Paplašinātā meklēšana

ãtrs, ‡

4) früh, vergangen:
nav tā pasaule vairs tāda kâ atrākuos laikuos Strasden. ‡ Adv. ãtri,

1) bald, leicht:
pusdienas laikā kapsē̦tā nevajaga iet, tā[d] var ā. kādu spuoku redzēt Linden;

2) früh:
kad brauc uz tāļu pļavu, tad vajag ā. izbraukt Grob.;

3) Kompar. ãtrâk, in vergangenen Zeiten, früher
Grob., Iw., Puhren, Strasden: a. mums bij daudz gŗūtāka dzīve nekâ tagads Strasden. viņš man jau ā. teica, ka ies pruom ebenda.

Avots: EH I, 196

ãtrs (li. dial. átrus "schnell" Lit. Mitt. I, 66 aus Memel, otu "schnell" Geitler Lit. St. 99],

1) schnell, rasch, heftig:
ātram zirgam piešu nevajaga. ļaunam ātras dusmas. uz ātru roku, schnell, im Handumdrehen: aunelis sācis uz ātru roku augt LP. III, 102. uz ātŗām pē̦dām, schnell, auf heisser Spur. ātri juo ātri, sehr schnell. juo ātri grib, juo nevar, eile mit Weile. ātri te̦k uolu upe, ātrs mans arājiņš BW.;

2) heftig, hitzig:
bet kas tad varēja zināt, ka viņš tik ātrs A. XX, 162. tev, tautieti, ātra daba Ltd. 952; ātras dusmas BW. 21706; ātra sirds BW. 13758. ātra krāsns, scharfer, zu sehr geheizter Ofen: krāsns bija par ātru; maize tāpēc nav labi izde̦vusies Kand.;

3) jäh, steil:
ātrs līkums; ātrs krasts, jähes Ufer Brasche. [Nach Leskien Nom. 441 hierher auch li. otrus "gefrässig" (uspr. etwähastig schlingend"?). Weiterhin, wenn uspr. etwa "hitzig" bedeutend, am ehesten nach Prellwitz BB. XXIII, 68 f. und Petersson Heterokl. 260 f. zu av. ātarš "Feuer", arm. airem "verbrenne" und vielleicht auch ir. áith "Ofen" u. a. Anders darüber Zupitza KZ. XXXVII, 406, Bezzenbeger BB. XXVII, 174 und Walde Wrtb. ² 67.]

Kļūdu labojums:
BW. = BW.21648

Avots: ME I, 245

ãtrsir̂dĩba, Heftigkeit, aufbrausendes Wesen Līb.

Avots: ME I, 245

ãtrsir̂dîgs, heftig, aufbrausend: cik tas ātrsirdīgs Niedra; Etn. IV, 99.

Avots: ME I, 245

[jàtrs ² , ātrs: jātri zirgi BW. 18006, 1 aus Warkland.]

Avots: ME II, 107

‡ *nātrs, = nâtre: pa nātriem vārtīdam[a] BW. 11556.

Avots: EH II, 9

paãtrs; Pēteris ... jau tāds p. (heftig) Pas. VIII, 81.

Avots: EH II, 119

[paãtrs, ziemlich rasch, schnell, heftig: p. zirgs; tam cilvē̦kam paātra daba.]

Avots: ME III, 5

‡ pãrãtrs, allzu ãtrs: tu vēl esi tāds p. Dünsb. Trīs romant. gadīj. 160.

Avots: EH XIII, 196

apķer̂t, ‡

3) a. darbus, eilig alle Arbeiten verrichten
Siuxt. ‡ Subst. apķê̦rums, das (einmalige, vollendete) Begreifen: ātrs a. šeitan var līdzēt Pump. R. I, 421.

Avots: EH I, 96

ãtrene, ātrenājs, Ehrenpreis (Veronica officinalis L.), Birsm. (von ātrs, schnell). auch bebrenāji, zemesapiņi, zemte̦ka gennant Peņģ.

