Paplašinātā meklēšana

‡ alsterêtiês "lärmen, tollen" Brucken.

Avots: EH I, 68

‡ apùoksterêt ² Lubn., Meiran, = ‡ apuõkšķerêt: a. (izmeklēt) visas malas.

Avots: EH I, 124

‡ bleksterêt Meiran, PV., = ‡ blekstêt. Refl. -tiês PV., dass.

Avots: EH I, 228

buõksterêt: aus nd. bokstern, s. Sehwers KZ. LIV, 182.

Avots: EH I, 258

buõksterêt, buchstabieren; s. buoksts 2.

Avots: ME I, 361

‡ čuõksterêtiês Rutzau, runzelig werden: āda sāk č.

Avots: EH I, 299

‡ *dzenksterêtiês, zu erschliessen aus sadzenksterêtiês.

Avots: EH I, 355

galsterêtiês "?": kuo nu galsterējies (reden albern od. unentschlossen?) pret mani! saki gaiši laukā Seibolt.

Avots: ME I, 595

‡ *gasterêtiês, ersihlossen aus nùogasterêtiês.

Avots: EH I, 387

‡ izčauksterêt Livāni, trocknend (intr.) zusammenschrumpfen und sich krümmen: izčaukstetējusi lapa.

Avots: EH I, 439

‡ kleksterêt Sonnaxt, plump, schwerfällig und wackelnd gehen. Vgl. klesterêt.

Avots: EH I, 614

klesterêt, - ẽju, intr., taumeln Oknist n. Etn. I, 138.

Avots: ME II, 223

klĩsterêt, - ẽju, kleistern. [Aus mnd. klisteren.]

Avots: ME II, 231

‡ II klīsterêt "saufen (zechen)" Oknist.

Avots: EH I, 620

‡ kluksterêt PV., = klukstêt (?): kuo nu nemitīgi kluksterē kâ klukstere?

Avots: EH I, 622

‡ lum̃sterêtiês Frauenb.,

1) faulenzen;

2) spassen.
Vgl. lum̂stîtiês 2.

Avots: EH I, 761

meĩsterêt: machen (etwas Kompliziertes); bessern, ändern (m. pulksteni, ratus) Stenden.

Avots: EH I, 796

meĩsterêt, -ẽju, sich mit etwas abgeben: kuo tu tur meisterē, bē̦rns? Spr., Kand.

Avots: ME II, 592

misterêtiês, -ẽjuôs, fehlgehen, auf ein Hindernis stossen: ja ceļā kas atgadījās: zirgs izjūdzās, kas saplīsa vai misterējās, tad nuo tam vē̦ruoja nelabumu nākamajā dzīvē RKr. XVI, 105. Vgl. mistrêt (iês).

Avots: ME II, 636

[muisterêt Infl. n. U., den Herren spielend andere unnütz in Bewegung setzen, hin und her schicken usw.]

Avots: ME II, 661

‡ munsterêt Lng., = muñsturêt.

Avots: EH I, 832

nùobaksterêt Spr., = nùobakstît.

Avots: ME II, 759

[nùogasterêtiês "nuonīkt" Neu-Bilskenshof.]

Avots: ME II, 784

‡ nuoklĩsterêt mit Kleister bestreichen; bekleben; beschmutzen Frauenb.: guovis katru rītu nuoklīsterē ceļu.

Avots: EH II, 54

‡ nuolum̂sterêtiês ² Frauenb., eine gewisse Zeit hindurch "slinkuot; juokuoties": muižas rijā zem ārdiem puiši ar meitām nuolumsterējās vien.

Avots: EH II, 64

nùoplãksterêt, tr., bepflastern: auss nuoplākste̦rē̦ta MWM. X, 389.

Avots: ME II, 830

uoksterêt, s. uokšķerêt.

Avots: ME IV, 415

plāksterêt, plāsterêt St., -ẽju, pflastem U. (auch fig.): plāksterēt dzīvi uz paša ruoku MWM. VI, 271.

