Paplašinātā meklēšana

‡ àizkā̀rt ² Kaltenbrunn, mit Worten beleidigen.

Avots: EH I, 30

apakškā̀rta, die untere Schicht RKr. XVII, 34.

Avots: ME I, 73

apkā̀rt,

1): a. iet, betteln (gehen) ("нищенствовать")
Spr.;

2): viņš gāja apkārt dārzu Strasden.

Avots: EH I, 91

apkā̀rt (apkãrt PS.; aus ap + kā̀rta, zu li. apikarta, die Umgebung EPr. 29),

1) Adv., rings herum, umher, um:
apkārt staigāt, umhergehen, maldīties, umherirren; vandīt, griezt visas malas apkārt LP. III, 28, alles um und um wenden, kehren. apkārt laižu valuodiņas Ar. 489, ich sprenge überallhin Gerüchte aus. jāja tautas, apkārt grieza Ltd. 751, es kamen die Freier geritten, sie kehrten aber um. teci ap namu apkārt! oder teci namam apkārt! "Laufe um das Haus herum!". gan tē̦vs izrunājās, izbrēcās viņai apkārt LP. III, 69, wohl versuchte der Vater mit seinen Worten und Tränen sie zu rühren. es apvilku zīda tīklu apkārt tautu istabai BW. 13389. cilvē̦ks var dažreiz dienām un nedēļām apkārt ar sekmēm pārciest badu, Tage und Wochen lang A. XX, 570. Prädikativ: nu laiks, trīs gadi, piecas nedēļas apkārt LP. VII, 105; VI, 237, 658. viņai apkārt, sie hat ihre menses U;

2) Präp. mit Acc., in der Schriftsprache ungebräuchlich, hauptsächlich im Volksliede vorkommend st. ap um:
apkārt kalnu tautiet (i) s jāja BW. 13272. apkārt kalnu liepas auga 13272. apkārt sevi vien dziedāju, apkārt savu kumeliņu 8461.

Kļūdu labojums:
jāja BW. 13272 = jāja BW. 13326
8461 = 956, 1

Avots: ME I, 94

apkā̀rtât, zum zweitenmal bepflügen: a. visu lauku Dunika, OB., Rutzau.

Avots: EH I, 91

‡ apkā̀rtceļš, der Umweg: pa bezgalīgiem apkārtceļiem A. Brigader Daugava I, 15.

Avots: EH I, 91

apkā̀rtẽjs, umliegend, benachbart, umgebend: apkārtējas vietas, zemes; tev nebūs dzīties pakaļ apkārtēju tautu dieviem V Mos. 6, 14; ņem piemē̦rus nuo apkārtējās dabas A. XIII, 452. viņa sirds atvē̦rta apkārtējiem iespaidiem A. XIII, 368. apkārtējie iedzīvuotāji, ļaudis, apkārtējie Etn. I, 53, die Bewohner der Umgegend, die Nachbarn: kungs saaicina visus apkārtējuos Lp. IV, 57.

Avots: ME I, 94

‡ apkā̀rtgājējs, wer herum-, umhergeht, -streift: apkārtgājēja ubadze Janš. Dzimtene III ² , 321.

Avots: EH I, 91

‡ apkā̀rtîgi: Adv., auf Umwegen: ar gaŗu valuodu viņa apkārtīgi gribēja izdabūt zināt ... J. Zvaigznīte Kop. raksti 110.

Avots: EH I, 91

‡ apkā̀rtîns, = apkàrtẽjs 1: apkārtīnās (die fn der Umgegend, Nachbarschaft wohnenden) mātes Heidenfeld.

Avots: EH I, 91

apkā̀rtne, apkārtene Schrund., apkārne Sissegal, die Umgegend, Umgebung: vīrs aizgāja apkārtni aplūkuot LP. IV, 17. puotē̦tu vietu apkārtne pēc 3 - 4 dienām uzpampst SDP. VIII, 67. nuo savas tuvākās apkārtnes viņš varēja maz mācīties Paw.

Avots: ME I, 94

‡ apkā̀rtuôt,

1) = ‡ apkartât: tauki apkārtuoti Bauske u. a.;

2) bedienen ("прислуживать")
Spr.;

3) in Ordnung bringen
Libau: a. mājas.

Avots: EH I, 91

astuôņkā̀rt, achtmal.

Avots: ME I, 146

atkā̀rtām, Adv., in wiederkehrender Reihenfolge: darbs mainījās kārtu atkārtām Lib.

Avots: ME I, 166

atkā̀rten, atkārtin, atkārteniski, zurück: viņš krita atkārten Kemp. gans rīkstei zarus rāva atkārteniski (= atpakaļ) P.

Avots: ME I, 166

‡ atkā̀rteņ ² Pilda a. FBR. XIII, 53 Zvirgzdine n. FIiR. XIII, 32. Adv., = aûgšpê̦du, auf dem Rücken.

Avots: EH I, 147

‡ atkā̀rtiņ ² Golg., Zaļmuiža, Adv., = atkā̀rten.

Avots: EH I, 147

atkā̀rtuôt [li. atkartóti und atsikartúoti], tr., wiederholen * G. All.: apciemuojumu; sarunu LP. VII, 379, uzde̦vumu. Refl. -tiês, sich wiederholen: tas atkārtuojas trīs reizes BW. III, 1, 54; atkātruojums, die Wiederholung.

Avots: ME I, 166

bezkā̀rtība, Unordnung M.

Avots: ME I, 284

četrkā̀rt, vierfach.

Avots: ME I, 411

četrkā̀rtējs, vierfältig, vierfach: četrkārtēji augļi.

Avots: ME I, 411

‡ ce̦turtkā̀rt, viertens.

Avots: EH I, 267

cikkā̀rt [BW. 22018 var.], = ciekkart, wie oft.

Avots: ME I, 380

cikkā̀rtējs: wie haufig zu ersetzen durch = citkā̀rtējs und das in Klammern Gegebene zu streichen.

