Paplašinātā meklēšana

‡ àizsvīrêt Spr., mit einem Hebel hin-, wegheben.

Avots: EH I, 54

cĩrêt: kaķis cīrē uz pelēm Seyershof.

Avots: EH I, 276

cīrêt, - ēju, etw. ins Auge fassen, sehen, lauern: tas jau uz meitām vien cīrē Ruhtern, Ulpisch, Peb., [Ruj.]. [kuo nu vēl cīrē? was wartest du noch? Ruj. n. U.] Refl. - tiês, aufeinander ein Absehen haben Peb. n. U.

Avots: ME I, 391

‡ dìrêt ² Mahtup; -ẽju, dîret ² Salis, dìrât.

Avots: EH I, 326

‡ dzīrēt, vermeinen, fürnehmen: viņš dzīrēja nākt Für. I.

Avots: EH I, 361

dzìrêtiês, [dzĩrêtiês Ruj.], -ējuos, intr., feiern. schmausen: Jāņu bē̦rni dzīrējas.

Avots: ME I, 557

ìeĩrêtiês, sich einmieten: vai es še e̦smu ieīrējies MWM. VII, 333.

Avots: ME II, 22

ìespīrêtiês, zappelnd sich wo festsetzen, sich stemmen: pamuļķais iespīrējās lācim vilnā LP. VI, 520.

Avots: ME II, 70

ĩrêt, - ẽju, mieten. [Nebst. hü'rima aus mnd. huren "mieten".]

Avots: ME I, 837

‡ īrêtiês, = ir̃tiês 1: laiviņas ... kuopā īrējas Pēt. Av. III, S. 277.

Avots: EH I, 501

‡ izcĩrêt Seyershof, lauernd erhaschen: kaķis diezgan cīrē uz pelēm, bet vie˙nādi jau nevar i.

Avots: EH I, 438

izdzīrêtiês, izdzīŗuôtiês, in Festlichkeiten schwelgen, nach Herzenslust ein Fest feiern: Sprw. pat pa tē̦va kāzām nebūsi labāki izdzīrējies. ķēniņiene arī izdzīŗuojusies LP. VI, 477.

Avots: ME I, 732

izĩrêt, tr., vermieten: istabas, namu.

Avots: ME I, 743

‡ izpīrêt Geistershof, NB., Nötk., Peb., Schwanb., Sessw., er-, bewirken, verschaffen: i. kam vietu, darbu; sievu, strādniekus, zirgu. i., lai uotrs dabū labāku malku N.-Peb. Auf d. füren beruhend?

Avots: EH I, 472

izspīrêt, izspīrît, izspīrinât, tr., ausspreizen, ausspannen: trīs briesmīgi ve̦lni stāv pie tē̦va guļas ar izspīrē̦tiem nagiem LP. VI, 44. Refl. - tiês,

1) sich ausspreizen, sich breit machen:
ve̦lns nuošņācās vien par tādu un izspīrīies klups pamuļķim virsū LP. VI, 522;

2) herauszappeln:
aitas izspīrinājušās nuo ratiem [Lis.], Kaudz. M. cālē̦ns izspīrinājies nuo pakulām Tirs.

Avots: ME I, 802

I klĩrêt,

1): aufputzen
Behnen; k. istabas Laidsen. Refl. -tiês

1): auch Behnen, Ermes, Grūnw., Mesotan, N.-Bergfried; "le̦puoties" IMM. 1932 I, 21 (aus Dond.).

Avots: EH I, 619

I klĩrêt, - ẽju, gew. refl. - tiês,

1) sich putzen:
darba darītāja nevaruot tâ klīrēties kâ lielmāte Smilt., Alm.;

2) kokettieren:
mest mirkļiem, klīrēt, smiet un diet RA. nez par kuo viņas tâ atturīgi sačukstas, klīrējas un smejas A. XVI, 673. Aus plattd. sik kliren.

Avots: ME II, 230

II klīrêt N. - Kmph., = klũrēt. [Vgl. li. klyruoti "своеобразно кричать".]

Avots: ME II, 230

III klĩrêt, - ẽju, schwer arbeiten, nīkt: jūs sēžat istabā, bet man lietū jāklīrē pa ganiem Dond.; ["pa niekam staigāt" Dond.: kuo tu klīrē apkārt?]

