Paplašinātā meklēšana

‡ pãrvir̂ši ² Salis, Seyershof, = pavirši, oberflächlich: p. strādāt.

Avots: EH XIII, 216

I pavirši, anagallis arvensis L. Dobl, n. RKr. III, 69.

Avots: ME III, 139

virši, der Wagenkorb: pāri par vāģu viršiem Apsk. v. J. 1903, S. 653.

Avots: ME IV, 616

vìršinieks ² : auch Nerft, Oknist.

Avots: EH II, 789

vìršinieks ² Gr. - Buschh., vìršenieks ² ebenda, = virsinieks: uzmeties citiem par viršinieku Gr.-Buschh. Wohl durch li. viršinįkas (bei Miežinis) beeinflusst.

Avots: ME IV, 616

II pavirši, paviršis, paviršus, Adv., obenhin U., oberflächlich: strādājis pavirši vai kļūdaini A. XX, 138. paviršis ņe̦muot MWM. VII, 906. mums bij iespējams tikai ātrumā un paviršus visu apskatīt A. XI, 148.

Avots: ME III, 139

‡ I apkabinât (li. apkabìnti "umarmen"),

1) behängen:
a. siênu ar zirgu jūgiem, drānām, bildēm Dunika, Kal., OB., Rutzau;

2) umarmen:
māte guļuot apkabina bē̦rnu Wessen;

3) ein wenig bestehlen:
a. sìena kaudzi, kartupeļu bedri KatrE.;

4) umwinden, umwickeln, umbinden
Schibbenhof: a. lìetas, kuo nevar kārtīgi salikt, ar kādu auklu vai valgu;

5) "flüchtig
(pavirši, nestipri) mit etwas an etwas befestigen" Baltinov, Marienhausen; apkabini (wickle um !) vien nu virves galu ap sē̦tu! N.-Peb. apkabini (zirgu) vien nu ap mietu! N.-Peb.; "lose timhängen" Renzen: a. ap lindrakiem raibas papīra strēmeles. Refl. -tiês,

1) sich
(acc.) umhängen: a. uotram ap kaklu Dunika, Kal., Rutzau;

2) sich behängen:
a. ar guoda zīmēm.

Avots: EH I, 88

apžerbt: "pavirši apkuopt" Ruhental. apže̦rbus (unter apžē̦rbām),

2) auch Grenzhof n. FBR. XII, 18.

Avots: EH I, 129

‡ burzât Warkl., (mit ur̂) Bērzgale, C., Meiran, (mit ur̂ ² ) Grünwald, = bur̂zît: burza (sajauc, pavirši dara) vien, ne strādā Pilda. Refl. -tiês,

1) = bur̂zîtiês ‡ 1 C., Saikava;

2) "возиться" Warkl.: kuo tu visu dienu pa kājām burzājies?

Avots: EH I, 255

II čāgât: auch PV.; langsam mähen Spr.; "pavirši maisīt, rakņāt" (mit à ² ) Sonnaxt: kad viņš tur čāgāja pa salmu kaudzi, šī nevar sagaiâīt. čāgāja, čāgāja kâ vārna, ni˙maz nuo visas sirds nestrādāja. ‡ Refl. -tiês, kraftlos und oberflächlich arbeiten PV.: viņš tik čāgājas, - tur ne darīts, ne nedarīts.

Avots: EH I, 287

galˆvvìrsis [li. galvãviršis], der obere Teil des Kopfes, der Schädel: pliks galvvirsis MWM. VII, 736. nuoglaudīts galvvirsis VIII, 126.

Avots: ME I, 598

gļē̦muôt, gļè̦mât ² Schwanb.,

1) langsam, ohne Appetit essen:
kuo nu gļē̦muo kâ pussprādzis? Naud. tu jau gļē̦muo kâ veca guovs, von einem, der lange und langsam isst Setzen, Adsel, Bers. A. XIII, 251; Etn. I, 137; III, 177;

2) saumselig sein, mit der Arbeit nicht vorwärtskommen
A. XIII, 251; Etn. IV, 147: kuo tu te gļē̦muo? strādā jel ašāki! Spr. Refl. - tiês, oberflächlich arbeiten; gļē̦muojuoties, pavirši nuosteidzuot, darbs re̦ti kad būs svētīgs Vīt. 56.

