Paplašinātā meklēšana

àitinis ² fem. -ne Warkl., Adj., Schafer gehörig, Schaf-.

Avots: EH I, 5

‡ aũtinis Dunika, Kal., = àuts 1, eine Fussbinde, ein Fussfappen.

Avots: EH I, 189

‡ *ci[t]kārtinis, früher, einstig: vai atmini ci[t]kārtiņus laikus? Warkl.

Avots: EH I, 275

‡ dakstinis Warkl., = dakstiņš.

Avots: EH I, 303

[dêtinis Warkh., Domopol, jem., der seine Sachen leichtfertig irgendwo hinwirft und sie dort nachher vergisst.]

Avots: ME I, 465

‡ devîtinis Auleja, ein Pest in der neunten Woche nach Ostern.

Avots: EH I, 317

drãztinis, [drāztenis Wid.], ein langer Peitschenstiel aus zähem Holze im Libauschen. Vgl. li. drožtinis, aus Schnitzarbeit hervorgegangen.

Avots: ME I, 495

‡ dzelˆtinis Warkl., = dzeltenis.

Avots: EH I, 353

‡ dzìtinis ² Kaltenbr., ein Netz, wo die Fische htneingetrieben werden.

Avots: EH I, 362

‡ gùltinis ² Warkl., = guļava (auch von Hunden).

Avots: EH I, 418

kar̂stinis, das Fieber Warkl., [Wessen, Memelshof], Aknīste. [Vgl. li. kar̃štinis "лихорадочный", kar̃štinė "Nervenfieber".]

Avots: ME II, 164

kratinis: auch Kaltenbr., Wessen.

Avots: EH I, 643

kratinis (od. kratine?), s. kratenis.

Avots: ME II, 261

‡ kristiniski Auleja, Kaitenbr., Pas. VI, 477, = krustainiski: dvieli, kuŗu ... vajaguot apsiet k. ap sevi Pas. V, 293 (aus Welonen).

Avots: EH I, 655

‡ kristinisku Kaltenbr., = krustainiski: kājas salikuši k.

Avots: EH I, 655

kritinis (unter kritenis),

1) = kam̃pinis 2 Dunika;

2) Plur. kritiņi Dunika, = kritenis 2.

Avots: EH I, 656

krustinis: "6621" ME. II, 289 zu ersetzen durch "6621, 5".

Avots: EH I, 661

krustinis, in der Verbindung mit krust(u), kreuz und quer: visi mani ruožu kuoki krust[u] krustinis salauzīti BW. 6502. krust[u] krustinis ruozes zied 6621.

Avots: ME II, 289

‡ krustiniski Pas. III, 351, Adv., = krusteniski.

Avots: EH I, 661

laitinis, Mummel Swirdsen n. BD. 10.

Avots: ME II, 414

‡ II laitinis Bērzgale, ein Kranker, der massiert werden muss.

Avots: EH I, 715

‡ *lauztinis (li. laužtìnis), die Breehstange: jie atrada lauztini Pas. VI, 469 (aus Domopol).

Avots: EH I, 725

metinis, ‡

2) "= metenis" Borchow n. FBR. XIII, 25: ap metini šļūkāt gāju BW. 32209, 1; metiņi Schwanb., der Tag vor Aschermittwoch.

Avots: EH I, 803

metinis, ein grosses Netz zum Fischfange L., [um Libau n. U.].

Avots: ME II, 607

‡ multinis Strods Pareizr. v. 116, ein gewisser Kleiderstoff.

Avots: EH I, 831

‡ nātinis Barbern n. FBR. XVIII, 12, = nâtins: n. kre̦kls.

Avots: EH II, 8

‡ pamutinis, s. oben, unter pamutenis.

Avots: EH II, 158

pātinis od. pātiņš, eine Art Zunft der rigaschen Ligger L.; pātiniẽks, einer, der zu dieser Zunft gehört L.

Avots: ME III, 191

pekstinis "jem., der pekstiņi zu machen pflegt" Gr.-Buschhof.

