Paplašinātā meklēšana

staignains Memelshof, = staignējs 2.

Avots: ME III, 1038

degsnis (li. degsnìs od. degsnỹs "Brandstelle"), degšņa Ahs., auch degša Kand., Biel. I, 325, de̦gsna Altenwoga, degšņājs, die Brandstätte, ein ausgebrannter Wald, ein mit Feuer ausgebrannter Morast Bergm., ein (niedrig gelegener) Nadelwald Selg. n. Etn. III, 162; purvaina, staigna vieta Aps.: es ceļu degsnī jaunu māju MWM. VIII, 328. augat, mani bandu lini, brāļa duotā degšņājā. degsnis ir izde̦gusi vieta purvā vai arī mežā. tūlīt pēc izdegšanas tādas vietas mē̦dz saukt par de̦gumu. par degšņiem sauc šīs vietas tad, kad tās pildījušās ar ūdeni, pieaugušas ar zāli, vai arī kad tās apaugušas ar jaunu mežiņu Lasd.; dieser junge Wald heisst dann auch degšņas od. degšņa mežiņš LP. III, 105; ein kleiner, junger Wald Nerft; ein mit Gras bewachsener Teich AP. [Mit degša vgl. li. degčióti "горѣть понемножку".]

Avots: ME I, 451

dum̃bris (unter dum̃brs II): eine einschiessende, morastige Stelle ("mīksta, staigna%20vieta">staigna vieta, kur tāds kâ trūds") Ramkau (mit ùm). - Vgl. den Sumpfnamen Elles-dumbris Lvv. II, 47 (Wirginalen).

Avots: EH I, 341

‡ izbļur̂bt ² Dunika, = izburbt: izbļurbuse (staigna) pļava.

Avots: EH I, 435

[lādzēknis,

1) "eine einschiessende
(staigna) Stelle am Wasser" Sessw.;

2) eine Pflanze, die auf einem
l. 1 wächst Sessw.]

Avots: ME II, 436

liẽkna [Bl. (li. líekna "niedrige Wiese")], liekņa, liekne, liẽkns [Bl.] (li. líeknas "Morast, Hain"),

1) der Sumpf
Wid., [liekna, ein Sumpf Lvv. II, 142], die Niederung Spr., U., [lìekņa ² Kl., Warkh., Warkl., eine Niederung zwischen zwei Anhöhen]: augsti kalni, dziļas liekņas līdz manai māmiņai BW. 227. dze̦lte̦ns zirdziņš lieknu brien RKr. VII, 1001; [liêkne ² Dond., liekņa Neu - Laitzen "staigna vietä];

2) [liêkne ² Dond., Wandsen, Selg.], ein sumpfiger Wald
[liẽkna Lvv. II, 36, 109, 111, liekņa 70, liekne 127, "lieknis" 76, liẽkns 92, Namen von Wäldern]: liêkne ² - purvains lapu kuoku mežs Dond., [Wandsen; liẽkne Selg., Lautb.], lapu kuoku mežs [ar labu zâli] Selg. n. Etn. IV, 129. lauvai kaŗš [ar īpašumu lieknēs, dumbrājuos un alās Adam.; der Hain: tie še˙pat liekniņā nākuši avenes lasīt Kleinb.;

3) [lìekņa ² Kreuzb., liẽkne Gold.], liekns, eine feuchte, sumpfige Stelle im Walde; eine grosse, feuchte Wiese
Luttr., Kursiten, [liẽkna, eine Wiese Gudenieki; liekna Lvv. II, 25, 29, 82, 103, 108, 124, 131, 136, 142, liekņa 171, liẽkne 16, 93, 94, 99, 106, 116, 127, 138, liêkne ² 147, liekne 98, 99, 151, liẽkns 139, liekni 112, liẽknis 91, "lieknis" 106, 107, 125, 132, 139, 141, Namen von Wiesen]: ganīt jēriņus pa le̦knuo liekņu Kleinb.;

4) die Biegung, Vertiefung:
le̦dus gabali, te pace̦ldamies uz viļņa, te nuozuzdami ūdens lieknā Stari I, 38; [liẽkne, Vertiefung in einem Felde];

5) matu lieknes uz luoknes, die Locken
Saul. [In der Bed. 5 (und 4?) zu lìekt; sonst der Bedeutung wegen eher (s. Būga KSn. I, 245 und - telweise anders - РФВ. LXVI, 242) zu la. liquis od. oblīquus "schräg, schief" (u. a. bei Walde Wrtb. ² 533), norw. liga "sich biegen" (s. Wood KZ. XLV, 64) und (?) ir. lian "Wiese" (s. Stokes Wrtb. 242), als (nach Lewy IF. XXXII, 159) zu la. liquidus "flussig", air. fliuch "feucht" u. a.]

