satītīt
satītît, ‡ Refl. -tiês, sich eigensinnig zeigen (perfektiv): gluži par nieku tâ satītījusies un saskaitusies Pas. XI, 335.
Avots: EH XVI, 456
Avots: EH XVI, 456
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'tītît' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'tītît' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (2)
satītīt
satītît, stark trotzen, durch Trotz, Eigensinn Schaden anrichten, jem. etw. antun: satītīsi pats sev! Alksnis - Zundulis.
Avots: ME III, 764
Avots: ME III, 764
Šķirkļa skaidrojumā (6)
tīdīt
tīdît, -ĩju,
1) ausfragen, verhören
U., Kurs.;
2) anfechten
Elv.; dazu das Subst. tīdīšana, die Anfechtung Elv.;
3) necken
St. Vgl. tītinat 1 und tītît 1.
Avots: ME IV, 199
1) ausfragen, verhören
U., Kurs.;
2) anfechten
Elv.; dazu das Subst. tīdīšana, die Anfechtung Elv.;
3) necken
St. Vgl. tītinat 1 und tītît 1.
Avots: ME IV, 199
tīšām
tĩšām AP., Līn., Serbigal, Wolm., (mit ì 2 ) Bers., Kalz., Lös., Nerft, Prl., tīšam Bauske, Segew., tĩšam Iw., Ruj., Salis, tīšam U., tīši U., tīšis Seibolt, tĩšu Dunika, Līn., tĩšum Iw. n. FBR. VI, 56, Alschw., tĩšus Dunika, Adv., mit Fleiss, geflissentlich, vorsätzlich U., absichtlich; zum Trotz: cilvē̦ks tīši sev galu padara LP. V, 66. arājs tīšu gājis nuoskatīties VII, 214. kad tik nebūtu tuo tīšam man slēpis 345. tuo viņš dara it kâ tīšu Janš. Dzimtene V, 460. tīšu tie tuo nezina Glück II Petrus 3, 5. ja mēs tīši grē̦kuojam Hebr. 10, 26. neraugiet raudas manas! pate tīšu šnukstīnāju BW. 17243, 2 var. brāļi mani ķēdēm sēja, nelaiž mani tautiņās. tīšam (Var.: tīša) gāju tautiņās, pušu rāvu vara ķēdes 18189, 4. tīšu, tīšu, kâ varēju, tautu dē̦lu kaitināju 33089, 16. tīšām tautas man darīja, es tīšām atdarīju: tautas lauza liepai zarus, es uozuolam galuotnīti 15722. tautiet[i]s manim tīši dara, es tautietim vēl tīšāki 24632, 2. tīšu, tīšu (Var.: tīši, tīši) vanagam zīle dzied kāņepēs BW. 10217, 1 var. skruodelis tam (?) tīšam kavējies labi ilgi LP. V, 27. Nebst li. tyčiomis "absichtlich, zum Possen" zu tītît I.
Avots: ME IV, 205
Avots: ME IV, 205
tīta
tīta,
1) comm., "kas tītās" PS.;
2) Plur. tītas, Unarten, Eigensinn bei Kindern
U.: viņam tādas tītas uznākušas U. Zu tītît I.
Avots: ME IV, 206
1) comm., "kas tītās" PS.;
2) Plur. tītas, Unarten, Eigensinn bei Kindern
U.: viņam tādas tītas uznākušas U. Zu tītît I.
Avots: ME IV, 206
tītēt
tītināt
I tītinât,
1) necken, reizen, ärgern
Dünsb., Lubn., N.-Sackenhof, (mit ĩ) Kabillen, Nötk., Schujen, Walk, (mit ì 2 ) Domopol: "kas pēdējais smej, vis˙gardāki smej", tītināja Pupulaksts A. Brigader Daugava I, 829. "jums par suodu es tuo paturü, gaišmate tītināja 969. - Dazu das Subst. tītinājums, die Neckerei: dzirdē̦dama pārme̦tumus un tītinājumus Janš. Dzimtene 2 I, 383;
2) = tincināt, ausfragen, verhoren Lubn., (mit ĩ) Schibbenhof. In aer Bed. 1 zu tītît I; zur Bed. 2 vgl. tīdît 1 und tītuot II 1.
Avots: ME IV, 207
1) necken, reizen, ärgern
Dünsb., Lubn., N.-Sackenhof, (mit ĩ) Kabillen, Nötk., Schujen, Walk, (mit ì 2 ) Domopol: "kas pēdējais smej, vis˙gardāki smej", tītināja Pupulaksts A. Brigader Daugava I, 829. "jums par suodu es tuo paturü, gaišmate tītināja 969. - Dazu das Subst. tītinājums, die Neckerei: dzirdē̦dama pārme̦tumus un tītinājumus Janš. Dzimtene 2 I, 383;
2) = tincināt, ausfragen, verhoren Lubn., (mit ĩ) Schibbenhof. In aer Bed. 1 zu tītît I; zur Bed. 2 vgl. tīdît 1 und tītuot II 1.
Avots: ME IV, 207
tītiņš
II tĩtiņš Kabillen, Stenden, der Wendehals (jynx torquilla) U.: tītiņš (griezgalvis) ielaidies mājās LP. V, 103. tītiņi, maziņie putniņi MWM. v. J. 1908, S. 35. Vgl. tītêt I, tītinât II und tītît II.
Avots: ME IV, 207
Avots: ME IV, 207