Avots: ME III, 194

‡ pùlkstinis ² Borchow n. FBR. XIII, 25, (mit ulˆ) Kaltenbr., Mahlup, = pùlkstenis 1 und 2: pulkstiņi iet Manz. Post. III, 148.

Avots: EH II, 324

pnsnâtinis Jāsmuiža, Dricē̦ni u. a., pusnâtins Cibla, = pusnâtenis.

Avots: ME III, 431

pušnâtinis: auch Kaltenbr. ("aude̦kls, kam me̦ti linu, bet audi vilnas").

Avots: EH II, 337

pušnâtinis Warkl., Welonen, = pusnâtenis.

Avots: ME III, 439

‡ putinis Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72, Oknist n. FBR. XV, 175, Dunika, Rutzau, = putenis.

Avots: EH II, 338

raĩtiniski, Adv., rittlings: r. uzsēsties uz žuogu Dunika.

Avots: ME III, 471

‡ ratinis Gr.-Buschh. n. FBR. XII 76, Mahlup, Warkl., BW. 705 var. (aus Aahof), das Spinnrad.

Avots: EH II, 355

‡ ritinis Borchow n. FBR. XII, 26, Gr.-Buschh., Kalupe, Nerft, ritins Wessen,

1) = ritenis 1 Kaltenbr., Oknist: sak[a] r. te̦cē̦dams BW. 27399 var. (aus Zirau). traukus un ritiņus taisīja Latv. vēst. inst. žurn. III, 115 (aus Irben, v. J. 1807);

2) = ritenis 3: lûku r., drāšu r. Warkl.

Avots: EH II, 374

‡ rîtinis (li. rytìnis) Oknist n. FBR. XV, 175, Auleja, Kaltenbr., = rîtenis.

Avots: EH II, 377

skùotinis ² Warkl., eine kleine Schürze.

Avots: ME III, 911

skùrstinis ² (unter skur̃stenis): auch Borchow.

Avots: EH II, 516

škurstinis (unter *šķurstenis): auch (mit ùr ² ) Kaltenbr., Nerft.

Avots: EH II, 628

snàtinis ² "ein ungewandter, beim Arbeiten nachlässiger Mensch" Warkl.

Avots: ME III, 975

statinis,

1): auch Oknist, Warkl., Wessen; "dēļu sē̦ta" Skaista; iesaspriedi statinī BW. 21012, 1. (mājai) apkārt s. vienuos ze̦ltuos laistās Pas. X, 523 (aus Domopol); "zedinis" Bērzgale; statiņus statīt ebenda "celt sē̦tu"; statiņu žuogs, ein Palisadenzaun Kreuzb. n. BielU.

Avots: EH II, 571

statinis (li. statinỹs "ein Zaunstacket"),

1) ein Zaun (mit vertikalen Zaunpfählen)
Zaļmuiža n. Latv. Saule 1923, S. 112, Domopol; plur. statiņi, (unten in die Erde eingegrabene Gr. - Buschhof) dicht nebeneinander befindliche Zaunpfähle Warkh., Zvirdzine; s. auch unter stats 1;

2) "?": tāds vīrieša cilvē̦ks e̦suot tādās lietās tik dūks kâ statinis (ein Zaunpfahl?)
Alm.

Avots: ME III, 1048

sutinis, ‡

2) wer bei warmem Wetter sich allzu dicht kleidet
Bērzgale.

Avots: EH II, 605

sutinis Le. Gr. § 151, = sutnis 2: šuodien tāds sutinis, sviedri vāliem te̦k Mar. n. RKr. XV, 139.

Avots: ME III, 1128

tinis, s. tina I.

Avots: ME IV, 192

tītinisku Ar., = tītenisku.

Avots: ME IV, 207

‡ utinis Strods Par. vōrdn. 179 "?".

Avots: EH II, 716

‡ vèjputinis ² Kaltenbr., = vẽjputenis.

