Paplašinātā meklēšana

‡ apgurdinât, ermüden, ermatten (tr.): a. līde̦ku. kaķis apgurdinājis peli Salis. tē̦vs apgurdinājis dē̦lu Warkl.

Avots: EH I, 86

‡ caurdìrša, comm.,

1) ein nicht zu sattigender Mensch; ein Pferd, das oft mistet und sich daher schlecht mastet
Diet.;

2) einer, der alles schnell durchbringt od. verliert
Oknist: esi gan tu c.: tikkuo iedevu, i[r] atki nav.

Avots: EH I, 261

‡ càurdìrška ² Gr.-Buscnn. n. FBR. XII, 77 "kas nebaruojas".

Avots: EH I, 261

gurdinât, auch gurinât L., U., fakt., müde machen: acis Vēr. II, 685.

Avots: ME I, 683

‡ gùrdins ² Erlaa n. FBR. XI, 14 "?".

Avots: EH I, 420

izgurdinât, zur Genüge müde, matt machen: labi nu gan tās kājas izgurdināji A. XIII, 530.

Avots: ME I, 742

‡ izmurdinât Warkl., izmurdinêt ebenda, izmurduļât ebenda, verunreinigen: i. ūdeni.

Avots: EH I, 467

kur̃dinât [li. kùrdinti] Karls., Smilt., Lub., = kurinât.

Avots: ME II, 321

murdi,

1) ein Sprudel;

2) Konfusion
L.; unverständliches Reden, Murmeln, Fieberphantasie [Kreuzb., mur̃di Ruj., mùrdi ² Warkl., Bers.]: murduos runāt, nicht wissen, was man redet L.;

[3) Spektakel
Bergm. n. U. - In der Bed. 3 (und 1?) nach Leksien Nom. 190 wohl aus estn. murd "Gedränge"].

Avots: ME II, 668

mur̂diens [C.], das Gemurmel, Gebrumm [mur̃diens Ruj.]; der Sprudel, Spektakel: ļaužu murdiens ar nejaukiem tabakas dūmiem drāzās pa durvīm ārā Alm.

Avots: ME II, 668

murdinât,

1): "duļķuot" (mit ùr ² ) Līksna. Zu li. mùrdyti stellt Scheftelowitz KZ. LVI, 206 auch bulg. mrъdam "bewege" und poln. mardać "wedeln".

Avots: EH I, 832

[murdinât,

1) aufrühren
(jaukt): ūdeni Warkl., Wessen;

2) mur̂dinât C., sprudeln machen:
ūdeni;

3) mur̃dinât, schnurren machen:
kaķi Ruj. Wohl zu li. mùrdyti "etwas im Wasser rüttelnd behendeln".]

Avots: ME II, 668

nùogur̃dinât, nùogurinât, fakt., ermüden: ceļuošana pa dzelzceļu mani drusku nuogurdina Vēr. II, 295. [nuogurināja... Jūdu ļaužu ruokas Glück Ersa 4, 4.]

Avots: ME II, 789

‡ uôturdiena ² Ramkau, = ùotrdiena.

Avots: EH II, 745

‡ uõturdiene Grenzhof n. FBR. XII, 15. = ùotrdiena.

Avots: EH II, 745

[pamurdinât Warkh. oder pamurdît Warkl., ein wenig aufrühren od. trüben: p. ūdeni.]

Avots: ME III, 73

pìegurdinât, ermüden: p. acis Bauske.

Avots: ME III, 253

pìemurdinêt, piemurduļât Warkl., = piegānīt.

Avots: ME III, 274

‡ sagurdinât "?": viņa ašas un pabargas acis tuos tâ sagurdināja ... Dünsb. Koši spoži stariņi 45.

Avots: EH XVI, 411

ur̃di C.; (mit ùr ² ) Bers., = urda 2: mājās dzirdami tikai urdi, bē̦das A v. J. 1896, S. 389.