Avots: ME I, 632

‡ grûdelêt AP., Kalz., Schwanb., (mit û ² ) Mesoten, (mit ũ ) Lemb., wiederholt ein wenig stossen Bērzgale: bē̦rni grūdelē galdu. (pavirši) g. miežus.

Avots: EH I, 411

ìrši [Arrasch], = virši, das Heidenkraut (erica vulgaris): caur iršiem (Var.: viršiem) upe te̦k, iršu (Var.: viršu) ziedus braucīdama BW. 10772.

Avots: ME I, 710

izpļaũt [li. išpjáuti], tr.,

1) ausmähen:
krūmus, gŗāvmaļus. sūrenes un balandas pavirši izpļautas;

2) nach dem Sinne mähen, nicht schnell genug mähen:
puisis nevar saimniekam pa prātam izpļaut. viņa pļāva tik ātri, ka Eda tai nevarēja pa˙priekšu izpļaut Tirsm.;

3) im Mähen übertreffen:
vīrs ar ve̦lnu iet pļauties; vīrs izpļauj ve̦lnu LP. VII, 1174. Refl. - tiês, zur Genüge, nach Herzenslust mähen: šuodien labi izpļāvāmies.

Avots: ME I, 784

lam̃pata,

1) [lam̃pats Serbigal, làmpata ² Erlaa], der Lappen, Fetzen, Lumpen, ein Stück Smilt., Ubbenorm: sveši ļaudis sanākuši ar tām darvas lampatām BW. 20397. tur uzmeta sveši ļaudis darvainās lampatiņas 16297; sasist, saplēst lampatās Paul.;

2) etwas Minderwertiges, Schund:
nuo tādām lampatām, kur tikai virši vien aug, ne˙kad nevar pļavas iztaisīt Dz. Vēstn.;

3) ein Taugenichts, Lump, Bummler
Smilt., Mat. Zu lampa II.

Avots: ME II, 418

mangalêt, ‡

3) man̂gelêt Sonnaxt "pavirši maisīt, jaukt"; zur Bed. vgl. auch ‡ ìemàngalêt ² . - In der Bed. 1 aus nd. mangeln "Zeug auf der Mangel, Rolle glätfen".

Avots: EH I, 782

metinât,

1): auch (schweissen)
Assiten, Frauenb., Oknist; (anstücken) AP.: ja ē̦ku ceļuot baļķe ir īsāka par vajadzīguo gaŗumu, tai metina klāt uotru baļķi;

2): "Strafe geben"
Für.: nu būs man jāmetina par tādu izrunu; "naudu salikt kuopā" Frauenb.; ‡

3) überwendlich nähen
Salis; flüchtig (nachlässig) nähen Seyershof; nachlässig (pavirši) binden Auleja; ‡

4) "aizmest, likt mesties" Kaltenbr.: ja izkapti metina aiz kāda kuoka ... Kaltenbr. m. kāju aiz sē̦tas mieta Oknist. šis ar tādu līku kuoku metina man aiz kājas, grib paraut gar zemi Sonnaxt.

Avots: EH I, 803

‡ pabor̃žât Seyershof "pavirši pamazgāt, paburzīt^: p. kre̦klu lai tiek drusku baltāks.

Avots: EH II, 121

‡ paderbelêt Lubn. "strauji, pavirši kuo padarīt": viņš paderbelēja tīrumā un aizgāja.

Avots: EH II, 127

‡ paîkât ² Seyershof "pavirši šūt jeb vārstīt": p. cimdus ar ielāpiem. Aus estn. paikama "flicken, ansticken".