Avots: EH II, 775

ventiniski dziedāt St., auf Windausche Art singen.

Avots: ME IV, 538

‡ vèputinis ² Kaltenbr., Skaista, vēputnis Pas. VIII, 352 (aus Asūne), = vẽjputenis.

Avots: EH II, 776

‡ vidutinis (li. vidutìnis) BielU., mittelmässig.

Avots: EH II, 781

vitinis,

1) Knie am Kahn
BielU.;

2) "?": uz vitini (Radfelge?)
liek kalējs reipu virsū N.- Bartau. Vgl. vitenis I.

Avots: ME IV, 629

I vîtinis ² (li. vytìnis "geflochten" ) um Libau, Rutzau, ein aus Holz geflochter Peitschenstiel Bielenstein Holzb. 568, U.

Avots: ME IV, 647

II vītinis (?) Wessen "= vītene

II 1".

Avots: ME IV, 647

vîtiniski Gr.-Buschh., Adv., = vīteniski.

Avots: ME IV, 647

zelˆtinis Oknist, zeltiņi Memelshof, zeltiņa kuoks U., daphne mezereum.

Avots: ME IV, 705

zutinis: auch Borchow n. FBR. XIII, 26, Dunika.

Avots: EH II, 812

zutinis, = zutenis II 1: naudas zutinīt[i]s BW. I, S. 910, Nr. 2273, 1 (aus Līvāni).

Avots: ME IV, 753

[apsietne in Kalzenau oder apsietnis in Bersohn, eine Kopfbinde. Daraus infl. apsītnis A. XX, 150 und Plutte 64, wo für ī falsch i geschrieben ist; daneben auch infl. apsītinis A. XX, 790 und izsītnis (für schriftle. uzsietnis) Plutte 64 (aus Warkland.)]

Avots: ME I, 120

‡ atraûtin Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 89, atraûtiņ Oknist, atraûtniski Sonnaxt und wohl auch atraûtiniski ("?") Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 89, = ‡ atraîtin, atvilceniski.

Avots: EH I, 161

[augstiens Werssen, eine Öffnung in der Oberlage (griesti); vgl. li. augštinis dass.]

Avots: ME I, 217

bal˜tiņš:

1): auch AP., Ramkau, Segew. (neben baltinis) Wessen; ‡

2) eine Art Fisch (kleiner als die Rotaugen)
Segew.; ‡

3) bàlteņš ² Auleja. Adj., Deminutivform zu bal˜ts, weiss.

Avots: EH I, 202

brũtêtie-s, - ējuos, brũtuôties,

1) sich als Braut gerieren, liebeln:
ar tuo puisi viņa sen jau brūtuojas U.;

2) wie Braut und Bräutigam leben, ein Liebesverhältinis haben:
meitas un puiši brūtējas bez ziņas Rol. 253.

Avots: ME I, 341

‡ devītiņš Pilda, = ‡ tinis">devîtinis oder devintelis?

Avots: EH I, 317

dzèlkstenis ² : dzè̦lkste̦ns ² Lös., tinis">dzelˆkstinis Stom.

Avots: EH I, 353

grìzte C. (li. grįžtė˜ "связка льну"), auch grīzta, grīzts, -s St. [li. grĩ,žtis "связка"],

1) etw. Zusammengedrehtes:
grib sudraba grīzti (ein zusammengedrehtes Band) grìezt apkārt cauņa ce̦purīti BW. 27132. sudrabiņu grīztu (Strick JK. II, 154) griezu gar dze̦ltānu miežu lauku; pakaļ nāca tautu meita pa sudraba griezumiem BW. 28250, 3. audziet mani balti lini, grīztītēs (Büschel) griezdamies (vom üppigen Wachstum) BW. 28282. kurlām grīztēm un puduriem aug vaivarāji Vēr. II, 2;

2) etwas unordentlich Gedrehtes, Zerwühltes, Zerzaustes:
pa laukiem vēlās pūkainas sniega grīztes Upīte Nemiers 98. stipri sabraukts zirgs, kam spalva grīztēm savē̦lusies. mati savē̦lušies grīztē. arī par šâ un tâ sagrieztiem liniem un sagrieztu labību saka: grīztēm vien sagriezti Lasd.;