Avots: ME IV, 303

ùrdijs ² Birsgaln, bräunlichgelb, (in Ekau) orangengelb: jauki nuokuodinātas gan dze̦lte̦nas, gan rudas. gan ruslas, gan zilas, gan mēļas, gan ur̃dijas un vēl citādas dzijas Janš. Mežv. ļ. II, 127. Entlehnt nebst ordijs Gr.- Buschhof dass. und estn. ordian "Orleans" (gelber Farbestoff); d für l vielleicht unter dem Einfluss von Bordeaux. Vgl. auch ur̃diņš (und urds?), sowie Stenders Wrtb. 447.

Avots: ME IV, 303

urdinât: = ur̃dît 1 Elger (Günther Altle. Sprachd. I 137).

Avots: EH II, 714

urdinât (li. ur̃dinti "дразнить" bei Būga PФB. LXV, 321) U., = urdît; auflockern (den Boden) Grünwald, (mit ur̃) Bauske, (mit ùr ² ) Saikava; wecken Seppkull (mit ur̃), antreiben (mit ùr ² ) Gr.-Buschh., Warkl.

Avots: ME IV, 303

ur̃diņš Kand. "?": dze̦lte̦ns kâ urdiņš Kand.; wohl zu urdijs. izsiks kâ urdiņš (urdziņs?) tuksnesī B. W.

Avots: ME IV, 303

uzurdinât, aufgraben, auflockern, aufpflügen: kaut kâ jau tuo gabaliņu uzurdināšu - un maizīte būs! Grünw.

Avots: ME IV, 395

I žurdiņš, s. žurds.

Avots: ME IV, 833

II žurdiņš, ein Vogel: purva žurdiņam (Var.: strazdiņam) BWp. 600, 3 var.

Avots: ME IV, 833

apkurinât, dial. apkurdinât Gr. - Essern, beheizen: istabas. apkurināšana, die Beheizung: par skuolas apkurināšanu jāgādā pagastam.

Avots: ME I, 96

bezpràtĩba, die Sinnlosigkeit, Absurdität, Unvernunft: izņemuot bezprātību, tu ne˙kuo citu nespēji teikt JR. V, 12. viņa mīlestība sniegsies vai līdz bezprātībai Etn. II, 20.

Avots: ME I, 285

*burda "?": teci, teci, Daugaviņa, sarkanām burdiņām BW. 30882; [gleich dem entlehnten burde "die Borte?" oder zu burdêt?]

Avots: ME I, 353

bur̃de (unter *burda), die Borte Dunika, OB.: burdītēm... tautu meitas vaiņaciņš BW. 24249 var. kam ... burdi sēji, ka[d] tev b. ("wstązka") nepiede̦r? Ulanowska Łotysze 42. Aus mnd. borde.

Avots: EH I, 254

gur̃ds [Arrasch, gùrds ² Lis., Bers.], müde, matt: kauli gurdi A. XV, 360. nuoplīsušas vīzes gurdās kājās auni XI, 421. es kļuvis ve̦cs un nespēcīgs un gurds R. A. uz parka celiņiem vēl gurdas lapas bira MWM. VIII, 82. Zu gurt.

Avots: ME I, 683

gurinât, s. gurdināt.

Avots: ME I, 683

II iedzēknis [wohl aus * iedzė'rknis], = iedzirknis I: murdi ar vairākiem iedzēkņiem jeb mutēm Konv. ² 2841.

Avots: ME II, 13

ìegruozît,

4): mājas jāiegruoza (t. i., jauzliek pirmās baļķes) uoturdienās un ce̦turtdienās Ramkau. kad pirmās 4 baļķes sane̦stas un saliktas kuopā, tad saka, ka māja ir iegruozīta; pirmuo vainaku sauc par iegruozāmām baļķēm AP. žagariņus pērkļa iegruozīšanai Pas. 1, 346.

Avots: EH I, 515

[ìelīņuot "gurdi ieiet": zivs ielīņuoja atvarā Druw. puisis ar salmu nastu ielīņuoja sē̦tā Wandsen.]

Avots: ME II, 39

izur̃dît, tr., antreiben, aufwecken: izurdiet tik agri, cik varē̦dami, ganu! Kav.

