70, 77; krusta ābele, tāds ābuols. zied kā ābeles balti ziedi. ābeļu dārzs, ābeļdārzs, Obstgarten. [Zu le. âbuols "Apfel", pr. wobalne "Apfelbaum", woble "Apfel", ksl. ablъko "Apfel", ablanь "Apfelbaum", air. aball, ahd. apful "Apfel", s. Trautmann Wrtb. 2, Berneker Wrtb. 22 f., Ebel KZ. VI, 216, Walde Wrtb. ² 3 f., Feist Wrtb. ² 40, Meillet Bull. XXII, 48, Bechtel KZ. XLIV, 129].

Kļūdu labojums:
âbe-ltiņa = âbel-tiņa

Avots: ME I, 234

‡ âbelis,

1) âbelis Borchow, Warkl., acc. s. ābeli Pas. 111, 114: IX, 106, nom. pl. ābeļi Pas. VIII, 150, 206; IX, 539, acc. Pl. ābeļs Pas. VIII, 150; ābeļus VI, 173, = âbuõls I, der Apfel: nuo vēja ābeļi apbira Warkl. ābelīši sarkst uz kuoku Pas. V, 149 (aus Welonen). ābeļu sẽkliņas VI, 114; 21 voc. s. ābelīt BW. 9065, 8 var., = âbuõls 2, der Klee;

3) der Aprelbaum:
ar ābeļa ziediņiem BW. 6492. pa ābeļa lapiņām 8834, 6. par ābeļa (Var.: ābeļu) līdumiņu BWp. 1103, 1 var.

Avots: EH I, 191

‡ âbuolainis,

1) wer geäpfelt ist (Beiname des Pferdes im VL.):
ābuolaini kumeliņu BW. 29667, 2;

2) Plur. âbuolaiņi, ein Strickmuster für Handschuhe
Fest.

Avots: EH I, 192

âbuõlaîns, [âbulains PS.],

1) viel Klee enthaltend, kleereich:
ābuolaina tā pļaviņa;

2) geäpfelt, mit apfelrunden Flecken, namentlich von Pferden:
ābuolains zirgs; ābuolains kumeliņš (im Volkslied sehr beliebt); ābuolains gaiss, mit runden, nicht zusammenhängenden Wolken bedeckter Himmel Etn. II, 74; ābuolainus od. ābulainus cimdus adu BW. 7249.

Avots: ME I, 234

âbuõls (li. óbuolas), âbuolis (li. obuolỹs), Demin. âbuõliņš, âbuõlītis, âbuõltiņš BW. 14310,

1) der Apfel;
ābuoli oft das Obst; ābuola dārzs, Obstgarten; meža ā., mežābuols, Waldapfel; zemes ā., knollige Sonnenblume (Helianthus tuberosus L.) RKr. II, 72; putras ā. Smilt., putru ā., putrābuols, Kürbis RKr. II, 70; uozuola ā., Gallapfel U., Eichel St.; trakuma ā. Birsm., auch vilka od. ve̦lnābuols RKr. II, 70, Stechapfel (Datura stramonium); acu ā., Augapfel: es viņu sargāšu, kā savu acu ābuolu;

2) der Klee
BW. 13413, 14559, in dieser Bed. auch abuols; im Volksl. kommt häufig baltābuola kalniņš vor, der Hügel mit weissem Klee, z. B. BW 445. Sprw.: ābuols nekrīt tālu nuo ābeles. nuo meža ābeles gardus ābuoļus nesagaidīsi. arī sarkanam ābuolam tārps vidū. ve̦se̦ls kā ābuols;

3) ābuoli, Kartoffeln
Mar. RKr. XV, 104. [Zu âbele, pr. wobilis "Klee". âbuols "Klee" für dābuols (li. dóbilas) unter dem Einfluss von âbuols "Apfel"; abuols "Klee" mit -a vielleicht nach amuols, s. Pott KSB. VI, 118 und Bezzenberger GGA. 1896, S. 955.]