3) drall, straff gesponnenes Garn
Dond. n. A. XIII, 329;

4) " eine Tocke Garn, aufgewickeltes Garn"
(unb.): grīztes ir gabaliem satītas dzijas;

5) ein aus Baumzweigen gedrehtes Band:
pūķis pavēlējis saimniekam izraut visas grīztes (rīkstes), ar kuŗām bijuši sagriezti kuopā trīs mieti Etn. II, 8. pūķi varuot nuosist ar sē̦tas grīzti Etn. I, 107. paķēris sē̦tā grīzti un nuositis pūķi LP. VII, 767;

6) grīztītes aude̦klā, Streifen im Gewebe
AP.;

7) ein Bündel:

a) linu grīzte, die Knocke:
nuo uotra aizņe̦mtas linu sukas atduoduot, jāapsien ap linu grīzti, lai aug labi lini RKr. VI, 76. ar ilguošanuos viņa gaida, kad linu grīztīšu klētī pie sienas vairs nebūs Jaunsudr.;

b) der Wulst, der Zopf, die Flechte:
matu grīztas Stari II, 904. mati bij sagriezti pakausē skaistā grīztē R. Sk. II, 251. krati mavu baltajām matu grīztēm ierāiē̦tuo galvu! Apsk.;

c) salmu grīzte, ein Strohwisch:
salmu grīzte vē̦de̦rā. grīzte ir salmu kušķis, ar kuo nuoberž baltus kuoka traukus Naud. māte savākuse deviņus ve̦zumus grīztu LP. VI, 832 1

d) siena grīzte, ein Heubündel
(n. U. eine Grieste = 20 U Heu): Jānis ar dakšām siena grīzti pace̦ldams... MWM. V, 19. kājas viņš aptinis piemirkušām siena grīztēm Bārda;

e) sūnu grīzte, eine aus Moos zusammengedrehte Wulst
Saul.;

f) striķu grīzte, ein Knäuel von Stricken
Purap.;

g) vilnas grīzte, zusammengerollte, ausgetockte Wolle
A. XII, 164: izsukātu vilnu sagriež grīztē Lasd.;

8) der Klumpen, Haufen, etw. Zusammengeballtes:
grīztām cēlās mitra migla Egl. caur mākuoņu grīztēm. migla palsām grīztēm tinas ap pe̦lē̦kajām ēciņām Druva I, 49.

Avots: ME I, 658, 659

il˜knis C., il˜kts, -s, L., A. XIV,I, 409. il˜kss, -s, [PS., Trik.], Frauenb., dial. ilkse LP. VII, 141, ilkši (Plur.) Vēr. I, 224, ilksne Kand. (durch Kontamination mit dem ähnlich lautenden ilkss, die Femerstange),

1) der Hauzahn des Ebers, der Fangezahn:
kuiļa ilkses LP. VII, 141;

2) ilkses, Backen- od. Schechtzähne junger Pferde
L., St., U.,

3) der Zahn eines Elephanten
Vēr. I, 224;

4) auch von grossen Zähnen der Menschen: baltie ilkņi vien caur ūsām pazibēja MWM. VI, 409. Nebst ilts zu li. ìltis, -ies "Hauzahn";
[le. ilknis vielleichi = li. iltinis "клыковый", woraus nach Schwund des i zwischen t und n le. ilknis entstehen konnte, und aus ilknis könnte das k von ilkts (für ilts = li. ìltis) bezogen sein; da ilkšu gen. pl. zu ilkts "Hauzahn" und ilkss "Femerstange" ist und an letzteres auch ilkši (wo š aus tj entstanden sein kann) erinnerte, konnte ilkss- (für ilkt-) in der Bed. von "Hauzahn" aufkommen. Anders darüber Būga KSn. I, 168. der li. ìltis aus * ìlktis herleitet und mit le. ilkss "Femerstange" verbindet].