Avots: ME II, 495

liekņa: ein Tal (mit ìe ² ) Kaltenbr., Lixna, eine Niederung im Felde (mit ìe ² ) Oknist, eine Niederung zwischen zwei Anhöhen (mit ìe ² ) Sonnaxt; "staigna vieta" (mit ìe ² ) Prl.

Avots: EH I, 753

II lìekums,

1): "staignas ganības" (mit ìe ² ) Saikava;

2): auch Erlaa, KatrE.; ‡

3) "luoceklis" (mit iẽ ) PlKur.

Avots: EH I, 754

I lìkšņa PS., Smiltt., [AP. ], lĩkšņa C., lìksnis, = lìksmanis Bers.: e̦ze̦ra lēne = līkšna Etn. IV, 130. līkšņa ir e̦ze̦ra gabals, kuŗam virsū pāraugusi pļava. aizgāju līkšņās sienu pļaut AP. purvs jau pārvērties par pilnīgu līkšņu. gar staigna purva līksni MWM. VIII, 10. ap šiem e̦ze̦riem bijuši līkšņi un muklāji VIII, 46. [Zu lĩguôt (iês). ]

Avots: ME II, 487

mīksne od. mīksnis, [das Weiche]: par pļavu klusuo mīksni Sudr. Sessw., N. - Schwanb.; mîksnis,

1) ein feistes Lebewesen
N. - Schwanb.; mîksnis,

2) "staigna vieta" Mar.]

Avots: ME II, 642

mīņa [li. mynia "Gedränge; Haufe"],

1) [mìņa ² Kl., mîņa ² Wandsen], eine Stelle, wo das aufgefressen ist
Stockm. n. Etn. I, 153;

2) mîņa ^2, Späne und Reisig an einer ausgehauenen Stelle im Walde:
kur malku un slīpeŗus cē̦rt, tur paliek liela mīna Sassm.;

3) (kāju) mīņa, wer od. was (auch übertragen) mit Füssen getreten wird:
vai es kāda kāju mīņa? Alksnis - Zund. ir gan tā mīņa! ļaujas katram uz de̦guna dirst! Alksnis - Zund.;

4) mīņas, an der Schwelle von Füssen nachgebliebene Erde (die man erhitzt gegen Seitenstiche anwendet)
Alksnis - Zund.;

[5) "daudzums" Wessen;

6) mìņa ² "staigna vieta" Sinolen, Stomersee;

7) mĩņa, ein Pferd, das nur langsam vorwärts kommt
Ober-Bartau;

8) ein Lebewesen, das nicht lange auf einer Stelle stehen bleibt
Sessw.;

9) mìņa ² Lis., = mīna 1;

10) mîņa ² Nigr., = labības metiens rijā;

11) mĩņa, jem., der mit der Arbeit nicht gut vorwärts kommt
Bauske; eine die mit der Arbeit nicht gut vorwärts kommt Ruj.].

Avots: ME II, 646, 647

‡ II morga "staigna vieta " Popen n. FBR. XVI, 112. Vgl. murga II.

Avots: EH I, 827

muklējs (s. unter muklaîne): "staigna vieta" AP.

Avots: EH I, 830

muknējs,

1): m. purvs AP., Erlaa, Heidenfeld; ‡

2) "staigna vieta" Heidenfeld; ‡

3) schimmelig
Frauenb.: ve̦cu papīru nepatīkamā, muknējā smar,ža Janš. Līgava II, 70.

Avots: EH I, 830

ņur̃dêt,

1): auch Wolm., (mit ùr ² ) Oknist, (mit ur̂) Aahof; aitas ē̦d pe̦lus ņur̃dē̦damas Iw.; ‡

2) brodeln Heidenfeld:
staigna, izrūgusi pļava ņùrd2 vien, kad tai pāri iet.

Avots: EH II, 116

‡ peikâtiês (mit hochle. ei aus ĩ?) Dricēni, Silajāņi, Welonen "raudzīt izkļūt nuo staignas vietas."

