Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'vergt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'vergt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
savergt
savergt, eintrocknen, einschrumpfen U. Refl. -tiês, zusammentrocknen (intr.), sich (von der Hitze) zusammenziehen: pastalas save̦rgušās Serben n. U. Zu la. vergere "sich neigen", ai. várjati "wendet, dreht", vṛjiná-ḥ "krumm, falsch" (s. Zupitza Germ. Gutt. 170, Vlarstrander IF. XXII, 334 f., Walde Wrtb. 2 821, Persson Beitr. 501) und vielleicht auch (nach Wood IF. XVIII, 14) zu li. vergas "schlau".
Avots: ME III, 784
Avots: ME III, 784
vergt
Šķirkļa skaidrojumā (9)
saverkšēt
saverkšêt,
1) (od. saverkšt?), intr., einschrumpfen:
tiklīdz purvi izžūst, te mazie dzīvnieciņi saverkš un sakalst;
2) runzeln
Warkl.: saverkšē̦tu pieri Jauns. Skuola 53. Zu savergt.
Avots: ME III, 784
1) (od. saverkšt?), intr., einschrumpfen:
tiklīdz purvi izžūst, te mazie dzīvnieciņi saverkš un sakalst;
2) runzeln
Warkl.: saverkšē̦tu pieri Jauns. Skuola 53. Zu savergt.
Avots: ME III, 784
saverksīt
saverksît "?": gīmis bij aiz nepatikšanas saverksīts (gerunzelt, in Falten gezogen?) kâ piepe A. v. J. 1893, S. 532. Wohl zu savergt.
Avots: ME III, 784
Avots: ME III, 784
saverkšīt
saverkšît, saverkšķît, verzerren: s. ģīmi Nerft. viņa kliedza ar saverkšķītu ģīmi A. v. J. 1900, S. 360. saverkšīt (saviebt) seju Festen. Refl. -tiês, sich verzerren, sich verziehen: seja nejauki saverkšījās A. Up. J. I. 12. skatās saulā saverkšķījies Nerft. Zu diesem Reflexiv gehört wohl auch das Part. in der Phrase līdzinājās saverkšķījušai (eingeschrumpft?) krevelei A. v. J. 1893, S. 199. Zu savergt.
Avots: ME III, 784
Avots: ME III, 784
saverkšķēt
I saver̂kšķêt,
1) verziehen Geistershof:
nesaver̂kšķi tâ seju! Jürg. juocīgi saverkšķēja seju A. v. J. 1902, S. 403; saver̃kšķ seju Schujen;
2) sich in Falten zusammenziehen
Nötk., C. (auch saver̂kšêt): pastalas saverkšķ Vank. viņa ģīmītis saverkšķ MWM. X, 905. saver̂kšķējis sivē̦ns Schibbenhof. Refl. -tiês, zusammenschrumpfen (auch von gebratenem Schweinefleisch) Drosth.: saver̂kšķējies zieds Drosth., Jürg. Zu savergt.
Avots: ME III, 785
1) verziehen Geistershof:
nesaver̂kšķi tâ seju! Jürg. juocīgi saverkšķēja seju A. v. J. 1902, S. 403; saver̃kšķ seju Schujen;
2) sich in Falten zusammenziehen
Nötk., C. (auch saver̂kšêt): pastalas saverkšķ Vank. viņa ģīmītis saverkšķ MWM. X, 905. saver̂kšķējis sivē̦ns Schibbenhof. Refl. -tiês, zusammenschrumpfen (auch von gebratenem Schweinefleisch) Drosth.: saver̂kšķējies zieds Drosth., Jürg. Zu savergt.
Avots: ME III, 785
saverkšķināt
saverkšt
saver̂kšt, in Falten ziehen, runzeln: s. seju AP. kamašas ar saverkštām gumijām A. XX, 642. Refl. -tiês, weinend das Gesicht verziehen N. - Peb.; sich in Falten ziehen, sich beim Verbrennen zusammenrollen (wie Birkenrinde) AP. n. U., sich zusammenziehen: saverkšusies seja AP. Pēterītis saverkšies (verdriesslich) purinājās Vīt. 56. ābuoliņš pēc saules rieta saverkšas. Zu savergt.
Avots: ME III, 785
Avots: ME III, 785
vērdzēt
verkšēties
ver̂kšêtiês oder ver̂kšķêtiês Nötk., sich krümmen: dēlis, bē̦rza tāss siltumā sāk verkš(ķ)ēties. Wenn mit kš aus gš, zu *vergt.
Avots: ME IV, 540
Avots: ME IV, 540
verkšt
verkšt, (das Gesicht) verziehen Borchow, Meiran; zu(sammen)ziehen Vīt.: acis verkšt cieti aiz saules spīduma, aiz kauna, die Augen derart schliessen, das sich Fältchen um sie bilden Vīt. Refl. -tiês,
1) sich zusammenfalten, sich schliessen; sich verziehen
Vīt.: līdz ar saules rietu ābuoliņa lapas sāk verkšties cieti Vīt. acis verkšas cieti aiz nuoguruma, aiz spuožuma ders. aiz ve̦cuma, aiz rūpēm un nepatikšanām ģīmis sāk verkšties ders.;
2) das Gesicht zum Weinen verziehen
N.-Peb.: kuo nu verkšies? Wenn mit kš aus gš, nebst atverkš(ê)t zu *vergt.
Avots: ME IV, 541
1) sich zusammenfalten, sich schliessen; sich verziehen
Vīt.: līdz ar saules rietu ābuoliņa lapas sāk verkšties cieti Vīt. acis verkšas cieti aiz nuoguruma, aiz spuožuma ders. aiz ve̦cuma, aiz rūpēm un nepatikšanām ģīmis sāk verkšties ders.;
2) das Gesicht zum Weinen verziehen
N.-Peb.: kuo nu verkšies? Wenn mit kš aus gš, nebst atverkš(ê)t zu *vergt.
Avots: ME IV, 541