Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'vaukš' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'vaukš' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (31)

aizvaukšķēt

àizvaukšķêt, intr., einen bellenden, knackenden Laut von sich geben, anfangen zu bellen, zu knacken, zu rauschen: tā aizskrēja, ka zari vien aizvaukšķēja RA.

Avots: ME I, 59



izvaukšķēt

‡ *izvaũkšķêt, in der Verbind. izvaũkšķējusi mīkla, gat ausgegorener (aufgegangener) Teig um Windau.

Avots: EH I, 494


kvaukšēt

kvaukšêt, -u, -ẽju, intr., unaufhörlich bellen Selg. n. Etn. IV, 99.

Avots: ME II, 351


kvaukšis

kvaukšis, der unauförlich Bellende Selg. n. Etn. IV, 99.

Avots: ME II, 351


novaukšķēt

nùovaukšķêt: ja luopam gadās kur stipri uzgrūsties, tad viņa kauli nuovaukšķ Bers., Kalz.

Avots: EH II, 105



novaukšķēt

nùovaukšķêt, nùovaũkšêt [Jürg., eine Zeitlang bellen Ermes (mit kšķ ), Autz: ja suns kâ negribē̦dams neskaidri ierejas, saka, ka viņš nuovaukšējis vien Golg., Lös., Erlaa, Drobbusch; "nuoklaudzēt" (gespr.: -vaušķēt) Semershof; viel Unsinn schwatzen (mit aû) Serben, Selsau u. a.; den beim Schlagen entstehenden Laut von sich geben, erkrachen: sit pa galvu, ka nuovaukšķ vien Jürg.] nuozvēlās uz gultas malas, tâ ka visās četrās staklēs nuovaukšēja Blaum., [Bewershof, Bers. stirnai nagi vien nuovaukšķēja, kad aizskrēja Sessw.; tilts pāri braucuot nuovaukšķēja Kalz.;

Avots: ME II, 883


švaukš

švaũkš Dunika, Interjektion zur Bezeichnung des Schalles von einem Rutenoder Peitschenhieb auf eine Bretterwand, wenn die ganze Rute oder Peitsche nicht gleichzeitig die Wand trifft.

Avots: ME IV, 114


svaukšēt

svaukšêt Smilt., ein Schallverbum (von dahinfliegenden Kugeln).

Avots: EH II, 612


švaukšķēt

švaũkšêt Dunika, Schallverbum zur Bezeichnung des durch švaukš wiedergegebenen Schalles.

Avots: ME IV, 114


švaukšķis

švaukšķis,

1) ein Hieb, Stoss:
būtu derējis kāds švaukšķis pa ribām A. v. J. 1902, S. 296;

2) "ein Geschwätziger, ein Lügner"
Aiviekste (mit àu 2);

3) = smurkšis I (mit 2) Schibbenhof.

Avots: ME IV, 114


vaukšēt

vaukšêt,

1): auch (mit 2 ) AP., (mit aû) Trik.;

3): auch (mit àu 2 ) Sonnaxt.

Avots: EH II, 760


vaukšēt

vaukšêt, -u, -ẽju,

1) vàukšêt Drosth., vaûkšêt Wolmarshof, vàukšêt 2 Kaltenbrunn, KatrE., Sessw., vaûkšêt 2 Arrasch, Ruj., Salis, Widdrisch, vaukšêt N.-Peb., Vīt., vaũkšķêt Pankelhof, Salisb., vàukšķêt 2 Bers., KatrE., vaûkšķêt 2 Bauske, vàušķêt 2 Lubn., vaukšķinât Meiran, vaušķīt, -ĩju, bellen;
vaukšêt Oberl. n. U., Kosenhof, vaukšķêt Oberl. n. U., Grünw., N.-Bergfried, ohne Grund bellen; vaûkšêt Wolmarshof, leise bellen; vaukšķêt Sessw. "riet īsiem, spirgtiem rējieniem"; vaukš(ķ)êt Kokn. n. U., Dickeln, vom Bellen mehrerer Hunde gesagt: suns sāk skaļi vaukšķēt Sessw. tālu vaukšķēja muodrs suns Veselis Saules kapsēta 99. suņi ... vaušķī visu dienu Jauns.;