Avots: ME I, 235

âbuõltaîns, gleichbed. mit âbuolaîns: ābuoltains kumeliņš BW. 14321, 1.

Kļūdu labojums:
114321, 1 = 14821, 1

Avots: ME I, 235

abuls: abuliņš auch Orellen, Salis, Salisb.

Avots: EH I, 2

[abuls, Klee BW. 21871, 1, oder abuliņš Wolmar u. a., s. âbuoliņš].

Avots: ME I, 6

âbuls: auch Wessen n. FBR. XIII, 85, âbulis Zvirgzdine n. FBR. X, 28, Gr.-Buschh. n. PBR. XII, 73, 76, Pilda n. FBR. XIII, 39, 42, 48, Wainsel n. FBR. XIV, 88,

1) der Klee auch Putven, (âbuls ² ) Frauenb., (âbuliņš) AP., Ramkau, (âbuliņš) Mahlup, (ābuliņš) Puhren n. FBR. XIV, 46, Grenzhof n. FBR. XII, 24, ābulis BW. 28717; 29371 var., loc. s. ābuļā BW. 10569, 9 var.; me̦lnais ābuliņš, trifolium spadiceum Ramkau;

2) der Apfel
- auch Azand. 101 und 109, (âbuls) Laitzen n. FBR. VIII, 27, Lesten, Sonnaxt (hier Demin. âbultiņš), (âbulis) Auleja, Kaltenbr. (hier Demin. âbultiņš), Oknist, (âbulis ² ) Ladenhof n. FBR. XI, 73, acc. s. ābulīti BW. 21708, 1; ‡

3) gen. s. ābuls BWp. 281, 2 (aus Lettg.), der Apfelbaum:
nuo ābuļa sluotu griêztu; ābuļam ziedi bira BW. 4286, 4.

Avots: EH I, 191, 192

âbuls Lis. [li. óbuls Lit. Mitt., Heft 31, S. CCXXV],

1) der Klee;

2) Apfel
Golg.; Demin. âbuliņš ["Klee" Sunzel, PS., Treppenhof]. âbultiņš BW. 13777; s. âbuols.

Avots: ME I, 234

‡ âbūls ² Siuxt, gen. s. ābūla BW. 5791, 5 var., gen. s. ābūļa BW. 5791, 5, âbūliņš ² Siuxt, der Klee; baltais od. cūku od. mauras od. pārskrejamais ābūliņš, eine auf Wiesen wachsende Kleeart mit hohem Stengel und graugelber Blüte Siuxt.

Avots: EH I, 192

ačka, ačkis (acs),

1) der Einäugige
L., St.

2) jemand, der schlecht sieht, der Blinde:
vai tu, ačka, neredzēji, kur vācieša kumeliņš BW. 30033, 3. vai tu, ačkis, neredzēji, kur celiņš aiztecēja 29511.

3) jemand, dessen Handlungsweise an Verrücktheit streift, ein extravaganter Mensch
Mag. XIII, 3,68.

4) Ausruf der Angst, des Unwillens, Erstaunens - als Schimpfwort:
vai ačka! tas laikam nāk man pakaļ A. XVI, 293. ačkis! te jau miežuos mazā daļa griķu! Zum Kuckuck! Hier ist jain der Gerste 1/3 Buchweizen Etn. IV, 149.

5) ačku dzīt, blinde Kuh spielen
U.

Avots: ME I, 10

acs, -s (gen. plur. acu, seltener aču), Demin. actiņu, selten aciņa BW. 1340, 1, ačiņa BW. 2070, 1, acīte, verächtlich ačtele Austr. XVI, 928, aber auch ohne diese Färbung: spridzīgas ačteles Austr. XII, 18, Apsk. I, 656 (li. akìs, apr. nom. pl. ackis, [slav. du. oči, gr. ὄσσε < * okie "Augen", ahd. awizoraht "manifestus", lat. oculus, arm. akn., ai. ákṣ̌i "Auge", s. Fick Wrtb. I, ⁴ 13, Johansson BB. XVIII, 25]),

1) das Auge.

