Paplašinātā meklēšana

‡ àizdriksnât, anstreichen: a., cik tālu uzduots.

Avots: EH I, 19

‡ àizdrīksnât Sessw., = ‡ àizdriksnât.

Avots: EH I, 19

‡ àizluksnât, in kleinem Trab hin-, weglaufen Kal., Rutzau: suns, zē̦ns aizluksnāja uz riju.

Avots: EH I, 37

‡ àizmasnât Warkl., Wessen "hin-, weglaufen".

Avots: EH I, 38

apdriksnât,

1) mit Strichen durchziehen:
a. mizu, kuoku;

2) behauen ("обтесать кору")
Spr.

Avots: EH I, 78

apdrīksnât, tr., unterstreichen: vārdu.

Avots: ME I, 82

‡ asnât ZvirgzdIne, = asnuôt: buļbas pavasar siltā vietā drīži sāc a.

Avots: EH I, 131

‡ atluksnât, in kleinem Trab zurück-, heriaufen Rutzau, Wandsen: suns atluksnājis atpakaļ mājās.

Avots: EH I, 154

‡ baksnât (li. baksnóti "тыкать, колоть"), heschlafen Bezzenberger Spr. d. pr. L. 143.

Avots: EH I, 200

‡ čuksnât PV. "= čuksnît".

Avots: EH I, 294

‡ diksnât Rutzau, mit kleinen Schritten hin und her laufen.

Avots: EH I, 320

drāksnât, = drīksnât Adsel, Lös. Etn. III, 162.

Avots: ME I, 494

driksnât, s. drīksnât.

Avots: ME I, 499

drìksnât, driksnât, drīgznât, -āju, tr., schrammen, splittern: zvirgzds tuos ļuoti stipri drīksnā Konv. ² 606. ar tuo neasuo cirvi tu gribi kluci pārcirst? tad tu ilgi driksnāsi.

Avots: ME I, 501

gulsnât Antrop. II, 48, [Bers.], = gulšņāt.

Avots: ME I, 678

ìedriksnât Ramkau, ìedriksnēt Adiamünde, einschrammen: ja tu mašīnai iedriksnāsi zīmi Ramkau.

Avots: ME II, 10

ìedrĩksnât C., Fest., Kl., einschrammen.]

Avots: ME II, 10

‡ ìeluksnât, hineintrotten (von Tieren gesagt) Dunika: suns (lapse) ieluksnāja mežā.

Avots: EH I, 528

ìevīpsnâtiês, zu lächeln anfangen: viņš ievīpsnājās.

Avots: ME II, 89

‡ izčuksnât PV., =izčuksnît, izčukstît.

Avots: EH I, 440

‡ izpluksnât Frauenb. "= izplūksnât 2, izpluznâties": par daudz sabalināti lini mē̦dz i.

Avots: EH I, 473

izplũksnât, ‡ Refl. -tiês (mit û ² ) Frauenb., sich ausfasern.

Avots: EH I, 473

izplũksnât,

1) tr., auszupfen, ausfasern:
šķiedras, vilnu;

2) intr., sich ausfasern:
sarkanas svītras kâ pavedieni vērpās, sašķetinājās re̦snas, izplūksnāja atkal Latv.

Avots: ME I, 784

‡ iztusnât, keuchend heraus-, hinausgelangen: nevar vien i. nuo gultas Nötk.

Avots: EH I, 491

izzipsnât Nigr., stark durchprügeln.]

Avots: ME I, 832

‡ luksnât Dunika, Rutzau, mit kurzen, schnellen Schritten laufen.

Avots: EH I, 760

‡ masnât Lubn., mit flinken und kurzen Schritten eilen; masnât Warkl. "laufen".

Avots: EH I, 784

masnâtiês "sich geschickt beeilen etwas zu tun": masnājies, ka citiem pa priekšu izmali! Wessen.]

Avots: ME II, 564, 565

‡ nùodriksnât Wessen abschnitzeln, unordentlich abrinden: kārti nuodriksnāja vien; labi nenuomizuoja.

Avots: EH II, 41

nùodrīksnât: kāju stipri nuodrīksnājuse Blaum. Zalktis 1908, S. 29.

Avots: EH II, 41

nùodrīksnât, tr., abschaben, [nùodrīsnât Bers.], abschrammen: nuodrīksnātie rīta svārki A. XII, 94.