Avots: ME II, 230

‡ IV klĩrêt Seyershof aufmerksam schauen und suchen: kad uziet ūdŗa pē̦das, tad viņu sāk k.

Avots: EH I, 619

‡ V klīrêt, vergauden Golg.: tie tâ klīrē, ka drīz nebūs maizes, kuo ēst.

Avots: EH I, 619

‡ nuocĩrêt Seyershof "nuoglūnēt": kaķis nuocīrējis zvirbuli.

Avots: EH II, 36

‡ nùodìrêt ² Mahlup, = nùodìŗât 1.

Avots: EH II, 40

nùoĩrêt, tr., abmieten, mieten: dzīvuokli.

Avots: ME II, 791

pìeblīrêt (?) Treiden, = piesērt.

Avots: ME III, 239

pīrêt, -ẽju,

1) "?": pīrē (< d. führe?) mani tu, puišeli! es tev cimdus nuoadīšu BW. 35283;

2) pīrēt "izgādāt; ielikt vietā" Notk., Peb., (mit ì ² ) Selsau, Lbs., Sessw., Romershof.

Avots: ME III, 233

plĩrêtiês Bauske, sich übermässig putzen St., Wld.: kas tad ir nuo tām pilsē̦tā skuoluotām meitiņām? tikai jau zin, kâ plīrēties un pie spuoguļa ķiķināties Naud. Aus d. dial. sich flieren.

Avots: ME III, 348

sadzĩrêt C., Ruj., sadzīŗuôt, sadzīrêtiês Bers., längere Zeit feiern, einen Schmaus abhalten: ķēniņi sadzīŗuoja cauru dienu LP. VI, 504. sadzĩrēt meitai kāzas N.-Peb. - Refl. -tiês, auf einem Schmaus sich betrinken: kāzās labi sadzīrēsimies! N.-Peb.

Avots: ME III, 621

sasvīrêt, mit HIlfe eines Hebels aufheben Spr.

Avots: ME III, 753

I sīrêt, -u, -ēju, grün werden, zu grünen anfangen: zâle, rudzi pavasarī sīr Stelp.

Avots: ME III, 855

II sīrêt: "staigāt" AP. (mit ĩ ): kaķes ir medīgākas nekâ runči: viņas jau vienmē̦r iet sīrē̦damas un medīdamas.

Avots: EH II, 493

II sīrêt, s. sīrât I.

Avots: ME III, 855

spīrêt Ar., zappeln; abquälen. Refl. spīrêtiês, sich wehrend zappeln Bauske.

Avots: ME III, 1004

spīrêtiês (unter spīrâtiês): auch (spìrêtiês ² ) Zvirgzdine.

Avots: EH II, 554

stīrêt: aus nd. stüren "steuern; gehen".

Avots: EH II, 582

stīrêt Peb. n. U., = sierêt, auf und nieder gehen, spazieren. stĩrêtiês Schrunden, (beim Heben od. Schleppen von etwas Schwerem) sich entgegenstemmend abmühen (= stīvēties). Zu stīmêt?

Avots: ME IV, 1076

štĩrêt: gerade vorwärts gehen Dunika, "palaidnīgi, lieliem suoļiem iet" Amboten; steuern Funkenhof.

Avots: EH II, 656

štĩrêt "schnell, ausgelassen, unbeholfen gehn (von Menschen)" Amboten; gerade vorwärts (ohne sich einen Weg zu suchen) gehen Nigr.; mit einer štīre die slēpes lenken (mit ì ² ) Gr: Buschhof. Nebst stīrêt aus nd. stüren "steuern; gehen".

Avots: ME IV, 103

svìrêt ² Golg., Bers., Lasd., Laud., Vīt., Grawendahl, Sessw., Kreuzb., Kokn., Lis., -ẽju, (etwas Schweres mit einem Hebel, Hebebaum) heben: akmeņus svīrē Golg. sāli svĩrē nuo laivām ārā Janš. Dzimtene IV, 71; schwer heben oder tragen: svìrēt ² ūdeni ar nesieniem pret kalnu augšā Lis.; das Gleichgewicht einhalten: svìrē ² uz uotru pusi, lai ve̦zums neapgāžas! Hirschenhof.