2) statt des ganzen Gesichts:
jāmazgā acis, man muss das Gesicht waschen; acūdens, das Wasser zum Waschen des Gesichts; pabīdīt ce̦puri uz acīm; uz aci likties, sich hinlegen (Grünh.).

3) st. der sehenden Person:
pilī nedrīkstējusi sieva acis rādīt LP. I, 119, habe sich nicht zeigen dürfen. kuŗu (vadīs) smilšu kalniņā, mūžam acis neredzēs BW. 269, 5. piesargies, ka manās acīs tu vairs nerādies (Adam.). vai tad es tīši viņam acīs skriešu? LP. I, 80. lai puisis steidzuoties pruom nuo viņa acīm LP. II, 78. kamē̦r manas acis platas, solange ich lebe.

4) zur Bezeichnung der Gegenwart, der sorgfältigen Aufsicht:
tu manās acīs in meiner Gegenwart) ķeries meitām klāt. Sprw. ja gribi daudz pretinieku, tad saki taisnību acīs. ārā daudz acu, mājās nevienas. saimnieka acs var vairāk padarīt, nekā viņa abas ruokas. acīm vajaga būt priekšā un pakaļā JK. II, 96. acīm dzīvot, vorsichtig sein; bez acīm būt, unvorsichtig sein. Zu einem, der eine Sache, die vor der Nase steht, nicht finden kann, sagt man: vai pakausī acis, ka neredzi? ņem acis pirkstuos, ja vēl neredzi! paņem acis ruokā, de̦guns parādīs Etn. IV, 77.

5) Das Auge wird als das edelste Sinnesorgan besonders geschätzt und gehütet, daher

a) in Vergleichungen: sargāt savu guodu kā acis oder aci pierē. vīrs mīlēja savu sievu kā acu raugu (Augapfel).
ve̦cāku acu raugi (die herzlich geliebten Kinder) nuoklīduši uz neceļiem Vēr. I, 614. duodi, vai acs, vai galva, haue ohne jegliche Schonung. rauj, zuog vai acis nuo pieres ārā, man betrügt, bestiehlt einen vor sichtigen Augen;

b) in Verwünschungen: kad tev acis izsprāgtu! kad tev acis kā skriemeļi izve̦ltuos!

6) Auch dem Verstande, dem Geiste, der Natur werden Augen beigelegt:
gara, prāta acis, das innere A., das A. des Verstandes. kad daba atplēta acis...

7) Uneigentl. von augenähnlichen, runden Dingen:
Jau kuoki acis me̦t, die Bäume gewinnen schon Knospen; rāceņa a., die aus der Kartoffel hervorbrechenden Keime, virsējās kartupeļu acis dze̦n asnus Peng. 47; adatas acs, Nadelöhr; adīkļam acis izlaist, nuolaist, uzmest, eine Masche fallen lassen, aufwerfen; zivis ieķeŗas tīkla acīs (Maschen); tumsas acs, die aus gröberem Garn gestrickten Maschen des Netzes Etn. II, 105; dzirnavu acs, das Loch in der Mitte des Mühlsteins, in welches das Getreide geschüttet wird; kāršu acis, die Augen in den Spielkarten: duodi, meti, taupi acis; sakts acs, ein Stein in der Spange; acis, die an den Enden der zu Flössen zusammengebundenen Balken ausgebohrten od. ausgehauenen Löcher, auch ausis genannt Etn. IV, 61; tauku a., die Fettropfen auf einer Flüssigkeit; vardes a., (gew. var̂žacs), das Hühnerauge; acis, im Weizenfelde unbewachsene Stellen (Grünh.); mit acis werden auch offene, Wasser enthaltende Grüfte in Morästen, oder runde, tiefe Stellen im Wasser genannt, vielfach ve̦lna a. LP. VII, 127; ecēšas uz acīm sviest, die Egge umkehren, so dass die spitzen Zähne nach oben kommen; ähnlich apsviest galdu uz acīm RKr. XVI, 219 und apvērst ve̦lē̦nu uz acīm; dzērves acs [in Kabillen; dzērvacs], Brechnuss.