Avots: EH II, 136

pašļaucît, ["drusku pastaipīt" Marzen, Lennew.: pašļaûcît kaulus, sich erholen; p. vē̦de̦ru, sich nach dem Essen hinlegen Wolmarshof; "nuo slapjas lupatas izspiest ūdeni" Malta; "pabraucīt" (Plm., N.-Peb., Golg., Alswig, Wessetshof, Ronneb., Tirs.): kad kustuoņi pārē̦dušies, tiem ar plaukstām pašļaũca pieē̦stuo vē̦de̦ru Nötk.; "pamazgāt"; "palaitīt" Warkl.]: viņa apkuops viņu, pašļaucīs A. XX, 85. [pašļàucīt ² rīkli, ja aizrijies Mar. pašļauki man muguru! Schujen, Kalnemois, Meselau, A.-Schwanb., Stomersee. tās drēbes tikai tādas pašļaucītas (pavirši mazgātas) Mar., Sessw., Lös., Lis.; "mazgājuot veļu vai dzijas ūdenī stingri caur ruokām vilkt" Sessw.; pašļaũcît (zâli) Wesselshof "= nùošļuokât 1"; etwas weicher, geschmeidiger machen: nuovītuo virvi vēl vajag pašļàucīt2 Lis.] Refl. pašļàucîtiês ² [Lis.], pašļaukâtiês, pašļaukuôtiês, sich ein wenig rekeln, faulenzen: tad jau kādu pusstundu var pašļaucīties AU. pēc pusdienas pašļaucījās, pagaŗlai kuojās Duomas II, 509. jāatlaižas tâ pat pašļaukuoties MWM. II, 418.

Avots: ME III, 114, 115

paviršs, oberflächlich: paviršā vieglprātībā Etn. III, 149. pavirši iespaidi Vēr. II, 80. paviršs aplūkuotājs Antrōp. II, 102.

Avots: ME III, 139

paviršumis, Adv., oberflächlich U. Kontaminiert aus *pavirsumis (= li. pavir̃šumis) und pavirši?

Avots: ME III, 139

peķêt,

1): "pavirši sasviest" Peb.; schlecht mauern
PV.: viņš jau nepruot mūrēt, - peķē, kâ iegadās: ‡

2) in grossen Flocken schneien (?):
sniegs peķējis zemē, un bijis auksts vējš Pas. X, 334 (aus Serbig.). Refl. -tiês: = peķuôtiês 2 PV; "knakstīties, pa juokam mēļuot, pārgriezt vārdus un duomas" PV. - Zur Bed. vgl. auch sapeķêt.

Avots: EH XIII, 219

pùlkstenis Serbigal, (mit ùl ² ) Lis., pulˆkstenis Golg., pulˆkstenis ² AP., Kand., Dond., Lautb., Selg., Widdrisch, Salis, pùlkste̦ns C., pùlkste̦ns ² Sessw., Selsau, Heidenfeld, Tirsen, pulˆkste̦ņs Gr.-Buschhof, pulˆkstens ² Ruj., pulkstens Wessahten, pùlkstins Ronneb., Trik., Smilt., Salisb., pulkstiņš Aahof, pùlkstins ² Kl., pulkstienis Wid., pulˆkstiens ² Dunika, Lin., Iw., pulkstiens Schnehpeln, Ed- wahlen, Preekuln (in Kurl.), Demin. auch pulkstentiņš,

1) pùlkstenis Jürg., Arrasch, die Glocke:
baznīcas pulkstenis, die Kirchenglocke. dvēseļu pulkstenis Salis, die Totenglocke. ilkses pulkstens Mag. XIII, 2, 54, die Fahrglocke. tuornī bijis liels zvanāms pulkstens Smilga Aizsn. ceļi 35. vai nedzird zirgu kakla pulkstentiņu LP. VII, 947. gauži skan visi Rīgas pulkstenīši (Var.: pulksteniņi) BW. 30691. (māmulīte) iet pa ciemu vainādama, kâ pulkstenis zvanīdama 23445 var.;