Avots: ME I, 822

kàisls [C., Trik.],

1) erhitzt, heiss:
kaisls gaiss Apsk. šīs kaislās cepļu liesmas tevi nuogurdina;

2) leidenschaftlich:
acis mirdzēja silti un kaisli Purap.;

3) wild in Lust und Freude, albern, leichtsinnig
Salis, Ruj. n. U.; geil, unsinnig U., kaisla bite, ein lustiger Vogel N. - Sessau; kaisls suns, ein toller Hund L., Salis, Spiess n. U.; kaislā zâle, Christophskraut (actaea spicata) n. Mag. IV, 2, 85; n. St., Birzm. symphytum officinale, n. L. symphytum petraeum. Zu kàist.

Avots: ME II, 135

kvèlêt, -u od. -ẽju, -ẽju, kvè̦luôt, [kvē̦lāt L.], intr.,

1) glimmen, glühen, schimmern:
bet galva de̦g, kvēlē kâ uguns Vēr. I, 1305. uogles beidz kvē̦luot I, 1311. aiz bailēm sirds izkūst kâ kvē̦luošs var,š Aps. Fig., glühen: se̦nās sāpes sirdī kvē̦l Krūza. dziļumā dusmas lai kvē̦l Rainis. gurdi rīta blāzma kvē̦l Apsk. kvē̦luošas acis, wie kvē̦luošas uogles ;

[2) brennenden Schimerz verursachen:
zuobi kvēlē U.] Refl. -tiês, glimmen, glühen, schimmern: Rīgas smēde kvē̦luojās BW. 6174, 8. tautu dē̦lu dvēselīte kâ uoglīte kvē̦luojās BW. 5377. ziedi kvē̦luojas MWM. VI, 924. [Anniņai sarkans kūsis, tas zem galda kvē̦luojas (Var.: kvē̦luo) BW. 34621. Vgl. kveldêt.]

Avots: ME II, 353, 354

[II maile "kārtiņa pie murdiem" Bers. - Zu mìet].

Avots: ME II, 550

mur̃da [auch Salis, Ruj., murde Edw. n. Bielenstein], mur̃ds [Līn., PS., Karls., Serbigal, AP., mùrds ² Kl., mur̂ds Prl.], ein von Ruten geflochtener Setzkorb [Bielenstein Holzb. 673 mit Abbild.]; murds - gruozs, nuo kārklu vicām pīts, ar vienu iedzirkli; lietuo zivju ķeršanai Etn. I, 121; [in Salis mur̃da, eine Art Netz]: bites līda uzuolā, līdaciņas murdiņā BW. 30798. prūšu murda, ein preussuscher Setzkorb mit Seitenflügeln Mag. III, 1, 128; zušu murda, Aalkorb Elv. Fig., murdā būt, kļūt, ieiet, in Verlegenheit sein, geraten: iegājis kâ zivs murdā. nu ve̦lns murdā, nun ist der böse Gewalthaber in Verlegenheit. [Aus liv. mũrda resp. estn. mõrd dass., s. Thomsen Beröringer 270.]

Avots: ME II, 667

[murde, = mur̃da;

2) = urdi">murdi U.]

Avots: ME II, 667

mur̃ds (unter mur̃da),

1): mur̃di ir apaļi tīkli, un galuos tiem tādi iedzirkļi; murduos zivis iet nuo abiem galiem AP.; Plur. murdi, ein Korb für Neunaugen
Baldohn n. BielU.; ‡

2) eine Schar
Ar.: liels m. ļaužu.

Avots: EH I, 832

murža,

1) ein unsauberer Gast
L.; [ein unsauberer Geist Bergm. n. U.];

2) = murza I 2 Oppek. n. U.;

3) ein Konfusionsrat
Kronw. n. U.; [mur̃za "kas murguo" Ruj. Vgl. murdi 2 und murdêt 3].

Avots: ME II, 671

‡ nùogurdêt, = urdin%C3%A2t">nùogurdinât: dabas dažàdumi tuo nenuogurdēja Pēt. Av. III, 278.