Avots: ME I, 706

iztîstît, freqn., iztît, aus -, los -, entwickeln: dziju. kalējs nu iztinis pulku baķu aude̦klu, kamē̦r varējis lieluo raganu satīt LP. IV, 167. Refl. - tiês, sich aus -, heraus -, loswickeln: kamuols pa˙visam iztinies. bē̦rns iztinies nuo autiņiem.

Avots: ME I, 819

kratenis, tinis">kratinis (li. kratinỹs), Mengfutter, Stroh mit Heu gemengt Naud. n. Etn. II, 129: viņa nesa lindruoka priekšā lielu klēpi krateņa LA. (staģenē) uzglabā un sagatavuo luopu ē̦damuo, kâ: salmus, sienu, pe̦lavas, kratini u. c. Etn. III, 65. ķīpa ar sienu un salmu krateni U. b. 127, 5. [guovīm krateni sakratīt Janš. Čāp. 8.]

Avots: ME II, 261

kritenis Grob., kritinis N.-Bartau,

1) dünne Balken od. dicke Stangen, deren Enden man in die Rinnen zweier Pfosten eines Zaunes von oben hineinfallen lässt
Lasd.; kritenis ir sklanda starp diviem stabiem, kura netuop ar naglām piesista, bet kuras abi gali iekritināti stabuos izcirstās rievās Grob. Auch der auf diese Weise gemachte Zaun: [gani sakāpa uz sklandām un kriteņiem lūkuoties Janš. Čāp. 57.] viņš ecēja gar kriteni Janš. kritiņu žuogs N.-Bartau;

2) kriteņi, Füllholz zwischen zwei Ständern
Karls.; Bauholzer, die zwischen zwei Ständern von oben hineingesenkt werden U.;

3) kritenis*, ein Fallbrett
Dr.

Avots: ME II, 281, 282

II krustenes, in der adverbialen Verbindung krust[u] krustenes, kreuzweise, kreuzformig: krustu krustenes (kumeliņš) aiztecēja BWp. 1327. Vgl. krustinis.

Avots: ME II, 289

krustkrustãm od. krustu krustãm, krustkrustẽm, krustkrustiem, krustkrustim, tinis">krustkrustinis, krustkrustum(i)s, kreuz und quer, durcheinander: krustu krustām (Var.: krustkrustām, krustkrustēm, krustkrustim, krustkrustinis) puķes auga BW. 6621. lieli, gari ce̦lmu gali, krustkrustām žagariņi 28222. tev iet kājas krustkrustums 9620. kas tās manas baltas ruozes krustkrustiem saluocīja BW. piel. ² 6455.

Avots: ME II, 289

‡ *kulstiņš (oder *tinis">kulstinis?) "?": nuo kulstiņa kre̦klu devu Tdz. 50501.

Avots: EH I, 672

‡ liktine Kaltenbr., tinis">liktinis ebenda, Wessen, Pas. II, 46; IV, 318; X, 26,4, = liktenis.

Avots: EH I, 742

‡ mācītiņš Lng. "der zu lernen [=lehren ?] ist". Vgl. li. mokytinis "Lehrling".

Avots: EH I, 789

II miests, gew. das Demin. miẽstiņš, süsses Bier Oberl. n. U., [ Honigbier, Met Bers., Bielenstein Holzb. 304]: tē̦vi e̦suot ne̦suši muciņas "putuojuošā miestiņa" A. XX, 600. puisīt[i]s meitu aicināja: nāc, meitiņa, miestu dzert! - dzer, puisīti, tu pa˙priekšu, tu pats miesta darītājs! BW. 19784. [In Ruj. u. a. miẽstiņš, = alus, Bier. Nebst li. mieštinis "mit Honig süss gemacht (z. B. von Bier)" zu le. maisīt, li. miẽšti "mischen, mit Honig süssen".]