2) pùlkste̦ns Arrasch, Jürg., die Uhr:
sienas, kabatas p., die Wand-, Taschenuhr. cik ir pulksten(i)s? wieviel ist die Uhr? pulksten(i)s ir viens, divi usw., die Uhr ist eins, zwei usw. pulksten od. pulkstens (nach U. auch: pulksteņa) vienuos, astuoņuos, um ein, um acht Uhr. pulkstenis sit, iet, stāv (nach U.: guļ), die Uhr schlägt, geht, steht. = nāves pulkstens, das Hämmern des Holzwurmes (von abergläubischen Menschen so genannt) Konv. ² 1786;

3) pulkstenis, die Schlagader, der Puls
U.: pulkstenīši le̦c, der Puls schlägt Austrums. pulksteņa dzīsla, Pulsader Celm. pulkstenis iet pacēlies, der Puls geht voll U.;

4) Demin. pulkstenītis, der Schellenzug od. Zymbelzug an der Orgel
U.;

5) pulkstenītes od. pulkstenīši, Glockenblumen (campanula):
starp viršiem te auga ciesas, ...zâle un lielās pulkstenītes Aps. VII, 28; platlapainā pulkstene, campanula latifolia Konv. ² 2099;

6) pulkstenis, anobium pertinax L.;

7) pulksteņu dzija, lötiges Garn (auf der Zahlhaspel gemessen)
Oppek. n. U. Wohl - mit sekundärem k-, aus *puls-s(i)tenis resp. *puls-s(i)tiens gekürzt (zur Kürzung vgl. z. B. ačgārni aus atžagārni), zu sist "schlagen", mit puls- aus mnd. puls "Anschlagen (der Glocken); Aderschlag". Weniger wahrscheinlich dürfte Ableitung von der deutschen Nebenform pulst dass. sein.

Avots: ME III, 407, 408

‡ pužeklis, ‡

3) "ve̦ca, sagruvusi ē̦kas daļa jeb atsevišķa ē̦ka; arī pavirši ce̦lta būda ar salmu, žagaru, lapu jumtu, kur mitinās cūkas vai vistas" Seyershof: pie malkas škūņa e̦suot pužekļi sataisīti.

Avots: EH II, 340

raĩstît (li. raištýti "mehrfach binden"), -u, -ĩju, = raisît Kalleten, (mit ài ² ) Sessw., Warkl., Gr.-Buschhof: gars jaukuos brīžus citu pie cita raista P. Blau; "irgendwie, zweckios binden" Mar.; "pavirši vietvietām sariest" Erlaa. Refl. -tiês "raisīties" Sessw.

Avots: ME III, 471

sacē̦rtât: vakar jau puika sacẽ̦rtāja ("pavirši sakapāja") iapas cūkam Seyershof.

Avots: EH II, 399

‡ sadril˜lât Seyershof "steidzīgi un pavirši savērpt".

Avots: EH XVI, 404

‡ sakoļ˜ļât Seyershof "pavirši samaisīt": s. kādu putru nuo miltiem.

Avots: EH XVI, 418

sakūlât, vollständig dürr werden: sakūlājušas sūrenes un balandas pavirši izpļautas A. XX, 481.

Avots: ME II, 660

‡ sapîčît ² Seyershof "pavirši sastrādāt": sapīčīts darbs. sapīčīju visādus miltus kuopā, lai iznāk karaša.

Avots: EH XVI, 436

‡ sarètêt ² Auleja,

1) verheilen (auch vom Knochenbruch), vernarben;

2) verheilen machen:
virši drīž sarēt luopam kāju.

Avots: EH XVI, 442

saruñgât, ‡

2) "pavirši satīt" AP.: sarungā nu tu man tuo puiku! sataisa tādus tievus, mazus sieriņus, tâ˙pat ar ruokām sarungā ("?") un sataisa tāduos runguliņuos.

Avots: EH XVI, 444

satura: auch ("?") Orellen n. FBR. XI, 41; der Halt: ve̦ca istaba, sagŗuvuse, siemāļi gāzās ārā, ne˙maz vairs saturas nebij Siuxt. nav saturas, kad pakavi nav cieti pielikti Frauenb. kad mīkstie nagi, pakavi krīt ārā: nav saturas ebenda. beš saturas, mīksts kâ putra KatrE. viršiem, kas ... nuolikti ceļa bruģēšanai, lai ceļam būtu stingrāka s. P. W. Šis ar mani tiesāties? 1.