8) In Verbindung mit Adj.: acis brūnas, [rudas], me̦lnas, pe̦lē̦kas, tumšas, zilas, gaišpe̦lē̦kas, gaišzilas; - gaišas, skaidras, platas, ve̦se̦las, labas, spuožas, spuodras, spulgas, spridzīgas, dedzīgas, ugunīgas, skaistas, kvē̦luošas, mirdzuošas, dzelmīgas Pump., abgrundtief,
jautras, spirgtas, lebhaft, tumšas, trübe, šauras, iegrimušas, iedubušas, (St.), eingefallen, kuosainas, pūžņainas, triefend, sarkanas, iekaisušas, izraudātas, verweint, miegainas, nedzīvas, gļē̦vulīgas, schwach, nejaukas, vājas, valganas, aklas, stulbas, - mīlīgas, kaislīgas, vienaldzīgas, ļaunas, skaudīgas, nelabas, böse, neidisch, falsch, nekaunīgas; - skatīties baltām (grimmig), gaŗām (gleichgültig), platām (aufmerksam), kailām (bloss) acīm uz kaut kuo, greizām acīm uzlūkuot, mit ungünstigen Augen ansehen; strādāt, ka vai acis zaļas paliek oder nuo pieres le̦c, sagt man von einer schweren Arbeit.

9) In Vergleichen:
acis kā bunduļi, spundes, von hervorquellenden Augen; a. kā šķĪvji, kā skriemeļi, von grossen Aug., a. apaļas kā puogas, von eingefallenen A.; a. kā timpas, A. wie Kerzen, breit; a. kā vanagam, kaķim, scharfsichtig.

10) In Verbindung mit Verben:

a) Nom.: acs asaruo, tränt.
acis darba izbijās, ruokas, darba nebijās BW. 6553; acis asaras birdina, vergiessen Tränen. acs nuobrīnas, ruoka padara (Sprw.). tautu dē̦la acis de̦g, dzirkst, uz manim rauguoties Ltd. 1148, funkeln. acis grib, sirds vairs neņe̦m pretī, sagt man, wenn man vollständing satt ist. acis kaunas, die Augen sind blöde; acis pašu laiku krita oder salipa cieti, fielen eben zu; acis laistās laimībā, leuchten; acis mieluojas, weiden sich; a. milst, die A. werden dunkel. tu man neesi tik daudz devis, cik acs var nest Sprw., du hast mir nicht soviel gegeben, wieviel das Auge tragen kann, d. h. nichts. acis niez, būs jāraud. a. nelabi raugās, sehen unheimlich. ja labā acs raustās (zuckt), tad jāraud. kuo acis nere̦dz, tuo sirds aizmirst, aus den Augen, aus dem Sinn; acis atveŗas, öffnen sich, aizveŗas, schliessen sich; zibina, blitzen, zvē̦ruo, glühen;

b) Akk.: izberzēt, izburzīt, trīt acis oder izberzēt miegu nuo acīm, den Schlaf aus den Augen wischen;
acis buolīt, valbīt; iegriež kā vilks acis pierē, verdreht RKr. VI, 996. puisis pacēlis acis un ieraudzījis ve̦lnu LP. III, 43; aizdarīt (schliessen) acis uz mūžu. kas neatdara acis, atdara maku; acis nuodurt (pie zemes durt, zemē mest U.), senken; izdurt, blenden; a. izgāzt, dass. LP. V, 191; acis griezt, pagriezt, wenden; uz mani viņa ir acis nepagrieza, würdigte mich keines Blickes; pārgriezt, verdrehen, gruozīt, drehen, aizlaist, schliessen; acis nuolaist,