Avots: EH I, 269

cikkā̀rtējs, wie häufig: es nebiju brāliņuos cikkārtēju [oder für citkārtēju?] bijumiņu BW. 26537.

Avots: ME I, 380

citkā̀rt: ci[t]kā̀rt ² Warkl. n. Fil. mat. 104, Lixna, Skaista.

Avots: EH I, 275

citkā̀rt, vormals, früher, sonst: raudzīsim tuo āriņu, kur citkārt līguojām.

Avots: ME I, 389

citkā̀rtējs, vormalig, ehemalig, früher: citkārtēja tē̦va laime nu manā ruociņā BW. 3767.

Avots: ME I, 389

citkā̀rtlaĩkuos, vormal, früer: citkārtlaikuos ve̦lnam bijuši savi luopi LP. VII, 1165.

Avots: ME I, 389

daũdzkā̀rt, oft, häufig: cilvē̦ks daudzkārt pārskatās.

Avots: ME I, 444

dažkā̀rt, manchmal, zuweilen, oft: kur tik ze̦ltu duomājām, dažkārt praulu atradām.

Avots: ME I, 446

dažkā̀rtējs, häufig: dažkārtējs rājiens.

Avots: ME I, 446

desmitkā̀rt, zehnfach.

Avots: ME I, 459

deviņkā̀rt od. deviņreĩz, neunfach, neunmal. Adj. deviņkārtējs, deviņreĩzējs, neunfach, neunmalig.

Avots: ME I, 460

divkā̀rt, divkā̀rtām BW. 24840, 12, divkā̀rtim LP. VII, 1092, Adv., zweimal, zwiefach: ne ieviņa uzziedēja divkārt balta vakarā BW. 17091, 2. nūja, zemē krizdama, saliekusies divkārtām LP. VI, 476.

Avots: ME I, 472

divkā̀rtējs, divkā̀rtîgs, divkā̀rtains, zweimalig, zwiefach, doppelt: divkārtējas kāzas, eine Doppelhochzeit; divkārtējs spē̦ks. atraitņam smaga ruoka, divkārtīgi gredzeniņi BW. 9509.

Avots: ME I, 473

‡ divkā̀rtuôtiês, sich verdoppeln: manas dusmas divkārtuojās Ezeriņš Leijerkaste II, 69.

Avots: EH I, 323

divkā̀rtvil̃naine, eine Doppeltoga, Doppeldecke BW. III, 7.

Avots: ME I, 473

‡ gadsapkā̀rta, = gadskā̀rta 1: Jānīt[i]s jāja gadsapkārtu (Var.: gada kārtu, visu gadu) BW. 32970; 2 var.

Avots: EH I, 375

gadskā̀rta, gadskārta Manz. Phraseol. VII, auch gadskā̀rts, gaduskā̀rts C.,

1) ein volles Jahr, Jahresfrist
[Manz. Lettus]: kad nu gadskārts bija pagājis II Chron. 24, 23. [viņš tur mita gadskārtu, ein Jahr Glück Apost. 18, 11. vienreiz gadskārtā II Mos. 30, 10.] par gadskārtu Jānītis nāca, nach Jahresfrist, nach Verlauf eines Jahres wiederkehrend. trīs māsiņas trīs gadskārti cimdu pāru adījušas BW. 6926;

2) irgend eine wiederkehrende Zeit des Jahres:
šinī gadskārtā, zu dieser Zeit des Jahres St. gadskārtām (Var.: par gadskārtu gadskārtiem) pirti kūru BW. 26007;

3) die Jahreszeit:
ir četras gadskārtas: pavasaris, vasara, rudens, ziema. četri gadskārti, die vier Jahreszeiten St., Adsel, Smilt. n. A. XII, 868.

Kļūdu labojums:
pirti kūru = pirti kūru

Avots: ME I, 582

gadskā̀rtẽjs, jährlich wiederkehrend, järlich: galskārtējie svē̦kti, das Jahresfest Etn. I, 10; gadskātēja alga MWM. X, 36.

Avots: ME I, 582

iekā̀rta, die EInrichtung: ārēja iekārta Stari II, 966. uzturēt mūžu pārdzīvuojušas iekārtas MWM. v. J. 1908, S. 1. ve̦cā dzīves iekārta tiks nuoārdīta Jans.

Avots: ME II, 27

ìekā̀rtuôt, einrichten: dabā nu tas tâ ir iekārtuots A. v. J. 1896, S. 649. Refl. -tiês, sich Einrichtung: iekārtuõjums,

1) die Einrichtung:
iekārtuojums bagāts Brig. Ceļa jūtīs 5;

2) die Ordnung:
teikuma periodiem duod vajadzīguo iekārtuojumu Konv. ² 566.

Avots: ME II, 27

izkā̀rtât, ‡

3) zum zweitenmal aufpflügen:
labi dziļi i. druvu Dunika.

Avots: EH I, 455

izkā̀rtât, izkā̀rtuôt,

1) aussortieren, in Ordnung bringen:
dzīparus, ābuolus;

2) (auch izkārtavuôt Spr.) jem. zu Gefallen tun
Spr.

Avots: ME I, 750

‡ izkā̀rtuôt (unter izkā̀rtât), ‡

3) erklaren:
mēs viņiem skaidrs neizkārtuojām, ka ... Frauenb. viņš man visu gribēja izkārtet, kâ lai es daru Strasden.

Avots: EH I, 455

kā̀rta,

1): vē̦tra salauzusi mežā kuokus kārtu kārtām Ahs. liepu mizas izmērcē un izplêš kārtas (strēmeles, sluoksnes) Seyershof. skapītis bija ar kārtām (plauktiem) Iw. augšas kārtā (= plauktā) Janš. Džimtene V, 96, jāšūdina saimniekam jauna k. (Anzug)
Janš. Apsk. 1903, S. 222, AP. u. a. pašūt vienu kārtu brunču Seyershof. vasaras k:, Sommeranzug Sonnaxt. laulājamā k.; ein Traukleid Salis.. gani pielīka vadmalas kārtu;

2): visa tā k. izmirusi, die ganze Generation ist ausgestorben
BielU. mātes kārtā AP., schwanger. cilvē̦ku k. Segew., das Menschengeschlecht;

3): kartās iet (uz muižu) - auch Fest., Lös., Lub., Pernigel, Sussikas; dafür auch: uz kārtām iet AP. kārtās braukt (uz muižu) Salis. kārtā iet (uz muižu) - auch Salis. sluoksnes lecina dažreiz pa div[i] kārt[i] (zweimal)
Strasden. vienam kārtam Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 89, = viênkārt.