Avots: EH XVI, 458

savīžuôt,

1) mit Bastschuhen, unschön (die Füsse) bekleiden
Adsel, Fehsen: saimenieku meitiņām kurpes saka knipu knapu,... juostas gali žvingu, žvangu; kalpuonīšu meitiņām rullu bikš.., - ar vīzēm savīžuotas BW. 5726, 6;

2) "Bastschuhe
(vîzes) anhabend, ungewandt zusammenkommen" Adsel, Nötk.;

3) "ohne Not zusammenkommen"
Druw.;

4) mit schmutzigen Füssen beschmutzen (die Diele)
Druw., Aahof;

5) "sabrist": puika savîžuojis kājas Golg.;

6) "pavirši padarīt" (mit î ² ) KL - Dselden;

7) "= nùomĩdît 1, nùobradât 1": zirgi savĩžuojuši rudzus Bixten. Refl. -tiês, Bastschuhe langsam anziehen: tas nevar vien savîžuoties Smilten.

Avots: ME III, 790

sũrene(s) Wolm., Salisb., sūrene(s) N. - Schwanb., Kronw., sūriči L., U., Fiohkraut, Wasserpfeffer (polygonum hydropiper: (ravējuot) sūrenes nuo miežiem un liniem tīrumā Janš. Dzimtene ² II, 283. sakūlājušās sūrenes... pavirši izpļautas A. XX, 481; nach U. auch eine Gattung Pilze. Zu sūrs I.

Avots: ME III, 1134

trûds, gew. der Plur. trûdi, Moder, Verwittertes U.; die irdischen Ūberreste: Sprw. šuodien ve̦se̦ls, rītā trūds JK. II, 587. viss stalts un vare̦ns trūduos krīt Vēr. I, 844. zemde̦gu trūduos izlīda virši MWM. IX, 601. jūsu trūdus zemei nuoduos St. n. Seifert Chrest. II, 25. pie trūda (organisku vielu) pūšanas Mazv. m. 21. trūdu zemes Mzv, m. 66, Moorerde; trūdu sakne, eine verwitterte Wurzel: kuo tu ēdi, nabadziņ? es paēdu trūdu sakņu BW. 31166, 3.

Avots: ME IV, 251

‡ tuļinâtiês Seyershof "pavirši parādīties".

Avots: EH II, 702

uzskatît,

1): auch Salis;

2): auch Kand., Seyershof;

4): ķēniņš nācis pa tirgu un uzskatījis muļķīša sirm[j]us Pas. VII, 13. Refl. -tiês,

1): ar sliktām acīm viņš var nuoskaust visu kuo, kam uzskatās Linden in Kurl. es ar uzskatījuos ("pavirši apskatīju"), kâ tur ir Frauenb.;

3): auch AP.;

4): mācītājs un skuoluotājs ... uzskatījās savā starpā kâ darba biedri Aps. Raksti II (1925), 369.