Avots: ME II, 655

‡ multeņa kre̦kls "?"; tumšs m. k. ar re̦tiem baltiem raibumiem A. Sprūdžs Zelta lietus 31. Wohl zu ‡ multinis.

Avots: EH I, 831

ne˙kà, Gen. Sing. von ne˙kas, nichts: kādam ve̦cam vīram nebij ne˙kā kuo ēst LP. I, 78. saimnieks skatījies, skatījies, bet ne˙kā ieraudzīt, I, 148. izmeklē visas malas, kâ ne˙kà, tâ ne˙kà I, 146. attinis sasējumu: ne ruokai kāda brūce bijuse ne˙kā LP. V, 411. ne grābekļa kāts lūza ne˙kā, der Harkenstiel brach gar nicht VII, 708.

Avots: ME II, 718

nùotît,

2): nuotinis dilbas ... ar ... siksnām Janš. Līgava I, 123. Refl. -tiês,

1): zirgu, kas ar virvi pie mieta pa˙visam bija nuotinies Pas. V, 411; ‡

3) sich (dat.) bewickeln:
liêlus nuotinies ar ... auteļiem Janš. Līgava II, 237.

Avots: EH II, 101

nùotît,

1) abwickeln, abwinden, abspulen, abhaspeln:
dziju nuo spuoles, nuo tītavām;

2) bewickeln, umwinden, festwickeln:
puisis paķēris valgu, nuotinis abru LP. III, 42. Refl. -tiês,

1) sich bewickeln, sich vermummen:
divas nuotinušas sievietes Zeltm.;

2) sich abwickeln:
virve nuotīsies nuo trīsuļa Pūrs III, 151.

Avots: ME II, 875

pamutenis: "pamutenis" (ME. III, 74, aus Rutzau) in "pamutinis" zu verbessern.

Avots: EH II, 158

pãrlìkt,

2): pārlikuši (r. передумали) un nešāvuši Pas. XIV, 412; ‡

3) p. kristiniski Oknist, kreuzweise legen:
p. kājas kristiniski; ‡

4) = pãrmainīt: p. slimniekam apliekamuos Oknist.

Avots: EH XIII, 205

pātiņš (unter pātinis): s. dazu E. Taube IMM. 1935 II, 333.

Avots: EH XIII, 217

piekritene, eine leichte, akute Erkrankung Kreuzb., eine durch einen Schreck verursachte Krankheit Buschh., piekritinis Warkl., piekritienis Warkh.: atmazgāja piekriteni Jauns. Baltā gr. I, 70.

Avots: ME III, 260

pintenis, ein klein es geflochtenes Körbchen: māte aizgāja ar pintenīti uz klēti pēc miltiem Ranken. Aus li. (oder kurisch?) pìntinis dass.

Avots: ME III, 221

pîtenis Jürg., C., Kl., tinis">pîtinis Warkl., Flechtwerk, Korbwefk U., ein geflochtenes Behältnis Bielenstein Holzb. 359; ein aus Kiefernwurzeln geflochtenes, zylinderartiges offenes Gefäss Bers., Lasd., Laud., Fest.; ein aus Baumwurzeln geflochtener Korb Jürg.; eine Strohmatte Konv. ² 3734; ein geflochtenes Drahtgestell: nuolika gludekli drāšu pītenī Duomas III, 13. Vgl. li. pìntinis "Korb, Matte".

Avots: ME III, 235

*ragutine od. *tinis">ragutinis "?": uzvilka stuopu un svaidīja ragutini Kra. Vīt. 32. Wohl identisch mit li. raguotinė "poraraea."

Avots: ME III, 466

rakstenis, tinis">rakstinis, die Stickerei: māte gāja vakaruot ar savām meitiņām; adīklītis, rakstinītis (Var.: rakstenītis, sīki raksti), rīkšu sauja padusē BW. 6949.