Avots: ME I, 244

[dàderis ²

1) ein Hahn, der
dāderē; fem. dādere Fest.;

2) Oppek., ein allzu hastiger Mensch,
"cilvē̦ks, kas grābšķīgs, ķerstīgs, pārsteidzīgs, ātrs visu darīt, pie kam ne˙kas neizduodas, viss plīst un jūk": tāds kâ dāderis, - grābstās vien.]

Avots: ME I, 446

delveris: Demin. delveriņš BW. 3130, 1; 14000, 13 var.; fem. delvere Janš. Dzimtene II, 118, Demin. delverīte BW. 93;

2): ein Nachtschwärmer
Gramsden; ein unruhiger Kerl Bartau; ein Unruhiger Siuxt (jē̦ri jau tādi del˜veŗi ir); "nenuoteikts, svārstīgs, ātrs cilvē̦ks" Kalz.; "palaidnis, nerātnis, nedarbis" (mit elˆ ) Grünw.; wer (sch)wankend (wackelnd) geht (von Betrunkenen und kleinen Kindern) Bērzgale; "kas tukšu runā" (mit èl ² ) Saikava.

Avots: EH I, 315

‡ drèberîgs ² KatrE. "straujš, ātrs (von Pferden)"

Avots: EH I, 333

drēberis,

1) ein schnelles, feuriges Pferd,
ātrs, jauns zirgs, kas skrien dre̦be̦lē̦damies, trakuodams Bers.; ein unbändiges Pferd, ein unbändiger (trakulīgs) Mensch Kokn., Lasd.;

2) ein grosses, mageres Pferd
Nötkensh., Alt- Rahden, A. XI, 761. Aus d. Traber?

Avots: ME I, 497

‡ drekselîgs,

1) "aušīgs" AP.;

2) "?": ātrs un d. Sārts Daugava 1935, S. 195.

Avots: EH I, 332

‡ gunîgs Strods Par. vōrdn. 82 ("?"); "ātrs, straujš darbā" Kaltenbr.; adv. gunīgi, hastig Kaltenbr.: g. (mit Heisshunger) ēst.

Avots: EH I, 420

[lapsalis Sessw. "rupjš, nātrs aude̦kls"; s. lāpsalis.]

Avots: ME II, 422

meñdžîgs,

1): auch ("veikls, izmanīgs, ātrs") OB.: kur tu tik meñdžīgi skrej? Dunika.

Avots: EH I, 780

mudrs: auch Adleenen, Wesselshof, (ātrs) Kaltenbr., Warkl.: m. zē̦ns Oknist. skriet kam mudri pakaļ Auleja, Gr.Buschh., Skaista. mudra kai skudra Zvirgzdine. mudri (bald) nuomirs Pas. XI, 343 (ähnlich in Kaltenbr.). tad šam mudrāk būšuot trešais zirgs X, 29 (aus Atašiene); "spirgts" Allendorf. Zur Bed. von li. mudrus vgl. Būga Arch. Phil. I, 45.

Avots: EH I, 828

nepiekļâvîgs, sich nicht anschmiegand, verschlossen: es biju ātrs, nepiekļāvīgs un nepiemīlīgs zē̦ns A. IV, 391.

Avots: ME II, 728

nepìemĩlîgs, unfreundlich, unliebenswürding: es biju ātrs, nepiekļāvīgs un nepiemīlīgs zē̦ns A. IV, 391.

Avots: ME II, 728

pļurka,

1) "caura zeme" Fest., Stelp.;

2) Schimpfwort
U., liederliches Frauenzimmer Wid., Fest., Stelp., pļurka ² , comm., ein Schwätzer, eine Plappertasche Sassm., Saul.; ein unüberlegter Mensch, "ātrs, karsts cilvē̦ks; auša" Dond.; pļur̂ka ² "jem., der eilig an die Arbeit geht, sie aber nicht vollendet" Wandsen, Salis:

Avots: ME III, 374

šaũlis: "kas ātrs, bet negudrs" OB.