Avots: EH II, 733

vàivari AP., (mit ài ² ) Fest., Golg., Selsau, Taurkaln, (mit aî ² ) Loddiger, vaivari Meiran, N.-Peb., Stockm., vaĩvariņi Barbern, Bauske, vaivariņi L., U., Mag. IV, 2, 83; Etn. I, 67; IV, 72; RKr. II, 73; Konv. ^l 532, Meiran, (mit àI ) Nitau, vaivariņas BW. 35059, vàivarāji Ramkau, vàivarāji ² Erlaa, Golg., KatrE., Schwanb., Sessw., Sonnaxt, vaivarāji Mag. IV, 2, 83, Memelshof, Meselau, Nitau, N.-Peb., Salwen, vaiveŗi Stockm., vaiveri Bers., Erlaa, Kalzenau, N.-Peb., Sessw., vaiveres, vàive̦rāji Freudenberg, AP., (mit ài ² ) Fehteln, (mit aî ² ) Autz, vàiverāji ² Kl., vaiverāji Etn. I, 28, Bers., Kalzenau, Lubn., Sessw., vaiveriņi, vàivērņi ² Kaltenbrunn, Wessen, vaivernāji Nötk., Sumpfporst (ledum palustre L.): uodi ap viršiem un vaivariem sīc Apsk. v. J. 1903, S. 244. pa vaivarājiem, ce̦lmiem un kazeņu stīgām A. Brigader Daugava I, 301. aug kuopā ar vaiverēm purvuos uz ciņiem Etn. IV, 146. pret gaŗuo kāsi - vaivarāju tēja Etn. IV, 114. vaiveru siliņā BW. 20996. Wohl nebst li. vaivórai "vaccinium uliginosum" zu čech. vrávorati "torkeln, taumeln", s. Donum natal. Schrijnen 402.

Avots: ME IV, 444, 445

‡ var̂žît, -iju "peņķēt, režģīt, pavirši šūt, lāpīt" Sonnaxt; "siet saiti krustu šķē̦rsu salīkumuojuot" KatrE. Refl. -tiês "režgīties, sajukt juceklī" KatrE.; suns var̂žījas (pinas) pa kājām ebenda.

Avots: EH II, 759

virksne,

1) = virkne Odensee, Stockm.;

2) ein grosser Haufe
Kurl. n. U.: cilvē̦ku virksne Stockm.;

3) virksne Dond., virksnis, Plur. vir̃kšņi Dond., Kartoffelstauden;
vir̃kšņi Mesoten, vertrocknetes Erbsen- resp. Linsenstroh: kur lielas virksnes (virkšņi), tur labi rāceņi apakšā Dond. n. RKr. XVII, 64. nuovītušiem rāciņu virkšņiem Plūd. Rakstn. 1, 60. In den Bedd. 1-2 zu vērt; in der Bed. 2 vielleicht für etymologisches *virgsne (vgl. virdze). Lidens Annahme Stud. z. tochar. Sprachgesch. 29, dass virksne 2 auf *virsne zurückgeht, ist möglich, aber nicht notwendig. In der Bed. 3 nebst virkši, virkšķis I und vir̃kšļi zu li. vir̃kščiai "steifes, starkes Kraut von Kartoffeln, Bohnen; Ranken von Erbsen, Hopfen u. a."; virks- hier entweder aus virsk- (so nach Būga KSn. I, 298, der das zu gehörige li. virkščià "grochowina" zu li. virkšti "welken" stellt), oder aus virs- nach Walde Vrgl. Wrtb. I, 273, der li. virkščiai zu le. virši "Heidekraut" stellt (wie aber r. вéрескъ "Heidekraut" zeigt, kann le. virks- auch in diesem Fall aus virsk- umgestellt sein); vgl. dazu virkšņi II.

Avots: ME IV, 606

virses, = virši, Heidekraut (erica vulgaris) Mag. IV, 2, 74. virses "alsine media, Vogelkraut, Hühnerdarm" Mag. IV, 2, 83 ist wahrscheinlich fehlerhaft für virzes (s. dies).

Avots: ME IV, 611

vìrsinieks, virsenieks Manz., virsnieks U., der Vornehmste, Oberste Manz. Lettus; der Obere, Oberste U.; (virsnieks) der Offizier: ik˙viens ir ... virseniekiems paklausīgs Enchiridion. Sprw.: labāk labs zaldāts būt nekâ slikts virsnieks Br. sak. v. 1489. saldati ar savu virsinieku Pas. IV, 285 (aus Atašiene). kara vīru virsniekam BW. 32099. nuo tuos kara virsinieku 32019, 5. parādiet, panāksnieki, kurš ir jūsu virsinieks! 20295, 5. tev sēdēt pie baznīcas par nabagu virsenieku 16329. laid tuo sē̦tas virsnieku ārā! (scherzhaft vom Hahn gesagt) Janš. Bandavā I, 21. Vgl. li. viršinįkas "virsnieks" bei Miežinis.

