Paplašinātā meklēšana

atvilcenis, die Verknüpfung von Fäden zu einer Schlinge, die Schlinge, die Schleife, "mazgs, kas tā sasienams, ka aiz viena gala saņe̦mts atraisās" Etn. III, 146 Lös.

Avots: ME I, 210

atvilceniski siet, zu einer Schlinge oder Schleife verknüpfen, "cilpā siet, tâ ka pave̦lkuot cilpu me̦zgls attaisās" Lauva.

Avots: ME I, 210

*savilce* od. *savilcis*, Bogensehne: nuo saviem matiem viņas griež stuopa savilci Ken, 194; savilcis Mitau, Doblen, savilce ² Roop, savilce N. - Peb., die Kummetschnur; savilce "me̦zgla cilpa" Kl. - Dselden.

Avots: ME III, 787

vilce,

1): "liels pulks" (mit il˜) AP.;

2): kāda v., kas vilkusi mājā mantu ... e̦suot tādas vilces, kas naudu ne̦suot Pas. XIII, 283.

Avots: EH II, 782

vilce,

1) das Rudel, die Menge, die Reihe:
vilku vilce C., RA. (vilki) ru deņuos gājuši lielās, garās vilcēs rindās gauduodami Upīte Medn. laiki. ļaudis devās vienā vilcē nuo pagastnama uz kruogu Seibolt. vil˜cē(m) iet Nötk., = rindā, barā iet. ve̦se̦la vilce skruoderu A. v. J. 1897, S. 228;

2) der Schätze bringende Hausdrache
Wizenhof;

3) das Zögern:
tāda ilga vilce man ... nepatīk MWM. v. J. 1899, S. 529;

4) alus vilce, der Bierprober
Dr. Zu vilkt.

Avots: ME IV, 585

vilceklis,

1) (auch vilce̦kls) "?": ar vilce̦klu (Var.: vilcekli) vilcināju brālītim līgaviņu: nedrīkstēju zirgā celt BW. 22046, 1 (ähnlich: 17863). ar vil ce̦klu aizvilcināt nuo grāvja izme̦stas zemes Kursiten; "ein Stock zum Her ausziehen"
(vilceklis ² ) Selsau;

2) jemand, der alles in die Länge zieht, verzögert
Dond.: saimnieks ir tāds vilceklis, ne˙vienu darbu nevar laikā pa darīt Dond, n. RKr. XVII, 63. Zu vìlkt.

Avots: ME IV, 585

vilce̦lē̦ns: auch Pas. IX, 174.

Avots: EH II, 782

vilce̦lē̦ns, ein kleiner Wolf: māte duošuot vienu vilce̦lē̦nu LP. VI, 700.

Avots: ME IV, 585

vilce̦nāji RKr. II, 77, vilcenes Frauenb., die Gebirgsjohannisbeere (ribes alpinum L.).

Avots: ME IV, 585

vìlcene,

2): auch Grünh.

Avots: EH II, 782

vìlcene C.,

1) die Wölfin
Pas. II, 380: negribējis laist vilcenes alā Upīte Medn. laiki 171;

2) eine Mütze aus Wolfsfell
Dobl.

Avots: ME IV, 585

vilcenes, ‡

3) gewisse, für Menschen nicht geniessbare Pilze
Lubn.

Avots: EH II, 782

vilcenes,

1) s. vilce̦nāji;

2) Hungerblümchen (draba muralis).

Avots: ME IV, 585

vilcenîgs, zögernd: vilcenīga atbilde Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 196.

Avots: ME IV, 585

vilcenis, ein grosses Zugnetz Oberl. n. Bielensten Holzb. 668.

Avots: ME IV, 585

vìlceniski ² Vīt., Adv., ziehend, schleppend: pacelt nevarēju, vilku pa zemi vilceniski Vīt. kājas ve̦lk vilceniski ders.

Avots: ME IV, 585

vìlcenîte ² Kl.-Laitzen n. FBR. VIII, 23, ein erbärmlicher (grosser) Wolf.

Avots: ME IV, 585

I vil˜ce̦ns Dobl., Frauenb., Kalnazeem, Siuxt, weich; elastisch, dehnbar: vilce̦ns siers, sviests, māls Frauenb. vilce̦na maize ebenda. mīklu var nuomīcīt vilce̦nu Siuxt. grūžuot tauki izjūk vienādi, vilce̦ni ebenda. vilce̦na dzija, nicht zu fest gesponnenes Garn ebenda. nuo sīksti vilce̦nas uolbaltuma vielas Konv. ² 3800, Zu vìlkt.

Avots: ME IV, 585

II vil˜ce̦ns: zur Etymologie vgl. E. Hauzenberga-Šturma FBR. XX, 131.

Avots: EH II, 782

II vil˜ce̦ns Siuxt, feucht: vilce̦na zeme Siuxt. vilce̦ns siens ebenda. Zu valks II.