Avots: ME II, 777

nùoplũksnât, intr., sich abfasern, sich abblättern, zerfetzt werden: zābaki bij gluži nuoplūksnājuši Sil.

Avots: ME II, 832

nùosiksnât,

1): auch Sermus; ‡

2) mit einem Riemen umgeben:
n. ar siksnu vienu kārtu A.-Schwanb.; ‡

3) "nuodzert naudu" A.-Schwanb.

Avots: EH II, 84

nùosiksnât, tr., abprügeln, durchprügeln (mit einem Riemen): puiku Ahs. n. RKr. XVII, 43, Kand.

Avots: ME II, 845

‡ nùotasnât, besudeln Linden in Kurl.: nuotasnājis de̦gunu. Refl. -tiês, sich besudeln Linden in Kurl.

Avots: EH II, 99

nùovipsnât MSil., nùovipsnêt Jürg., eine Weile lächeln: tuo izdzirdis viņš nuovipsnēja un aizgāja Jürg.; nùovipsnêt "eine Weile stimmlos pfeifen": viņš nedz uzbudinājās, nedz lamājās, bet aiziedams bezbēdīgi nuovipsnēja Vīt.; vgl. nùovīpsnēt 2.]

Avots: ME II, 887

nùovīpsnât Gramsden, Lennew.], nùovīpsnêt,

1) [= nùovipsnât]: viņš irōniski nuovīpsnēja Duomas I, 685, (Kursiten, Domopol, Lis., Bers., (mit "ĩ") Behnen, nuovīpsnāja Mesoten;

2) nùovīpsnêt, nùovīpsnuôt "einen Pfiff von sich geben"
Kerstenbehm; vgl. nùovipsnât.]

Avots: ME II, 888

padrīksnât, unterstreichen Wid.]

Avots: ME III, 18

patūsnât, = patusnuôt: lielmāte patūsnāja caur de̦gunu Druva III, 594.

Avots: ME III, 126

‡ pavipsnât Nerft n. FBR. XIX, 115, = pavīpsnuôt.

Avots: EH II, 190

pìedrīksnât,

1) = piedraskât Warkl.;

2) mit Strichen füllen:
p. grāmatu Lis.;

3) mit einer Schramme annotieren:
p. ar nagu Golg.

Avots: ME III, 246

‡ plaiksnâtiês, zu erschliessen aus paplaiksnâtiês (unter paplaiksnîtiês).

Avots: EH II, 281

‡ plaîsnât ² , zu erschliessen aus saplaîsnât ² (unter saplaisnêt).

Avots: EH II, 281

‡ II plauksnât, -āju,

1) fasern
(intr.) Dobl., Lems. (mit aû ² ): valgs plauksnā;

2): = blauznuôt C., Jürg., Serbig. (mit aũ), Ermes, Saikava, Sessw. (mit aû): āda plauksnā. dažreiz vasarā plaûksnā ² sejs ar plauksniņām AP.

Avots: EH II, 285

plaũksnât, -ãju, tr., mit der flachen Hand schlagen Ahs.: māte plauksnā bē̦rnu ar plauksnu par pakaļu.

Avots: ME III, 325

‡ plīsnât, = plaîsât: plīsnā maize Domopol n. RKr. XIX, 91.

Avots: EH II, 298

pluksnât Wid., = plūksnât.

Avots: ME III, 355

plûksnât ² : auch Frauenb. ‡ Refl. -tiês PV. "pakuluoties": linu gali sāk p.

Avots: EH II, 304

plûksnât ² Ahs., -ãju, fasern: daža dzijā aužuot plūksnā. bē̦rza miza plūksnā Ahs. Zu plūksnas I.

Avots: ME III, 361

pusnâtenis "ein Gewebe aus Wolle und Baumwolle" Vank., Halbleinwand, "aude̦kls, kam nātni ve̦lki un vilnāni audi" Vīt., Grundsahl, Bers., Sessw.: māte alkšņu pieplē̦suse, pusnāteņus nuovārīj[u]se BW. 20555. māte tuo bija izvadījuse pa skuolu; audinādama tam pusnāteņus Druva II, 520.

Avots: ME III, 431

pnsnâtinis Jāsmuiža, Dricē̦ni u. a., pusnâtins Cibla, = pusnâtenis.