Avots: EH II, 622

‡ II še̦rbs "Scharf; unduldsam" (mit e̦r̂ ² ) Pētemieki; "ātrs" Baldohn: š. zirgs.

Avots: EH II, 625

še̦rps: "ātrs, straujš; leicht zu erzürnen" (mit e̦r̃ ) Behnen, Schnickera; "bargs, dusmīgs" (mit e̦r̃ ² ) Kand.

Avots: EH II, 625

skabrs,

1): "skarbs" Pussen; sīva, skabra ("dusmīga; skuopa") dē̦lu māte A.-Schwanb.;

3): "ātrs; izdarīgs" Pussen.

Avots: EH II, 496

skadrs,

2): auch Orellen; ņiprs un s. zeņķis Blaum. Raksti 115 (1939), 156. s. ("ātrs") zirgs Erlaa. kas ir tāds žigls cilvē̦ks, tuo sauc par skadru Ramkau. s. (früh aufstehend) cilvē̦ks, s. (nicht fest) miegs Serbig.; ‡

4) scharf:
s. nazis KatrE. viņš ir labs cilvē̦ks, tikai valuoda viņam ir tāda skadra ("skarba") AP. "mans teļš nebij sarkans, bet brūngānraibs!" It skadri ("?") atcirta ruopelnieks P. W. Šis ar mani tiesāties? 19; ‡

5) "?": šie augi ir ļuoti vārīgi un skadri uz laika pārgruozīšanām. viņi paliek guluot, kad jūt, ka būs slikts laiks, un muostas, kad labs laiks gaidāms Pēt. Av. III, 136.

Avots: EH II, 496, 497

skadrs Karls.,

1) leicht zu spalten:
skaldītu skadruos priežu klučus JR. IV, 84;

2) munter, frisch
U., aufgeweckt: skadrs zirgs Selsau, ("ātrs") C., skadrs zē̦ns C. tu esi skadra braucēja Selsau. skadrs (muodīgs) miega. nuo rīta visi skadri PS. skadrs (hellsehend) skats C. skadras ausîs, ein scharfes Gehör U. skadras (= spuožas, dzīvas) acîs C., Ermes, Wolmarshof; skadras acis, ein scharfes Gesicht Widdrisch, U.: skaudībai ir skadras acis MWM. VIII, 332. skadrs (wachsam) suns Wolm.;

3) grell
V. - Subst. skadrums,

1) die Schärfe, Rauhheit Widerhaarigkeit
U.;

2) die Munterkeit, Aufgewecktheit:
jūtekļu skadrums U. b. 109, 69. In der Bed. 1 wohl nebst šķe̦dēns (und skadiņi?) und li. skedervà od. skederlà "Splitter" (bei Būga KSn. I, 282) zu osorb. ščedrić "krümeln", ae. scaterian "zerstreuen", gr. σχεδάννυμι "zersptittere" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 558 f.). In der Bed. 2 (wozu auch skadinât) kontaminiert aus skab- (in skabrs) und *kad- (zu germ. hvata- "schnell, scharf" (bei Fick Wrtb.III4, 115; wenn mit hv- aus ide. qu̯-)? Oder zu norw. skata "in eine Spitze auslaufen" u. a. (bei Walde l. c. 539)?

Avots: ME III, 863

‡ skrapsns (mit hochle. a aus e, ?) Prl., Saikava "ass, bargs": skrapsna sieva: "ātrs, kustīgs, grūti valdāms" Heidenfeld.

Avots: EH II, 507

skrāpsns "ātrs darbuos un valuodā" Erlaa, "behend": liec se̦dluot savu skrāpsnākuo kumeliņu! A. v. J. 1896, 8. 417.

Avots: ME II, 890

‡ skraujš,

1) steil
(zu erschliessen aus paskraujš);

2) "ātrs" Sessw.: viņš skraujas dabas.