Avots: EH I, 604, 605

kā̀rta (li. kartà [acc. kar̃tą] "Lage, Schicht; reihe, Stand; Mal"),

1) eine Schicht, Lage, Reihe:
bij nuosnigusi krietna kārta sniega A. XII, 356. dažādās zemes kārtās atruodam dzīvnieku atliekas. cimdam kārtu nuoadīju BW. 24664. trim kārtām juostu juožu, uz kūtiņu te̦cē̦dama; audzē, dievs, man telītes trim, četrām kārtiņām 28959. kārtu kārtām, schichtweise: kārtu kārtām ruoņu gaļa, dīrātājs gauži raud (Rätsel: Zwiebel). kārtu lauzīt, den zweiten Pflug machen Lind. n. U. [gekürzt aus uotru kārtu lauzīt (zum zweiten mal brechen)?]. viņa, skapi atslē̦guse, ieraudzīja grāmatu vidus kārtā, im mittleren Fach Janš. gada kārta,

a) Jahresring im Baumstamme;

b) das ganze Jahr, der Jahrgang, die Jahresfrist:
labāk gāju pieci gadi laba vīra kalpuonēm nekâ vienu gadu kārtu netiklīša līgaviņa BW. 10100, 4. kruogā (kārtu (eine Reihe) nuodancuojuši, kāzenieki brauc uz mājām RKr. XVI, 111. kārta drēbju, ein zanger Anzug (Hosen, Weste, Beinkleider); guoda, svētdienas kārtu darināt, sich ein Festkleid machen. liela manta vīram jau gan nebija: viena kārta mugurā, uotra kņupītī Degl. vedekliņa man uzsedza vienu kārtu villainīšu BW. 25315, 4. [kārtas, Bootsplanken Bielenstein Holzb. 609]; kārtiņas Etn. II, 107 "laidu malas";

2) eine Schicht der menschlichen Gesellschaft, Stand, Stellung:
[lai ik˙viens turas pie savas kārtas U., ein jeder halte sich zu seines Gleichen.] kalpu, saimnieku, augstmaņu, ze̦ma, augsta kārta. daža daba mātes meita paliek meitu kārtiņā BW. 11700. tā nebija manas kārtas; tā bij le̦pna, tā bagāta Ltd. 2282. Juris nu bija liela puiša kārtā A. XX, 53. viņš augstu kārtu, er ist von hoher Geburt Neuberg. dzīves kārta, der Stand, Lebensstellung, Beruf; laulības k., der Ehestand. gulēt, gulēt, ve̦cā kārta, lai sēd jauni BW. 6945. vīriešu, sieviešu kārta, das männliche, weibliche Geschlecht;

3) die Reihe, die Ordnung in der Aufeinanderfolge:
nu kārta lācim plānā iet BW. 24194. pienāca mana kārta Vēr. II, 1155. pa kārtai, pēc kārtas, der Reihe nach: tad ņem visus pa kārtai apstrādāt LP. II, 71. vedēji apdziedāja meitas un puišus pēc kārtas BW. III, 1, 49. kārtās iet, der Reihe nach zur Arbeit gehen AP. augu, vārdu kārta *, Frucht -, Wortfolge. pirmā, uotrā, trešā kārta od. pirmkārt, uotrkārt, treškārt oder (veraltet) pirman, uotran, trešan kārtan, erstens, zweitens, drittens - zur Aneinanderreihung: tas bij liels dzē̦rājiņš, uotru kārtu netiklītis BW. 9746. kad nāksiet uotru kārtu (zum zweiten Mal; - Var.: uotru reizi), tad tecēs pie vārtiem 26267. savu kārtu, meiner -, deiner -, seinerseits: tagad panāksnieki savu kārtu sargā galdu RKr. XVI, 136. kārtā iet, zur Frohne eine Woche um die andere gehen: sieva gājusi ar uotru meitu uz muižu kārtā Etn. II, 160. kārtā stāvēt, dejuorieren: kārtā stāv kāds mūks Kaudz. M. kārtu kārtām, zu wiederholten Malen: biedri kārtu kārtām dzied Saul. Muozus un pravieši kārtu kārtām atkārtuo Plūd.;

4) die Art und Weise:
tādā, šādā kārtā, auf solche, auf folgende Weise. sacēlies uotrreiz vējš pa˙visam aukas kārtā LP. V, 410. darāmā un ciešamā kārta*, das Aktiv und Passiv. [Nebst li. kar̃tas und aksl. кратъ "Mal" wohl zu cìrst "hauen", wozzu wohl auch ai. sakṛt "einmal" u. a., s. Berneker Wrtb. I, 576, Trautmann Wrtb. 130 f., Pedersen IF. V, 39 ¹ und KZ. XXXVI, 102, Fraenkel Griech. Nom. ag. I, 37.]

Avots: ME II, 200, 201

kā̀rtainis,

1) Blättermager
[C.], Wid.;

[2) "ein Gewächs (z. B. eine Zwiedel od. ein Kohlkopf) mit Schichten"
Bers.].

Avots: ME II, 201

kā̀rtaîns:

"1)" ME. II, 201 a zu tilgen. gaļa cieta, kārtaina ("cauraugusi") Oknist, Sonnaxt.

Avots: EH I, 605

kā̀rtaîns,

1) in Schichten, Reihen, Streifen, streificht:
zeme ir kārtaina (slāņaina): dažādas kārtas atruodas viena zem uotras Būvm. 9. sēja ir kārtaina, streifig, ungeich B. Vēstn. kārtains kuoks, ein Baum, an welchem die Jahresringe (kārtas) deutlich zu sehen sind Wend., C., Smilt.; kārtains ģĩmis, ein vom Wetter rauh gewordenes Gesicht U., Dond., Behnen.