a) die Augen senken

b) ābuoļi tādi, ka netīk ne acis nuolaist, dass man kein Auge abwenden kann;
nee̦smu ne acu salicis, habe kein Auge zugetan; miegs acis lipina (zudrücken) tik saldi, ka nevar gandrīz ne atturēties LP. I, 63; buojāt, maitāt verderben; a. apmānīt, mit Blendwerk täuschen; mest, pamest, richten, wenden: uz kājām acis meta, ne uz spuoža vainadziņa Ltd. 1075. saimnieka dē̦ls metis acis uz nabaga bārenīti. pametiet oder uzmetiet kādu aci uz bē̦rnu, habt ein Auge auf das Kind; acis mieluot, weiden; acis oder acīm mirkšķināt, mit den Augen blinzeln; ze̦mi acis nest Ltd. 1239, vor Schande die Augen niederschlagen; atplēt acis, gan redzēsi; ieplèst, vor Furcht, Erstaunen aufreissen. visas acis izraudāju Ltd. 1729; aci nuoraut, ein wenig schlafen Mit,; acis aizsegt aiz kauna, vor Scham verdecken LP. III, 41; izsist, ausschlagen, a. pasist uz zemi LP. 69, auf die Erde blicken; nāve aizspiež acis. kas acis šķielē (schielt), tas melis. kurp man acis vērst? wenden; pavērt, etwas öffnen, aizvērt, schliessen; miegs ve̦lk acis ar varu cieti;

c) Lokat. Von grosser Dunkelheit sagt man:
uznāk tāds tumżums lai acī duŗ LP. IV, 199; palika tumšs, ka nevarēja paredzēt, ne acī duŗams LP. VI, 244; [tik tumżs, ka duŗ vai acis laukā Kabillen]; durties acīs, in die Augen stechen, ein Dorn im Auge sein: tāda mīlestība trakāki dūrusies acīs nekā dadzis LP. I, 119. puisē̦nam vājais krabiņš iekrīt acīs LP. II, 76, wohl nach dem deutsch. "in die Augen fallen". tāds jau tev tagad vai acīs kāpj iekšā (Siliņ) oder acīs līst, aufdringlich sein. tagad bē̦rni ve̦cākiem acīs le̦c, barsch anfahren. Tūlīn tu man kal tuo acīs, vorwerfen; miglu acīs laist, Sand in die Augen streuen. vīrs neredzējis vairs drudža visu savu mūžu ne acīs Etn. III, 32, habe mit seinen Augen nicht mehr gesehen; nevaru viņu ieredzēt, ieraudzīt ne savās acīs, ne pa acu galam, ne acu galā, ich kann ihn garnicht leiden; saskatīties acīs, sich in die Augen sehen; d) Dat. u. Instr.: es savu pēlējiņu ne acīm neredzēju, verstärktes"sehen". tuo es redzēju pats savām acīm; acīm re̦dzuot, auch rauguoties, zusehends, offenbar: un tad auga arī abi puisē̦ni, tīri acīm re̦dzuot LP. IV, 136. tas acīm re̦dzuot nav tiesa, das ist offenbar wahr; mest ar acīm, winken. ve̦lns kuoda akmentiņus, lai zils gar acīm me̦tas, dass es blau vor den Augen wird LP. III, 90. skaties ar acīm, ne ar muti, Sprw.; ar acīm aprīt, verschlingen. darīdama visu, kuo tikai nuo acīm nuoskārta LP. VII, 514, was sie an den Augen absah. strādā uz acīm uzkritis, er arbeitet sehr eifrig; aiz acīm runāt, hinter dem Rücken (gew. aiz muguras) Böses nachsagen. Nerft.

Kļūdu labojums:
6553=6853

Avots: ME I, 7, 8, 9