Avots: ME III, 431

pusnâtns,

1): auch Seyershof; man pusnātna apsedziņi BW. 5169;

2): auch Schrunden.

Avots: EH II, 333

pusnâtns,

1) halbleinen
U.: pusnātnuos svārkuos MWM. VI, 642; pusnâtna ² audeklis Ahs., Halbleinwand;

2) pusnātna biezputra, Dickgrütze aus Kartoffeln und Gerste
Windau.

Avots: ME III, 431

sadriksnât, s. sadrīksnât.

Avots: ME III, 613

sadrìksnât: atradu tuo (scil.: nūju) ... apgrauztu un pa˙galam sadrīksnātu A. Upītis Sm. lapa 252.

Avots: EH II, 404

sadrìksnât, sadriksnât, tr., "ritzen" Celm. Refl. -tiês, sich mit Ritzen bedecken, zerplatzen : ruokas viņam sadriksnājas Niedra.

Avots: ME III, 613

saplaîsnât ² (unter saplaisnêt): dēļi saplaisnājuši N.-Peb.

Avots: EH II, 436

saplaũksnât, saplaukstêt Ar., tr., tüchtig klapsen: aukle saplauksnāja bē̦rnu pa pakaļu Ahs.

Avots: ME III, 701

‡ saple̦ksnât Dunika, = pìebradât: s. grīdu.

Avots: EH II, 436

sapluksnât Frauenb., sapluksnêt, intr., zerfasern: sapluksnējusi drēbe Siuxt, Arrasch; sapluksnājusi pātaga.

Avots: ME III, 704

saplūksnât,

1) tr., zerzausen, zerfetzen:
saplūksnāts papīrs MWM.VIII, 155;

2) intr., zerfasern
(mit û ² ) Bauske, Widdrisch.

Avots: ME III, 704

sasvīksnât, zerkratzen A. Niedra Fiziskā ģeografija.

Avots: ME III, 753

savīpsnâtiês, savīpsnuôtiês, einander zulächeln: viešņas savīpsnuojas Vēr. II, 1404.

Avots: ME III, 789

siksnât, ‡ Refl. -tiês Seyershof,

1) = siksnât 3;

2) "ciemuoties".

Avots: EH II, 486

siksnât, -ãju,

1) mit einem Riemen prügeln:
saimniece siksnā ganu Ahs. n. RKr. XVII, 51;

2) mit einem Riemen gürten
Ar.;

3) auch siksnuôt, sich umhertreiben:
kuo nu siksnā apkārt kâ mīžīgais žīds? Burtn.

Avots: ME III, 837

skrāpsnât, kratzen, schrammen Wid.

Avots: ME III, 890

skrĩpsnât, schrammen, ritzen, streifen: s. luoga stiklu, tāfeli Jürg.

Avots: ME III, 896

‡ smil̃ksnât Pape in Rutzau, = smĩlât.

Avots: EH II, 538

‡ svīksnât, zu erschliessen aus sasvīksnât.

Avots: EH II, 619

svipsnât: "svipsnuošana" ME. III, 1160 zu verbessern in "svipsnāšana".

Avots: EH II, 619

svipsnât Drosth., svipsnuôt, geziert (mit der Zunge und mit den Lippen) artikulierend, lispelnd sprechen Aps.: viņa runāšana izklausījās kâ svipsnuošana, pruoti tâ: svips, svips, kâ jau smalki cilvē̦ki pa laikam mē̦dz runāt Plūd. Rakstn. II, 334.

Avots: ME III, 1160

svĩpsnât,

1) "= svipsnât" Bauske;

2) auch svĩpsnît Salis, ironisch lächeln
Salis, Siuxt, Wandsen. Zur Bed. 2 vgl. vīpsnât.

Avots: ME III, 1163

‡ tasnât, zu erschliessen aus ‡ nùotasnât.

Avots: EH II, 668

‡ tĩksnâtiês, zu erschliessen aus nuôtĩksnâtiês ² Siuxt, sich mit Spinngewebe beziehen.