Avots: ME II, 201

kā̀rtãjums, kā̀rtuõjums, das zweite Pflügen, das zum zweiten Mal aufgepflügte Feld: uotruo armumu apzīmē par kārtuojumu Konv. Aus Naud. wird dafür auch kārtāji [?] angegeben.

Avots: ME II, 201

kā̀rtāt,

1): auch (mit ā̀r ² ) Linden in Kurl., (mit âr ² ) Dunika, Grob., Iw., Siuxt;

3): seja kārta Salis.

Avots: EH I, 605

kā̀rtât, - ãju, kā̀rtuôt,

1) zum zweiten Mal pflügen, zwiebrachen
[li. kartóti dass.]: zemi;

2) gew. kārtuot, ordnen, ir Ordnung bringen:
viņa stāvēja pie atvē̦rta skapja un tanī kuo kārtuoja Saul.;

3) intr., schelfern:
ģīmis kārtā (Behnen), kārtuo (N. - Kmph.) āda. Refl. kārtuôtiês, sich ordnen, in Ordnung kommen: duomas pamazām kārtuojās Niedra. Zu kā̀rta, cìrst. [Zur Bed. 1 vgl. ačech. črtadlo "Pflugmesser."]

Avots: ME II, 201

‡ kā̀rtavât ² Erlaa, kā̀rtavuôt ² ebenda, sich lange mit etwas (es besorgend) abgeben: k. vienam ēšanu, uotram, trešam.

Avots: EH I, 605

‡ kā̀rtažnieks ² Oknist n. FBR. XV,176, ein Kartenspieler.

Avots: EH I, 605

kā̀rtẽjs *, ordentlich, die gewöhnliche Regel, Reihenfolge einhaltend: kārtēja sēde.

Avots: ME II, 202

kā̀rtĩba, die Ordnung Mag. IV, 2, 120: viss nu būtu kārtībā LP. V, 268. nuodibināt, izpuostīt kārtību. dienas kārtība *, die Tagesordnung: jautājums stāv uz dienas kārtības (ein jetzt sehr gewöhnl. Germanismus), die Frage steht auf der Tagesordnung.

Avots: ME II, 202

kā̀rtĩbniẽks ^* , ‡

3) der Schutzmann.

Avots: EH I, 605

kā̀rtĩbniẽks *,

1) der Ordnungsliebende,
im Gegensatz zu nekārtībnieks (s. d.);

2) der Ordner:
svē̦tku kārtībnieks.

Avots: ME II, 202

kā̀rtîgs,

1) ordentlich, ordnungsliebend, rechtschaffen:
tuopi atkal kārtīgs cilvē̦ks Degl. kārtīgi visu padarīt;

2) gewöhnlich, regelmässig:
mirt kārtīgā nāvē LP. VI, 56.

Avots: ME II, 202

‡ kā̀rtnīca ² Kaltenbr.; = kā̀rtniẽce.

Avots: EH I, 605

kā̀rtniẽks: auch (mit ā̀r ² ) Kaltenbr., (mit âr ² ) Sussikas.

Avots: EH I, 605

kā̀rtniẽks (fem. kā̀rtniẽce), der Frohnarbeiter AP.: kārtnieki - ļaudis, kuŗiem klaušu laikuos bija jāiet muižā strādāt, tuos pēc kārtas apziņuojuot nuo pagasta mājām Konv. ¹ priesteris nedeva kārtniekam vaļu nuoiet II Chron. 23, 8. arī kārtniecēm muižā bijuši jāada cimdi Etn. III, 74.

Avots: ME II, 202

I kā̀rtuôt,

1): auch (mit â ² ) Seyershof;

3): ģīmis nuo karstuma kārtuo Stenden.

Avots: EH I, 605

kā̀rtuôt, s. kā̀rtât.

Avots: ME II, 202

‡ III kā̀rts ^2, -s Kaltenbr., der Reihe nach obliegender Frondienst: iet pie kārts. meitietis gāja kārts nedēļu.

Avots: EH I, 605

kā̀rts (li. kar̃tas "Mal"), liegt zugrunde, der Verbindung kārt[u] kārtiem "allenthalben" Manz. - Zu kā̀rta.]

Avots: ME II, 202

‡ kā̀rtukslis ² Mahlup, = kârtâkslis ² .

Avots: EH I, 605

‡ kā̀rtužnieks ² Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 74, ein Kartenspieler.

Avots: EH I, 605

kaškā̀rt,

1) vielleicht:
pameklē, kaškārt kur atradīsi Serb.;

2) einmal
Ruj. n. U.

Avots: ME II, 170

liẽlkā̀rtaîns, mit grossen Jahresringen versehen: lielkārtains kuoks - kuoks, kas ātri audzis, kam lielas kārtas C., Smilt., Lub.

Avots: ME II, 499

nekā̀rtĩba, die Unordnung: puiši sirdījās par nekārtībām Poruk.

Avots: ME II, 718

nekā̀rtĩbnieks, der Unordentliche: tādiem nekārtībniekiem viņā pasaulē visi daikti būs jāsameklē LP. II, 41; VII, 1196.

Avots: ME II, 718

nekā̀rtîgs U., unordentlich; ausser der Ordnung.]

Avots: ME II, 718

nùokā̀rtuôt,

1): turēties pret turku nuokārtuotuo armiju Pumpurs Raksti II, 181;

2): ģīmis nuokārtuo viss, āda iet nuost Orellen, Segew.

Avots: EH II, 53

nùokā̀rtuôt, nùolā̀rtât,

1) tr., endgültig ordnen, regeln:
naudas lietas LP. VII, 216. pats spē̦ku nuokārtuojuot A. XVII, 324;

2) intr., streifig werden, belegt sein, (vom Wetter) rauh werden:
mēle nuokārtuojusi Konv. ² 2085. Refl. - tiês:

1) = nùokā̀rtuôt 2: seja nuokārtājusies MWM. VIII, 125. ģimis it kâ nuokārtājies VIII, 42;

2) sich regeln:
kamē̦r šai ziņā lieta nuokārtuojas Kundz.