2) vaukš(ķ)êt Kokn. n. U., stark sprechen;
vaukšêt Sessw., laut reden; vaukš(ķ)êt U., vaukšêt Kosenhof, vom Geräusch, welches das Sprechen vieler Menschen macht; vaukš(ķ)êt Ramkau "truokšņuot ar ve̦ltu runu"; vaukšķêt Bers., Kalzenau, Lubn., Meiran, vaušķêt A.-Schwanb., unnützes Zeug sprechen, faseln; vaukšêt Borchow, Serben, Vīt., (mit àu 2 ) Wessen "tukšu runāt"; vaûkšêt 2 Bauske, vaukšêt Memelshof "tukši, neskaidri runāt": kuo nu vaukši! Serben; vaũkšêt "lärmen" Nötk.;

3) knarren;
vaukšêt Lös., Odensee, A.-Schwanb., vàukšķêt 2 Erlaa, Kl., Kokn., vaukšķêt Bers., Kalzenau, vàušķêt 2 Saikava, vaušķêt Bers., Kalzenau, knacken; vaukšķêt Ramkau, Vīt., vaukšêt Wessen, mit Geräusch brechen (intr.); vaukš(ķ)êt Ramkau "pārtrūkt, pārlūzt": vāģi vaukš Ruj. und Salisb. n. U. zari vaušķ, kad zvē̦rs pa mežu skrien Saikava, Vīt. mežā vaukšķ, kas mežā vaukšķināja? BW. 30676, 1. bez mazākā zariņa vaukšēšanas Latv. zari lūst vaukšķē̦dami Ar.;

4) vaukšķêt "knallen":
pirdieniņi vien vaukšķēja VL. aus Lubn.;

5) vaukšķêt Tirs., schreien;
vàukšêt Drosth., vaušķêt A.-Schwanb., weinen (von Kindern gesagt): tas vaukšējis nuo sāpēm kaķa balsī Etn. III, 91. jē̦ri vàukš Mehrhof; vàukšêt Drosth., vaũkšêt Nötk., vaukšêt U., Golg., vaukšķêt U., miauen (in Kosenhof und n. L. und U. auch vom Knurren der Katzen gesagt): kuo tas kaķis vaukš? Golg. Zu li. vaukšnoti "fortgesetzt ein wenig bellen".

Avots: ME IV, 487


vaukšis

vaukšis,

1): auch (mit 2 ) AP.

Avots: EH II, 760


vaukšis

vaukšis,

1) vàukšis Drosth., vaûkšis Wolmarshof, vaukšķis Bers. Kalzenau, Lubn., Meiran, Memelshof, ein Hund, der bellt
(vaukš(ķ) 1);

2) vaukšis Wid., vaukšķis Bers., Kalzenau, ein Schwätzer;

3) vaukš(ķ)is Erlaa, das Geräusch vom Brechen eines Baumes.

Avots: ME IV, 487



vaukšķināt

vaukšķinât,

1) s. vaukšêt 1;

2) fakt., knacken machen:
mežā vaukšķ; kas mežā vaukšķināja? vai bij vilki, vai bij lāči, vai nerātni tē̦va dē̦li? BW. 30676, 1 (ähnlich: 29405).

Avots: ME IV, 487



vaukšķis

vaukšķis, ‡

4) "Wer angerührt gleich schreit"
Druw.

Avots: EH II, 760



vaukšt

vaukšt: bellen (mit 2 ) AP.

Avots: EH II, 760


vaukšt

vaukšt, laut miauen (mit àu 2 ) Golg., (mit 2 ) Ramkau; mit tiefer Stimme miauen (mit 2 ) AP.; "schreien" (von Katzen gesagt) Ronneb. (mit àu ), Lis. (mit àu 2 ); laut weinen (von Kindern gesagt) Golg. (mit àu 2): kaķis vaukš pēc ē̦damā Ramkau. aiz Daugavas āži vaukša BW. 13017, 3; bellen (vàukšt 2 , prs. und prt. vàukšu 2) Lis.