Avots: ME IV, 585

‡ atraûtin Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 89, atraûtiņ Oknist, atraûtniski Sonnaxt und wohl auch atraûtiniski ("?") Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 89, = ‡ atraîtin, vilceniski">atvilceniski.

Avots: EH I, 161

‡ atvilcin, = vilceniski">atvilceniski: sien a., lai drīzāk var atraisīt! Kalz. n. FiI. mat. 25.

Avots: EH I, 181

‡ cìlpeniski ² siet Sonnaxt, = vilceniski%20s">atvilceniski s.

Avots: EH I, 271

ìekšaudi: auch Frauenb., Siuxt, Sing, iêkšaûds ² Salis n. FBR. XV, 62: vilce̦na dzija labāka iekšaudiem Siuxt. ar linu me̦tiem un vilnas iekšaudiem Janš. Līgava I, 928.

Avots: EH I, 523

kami: = kama I Nautrēni n. Latv. Saule 1924, S. 168 (hier nur aus Hafer und Gerste), Seyershof: es samalu ve̦se̦lu pūru kamus Seyershof; eine Fastenspeise, bestehend aus nach dem unter kama I angegebenen Rezept zubereitetem Hafermehl, das in Salzwasser eingerührt wird Bērzgale, Liepna; in Kugeln geballte zerstossene Erbsen - auch Auermünde, Mar.; eine Speise aus gestossenem Hanf und gekochten Erbsen Golg.; Erbsenbrei Lesten n. FBR. XV, 31; rāceņu k., Kartoffelbrei Siuxt: pie rāceņu kamiem lēja pienu klāt, lai tie vilce̦ni, mīksti; zirņu k., zerstossene Erbsen Siuxt: zirņu kamus vēla kamuoltiņuos, lika muldiņās uz galda, lai ē̦d.

Avots: EH I, 582

mîtuve, der Ort, wo ein wechsel stattfindet: vilcenu mītuves priekšnieks RA.

Avots: ME II, 649

pìrkstît: uguni, kas de̦gusi pirkstīdama Pas. XIV, 538. vilces skrējušas pirkstīdamas XIII, 287.

Avots: EH XIII, 236

šne̦l˜ls Gr.-Sessau, šne̦ls, Adv. šne̦lli Dond., rasch, schnell, flink: šne̦lls puika, skuķis Gr.Sessau. vilcenieku šne̦li zē̦ni stāvu lēca kumeļā BW. 12866, 2 var. tā tik bij šne̦lla braukšana! Alksnis-Zundulis. brauc šne̦llāki! Ahs. n. RKr. XVII, 56. šne̦lli jūdzu, le̦pni braucu BW. 13289. nejāj šne̦lli, tautu dē̦ls! 14455, 3 var.

Avots: ME IV, 88

tùncît Lenzenhof, N.-Peb., Stolben, (mit uñ) Schujen, (mit un̂ ) Nötk., Wolmarshof, (mit ùn ² ) Lis., Selsau, Sessw., (mit un̂ ² ) Jürg., Salis, Segewold, -ĩju, stampfen, kneten, quetschen, drücken AP., N.-Peb., Smilten; tun̂cît ² Jürg., stossend hineindrängen; stopfen (?) U., tun̂cît ² , unordentlich biegen, falten Seppkull; (ein Kind) in Windeln wickeln Vilce; tùncît ² Lennew., tun̂cît ² Jürg., Rippenstösse versetzen; quälen U.: mālus, maizi Stolben; kartupeļus biezputrai Schujen; sānus Jürg.; cilvē̦ku Lennew., Stolben. lupatas maisā tuncīt Jürg. Refl. -tiês, einander stossen, einander Rippenstösse versetzen (mit un̂ ² ) Jürg., Salis: puikas tuncījās (ar dūrēm) Salis. vārds pa vārdam, un abi sāka tuncīties Jürg. Aus tūcît . duncîties?

Avots: ME IV, 264

III vāķības (??) "Unsinn (nieki); Dummheiten" Vilce.

Avots: ME IV, 496

III vam̃zît krāsni "im Ofen die Kohlen schüren, umrühren" Vilce.

Avots: ME IV, 467

vìlcin, zur Verstärkung von vilkt: vilcin vilktu lejup Vēr. II, 408. vilce̦n vilka tirdziņā BW. 12041, 4 var.

Avots: ME IV, 585

vil˜kans Adiamünde, Grünh., Kand., Mitau, = vilce%CC%A6ns%20I">vilce̦ns I, weich, dehnbar, elastisch Fest., Kastran, Sussikas, Tuckum, Tummen: vilkana maize Adiam. u. a. vilkanas pītes ebenda. jē̦lā pienā iemaisīts krīts paliek vilkans Tummen. meitene... vilkani apaļiem ple̦ciem Birzn. Sof.; zähflüssig Ar. Zu vilkt.

Avots: ME IV, 587