Avots: EH II, 685

tusnât,

1) tusnāt Alswig, Domopol, Drobbusch, Drosth., Fehsen, Heidenfeldt, Kalnazeem, Lis., Lubn., Nötk., N.-Peb., Odensee, Salis, Schibbenhof, Stelp., Wallhof, Vīt., -ãju, tusnēt Bers., Römersh., Warkl., -u, -ẽju, tusnît Celm., Grünwald, Lennew., Nötk., N.-Peb., Salisb., Serbigal, Smilt., Wolm., -ĩju, tusnuôt Druw. (s. RKr. XVII, 84), Lubn., tušņât Mar., Oppek., Schwanb., Serbigal, -ãju, tušņuôt Oppek. n. U., Golg., refl. tusnîtiês Alksnis-Zundulis, tusnuôtiês Druw., Plm., schwer atmen, keuchen; tusnêt L., U., tusnît U., tusnuôt U., stöhnen, in heftigem Affekte weinen (wollen): guovis tusnā, kad stipri pieē̦dušas Odensee. guovs pārē̦dusies un tusn Römershof. tusnuodāmas un pūzdamas nāca... guovis Niedra Bār. 73 (ähnlich: Vīt. 33). smagu darbu darīdams cilvē̦ks tusnī, iet tusnādams N.-Peb. dirsdams tusnī ebenda. viņš tusnē̦dams rakņājas pa mē̦slu gubu Vēr. II, 1401. māt[e] ar meitu tusnuodamas darīs smagus ve̦zumiņus BW. 16360. Auka tusnīdams kāpj kalnā A. Upītis J. 1. 34. viņš tusnuodams sāka rāpties tāļāk A. XX, 802. tusnīdams un šņākdams . . . paskrēja garām vilciens A. Brigader Daugava I, 1226. daba tusnīdama un žāvādamās traušas nuo ziemas migas laukā MWM. v. J. 1897, S. 105;

2) tusnuôt Stockm., langsam arbeiten;
tusnāt oder tusnît Nötk., keuchend, mühsam arbeiten; tusnât Lubn., Vīt., tusnuotiês Bers., trödeln; tusnît Lems., (liegend) faulenzen: kuo jūs, meitas, tusnājat, ka jūs dziesmu nedziedat? BW. 780,1. kuo tu tusnuo? strādā veicīgāk! Stockm. tusnā nu tusnā, ka ātrāk tiec gatavs! Vīt.;

3) tusnît Drosth., Jürg., (keuchend Schweres) schleppen:
tusnīja maisu ve̦zumā Drosth., Jürg. me̦tusi dūņas, tusnādama, lāpstu pakaļ lāpstas Upīte Medn. laiki;

4) tusnît Ar., murren, unzufrieden sein.
Zu tust.

Avots: ME IV, 273

tûsnât (mit û aus u?) Aiviekste "viel essen".

Avots: ME IV, 283

uzdrīksnât, aufschrammen: ar naglu uzdrīksnāt zīmes uz siênas Golg.

Avots: ME IV, 326

uztusnât, uztusnêt, uztusnît, uztusnuôt,

1) schwer atmend, keuchend hinaufgelangen:
uztusnāja (uztusnīja Salis) kalnā;

2) keuchend hinaufschaffen:
uztusnīt maisu pa trepēm augšā. Refl. uztusnîtiês Salis, = uztusnât 1.

Avots: ME IV, 394

uzvīpsnât, jem. ein wenig zulächeln, zuschmunzeln KatrE.

Avots: ME IV, 400

vãpsnât,

1): auch OB.; ‡

2) gaffen; nichts tun
OB.

Avots: EH II, 762

vā̃psnât Nigr., -ãju, nicht schlafend (in der Nacht) quienen: iekam vāpsnāt pusmiegā, tad labāk strādāt Janš. Bandavā II, 101. tu šuovakar ilgi nevāpsnā, ka rītu neesi patvāpuse! 295.

Avots: ME IV, 499

vipsnât: vipsnājuošs skatiens A. Upītis Sm. lapa 205.

Avots: EH II, 786

vipsnât Frauenb., Golg., MSil., = vīpnuot, lächeln.