Avots: ME II, 796, 797

uotrkā̀rt, Adv., zweitens.

Avots: ME IV, 425

pakā̀rtuôt, tr.,

1) ein wenig ordnen, in Ordnung bringen:
kundze šuo tuo pakārtuoja apģē̦rbā AU. ar nagiem pakārtuoti mati Duomas II, 37;

2) unterordnen, subordinieren in der Gramm.:
teikumus; pakārtuots teikums, ein subordinierter Satz; pakārtuojamie saikļi, subordinierende Konjunktionen.

Avots: ME III, 44

pãrkā̀rtuôt, tr., um-, überordnen: Speranskis viņas kārtību pārkārtuojis Pürs III, 8.

Avots: ME III, 160

pìekā̀rtuôt, koordinieren.

Avots: ME III, 257

pirmkā̀rt, pirmkārtām RA., A. XI, 211, erstens, zum ersten.

Avots: ME III, 226

puskā̀rtenis ² , puskārteniski Ar., puskārtiņ Golg., Adv., halbwegs, auf halbem Wege: mēs ar siena pļaušanu palikām puskārtenis, bija jāstājas pie rudziem. viņš ar rudziem palika puskārtenis Plm. n. RKr. XVII, 74 f.

Avots: ME III, 428

‡ puškā̀rtiņ ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 70, Adv., um die Mitte (angefasst): sagrābe meitu p. in aiznese Oknist. p. nest kārti nuo meža Warkl.

Avots: EH II, 336

sakā̀rtât,

1): auch Dunika, Iw.

Avots: EH II, 416

sakā̀rtât, s. sakā̀rtuôt.

Avots: ME III, 648

sakā̀rtuôt, sakā̀rtât,

1) sakārtāt, tr., zum zweitenmal pflügen, zwiebrachen:
vai jūs jau sakārtājāt zemi rudziem? Frauenb.;

2) tr., ordnen, zu rechtlegen, zurechtmachen:
tie iebruka leišu nesakārtuotuos pulkuos LP. VII, 472. lapas sakārtuotas rozetēs Konv.2 447. tev kruonis šķībi, - ļauj tuo sakārtuot! Rainis. sakārtā nu visu uz ceļu! Serben;

3) "jem. nach dem Sinn tun"
Spr. Refl. -tiês, sich ordnen, sich zurechtmachen.

Avots: ME III, 648

savkā̀rt, = savukā̀rt.

Avots: ME III, 791

savukā̀rt,

1) der Reihe nach:
katram skuoluotājam savukārt jāstāv klasē, kad bē̦rni vakaruos mācās Ahs.;

2) meiner-, deiner-, seiner-, unsrer-, eurer-, ihrerseits:
kairums muodina ķīmiskus spē̦kus, kuŗi atkal savukārt pārvēršas mēchaniskā kustībā Pūrs I, 20. mēs atbildam savukārt jautādami 30. panāksnieki savukārt nepaliek šiem parādā BW. III, 1, 23. ve̦cākus viņi... aicināja apciemuot viņus savukārt A. v. J. 1898, S. 94.

Avots: ME III, 793

septiņkā̀rt, Adv., siebenfach, siebenmal.

Avots: ME III, 819

septiņkā̀rtîgs, septiņkā̀rtẽjs, siebenfach, siebenmalig.

Avots: ME III, 819

seškā̀rt, Adv., sechsfach, sechsmal.

Avots: ME III, 821

seškā̀rtîgs, sechsfach Brasche.

Avots: ME III, 821

sìmtkā̀rt, hundertmal, hundertfach.

Avots: ME III, 841

sìmtkā̀rtẽjs, sìmtkā̀rtîgs, hundertfältig, hundertfach.

Avots: ME III, 841

sìmttūkstuoškā̀rtîgs Stari II, 178, hunderttausendfach.

Avots: ME III, 842

star̂pkā̀rta*, die Zwischenschicht; gaisa starpkārta Konv. ² 805.

Avots: ME III, 1047

treškā̀rt, drittens.

Avots: ME IV, 232

‡ trīskā̀rtu (gen. pl.), dreifach: apruoči ... aprīdzē̦ti t. rīdzēm Janš. Dzimtene V, 116.

Avots: EH II, 696

tũkstuoškā̀rt, Adv., tausendfach: es... tev tūkstuoškārt pateicu Gesangbuch 63, 8.

Avots: ME IV, 279

tũkstuoškā̀rtîgs, tausendfach: tūkstuoškārtīga atbalss MWM. XI, 288. mute tūkstuoškārtīga Gesangbuch 270, 1.

Avots: ME IV, 279

uzkā̀rta, die harte Schneekruste: pa nakti sniegam apsaluse uzkārta Sassm. n. RKr. XVII, 61.

Avots: ME IV, 341

uzkā̀rtât: auch (mit âr ² ) Frauenb., Iw.

Avots: EH II, 724

uzkā̀rtât, zum zweitenmal pflügen, umackern LKVv., Wid.: zemi.

Avots: ME IV, 341

uzkā̀rtuôt, ‡

2) = uzkā̀rtât (mit âr ² ) Seyershof.

Avots: EH II, 724

uzkā̀rtuôt, aufräumen: Marija sāk istabu uzkārtuot Puriņš Nauda 10. uzkārtuošu kambarus U. b. 104, 37.

Avots: ME IV, 341

vaĩrâkkā̀rt, Adv., mehrfach, mehrmal: kad man vairākkārt tuo sacīji Saul. Vēs. I, 1171. es tur e̦smu vairākkārt bijis.

Avots: ME IV, 441

vaĩrâkkā̀rtãm, Adv., mehrfach, in mehreren Schichten: redzēja . . . šūnu kāres, vairākkārtām sakŗautas citu uz citas Janš. Mežv. ļ. I, 155.