Avots: EH II, 507

skrebelîgs, leichtsinnig, oberflächlich Wid.: Katruks nav . . . mazāk mīļš, bet tik vien skrebelīgs, grūti valdāms Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 109. neesi jel tik skrebelīgs (ātrs)! Zaravič.

Avots: ME II, 890

spindzelîgs,

2): "draišķīgs" Morizberg; "untumains; ieduomīgs" (mit iñ ) Sermus; "ātrs, nemierīgs, šaudīgs; vīzde̦gunīgs" (mit iñ ) AP., Lems., Kl.-Roop, (mit ìn ² ) Mar.; "koķeti gruozīgs" Aahof, Sessw.; "gražīgs, niķīgs" Zeezern.

Avots: EH II, 551

stràps ² (li. stropùs "fleissig"), schnell ("ātrs. straujš") Warkh.: strāps zirgs.

Avots: ME IV, 1084

strē̦ba, ‡

2) "neapduomīgs, ātrs un paviršs cilvē̦ks" (mit ẽ̦ ) Smilt.: karsti (adv.?) strē̦bas un niķu puoļi Seibolt Rūsa 12.

Avots: EH II, 586

strebelîgs: "ātrs, nepacietīgs" Taurup.

Avots: EH II, 585

stre̦buļaîns, alles hastig machend Wolmarshof, Meiran: pats tāds ātrs, stre̦buļains kâ čigāna zirgs Duomas III, 201, Laud., Lasd., Erlaa, Mar.

Avots: ME IV, 1085

striba,

2): jem., der hastig und unbedachtsam handelt; ein ungeduldiges, schnelles ("ātrs") Pferd Bērzgale; ‡

3) = jāveklis 1 Janš. Mežv. ļ. II, 380; eine flüssige Speise, eine Suppe (?): salasījušas ... pirmās skābenes un izvārījušas gardu stribu, pielikdamas klāt drusku putraimus un āpša taukus Janš. Mežv. ļ. II, 379.

Avots: EH II, 587

stùrbuļuôt,

1) "raustīties" Arrasch: zirgs ātrs, arkls smags; tas sturbuļuo, un es kâ dundurs tam pakaļ Seibolt. zirgs izrādīja savu prieku... danciski pa ceļu sturbuļodams ders.:

2) unbedacht und übereilt handeln oder sprechen
Lis. (mit ùr ² ); undeutlich sprecen Arrasch; hitzig sein Trik.; schnell, aber nicht gründlich etwas tun Butn., Ramelshof: sturbuļuo kâ tāds karstaputra!

3) "= muldēt" Trik.: kuo tu sturbuļuo! Refl. -tiês, sturbuļuôt 2 Burtn., Ramelshof, Wolmarshof.

Avots: ME III, 1108

sturmaîns,

1): s. laiks BielU., Wetter mit vielen Regenschauern;

2): tas nav tāds s. ("stre̦bulīgs, ātrs"; mit ur̃), bet ir tāds vientiesīgāks Orellen.

Avots: EH II, 596

‡ šutrs Dunika "ātrs, straujš": š. zìrgs.

Avots: EH II, 658

‡ II švuksts Nötk. "ātrs švīkstuošs truoksnis (z. B. vom Aufkorken einer Flasche)".

Avots: EH II, 663

vāsmîgs,

1): "maigs, trausls" (mit à ² ) Alswig; Adv. vāsmīgi ebenda "uzmanīgi", ‡

3) "ātrs, straujš" (mit à ² ) N.-Laitzen; ‡

4) "?": v. sapins (Traum)
Bērzgale; Adv. vàsmīgi ² ebenda "bailīgi".

Avots: EH II, 765

žauslis "ein Windbeutel; tukšs, ātrs cilvē̦ks" Alswig; "kas žaustās I 1" (mit aû ) Adl., AP., Golg., Heidenfeld, Schwanb., Warkh. Vgl. šauslis.

Avots: ME IV, 791