Avots: EH II, 48

nùojàust [li. nujaũsti], tr., ahnen, fühlen, wahrnehmen, erkennen: viņš nenuojauta ne˙kuo ļauna Blaum. nuo tam vēl nevaram nuojaust stiprumu LP. VII, 1172. nu tik nuojauš, kādās tas briesmās Vēr. I, 1381. pulkā gan nuojauž kuopa nuojaužama ar redzi Duomas II, 53. lielākas var˙būt, nekâ tu nuojaud Vēr. I, 1207. visi nuojauda, ka viņai tagad ne˙viena nevajag Vēr. I, 1502, II, 589. viņš manis vis nenuojausīs Aps. bez spē̦ka gurdi viņa nuojausa Asp. Pūrs III, 95. A. XII, 649, MWM. X, 282.

Avots: ME II, 792

pa-ur̃dît,

1) ein wenig antreiben:
p. puišus Nigr.;

2) aufrütteln:
paurdi ganu, lai ceļas augšā! PS.

Avots: ME III, 129

‡ II pe̦lē̦da "virgas daļa, kuŗas galā ieliek kājas, uzliek laipu un dze̦n upē zvejai ar murdiem" Etn. IV, 164.

Avots: EH XIII, 221

II pùrtêt ² (mit -êt für -ît nach Le. Gr. § 716 c?), = urdin%C3%AAt">piemurdinêt Sakstagals.

Avots: ME III, 420

riņ̃ķis,

1): "vainags ē̦kas stāvam" Seyershof; riņ̃ķi Ramkau "ein gewisses Gestell mit kombinierten Rahmen":
uz riņķiem save̦lk aude̦klu; ze̦lta riņ̃ķītis AP., der Ringfinger;

2): šai mājai kuopā ar pļavām ir liels r. ("platība") Seyershof. bē̦rni saķē̦rušies riņķītī AP. apņemt riņķī (herum)
Orellen, umfassen; murdiem ir stīpas iekšā un tīkli uz riņķi (herum) Salis.

Avots: EH II, 372

‡ sausmanei, = sausmaņām 1 (?): murdi piegāja pilni (scil.: zivju) s. Jauns. Jaun. Ziņas 1939, № 41.

Avots: EH XVI, 461

tveicêt,

1): das ME. IV, 290 gegebene Zitat aus Aps. V, 51 ist zu verbessem in "saule pusdienā tveicē un gurdina";

2): iesalu t. (mit eî ² ) AP.

Avots: EH II, 710

*urds (?) "?": gani manas guosniņas urdas! RKr. IX, 21. Abstrahiert aus urdijs?

Avots: ME IV, 303

II urdzinât Dr., bestürmen, überlaufen; vgl. urdinât.

Avots: ME IV, 304

II urgt, -dzu Vīt. "pastāvīgi urdīt": viņš urdz tev apkart dienu un nakti. Subst. urdzējs Vīt. "urdītājs, urdidams">kas vienmē̦r staigā purpinādams un urdidams". Zu urdzît? Oder identisch (wenn eigentlich: brummen ) mit urgt I?

Avots: ME IV, 304

‡ žor̃diņš Lems., Wainsel, = žurdiņš I: žordiņus sprauž zirņiem, puķēm.

Avots: EH II, 821

žur̃ds: uzstiepis ādu uz žurdiņa Pas. XII, 120 (aus Serbig.).

Avots: EH II, 822

žur̃ds Jürg., eine dickere Stange; Demin. žur̃diņš Jürg., eine kleine Stange Pernigel, "mazs kruķis"; žurds Ascher., Sermus, Plur. žur̃di Nötk., Sermus, ästige Stangen zum Aufschichten von Klee, Getreide usw.; žur̃di Salisb., Reisig zum Brennen; žùrdi ² Sunzel "ārdi rijā"; urdi">žurdi U., Vīt., (mit ur̃ ) Kosenhof, Nötk., žurdiņi U., Zaunspricker; žurdi Jürg. n. U., ein Zaun: raganas jāj uz kuoka zirgiem: žurdiem, nūjām LP. VII, 600. nav ne˙kādas lāga malkas, ir tik tādi žurdi (= tievi kuociņi) vien Vīt. nav jau malkas, tādi žurdi vien ir Salisb. žurdiņu sē̦ta, ein Sprickerzaun Livl. n. Mag. IV, 2, 143, U., ein Zaun aus liegenden Holzscheiten Smilt. n. U.

Avots: ME IV, 833