Avots: ME IV, 441

vaĩrâkkā̀rtẽjs, vairâkkā̀rtîgs, mehrfach.

Avots: ME IV, 441

viênkā̀rt, ‡

3) = vienkārtnī: kre̦klu aude̦klus auda 4 nĩtĩs, v. Rutzau n. Fil. mat. 125; ‡ 4 = viênreĩz 3 Orellen: saimniece jau nu v. pruot apieties ar slimniekiem.

Avots: EH II, 796

viênkā̀rt (li. vienkārt Miežinis, vienąkar̃t "einmal" ), Adv.,

1) einfach, einmalig (nicht doppelt);

2) erstens (im Gegensatz zu
uotrkā̀rt, zweitens).

Avots: ME IV, 659

viênkā̀rtā Linden in Kurl., = vienkārtnī: v. aûst.

Avots: EH II, 796

viênkā̀rteņš (Adv.), = vienkārtnī (s. unter viênkā̀rtis): aude̦kls austs vienkārteņš Lis. n. RKr. XVII, 93, AP.

Avots: ME IV, 659

viênkā̀rtis: vienkārtīti neaudusi Tdz. 45625. viênkārtie (= viênkārtiņ) aust Sonnaxt.

Avots: EH II, 796

viênkā̀rtis Oknist, vienkārts Nerft, viênkārtnis Lis. n. RKr. XVII, 93, AP., Lös., Ramkau, Ronneb., ein einfaches, mit 2 Weberhefteln gewebtes Gewebe: audināja... vienkārtņus Kaudz. Vecpiebalga 57. vienkārtnī aust Bers., Lis., Lös., Lub., Trik., mit 2 Weberhefteln weben, es drēbei acis uzmetis jau zināju, vai tā ratelaina... vai vienkārtī Jauns. Baltā gr. I, 130.

Avots: ME IV, 659

viênkā̀rtĩte "?": tieva mūs[u] māsiņa, kâ ne tieva - vienkārtīte (die nur eine kārta drēbju an hat?) BW. 21471.

Avots: ME IV, 659

vìrskā̀rta, die obere Schicht, Oberschicht: zemes virskārta A. X1, 513. ūdens siltākā virskārta Pūrs I, 32. brūnu krāsu dabūja nuo riekstu čaumalas virskārtas Etn. III, 59.

Avots: ME IV, 613

‡ apat Lemsal, Wainsel, = apkā̀rt, um: a. stūri iet.

Avots: EH I, 72

‡ apkār RKr. XVII, 146, (mit ãr ) Orellen, Adv., =apkā̀rt: viņš iet apkār ziņas ne̦sdams Orellen n. FBR. XI, 46, riņķī apkār, rundherum Orellen.

Avots: EH I, 90

apkãrteņš, dial. aus apkā̀rteņis, rings herum, um und um: apgrieza visu apkārteņš Aps. apgrieza linus apk. Aps.

Avots: ME I, 94

cìrst, cḕ̦rtu, cìtru (li. kir̃sti), tr.,

1) hauen, hacken mit dem Beile:
malku, kuokus malkai od. malkā;

2) hauen, schlagen mit dem Schwerte, mit der Rute, Peitsche, Hand:
cirst ienaidniekam ar zuobe̦nu, rīksti, pātagu. pliķi cirstu tautietim, ich versetzte eine Ohrfeige dem Freier. zirdziņš kaujas ar dunduriem,... kājas cirzdams Plūd. LR. III, 75. cirst sunim ar kāju sānuos. kāpuostus c., den Kohl abnehmen Etn. III, 73. sienu c., gew. uzcirst, das Heu mit der Harke zum Trocknen umwenden;

3) hauend etw. hervorbringen,

a) bahnen, anlegen:
stigas, ceļu,

b) bauen (ursprünglich mit Hilfe des Beiles, dann allgemein bauen):
istabu, riju, ē̦ku, pili. cērt, bāliņ, jaunu klēti, cērt klētei treju durvju BW. 12374, 6. bāliņš man (klēti) muižu cirta 9047. duori cirst, mit dem kaplis einen Bienenbaum aushöhlen Biel. H. 194;

4) beissen, stechen:
čūska od. cirtējs cē̦rt. dūmi un sīpuoli cē̦rt acīs Ahs.;

5) fig., Karten spielen:
cirst kārtes, cūkas, stukulku;

6) grob behauen (plump):
cirst, tē̦sti jauni kungi, ē̦ve̦lē̦ti arājiņi BW. 20320;

7) in Verbindung mit Adverbien zur Bezeichnung der imperfektiven Handlung: durvis cieti c., zuschlagen
(perfektiv = aizcirst). pušām cē̦rtu (perfektiv sacē̦rtu, ich haue, schlage entzwei) vaŗa vārtus. pāri cirst, übertreffen, überholen, überbieten: čangalieši cē̦rt tagad jē̦ru kaušanā slātaviešiem pāri Kaudz. M. Refl. - tiês,

1) cērties tik nu uz mājām Gr. - Sess. lielā zivs cirtās nuo laivas ūdenī. mani ieraudzījis, zvē̦rs cirtās mežā. liesma cē̦rtas pa spelti ārā. gāž lietus; krusa sprakšķuot cē̦rtas. augat mani gaŗi mati, vizuļuos cirzdamies, sich kräuselnd.
So auch das Aktiv: vilnis cirtas (neben cirtās) pār galviņu. dūmi cē̦rtas (beissen) acīs;

2) einander schlagen, fechten:
kaŗa pulki tik briesmīgi cirtušies LP. V, 392. tie drīz sāka vārdiem cirsties, fingen ein Wortgefecht an;

3) von selbst huaen, schlagen, tüchtig hauen:
cērties, cērties tē̦rauda zuobe̦n; in Verbindung mit Adverbien: atpakaļ cirsties, sich rasch zurückwenden; pretī cirsties, sich entgegenhalten: uotram pretī cirsties kâ atskabarga. [Weiterhin zu le. kā̀rta "Schicht", apr. kurteis "schlage", kirtis "Hieb", kersle "zweischneidige Axt", ksl. чрѣсти "schneiden", si. kartana - m "Schneiden", kṛti - ḥ av. karǝta- "Messer", alb. k`eϑ "schere" u. a.; s. Fick Wrtb. I ^4, 25 und 385, Walde Wrtb. ² 150 f., Pedersen KZ. XXXIX, 377, G. Meyer alb. Wrtb. 221, Leumann Wrtb. 57, Berneker Wrtb. 172 und Trautmann Wrtb. 130.]