Avots: ME IV, 602

vīpsnât, -ãju,

1) vĩpsnât Allendorf, A.-Ottenhof, Dunika, Grobin, Grünh., Grünwald, Naud., Nikrazen, Pankelhof, vìpsnât ² Aiviekste, vipsnât C., Sonnaxt, Stockm., vîpsnât Baltinow, Šķilbē̦ni, vĩpsnât ² Ekau, Essern, Kr.- Würzau, Līn., Schibbenhof, Selg., Siuxt, vīpsnât Bers., Gr.-Würzau, Kalzenau, Lennew., Lubn., Meiran, Memelshof, N-Peb., Rutzau, Sessw., Vīt., vìpsnêt ² Stockm., vīpsnêt Kosenhof, vipsnuôt Stockm., vîpsnuôt ² Wandsen, vìpsnuôt ² Erlaa, Lennew., Ogershof, vīpsnuôt Wid., (ein wenig) ironisch oder verschmitzt lächeln, schmunzeln; vĩpsnât Kurs. "gedankenvoll lächeln"; vīpsnât Vīt., den Mund zum Pfeifen verziehen;

2) (mit den Augen) winken
N.-Peb., (mit ì ² ) Schwanb., (vìpsnêt ² ) Gr.-Buschh.;

3) vìpsnât oder vìpsnêt "prahlerisch, selbstbewusst (etwas) sagen" Nötk. Nebst li. vypsóti "mit halboffenen Lippen hafblachend dastehen" zu vīpnuôt I.

Avots: ME IV, 640

zipsnât: sūka viņu ..., kâ pats sacīja, z. Janš. Dzimtene I, 80.

Avots: EH II, 808

zipsnât Janš., mit einer zipsna I 2 schlagen.

Avots: ME IV, 726

apsnāt,

1) auch Bers., Golg. ("umnehmen");
‡

2) = apstaĩgât 2, apskriet 1, apiet 2 ("bez īstas vajadzī bas"): apsnàt ² visu pagastu Bers., Festen, KatrE., Selsau; "ar steigu apiet" Bauske (mit ã ); ‡

3) (ringsum) oberflächlich abschneiden, abmähen
Ozolnieki: bietēm apsnāj bārkšķus (sīkas saknītes). a. labību; unordenflich behauen: apsnât ² (nelādzīgi aptēst) kārtis Schibbenhof; unnötig beschneiden Wolgunt (mit ã); hier und da abfressen (?): luopi apsnãj zâli, labību Mežmuiža; ‡

4) "unordentlich, uneben aufschichten"
(?): apsnãt ve̦zumu, siena kaudzi Mežmuiža.

Avots: EH I, 115

drìgznât, s. drīksnât.

Avots: ME I, 500

ìedriskât, ‡

2) = ìedriksnât Baltinow, Kārsava.

Avots: EH I, 510

izasnuôt Ar., Orellen, izasnât Kaltenbr., auskeimen: kartupeļi pagrabā izasnuojuši.

Avots: EH I, 432

‡ izplûksninât ² Siuxt, = izplũksnât 1: vējš izplūksnina dziju.

Avots: EH I, 473

‡ mašņât Warkl., eilig gehen. Vgl. ‡ masnât.

Avots: EH I, 784

nùosluõksnêt, nùosluõksnât, tr.,

1) abprügeln:
zē̦nu;

2) zurücklegen, durchwandern:
lielu gabalu. es visu dienu e̦smu nuosluoksnājuse māju nuo mājas Druw.

Avots: ME II, 853

nùovīpsnêt (unter nùovīpsnât),

2): "lielīgi, knipjus me̦zdams (klusām) nuosvilpt" Nötk.

Avots: EH II, 108

plaũksnît, -ĩju C., plaûksnît, -nu Golg., = plaũksnât.

Avots: ME III, 325

‡ plaûksnuôt ² Lemb., = plauksnât ‡ II 2: āda plauksnuo.

Avots: EH II, 285

‡ pluksnêt, zu erschliessen aus sapluksnêt (unter sapluksnât).

Avots: EH II, 301

pušnâtinis Warkl., Welonen, = pusnâtenis.

Avots: ME III, 439

‡ sadrìskât ² Kalz. n. Fil. mat. 29, = sadrìksnât: puika sadrīskājis galdu.

Avots: EH II, 404

saplaisât Wid., saplaisuôt, saplaisnât, intr., rissig werden, (zer)springen: krāsne saplaisā LP. I, 45. sluošu kāts saplaisā 124. gultiņā nuo pe̦lē̦kiem, saplaisājušiem dēļiem A. XX, 642. saplaisājušās durvis 643. tuorņi saplaisājuši. MWM. VIII, 528. rūte bija saplaisājuse MWM. X, 192. miza saplaisājuse Zalktis I, 102. maizes klaips saplaisuo Etn. I, 112. uzkaļņu pauguri bija saplaisājuši Saul. I, 240. saplaisājusi āda, gesprungene, rissige Haut. ruokas saplaisājušas D. Kleinb. J. 49. gabali saplaisāja gabaluos Pūrs III, 90. lūpas saplaisnās Dzimt. Vēstn.

