Paplašinātā meklēšana

ãļuôtiês, lärmen, schreien, sich unsinnig gebärden: tirdzenieki sadzē̦rušies āļuojas pa kruogu Nigr. viņš nemaz neāļuojas Apsk.; dafür âluôtiês ² Platohn, Brambergshof. [Zu ãļa.]

Avots: ME I, 238

apbaũšļuôtiês, sabaũšļuôtiês, sich behängen, sich vermummen, wie die Juden beim Gebet die Gesetzesriemen umbinden Mag. III., I, 109, U.

Avots: ME I, 76

‡ apkuiļuôtiês, sich begatten (von Schweinen): cūka apkuiļuojusies Dobl. n. U.

Avots: EH I, 94

‡ apvaišļuôt(iês) Dunika, = apvàisluôt(iês).

Avots: EH I, 124

‡ atreibuļuôtiês, = atžèibt: saimnieks ar puisi gan atreibuļuojušies (pēc pē̦rkuona spēriena) Latv. Av. 1858, piel. 23.

Avots: EH I, 161

[atspiguļuôtiês LKVv., sich abspiegeln.]

Avots: ME I, 195

‡ bačkuļuôtiês, fortwährend um jem. herum sein und dadurch stürend wirken: kuo tu te bačkuļuojies pa kājām? Siuxt n. Fil. mat. 66.

Avots: EH I, 197

brãļuotês, sich verbrüdern: brāļuojas, bučuojas, kamē̦r paši apzuogas Purap. Subst. brāļuošanās, ein Speilchen BW. V, 206.

Avots: ME I, 328

‡ dākļuôtiês, Possen treiben, sich närrisch stellen Diet.

Avots: EH I, 311

daļuôtiês, sich teilen Spr.

Avots: ME I, 436

‡ *dziļuôtiês, zu erschliessen aus iedziļuôtiês (unter iedziļinâtiês).

Avots: EH I, 358

ē̦muļuôtiês, falsen Alt - Rahden; [vgl. e̦muļuoties].

Avots: ME I, 574

‡ ērzeļuôtiês PV.,

1) läufisch sein (von Stuten);

2) sich begatten (von Stuten).

Avots: EH I, 374

gaîļuôtiês (zu gaîlis), sich brüsten, hitzig sein, werden M., Lautb. Vidv. 66; [vgl. пѣтишиться].

Avots: ME I, 585

gāzuļuotiês, wacken, wanken Etn. IV, 129. viņš stipri gāzuļuojas uz priekšu un atpakaļ A. IX, 1, 352.

Avots: ME I, 620

gļuôtis, s. gluotas.

Avots: ME I, 633

‡ gram̃šļuôtiês Orellen, Unsinn treiben; faseln, lügen: kaut kuo gramšļuojās.

Avots: EH I, 398

greiļuôtiês,

1) "?": vai, greizaju cilvēciņ, kuo vez mani greiļuojies? BW. 9082 ; [

2) "= grīļuoties" Lindenhof].

Avots: ME I, 647

‡ grieļuôtiês (wo?) "sich gebarden".

Avots: EH I, 407

‡ griļ˜ļôt(iês) Dond., = griļ˜ļâtiês 1.

Avots: EH I, 405

griļ˜ļuôtiês, = grīļuoties, taumeln, wackeln : kalps tâ piedzēris, ka iedams griļļuojas Sassm., [Weinsch.]

Avots: ME I, 655

griļuôtiês: auch Grünh. (in einem handschriftl. Vokabular).

Avots: EH I, 405

griļuôtiês (?) Wilzen, = grīļuôtiês.]

Avots: ME I, 655

ìeampļuôtiês: auch (mit am̃ ) Frauenb. (von Pferden und Kindern gesagt).

Avots: EH I, 502

ìeampļuôtiês, in Ausgelassenheit geraten.

Avots: ME II, 1

‡ ìeaûgļuôtiês, sich vermehren (?): kur te ... zâlei var vaļas būt augt, saknuoties un ie. Klēfelda Padoms 92.

Avots: EH I, 502

[iebeiļuoties L., in Schrecken geraten.]

Avots: ME II, 2

ìegrīļuôtiês, plötzlich, für eine kurze Zeit anfangen zu wanken: viņa... lē̦ni iegrīļuojās U. b. 41, 47.

Avots: ME II, 19

[ìekremšļuôtiês MSil. "verknorpeln."]

Avots: ME II, 30

ìezvīļuôtiês, erglimmen: acīs iezvīļuojās zaļa liesma.

Avots: ME II, 92

‡ izāļuôtiês, = izãlêtiês.

Avots: EH I, 433

[izampļuôtiês, zur Genüge, zum Überdruss tollen Wid.]