Avots: EH XIII, 218

I pluocis,

1) "staigna%20vieta%20p%C4%BCav%C4%81">staigna vieta pļavā" Gold. n. Etn. IV, 166, pluôcis ^2, eine moorige, sich bewegende Stelle Ahs.; pluõcis, ein Torfmoor Hasenp., eine sumpfige und unfruchtbare Stelle Lautb.; als Sumpfnamen: pluocis Lvv. II, 103, 116, pluõcis II, 5, 9, pluoču purvs II, 119, pluôču ² purvs II, 47;

2) ein (leerer) Fleck, die Lichtung:
ābuoliņa laukā lieli pluõči, kur nav ābuoliņa Dond. viņi izkļuva kāda prāvāka klajumā - kāda pluocīša malā Janš. Dzimtene V, 408. Aumalis kādā pluocī ieraudzīja... briežu pāri I ² , 159;

3) eine (Sumpfwiese Bassen) Wiese
- pluocis Lvv. II, 132, 133, 142, (liel)pluocis II, 148, pluõcis II, 16, 95, pluoči II, 118, pluõču pļava II, 122, pluoce II, 22, pluõces II, 93, 97. pluocis "ciesaiņa aramzeme" Matkuln, "apars" Walgalen, "nuozē̦lusi zeme laukā" Selg. n. Etn. IV, 166; ein Hümpel im Sumpf Kr. Talsen. - Vgl. auch die Gesindenamen Pluõcis Lvv. II, 11, 22, Pluôcis ² II, 44, Pluõči II, 11, Pluôči ² II, 107, 109, 115, 138, 148, Pluôcleiši ² II, 103 und Pluõcenieki II, 101. In der Bed. 1 (und 3?) etwa (mit ō-Abtönung) zu plācis II; in der Bed. 2 zu plankums?

Avots: ME III, 363, 364

puopãjs "puope, staigna">staigna, dumbrāja vieta" Gold. n. Etn. IV, 166.

Avots: ME III, 457

slìksnaine ² Borchow, Gr.-Buschhof, eine einschiessende (staigna) Wiese.

Avots: ME III, 935

slīksnis,

1): "staigna vieta" (mit ĩ ) Orellen, (mit ì ² ) Gr.- Buschh., (mit î ² ) A.-Ottenhof.

Avots: EH II, 527

stàignājs C., Jürg., Arrasch, (mit ài ² ) Selsau, Fest., staignējs, der Sumpf, eine einschiessende Stelle: staignēju zâlē B. Vēstn. sadzīves purva nejē dzīgajā staignājā MWM. VIII, 651. kaisles ve̦lk tuo lejup, staignajā VII, 562. In Jürg., Arrasch, Selsau auch gleichbed. mit staignējs 2.

Avots: ME III, 1038

stàigns C.,

1) stàigns Jürg., (mit ài ² ) Lis., Schwanb., staigns PS., Adleenen, staĩgns Bershof, auch staigņš, morastig, quebbig, einschiessend
U.: dziļas upes, staigni purvi līdz tautieša nuovadam VL. staigņa purva galiņā BW. 8877 var. (änlich: 15916). kur dūksts vis˙staignaka Aps.;

2) "?": zirga staignie suoļi iztraucēja Jē̦kabu nuo darba A. v. J. 1899, S. 123. Subst. stàignums C., eine quebbige, einschiessende Stelle
U.: (fig.) dzīves staignums Stari III, 266. In der Bed. 1 zu staigs.

Avots: ME III, 1039

‡ staigznis A.-Schwanb. "staigna vieta".

Avots: EH II, 568

‡ II ste̦ga (?) Gr.-Roop "staigna vieta".

Avots: EH II, 575

steģere,

1): eine kleine Schlucht im Wald, wo Wasser hindurchfliesst
A.-Schwanb.; "šaura ūdens strēmele, kąs iestiepjas pļavās" Lubn.;

2): "staigna vieta; staigna pļavas strēmele mežā" Lubn.; ‡

3) "?": ar priekšiņu tē̦vu raudu, ar pakaļu - māmuliņ[a]s; sava draudziņa raudāju ar visām steģerēm Tdz. 55480.

Avots: EH II, 575

žļudzêt,

1): žļudz, kad uzkāpj ļuoti staignai vietai Borchow. arī vē̦de̦rs (sāpuot rūkdams) "žļudz" ebenda.

Avots: EH II, 820

zurdzêt, -u, -ẽju,

1) siepen, nässen
U.; (durch)sickern (mit ùr ² ) Lennew.: kad uziet uz staignas vietas, tad zem kājām zurdz ūdens Lennew.;

2) weinen
Biel. n. U., pfeifen, heulen U. Vgl. zurzêt und surdzêt II.

Avots: ME IV, 751