Avots: ME IV, 487



zvaukšēt

zvaukšêt,

1) zvaũkšêt Nötk., PS., Salis, Trik., Wolm., (mit àu 2 ) Sessw., zvaukšêt U., Bewershof, N. - Peb., Stockm., Vīt., zvaũkšķêt AP., Arrasch, Bauske, Schnehpeln, Wandsen, (mit àu 2 ) Erlaa, KatrE., Lubn., Meiran, -u, -ẽju, schallnachahmendes Verbum, einem starken, ungewohnten Laut bezeichnend
N. - Peb. (z. B. den Lärm, der beim Aushauen einer Eiswuhne entsteht Nötk., den Lärm beim Worfeln des Kornes U.); tosen (vom Winde) U.; knallen (von der Flinte, der Peitsche gesagt) U.; "vaukšêt" Vīt.: kuoka trauks zvaukš, kad pa tuo sit PS. viņš cē̦rt malku, ka zvaukš vien. le̦dus zvaukšķ Lubn. briedis skrēja pa mežu, ka sausie zari vien zvaukšēja Vīt. vējš pūš, ka zvaukš vien U.;

2) plappern
Bewershof; lügen Stockm.

Avots: ME IV, 766, 767


žvaukšēt

žvaukšêt, dumpf schallen (beim Fallen eines grossen hölzernen Gegenstandes oder bei heftigem Zuschlagen grossen Tür) Lennew.; žvaukš (es dröhnt) vien, ka iet N. - Peb. Vgl. zvaukšêt und švaukšêt.

Avots: ME IV, 843


žvaukšis

žvaukšis Nötk., žvaukšķis Lennew., Nötk., (mit àu 2 ) Stockm., ein dumpfer Schall, Knall.

Avots: ME IV, 843



žvaukšķēt

žvaukšķêt Lennew., = žvaukšêt: vārti aizkrita žvaukšķē̦dami.

Avots: ME IV, 843


zvaukšķināt

zvaũkšķinât Nötk., freqn. zu zvaukšêt 1, wiederholt starken Lärm verursachen (z. B. beim Aushauen einer Eiswuhne).

Avots: ME IV, 767

Šķirkļa skaidrojumā (6)

darvaukslis

dar̂vaûkslis 2 Iw., = dar̂vakslis 2: nuo priežu klučiem saplēš darvaukšļus un sataisa skalus.

Avots: EH I, 308


pirdiens

pir̂diẽns,

1) ein Furz
U., Wolm., Dond.: pirdieniņi vien vaukšēja BW. 35326;

2) ein heftiger od. unbeständlger Mensch:
ir gan vecī, bet vēl ar˙vienu tāds pirdiens Dond. aizskrēja kâ pirdiens, ne vārda neteikdams N.-Peb.

Avots: ME III, 222


sadarināt

sadarinât, ‡

3) zerspleissen:
kad saskaldīja darvaukšļus, tad tuos sadarināja, saplēsa smalkāk ar cirvi un tad tik ar nazi plēsa Iw.; ‡

4) = sadarît; ‡ 6: vezumu var s. viens pats strādnieks Āboliņš Darba rati Latvijas lauksaimniecībā" 36.

Avots: EH XVI, 402


vauksnēt

vauksnêt, -u od. -ẽju, -ẽju,

1) am Abend lange aufbleiben Kurmene, lange (irgendwo) bleiben, sich aufhalten
(mit àu 2 ) Gr.-Buschh.; "mist bez vajadzības"; müssig sein (mit àu 2 ) Wessen; ohne Arbeit sitzen Preili: vauksn caurām dienām kruogā G.-Buschh. ja neies pakaļ, tad vauksnēs da vakaram ebenda. tu visu dienu vauksni pa istabu Ober-Kurl. : cik ilgi tu te vauksnēsi? ebenda. nu tu vari vauksnēt! sagt man zu jem., der einem Ruf, einer Aufforderung nicht folgt ebenda;

2) lange, hoffnungslos (auf etw.) warten
(mit àu 2 ) Erlaa, Kaltenbrunn, Oknist, Selburg. Anscheinend zu li. vaukšti "zu Hause lümmeln, faulenzen".

Avots: ME IV, 486, 487