Kļūdu labojums:
zum = bis zum

Avots: ME I, 712

izaugļuôtiês: kad tu vienumē̦r tuos pašus kartupeļus izstādīsi, tad viņi izaugļuosies Bergm. Labu ziņu un pad. grm.2 (1792), S. 53.

Avots: EH I, 432

[izaugļuoties Für I "ausarten"(?).]

Avots: ME I, 713

izbaîļuôties, erschrecken, in Furcht geraten: neizbaiļuojaties un nebīstaities! Jes. 44, 8; Mos. 20, 3.

Avots: ME I, 715

izbê̦guļuôtiês, gehörig hin und her flüchten: izbē̦guļuojies gan paklētī, gan salmu būrī Baltp.

Avots: ME I, 716

izčauluôtiês, sich hülsen Wid.

Avots: ME I, 722

‡ izgriļ˜ļuôtiês Dond., nach Herzenslust im Eisrundlauf (griļļas) fahren: iesim i. ar griļļām.

Avots: EH I, 449

izkaļuôtiês,

1) aufbrechen (von Blüten)
Kronw. n. U.;

2) = izkalēties II n. A. XIV, 314.

Avots: ME I, 747

‡ izkampaļuôtiês, einander nach Herzenslust (zur Genüge) umarmen Dond.: vai nebūsit diezgan izkampaļuojušies?

Avots: EH I, 453

izkùrmuļuôtiês, sich entpuppen, sich entwickeln, hervorgehen: viņi drīz izkurmuļuojušies par Azefiem R. A. nuo lupatu se̦gas izkurmuļuojās puika Saul., Bers.

Avots: ME I, 757

‡ izpeļuôtiês Schwanb. "eine Zeitlang Mause fangen (von Katzen)".

Avots: EH I, 471

izpē̦ļuôtiês, verglimmen: uogles krāsnī ir jau izpē̦luojušās Ermes.

Avots: ME I, 779

‡ izsaũļuôtiês, sich nach Herzenslust (zur Genüge) sonnen Veselis Tīr. ļaudis.

Avots: EH I, 478

izspuõguļuôtiês, sich zur Genüge spiegeln: zirneklis izspuoguļuojās rasas pilienā Egl.

Avots: ME I, 804

izveseļuôtiês, genesen, gesund werden: izveseļuojies nuo slimības.

Avots: ME I, 827

‡ izvīvaļuôtiês "?": izvaļuojusēs, izvīvaļuojusēs pa skuolām Janš. Bandavā I, 65.

Avots: EH I, 497

[kampaļuôtiês Dond., oft einander umarmen: puisis ar meitu kampaļuojas.]

Avots: ME II, 151

‡ klanuļuôtiês, = klanîtiês: ar visu klanuļuošanuos Kaudz. Izjurieši 196.

Avots: EH I, 610

‡ *kremšļuôtiês, zu erschliessen aus ìekremšļuôtiês.

Avots: EH I, 649

‡ kre̦muļuôtiês, taumeln (von Betrunkenen) NB.

Avots: EH I, 649

krẽšļuôt(iês), s. krē̦sluoties.

Avots: ME II, 277

krĩkļuôtiês, gierig zugreifen, gierig fressen: kuo te kâ krīklis krīkluojies Plm.

Avots: ME II, 283

I krīķis U., der Nusshäher. Vgl. krẽķis dass.

Avots: ME II, 283

‡ krùnkuļuôtiês ² Sonnaxt, sich runzeln, sich in Falten legen.

Avots: EH I, 660

[kuĩļuôtiês, schon im ersten Jahr erblühen (von einer zweijährigen Pflanze): šuogad kāpuosti un kāļi sāk kuiļuoties Jürg.]

Avots: ME II, 300, 301

‡ II kùiļuoties ² Sonnaxt (li. kuiliúotis "nach dem Eber verlangen"), sich begatten (von Schweinen).

Avots: EH I, 668

kūļuôtiês, kūluôtiês, kùlâtiês, -ãjuôs Smilt., sich bewegen: mazās ruociņas kūļuojas pretim aizsargādamās R. Sk. II, 65. uz neliela klajuma mierīgi kūuojas vāvere. [Vgl. kũlêtiês und (?) poln. kulić "zusammenziehen" u. a. (bei Berneker Wrtb. I, 642).]

Avots: ME II, 336

kūšļuôtiês, sich bewegen: laterņu liesmas ap pusnakts stingumu kūšļuojas Zalkt.

Avots: ME II, 338

ļùoti: mit uõ auch Dunika, wo es aber fürs dikti der alten Generation eingetreted und vordem ganz fremd gewesen ist.