Avots: ME III, 473

ritenis, rite̦ns U., auch ritiņš U., Demin. auch ritentiņš,

1) das Rad am Wagen:
dandžu od. luoku ritenis, das Bügelrad, gabalu ritenis, das Felgenrad Bielenstein Holzb. 543. vadmalas riteņi, unbeschlagene Wagenräder, die man früher an Arbeitswagen hatte Matkuln. Sprw.: ritens rumbā, aukla vaļā. juo riteņus smērē, juo tie viegli skrej. kâ piektais ritenis, wie ein fünftes Rad, d. h. unnütz (von einem ungebetenen Gast, einem ohne Grund Anwesenden etc.). dauzās kâ piektais ritens pie ratiem Etn. IV, 42. kuļas kâ piektais ritens. tas jau visur kâ piektais ritens, - kaut i[r] nuogalēm, taču viņam jābāžas pulkā! viņš negribēja būt lieks, piektais ritenis Apsk. v. J. 1905, S. 547;

2) das Spinnrad
U.: ai riteni, ritentiņ (ratenīti, ratenīti), tu man kaunu padarīji,... tu snuoriņu zemē meti BW. 7018 var, es riteņu (Var.: ritiņa) dreimanītis 27399;

3) etwas Radförmiges od. rund Zusammengeroiltes:
tikām liecu uozuoliņu, līdz saliecu ritenī (Var.: ritulā, gre̦dze̦nā) BW. 21827. ritenī griezties, sich in die Runde drehen, wirbeln, durcheinanderwirbeln: samāvuos trejus brunčus, apgriežuos ritenī BW. 24119. kad es kūru, tad man dega (sc.: uguntiņš), ritenē (für ritenī) griezdamies 6870. sniga sniegs, lija lietus ritenē griezdamies 18159, 1. galva sāk riteņus mest, es geht rundum, wie ein Rad im Kopfe U. - ritenis - pavedienā sataisīta, bet vēl dzijā nesavē̦rpta vilna, vilnas riteņveidīgs sagriezums Salisb. - ceļa rite̦ns (plur. ceļu ritiņi L.) U., die Kniescheibe; lūku rite̦ns U., eine Rolie Bast; saules ritens A. XX, 404, die Sonnenscheibe; vaska ritenis,

a) eine Scheibe Wachs:
māmiņa ielikusi pūrā vaska ritēniņu (Var.: ritentiņu, ritenīti, rituliņu, ritulīti) BW. 7579, 1 var. es satiku bit[i] ar vaska ritentiņu (Var.: ritenīti, rituliņu) 13387, 2 var.;

b) als Kosename:
brālīt, vasku ritentiņ! BW. 13646, 17;

4) in genitivischen Verbindungen: riteņa ce̦pure Apsk. v. J. 1903, S. 624, eine Art runder Hut;
riteņa ķe̦kars Karls., die Wickeltraube. Nebst li. ritinis "eine Rolle" zu rist II.

Avots: ME III, 532

rîtenis C., der Ostwind U., Lubn.: ārā jau rītenis muodies MWM. IX, 540. griezīgais rītenis dzina viņam sniega adatas acīs Niedra. lē̦nais rītens puķu smaršu kvēpina kâ vīrāku Purap. Vgl. li. rytinis vė˜jas dass.

Avots: ME III, 540

ruôktenis ² : "ruoktinis, der Pulswärmer; die Manschette)" ME. III, 581 zu ersetzen durch "ruoktinis), Perkunen, der Pulswärmer, die Manschette".

Avots: EH II, 392

ruôktenis ² N.-Bartau (auch tinis">ruoktinis, der Pulswärmer; die Manschette): Nuža megžģināja ruokteņus Janš. Čāp. 45. ve̦cā māte darina ruoktinīšus LA. Zu rùoka + tît.