Avots: ME III, 701

saplaisnêt N. - Peb., saplaîsnât ² , -ãju Koddiack, saplaĩsnât Neuhausen, rissig werden, bersten, Ritzen bilden: vecītis izvilka nuo kabatas saplaisnējušu cigāru Pasaules lāpītājs 169. sakaltusi zeme saplaîsnē (Sessw., Nötk., Salgaln, Ruhental, Fockenhof, A. - Schwanb., Lös., Odsen) oder saplaîsnā Preekuln, Nötk., Laud., Sessw., Festen. le̦dus saplaîsnājis ² od. saplaîsnējis ² Schibbenhof.

Avots: ME III, 701

saplaukstêt (unter saplaũksnât): ja tu negulēsi, ta[d] es tevi labi saplaukstēšu Dünsb. Bērnu audzin. 40.

Avots: EH II, 436

sapluskât(iês) Dond., Dunika, = sapluksnât.

Avots: ME III, 704

sapluskât(iês) Dond., Dunika, = sapluksnât.

Avots: ME III, 704

‡ skrīpstât Stelph., = skrĩpsnât; "ar skrīpstu (= abrkasi) kasīt" (mit ì ² ) Saikava: s. muldu.

Avots: EH II, 511

snāt (mit à ² Kr., Kl.), snāju,

1) locker zusammendrehen
St., U., Kr.-Würzau, z. B. spinnend (mit à ² ) Erlaa: vērpjati, snājati, kaķīšu meitas, lai runcis negul bez balta palga! BW. 1, S. 910, .№ 2275, 7 (mit der Notiz: snāt "taisīt pavedienu vērpjuot, vai kāšuos griežuot"; im allgemeinen gebrauche man snāt nur vom Flechten, nicht vom Spinnen. Und in Lasd. - vom Strickewinden mit einem Rad, nicht mit Händen!). vērpu, snāju... precenieku gaidīdama BW. 7107. steidzu, snāju... savu linu kuodeliņu 7907 var. snāšu (Var.: vērpšu) linus, pakuliņas 13015 var. pakulas snājuot (Var.: vērpjuot) 18850, 2 (ähnlich 26971). jaunām drēbēm snāju dziju Pēt. Av.;

2) hinpfuschen, (eine Arbeit) unordentlich, ohne Interesse verrichten
Kronw. n. U., Nerft: ve̦se̦lu nedēļu snāja vienu zeķi, aude̦klu, bet nenuosnāja Nerft;

3) snât Selsau, snât ² Grünh., snàt ² Golg., mit einem Male abhauen
(snãt) Sessau, mit einem Male abschneiden (mit einem Messer) Etn. II, 129, hauen, schlagen Memelshof, pļaut, plūkt: snãj (sit) viņam! Alm. kuo tu tur snāj kâ zuostēviņš? sage ein Wirt zum Knecht, der Heu mähend hohes Gras zurücklässt, cilpuo Alm. vai snāj ar rungu, vai ar stibu? Druva I, 414; "ar zuobiem kampt" (von Pferden) Grünh.; "carpere (lanam, linum)" Elger Dict. 96; zirgs snàj2 (verstreut mit dem Maule schnappend) sienu Kl.;

4) eilig gehen
(snât) Saikava, (snàt ² ) Gr.-Buschhof, eilig sein (auch beim Essen; snãt) Bauske, schleppend oder so, dass sich die Füsse verwickeln, gehen (snãt) AP., (snàt ² ) Bers., gehen: snāju gar rudzu malu Erlaa, Bers., Laud. par velti ik svētdienas šurp nesnāj A. v. J. 1893, S. 43; "klīst, staigalēt" (snât) Saikava, (mit à ² ) Erlaa; laufen Bers.: viņš par daudz snāja pakaļ Blaum. Pie skala ug. 165; vgl. auch iesnāt; snāja, snāja briežu māte biezajā e̦glainē; nuoies mani bāleliņi, apgāzīs (wohl = nuocirtīs e̦glaini) snājamuo BW. 30576 (aus Eilaa);