Avots: ME III, 1164

I svìrêt ² : auch Fehteln, Lubn., Warkl.,(mit ĩ ) Nötk., (mit ī ) Druw., Meselau.

Avots: EH II, 620

‡ II svīrêt "?": cūka utis svīrēja (Var.: zvīrēja, spīdēja) kâ sidrabiņš Tdz. 58036, 4.

Avots: EH II, 620

uzcīrêt, ins Auge fassen: puisis uzcīrēja meitu AP.

Avots: ME IV, 321

uzklĩrêtiês,

1) sich aufputzen
Grünw., MSil.: Cīle e̦suot uzklīrējusies kâ lielkunga freilene Alm.;

2) "sich naiv, unwissend stellen"
Altenwoga.

Avots: ME IV, 342

‡ zīrêt, schimmern, funkeln: utis zīrēja (Var.: zvīrēja) kâ vizulīši Tdz. 58036, 5 var.

Avots: EH II, 810

I žĩrêt (?) Nötk. "= žeirât (žeirêt) 3; giessend nass machen".

Avots: ME IV, 813

II žĩrêt Mesoten, -u, -ẽju, schwach brennen (z. B. von nassem Holz): uguns tâ žīr vien.

Avots: ME IV, 813

zvīrêt: utis zvīrēja kā sudrabiņas (sic!) Tdz. 58036, 5.

Avots: EH II, 816

zvīrêt, = zvirêt: spīdi, spīdi, zvīri (Var.: zviri), zvīri, mans vizuļu vaiņaciņ! BW. 6138, 3. viļņi saulē zvīr un zveiruo Janš.

Avots: ME IV, 781

žvīrêt "?": (viņa) sāk jau žvīrēt Jauno Latv. Avīžu liter. pielik. 1909, Nr. 62.

Avots: ME IV, 848

apruoksnis,

2) auch Druva I, 392; ‡

4) die Mittel, das Vermögen
Druva I, 392: nevaru lielāka dzīvuokļa īrēt: mazs mans a.

Avots: EH I, 110

dzîvuoklis, Demin. dzīvuoklītis, n. BW. 3717 in Ober-Bartau f. dzīvuoklīte, die Wohnung, der Wohnort: strādnieku dzīvuokļi mazi; dzīvuokli meklēt, izīrēt.

Avots: ME I, 560

kaļļa,

1) eine dicke Stange, ein Hebebaum, Hebel
[Alswig]: tuo akmeni vajadzēja svīrēt ar kaļļu Dubena, Oppek. n. A. XVI, 284. pluostus pagatavuo nuo baļķiem, brusām, kaļļām Etn. IV, 61;

2) plur. kaļļas, [kaļļi Nogallen], kaļi Angern n. BD. 171, Rollhölzer, auf denen man ein Boot fortwälzt;

[3) kàļļas ² , zwei schräg angelehnte dicke Stangen, auf denen man bei einem Bau Balken hinaufzieht
Alswig.] Aus liv. kaľľ "eine Rolle unter dem Boote zum Fortwälzen desselben"; [s. Thomsen Beröringer 256 und Bielenstein Holzb. 617].

Avots: ME II, 147

lẽ̦ts,

1): l. (leicht zu erlernen)
darbs Siuxt. l. (leicht im Gedächtnis zu behalten) vārds Stenden. zirgs ir l. dīrēt Mahlup. jam l. (leicht erfassend, sich aneignend) prāts Warkl. lē̦ta galva - auch Kand., Siuxt. lē̦ti izdarīt Dunika. l. saprast Blieden; Lesten. tad bij grūti darbi! tagad jau meitām lē̦ti Frauenb. vārīt lē̦tāki ir nekâ cepšana ebenda: tâ zirgu ir lētāki apkuopt Siuxt. lē̦ti (leicht, schnell) nuogurt, cauri tikt Libau;

4): tik lē̦ti viņš nenāks Salis. se̦sku nevar l. nuosist ebenda, kaŗš vairs l. nebūs ebenda; ‡

5) Adv.. lẽ̦ti, = sen: nu tu l. nebiji pie murns bijis Janš. Dzimtene I ² , 330,

Avots: EH I, 739

II ùomât ² Bewershof "nuomāt, īrēt" (??).

Avots: ME IV, 419