Kļūdu labojums:
12347,6 = 13374,6
cērties tē̦rauda zuobe̦n = cērties tē̦rauda zuobe̦n! BW. 18824,1

Avots: ME I, 387

‡ ci[t]kā̀rtijs ² Skaista, = citkā̀rtējs: ci[t]kārtijuos laikuos Warkl. n. Fil. mat. 104.

Avots: EH I, 275

‡ ci[t]kārtiņ Warkl., = citkā̀rt.

Avots: EH I, 275

dažai Rainis, dial. für dažkā̀rt, oft.

Avots: ME I, 445

dažreĩz, = dažkā̀rt.

Avots: ME I, 446

‡ dujkârt ² Dunika, OB., = divkā̀rt.

Avots: EH I, 339

‡ dujkârtis ² Kal., = divkā̀rt: a. salikt šņuoru.

Avots: EH I, 340

gaļa: Demin. gaļīte Pas. XI, 364 (aus Lixna), vetächtl. gaļele Frauenb.; (Plur.) visādas gaļas (verschiedene Fleischgerichte) pietaisītas ēst Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 79. - aukstā g. auch Salis, Seyershof; bēru g., ein Gericht aus frischem Schweinefleisch; das am Täge des Schlachtens gegessen wird; luopu g., Rindfleisch Salis; saldā oder (Sonnaxt) saldanā g. "?": saldā g. pie de̦sām ir tivu AP. saldā g. ir tādām īksām kā̀rtiņām AP. saldā g. ir apzarņuos; tādi salde̦ni liesumiņi. saldā g. ir trupana, garda Ramkau; saltā g., Sülze aus dem Schweinskopf AP.; sē̦tas g. auch AP., Ramkau, Siuxt; sētiņas g. auch Sessw.; smalkā g., Sülze aus feingehacktem Kalbsfleisch AP., Salis; kauna g., ein Schimpfrrame Heniņ.

Avots: EH I, 381, 382

‡ izgruõduôt Siuxt, mit Bohlen auslegen: senāk akas bija akmiņiem izgruoduotas; virsū uzliek tik pāris kā̀rtu kuoka gruodu.

Avots: EH I, 450

izkārtavuôt (unter izkā̀rtât ), ‡

2) = izkā̀rtât 1: kad sivēni nevienāda lieluma, tad nevar tā ēdiena katram par sevi i. Erlaa. kad ir pulka cilvē̦ku, katram jālej savā bluodiņā, tad saimnīcai grūta izkārtavuošana ebenda.

Avots: EH I, 455

‡ II kārša, = kā̀rta 1: trim kāršām (Var.: kārtām) streņģi viju BW. 23420, 5.

Avots: EH I, 604

kârtâkslis ² (li. kartókšlis) Tr. IV, 639, Gaw., Gr. - Sessau, [kārtâksnis Kr., Rönneb, Wadaxt, kartāksnis MSil.], kārtaksnis Elv., Irmelau, kārtuoksnis [Grendsen], U., kārtūksnis [vgl˙li. kartunkslis dass.], der Blättermagen: par kārtaksni nuosaucuot kādu kuņģa daļu Etn. II, 150. [Zu kā̀rta.]

Avots: ME II, 201

‡ III kārte, = kā̀rta 1: ielīka zemes k. (Var.: kārta) BW. 9401 var.

Avots: EH I, 605

‡ kārtele, (geringschätziges) Deminutiv zu kā̀rta 1: uzsniguse laba k. sniega Janš. Bandavā I, 211.

Avots: EH I, 605

‡ kârtêt ² Salis, = kā̀rtât 1; auch Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "pflügen").

Avots: EH I, 605

‡ kãrtinieks Drustu pag. tiesas spried. № 26, = kā̀rtniẽks. reiz slaukušas kārtinieces guovis Pas. XIII, 422.

Avots: EH I, 605

kārtns, geädert (vom Holz) St. Zu kā̀rta.

Avots: ME II, 202

kārtums, eine Weiterbildung von kā̀rta,

1) die Bestimmung:
Kārtiņ, tavu kārtumiņu [vgl. dazu Kārta], Laimiņ, tavu lē̦mumiņu BW. 17772;

2) = kā̀rtãjums Naukschen.

Avots: ME II, 202

II lãga (li. lóga "Mal"), lãgs, lãgus,

1) Schicht, Ordung:
pirmā, uotrā u. s. w. lāgā, zum ersten, andern u. s. w. Male St., U. pa uotram lāgam, zum zweiten Male [Salis]: saimnieks aizbrauc pa uotram lāgam pie mācītāja JK. III, 74. lāgām, lāgiem [Fest.] od. lāgu lāgām, lāgiem, zuzeiten, ein Mal über das andere: lielskungs lāgu lāgam vaicājis Neik. viņš slimuo lāgiem C. lāgu lāgiem viņš ar visu spē̦ku skrēja pret riņķi LP. VII, 189. pa deviņi lāgi (neunmal) tie jāē̦d V, 57. [uz trīs lāgi jāduod bruokasts Fest.] te uz vienu lāgu (auf einmal) pamanījis jau tuorņus VI, 344. viņa gribēja pa trešuo lāgu (par trešam lāgam LP. II, 58) izrauties iz Mārtiņa ruokām Poruk. svece nuoplivinājas vairākus lāgus Vēr. II, 1313. citās lāgās Launitz Stāsti 39. lāgā (lāgu 20013), brāļi, netiksim ar dzeršanu, dziedāšanu, trinkend und singend werden wir auf den grünen Zweig nicht kommen BW. 20014. negājis ne˙kādā lāgā ne ar kustuoņiem, ne ar citu saimniecību Etn. III, 141. viņš runājis arī vācu valuodu, nez vai nu par lāgu, vai arī tâ˙pat, kâ jau dažs labs kārklu vācietis, ich weiss nicht, ob richtig JU. šī komisija vēl pa lāgam nebija sākusi darbuoties, diese Kommision hatte noch nicht ordentlich angefangen zu arbeiten Plūd.;