Avots: ME III, 581

satît, tr., zusammenwickeln; einwickeln, einhüllen: kalējs... iztinis pulku baķu audekļa, kamēr varējis... raganu satīt kâ mazu bē̦rnu LP. IV, 167. Refl. -tiês,

1) sich zusammenwickeln; sich einwickeln; sich verwickeln
U.: viņa satinās se̦gā. viss satinies pe̦lē̦kā miglā Aps. V, 27. e̦smu satinies kâ muša zirnekļa tīklā Neik. 40. vedējiņi sabraukuši pinkainiem kumeļiem; cik gribēja riņķī griezt, tik pinkās satinās (Var.: sapinās, saķērās) BW. 17211 var.;

2) stolpern:
mēle satinas Krišs Laksts 32. man... satinās Libek, Pūķis 13, ich habe mich versprochen;

3) Umgang haben
U.: nav labi ka tu ar Jēci satinies Plūd. Rakstn, I, 123.

Avots: ME III, 764

skur̃stenis PS., Karls.,

1) skur̃stenis Wolm., skùrstinis ² Mar. n. RKr. XVII, 136, skur̃stîns Dunika, skur̃stins Gramsden, Kalleten, skurstiens Manz. Lettus, der Schornstein, der Kamin
Manz. Lettus: būdiņa bij bez luogiem un skursteņa JK. V, 77. krāsnēm skurstiņa nav Etn. II, 167. dūmi nuo... skursteņa tuop aizdzīti Glück Hos. 14, 3;

2) ein Schacht
Bielenstein Ho1zb. 161. Nebst estn. korsten aus mnd. schorstên.

Avots: ME III, 906

*šķurstenis, vieueicht (vgl. d. dial. schür(n)stein) zu erschliessen aus hochle. škùrstenis ² KL, Spr., Snssei n. FBR. VII, 133, Lub., Wessen, škurstinis, škurstins, škùrstins ² Assern n. FBR. VII, 133, Wessen, = skurstenis, der Schornstein: (kaulu) iemeta škurstinā un sāka smirdēt Pas. IV, 277 (aus Domopol). izskrēja pa škurstini ārā V, 303 (aus Dagda). (puisēniņus) pakariet škurstenī (Var.: skurstenī)! BW. 12685.

Avots: ME IV, 55

sprikstenis Wid., tinis">sprikstinis Mar., ein Unartiger, Weinerlicher: sprikstini, voi beigsi sprikstēt? Mar. n. RKr. XV, 137. Zu sprikstêt.

Avots: ME III, 1019

I tina (ahd. dorta "Ranke", air. tan "Zeit") Erlaa, Kokn. und Riga n. U., Oberkurl. n. Bielenstein Holzb. 670, Aps., Arrasch, Bers., C., Erlaa, Golg., Gr.-Buschh., Lubn., Marzen, Nötk., N.-Peb., Odsen, Ogershof, Saikava, Schwanb., tinis">tinis Adsel, Orellen, Wandsen, Plur. tinas Infl., Serben und Sessw. n. U., AP., Erlaa, Meselau, Nötk., tiņas Peb. n. U., ein Setznetz: tina ir tāds tīkls, kur zivis galvas sabāž un žaunas aizķeŗas Bers., Lubn. vējs piedauzīja pie siênas tinas plukstus Austriņš Nopūtas vējā 90. Zu tît, s. dies und Bezzenberger GGA. v. J. 1896, S. 948.

Avots: ME IV, 192

tuñtuļu tañtuļu Salgaln, tuntuļu tantaļu Daudsewas, tantaļu tuntuļu Beienhof, Daudsewas, (mit uñ) A.-Autz, Wain., Widdrisch, tuntuļu tuntuļiem Kalz., (mit uñ) Nötk., ungeschickt, wackelnd: viņš iet tuntuju tantaļu Daudsewas. nabags aizgāja tuntuļu tantaļu Salgaln. meža tētiņš . . . īsām kājiņām tantaļu tuntuļu aizskrēja Plüd. LR. IV, 67. viņa tuntuļu tuntuļiem steidzās tam pretī Zalktis № 4, S. 113; tùntuļu ² tāntuļu ² Stomersee, unordentlich, verwickelt (Adv.): satinis dziju tuntuļu tantuļu (ka nevar iztīt).

Avots: ME IV, 265