5) aufdecken, umnehmen (um die Schultern;
mit ã ) Smilten (vgl. apsnāt). Refl. -tiês, sich hül1en Ar. Subst. snājums,

1) "eilig und unordentlich Zusammengeworfenes"
Bauske: ve̦se̦ls snãjums salmu Bauske. piegāzts nu ir tuo nuopļautuo auzu kâ snājums Latv.; ein Wirrwarr (besonders von Fäden): tev jau viss sarežģījies kâ snājums Adsel;

2) Tölpel
Kronw. n. U.; plur. snājumi,

1) Hede oder Hanf, zum Strickedrehen in die Länge gezogen
U., Edwahlen n. Biel., Kr.-Würzau: virve sastāv nuo pieciem snājumiem Gr.-Sessau (mit ã ), Sunzel, Lubn. (vgl. dazu izsnàt ² );

2) Pfuschwerk
U.;

3) Nachbleibsel vom Langstroh
(mit ã ) Alm. Auszugehen scheint von einer Bed. "(hervor) ziehen (vgl. snãjumi

1) und locker zusammendrehen"
(wie beim Spinnen); die Bed. 3 und 4 könnten auf der Bed. "ziehen" beruhen, und zur Bed. 5 vgl. ai. snāyati (mit mehrdeutigem ā ) "umwindet, bekleidet". Neben diesem snä- ein ide. snē- in gr. ἔννη "nebat", mir. sníid "spinnt; dreht sich" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 694 f. und Persson Beitr. 576 und 813 f.); zweideutig ist der Wurzelvokal in r. снасть "вервь, шнур" (von Potebnja PФB. VIII, 212 zu le. snāt gestellt), air. snáthe "Faden", ae, snód "Kopfbinde".

Avots: ME III, 974, 975

svipsnuôt (unter svipsnât): "lielīgu žestu taisīt itin kâ uzsvilpjuot, - tā man nieka lieta" Nötk.

Avots: EH II, 619

svipstinât Drosth., = svipsnât: kungs brīžiem rūca, ar lūpām svipstinādams MWM. VIII, 491; undeutlich sprechen Adsel, AP. Zu svepstêt mit dem i von (pa)vipšķinât II?

Avots: ME III, 1160

svipstuôt Aps. Pie pag. tiesas 19, = svipsnât: kungs svipstuoja Plūd. Rakstn. lI, 336.

Avots: ME III, 1160

tušņât, -ãju, s. tusnât 1. Refl. -tiês, schwer atmend arbeiten Mar., Nötk.; lässig arbeiten Aahof, AP., Bē̦rzmuiža, Fehgen, Geistershof, Mitau, N.-Peb., N.-Schwanb., Sessw., Stom., Welonen; sich langsam bewegen N.-Peb.; trödeln Bornsmünde, Gr.-Sessau, Meiran, Sessw., Vīt.: labi nuobaruota cūka tušņājas pa migu N.-Peb. kuo tur tik ilgi tušņājies? Vīt.

Avots: ME IV, 274

tusnêt, s. tusnât.

Avots: ME IV, 273

tusnît, s. tusnât.

Avots: ME IV, 273

tušņuôt,

1) s. tusnât 1;

2) lässig arbeiten
Allend. n. U.

Avots: ME IV, 274

uztušņuôt, = uztusnât 1: re̦snais krievs piecēlās un uztušņuoja pa trepēm augšā Laicēns Emigrants 67.

Avots: ME IV, 394

I vîpnuôt Stockm., (mit ĩ) Bauske, = vīpsnât, (ironisch Stockm.) lächeln Biel, n. U. Zu viept, s. Persson Beitr. 235 ff.

Avots: ME IV, 640

‡ vĩpsât (li. vypsòti) Rutzau, = vīpsnât 1.

Avots: EH II, 793

I vīpsnêt,

1) s. vĩpsnât;

2) das Gesicht verzerren
Wessen.

Avots: ME IV, 640

vīpsnuôt, s. vīpsnât. Refl. -tiês "?": ap viņa lūpām vīpsnuojās kuodīgs sarkasms A. Brigader Daugava l, 149.

Avots: ME IV, 640

zibsât (?) PlKur. "= zibsnât".

Avots: ME IV, 717