2) die Tüchtigkeit, Tauglichkeit, der Nutzen:
nava lāga (Var.: lāgas 12752), nava lāga tuos nabaga puisē̦nuos BW. 20279. nava lāgs, nava lāgs nuo tiem ciema puisīšiem 20278. [pie viņa ne˙kā lāga U., der ist nicht zu brauchen. tas nebūs pa lāgu od. neies lāgu resp. lāgā U., das wird nicht gut, recht ablaufen.] tur ne˙kāda lāga nee̦suot Kaudz. M. nee̦suot ne˙viena luopiņa par lāgu, kuo uz priekšu audzināt Etn. I, 74. kas nu tas par lāgu Lautb. Besonders beliebt ist der attributive Genitiv lāga, auch lāgas, selten lāgus: lāga vīrs, puika, ein tüchtiger, braver Mann, Bursche; lāga od. lāgas mieži, gehörige Gerste; lāga vieta, eine gute Stelle; lāga paduoms, ein guter Rat. nava lāga arājiņš BW. 26807. nav ne˙viena lāgas puiša 20256, 4. lāgus meitu neredzēju 20258, 4. tev nav lāga ce̦purites 12974. vai tev ir lāga zirdziņš, kuo braukt, vai kāda lāga lietiņa JU. In manchen Gegenden, z. B. in Kandau, ist aus diesem attributiven Gen. ein Adjektiv lāgs entstanden: lāgi ļaudis u. dazu das Adverbium lāgi, tüchtig, gut, brav: kuo tu dziedi, bezdvēsele? tev jau lāgi (st. lāgā) neskanēja BW. 869. Vgl. kuo tu dziedi, bezdvēsele, tev lāgā neveicas Var. 2; tev jau lāga (sic!) neskanēja 875, 1, 2; 870; Burtn., Lub., [Salis]. ne lāga nemācēja cūkai sili pataisīt 21908, 2;

3) die Einsicht, der Sinn:
ar lāgu likt, im Sinn behalten, sich merken, beachten, sich einprägen [Fest.], Lös. n. Etn. IV, 129. šis nelicis ne˙kuo lāgā. [Wohl zu r. лáгода "Ordnung, Harmonie", vgl. Zubatý AfslPh. XVI, 397 und Būga P"B. LXXI, 54; wie li. lóga zeigt, ist von der Bed. "Ordnung, Mal" auszugehen (vgl. die Bedeutungen von le. kā̀rta und reĩze).]

Avots: ME II, 436, 437

nùoskā̀rst, [nùoskārt U., Nigr., Selg., Bers.], tr., erkennen, entnehmen: mēs šuo pakāpenību nenuoskāršam Vēr. II, 75. ka šis apsuolījums nebija nuo-pietni duomāts, nuoskārstams nuo tam, ka... Konv. ² 405. nuoskārta, ka viņam tik bargs suods nedraud Vēr. II, 192. - Subst. nùoskā̀rtums, die Erkenntnis.

Avots: ME II, 848

I pakārtne*, der Fond, Hintetgrund, die Unterlage: darbības pakãrtne labāk sapruotama A. XII, 66. Zu kā̀rta.

Avots: ME III, 44

pãrkâtēm ² (wohl aus *pārkā̀rtēm) Bixten, Adv., in zwei Schichten, doppelt: aužuot dzijas ņe̦m pārkātēm.]

Avots: ME III, 160

‡ puškārtenis, = puskā̀rtenis ² : kad darbs paliek iedarīts, tad saka, ka nu palika p. Ramkau.

Avots: EH II, 336

puškārteņus, puškārteņš, puškārtin Bers., Laud., puškārēm, halb, halbwegs, nicht ganz: uzmetis vamzi puškārteņus, atskrien plē̦su plē̦sumis Alksnis-Zundulis. atstāt darbu puškārteņš (halbverdchtet) Aps. viņas galva tâ puškārtin pagriezās uz tuo pusi A. v. J. 1896, S. 730. uz tām puškārtin uzsvieda guoda drēbes Jauns. Baitā grām. I, 19. puškārēm vien darījis Alksnis-Zundulis, er hat (die Arbeit) nur halb gemacht. Vgl. puskā̀rtenis.

Avots: ME III, 438

‡ sìmtukārt Brigadere Dievs, daba, darbs 154, = sìmtkā̀rt.

Avots: EH II, 487

‡ tūkstuoškārtām Blaum. Raksti X ⁴ (1938), 14, = tũkstuoškā̀rt.

Avots: EH II, 707

ûzkârta ² Sassm., = uzkā̀rta: par nakti sniegam apsaluse ūzkārta Sassm. n. RKr. XVII, 61.

Avots: ME IV, 411

‡ vaĩrâkreĩz, = vaĩrâkkā̀rt: v. iekliedzuoties Janš. Dzimtene V, 169.

Avots: EH II, 749

viênkā̀ršu U.,Adv., = viênkā̀rt 1.

Avots: ME IV, 659

viênkārtiņ Gr.-Buschh., Gotg., Memelshof, Saikava, = viênkā̀rteņš.

Avots: ME IV, 659

viênkārtnis (unter viênkā̀rtis): auch Fest.

Avots: EH II, 796

vienkārtu Bauske "= viênkā̀rteņš".

Avots: ME IV, 659

vis˙aplīk Saikava, Zvirgzdine, Pas. VII, 111, Adv., = vis˙apkā̀rt: skatuos vis˙aplīk Pas. V, 183. vis˙aplīk liepu dārzs BW. 13646, 5. izteicamies vis.. aplīk Austripš M. Z. 16.

Avots: ME IV, 622