Avots: ME IV, 612

I vìrsis ² Saikava, gew. Plur. virši RKr. II, 68; Nitau n. Etn. 1, 84, (mit ìr) PS., Wolm., (mit ìr ² ) KL, Prl., (mit ir̂ ² ) Karls., Riga, Salisb., das Heidekraut (calluna vulgaris Salisb.): mežā ir virsis Saikava. čūska gāja pa virsi man pakaļ ebenda. sila virši kājas grauž BW. 25934, 4. sila viršu ziediņiem 18271 var. sila viršus kapādams 15994. viršu (Var.: viršņa) ziedu alutiņu 10590. jāsutinājas vannā, kur skujas, nātres un virši aplieti Etn. IV, 115. Zu serb. vrȉjes, r. вéрескъ "Heidekraut", woneben ein gleichbed. virži (s. dies). Deswegen aber braucht man nicht mit Persson Beitr. 505 f., Trautmann Wrtb. 362 und Walde Vrgl. Wrtb. I, 273 das le. und slav. -s- hier auf -g̑(h)s- zurückzuführen da es auch auf ein k̑ (vgl. gr. ἐρείχη und air. froech dass.) zurückgehen kann.

Avots: ME IV, 612

I vìrsnis ² Gr.-Buschh., Kaltenbrunn, Oknist, virsnis Lubn., Preili, virsne Spr., (mit ìr ² ) Gr.-Buschh., Plur. viršņi Aiviekste, Kreuzb., virsnes U., Aiviekste, Kreuzb., Wessen, = virsis, Heidekraut: zied silā viršu lauki Dz. V. sila virsnis Domas II, 137. zem priedēm virsnis Sudr. E. zilsarkanie viršņi Vēr. II, 137. viršņu kalnu ganīdama viršņu viju vainadziņu BW. 4681. ruden zied viršņu kalni 7456. ruden guovis viršņus ēda 7456 var. viršņi (Var.: virši) manas kurpes plēsa 18272, 13 var. pe̦lavu vietu var izpildīt virsnes (virši) Būvmācība 77. tīru nuo apģē̦rba virsnes un sūnas Stari 26. - purvja (?] virsnes, Gagel, Sumpfmyrthe (myrica gale) Mag. IV, 2, 77.

Avots: ME IV, 613

I virze,

1) s. vir̂za;

2) = virsis: caur siliņu nevediet: sila virze (Var.: virši) kājas bada BW. 18272, 9 var. Zur Bed. 2 vgl. virzis.

Avots: ME IV, 619

II virziêns, Heidekraut: caur siliņu nevediet: virziens (Var.: virši, viršu kauli) manas kājas bada BW. 18272, 9 var. Zu vir̂zis.

Avots: ME IV, 620

ze̦mde̦ga Kreuzb., Warkl., ze̦mde̦gas Gilsen, Golg., Gr.-Buschh., Heidenfeld, Laud., Lubn., Memelshof, Saikava, Sessw., Warkh., zemde̦gas U., Morastbrand; zemde̦gas U., Erdbrand; zemde̦gas L., St., U., Borchow, Lubn., Meiran, ausgebranntes Land; zemde̦ga Üxküll, ze̦mde̦gas Lis., Oknist, ausgebrannter Morast; zemde̦gas Spr., Torfasche; zemde̦ga Blieden, Weinsch., ze̦mde̦gas Blieden, Lesten, der Torf: nesuodi mūs ar ugunsgrē̦ku, zemde̦gu! Kleinschmidt 22. debesis kūpēja kâ nenuodzēšama zemde̦ga Domas I, 77. kad kāda zemde̦ga ietaisuoties, tad nee̦suot vis pa juokam Jauns. Baltā grām. I, 235. zemde̦gu trūduos izlīda virši MWM. IX, 601. pa dziļuo, muklaiņuo zemde̦gu Siliņš 58. zemde̦gu rakt, griêzt Blieden.

Avots: ME IV, 708