Avots: ME III, 329

pleksterêtiês, oberflächlich, leichtsinnig seln, handeln Stelp.

Avots: ME III, 334

pluksterêt, flunkern, Unwahres reden, am zu täuschen Jürg.

Avots: ME III, 355

sabuõksterêt, tr., zusammenbuchstabieren.

Avots: ME III, 600

sadzenksterêtiês, sich zusammenkrollen: dzija sadzenksterējusies Naud.

Avots: ME III, 620

saplāksterêt, tr., mit einem Pfiaster verkleben: saplākste̦rētajā de̦gunā Pasaules lāpītājs 97.

Avots: ME II, 702

‡ sašļeksterêt Saikava, leichtsinnig zusammenschwatzen: kuo vakar sašļeksterēji, par tuo šuodien jāatbild.

Avots: EH XVI, 454

šļaksterêt Warkl., = šļakstêt: braucuot pa ceļu riteņi šļaksterē.

Avots: ME IV, 62

šļeksterêt "unbedacht sprechen" Saikava.

Avots: ME IV, 70

šļeksterêtiês Warkl., mit einer weichen oder flüssigen Masse einander bewerfen, bespritzen.

Avots: ME IV, 70

šļèmsterêt ² Adl., (mit em̃) Jürg., schwatzen, dummes Zeug erzählen Tirs. Vgl. slemšķis.

Avots: ME IV, 70

‡ šļupsterêt, = šļupstêt: izdzirst ... šļupsterēšanu Pas. XI, 428.

Avots: EH II, 646

‡ šũsterêt AP., Seyershof, unsorgfältig nähen.

Avots: EH II, 659

vil˜sterêt Segew. "= vilstît". Refl. -tiês, trügerische Versprechungen geben.

Avots: ME IV, 595

žaisterêtiês, ẽjuôs, sich unruhig bewegen, gestikulieren Mar.

Avots: ME IV, 787

žèisterêtiês ² Mar. n. RKr. XV, 146, sich unruhig bewegen, gestikulieren.

Avots: ME IV, 802

‡ buõkšterêt Dunika, (mit ùo ² ) Oknist, = buõksterêt.

Avots: EH I, 258

‡ meĩstaruôt Dunika u. a., refl. -tiês Frauenb., = meĩsterêt: kas te meistaruojies gar atslē̦gu? nevar vairs atslēgt.

Avots: EH I, 796

mul˜sturêt, mul˜sterêt, -ẽju, tr., intr., exerzieren, marschieren; mustern, exerzieren, marschieren lassen: zaldāti mulsturē. zaldātus musturē. sieva vīru mulsturē. strazdiem, kas pa vagu meklēja tārpus, bija mulsturēt jāmulsturē Egl. [Aus mnd. mulstern "mustern".]

Avots: ME II, 665

uõkšerêt AP., PS., Ronneb., ùokšerêt ² Lös., uokšerêt Lubn., uõkškerêt AP., Iw., Kand., Ruj., Salis, Selg., Siuxt, Stenden, Wandsen, ùokšķerêt ² KatrE., Kl., Nerft, uôkšķerêt Sessw., uokšķerêt Bers., Erlaa, Laud., uõšķerêt Adiamünde, Drosth., Līn., ùošķerêt ² Prl., uoksterêt Etn. IV, 162, -ẽju, schnüffeln, eifrig suchen: kuo tu te uokšķerē? Kand. brūtgāns... uokšķer un taujā, kuo nuo tevis dabūs A. XX, 483. ve̦lni . . . uokšķerē un prašina: kas te par smaku? LP. VI, 470.

Avots: ME IV, 415, 416

saklîst, irrend zusammengeraten: čigāni tirgū saklīduši nuo malu malām. saklĩsterêt, tr., zusammenkleben, -kleistern.

Avots: ME II, 650