Avots: EH I, 775

ļùoti [PS., C., Serbigal, Neuenb., ļuôti ² Bl., Līn., Salis, Ruj., ļuoti Tr.], sehr: ļuoti jauks, sehr schon; ļuoti agri, sehr friih; ļuoti sabīties. [Aus dem Slavischen; vgl. aksl. лютѣ "δεινῶς, valde", r. лютый "grimmig" und (hinsichtlich der Bed.) le. briẽsmîgi.]

Avots: ME II, 546

māžļuotiês Etn. II, 160, = māžuoties.

Avots: ME II, 589

mẽgļuôtiês, trödeln, etwas ungeschickt angreifen, Possen reissen: laid mani! kuo tu te mēgļuojies? Alm. kuo nu mēgļuojies? Bauske, Alt - Rahden. Zu mẽglis.

Avots: ME II, 612

‡ mḕrgaļuôtiês Planhof "juokus taisīt".

Avots: EH I, 808

[muôkļuôtiês "ē̦rmuoties, māķuoties, izrādīties" Druw.]

Avots: ME II, 683

mûgļuôtiês ² (unter mûgļâtiês ² ): auch (mit ū ) Hofzumberge, Ruhental.

Avots: EH I, 838

‡ muļļuôtiês,

1) stümpem
Segew.;

2) im Morast fast versinken
Spiess.

Avots: EH I, 832

‡ muškuļuôtiês, einen dichten Haufen bildend spielen (von Kindern) Frauenb. (auch: muškuôtiês); sich ballen Schwitten.

Avots: EH I, 836

nùobaîļuôtiês, sich abängstigen: māte nuobaiļuojas par sava dē̦la likteni.

Avots: ME II, 759

‡ nùomuļuôtiês P. Allunan "sich beschmieren; auf einem aufgeweichten Acker sich abmühen".

Avots: EH II, 70

nùopur̃puļuôtiês, sich mit Nasenschleim besudeln: bē̦rnam nuopurpuļuojies de̦guns Sassm.

Avots: ME II, 835

‡ nùošņergļuôtiês Oknist n. FBR. XV, 162, = nùošņurgâtiês.

Avots: EH II, 98

nùospuoguļuôtiês, sich abspiegeln: pasaule nuospuoguļuojas prātā gabalaina Pūrs III, 90.

Avots: ME II, 857

nùovataļâtiês, sich hin- und herwälzen, trödeln: tu visu nuovakaru nuovataļājies gultā Ahs. n. RKr. XVII, 43.

Avots: ME II, 883

‡ nuožvãļuôtiês Dunika, Perfektivform zu žvãļuôtiês: viņš tikai nuožvāļuojās un pakrita.

Avots: EH II, 111

[paceļuôtiês, ein wenig zu seinem Vergnügen reisen.]

Avots: ME III, 11

padaĩļuôtiês "sich ein wenig schön machen (vor Leuten)": ej uz balli padaiļuoties! Gr.-Sess.

Avots: ME III, 14

[padrebeļuôtiês, ein wenig tollen od. rasen: bē̦rni mīl padrebeļuoties Grawendahl.]

Avots: ME III, 18

pagrĩļuôtiês, ein wenig wanken, sich schief neigen: māte acumirkli drusciņ pagrīļuojās Duomas I, 1242.

Avots: ME III, 31

‡ paļuôtiês, = paļâtiês ‡ II: kādēļ ... guovis p. paļuojās? BW. 29161.

Avots: EH II, 153

‡ pamutuļuôt(iês), ein wenig sprudeln, brodeln: (ūdens) brīdi pavandījies, pamutuļuojies balti putuojuošā atvarā Janš. Bandavā II, 135.

Avots: EH II, 159

pãrzâļuôtiês, übermässig, zu viel Arzenei einnehmen: viss, kuo baudām, ir vē̦de̦ra zāles, bet var arī pārzāļuoties Por.

Avots: ME III, 188

pāšļuôt(iês), intr., Zauberei, Unsinn treiben: kuo šitāda pāšļuošanās nuozīmē? A. XVIII, 127.

Avots: ME III, 190

pavaļuôtiês, dann und wann müssig sein: jauns cilvē̦ks, - pavaļuoties vajaga Saul. I, 190. kad Anna pārnāks nuo stundām, kuopā pavaļauosimies Stari III, 115.

Avots: ME III, 133

pavāļuôtiês: auch U. (unter vāļuôt).

Avots: EH XIII, 188

pavāļuôtiês, sich ein wenig, eine Zeitlang (hin und her) wälzen: pavāļauojuos pa gultu Jauns.

Avots: ME III, 133

‡ paveseļuôtiês, eine Zeitlang dem Genesen widmen: vairāk nekâ nedēļu paveseļuojies Janš. Bandavā II, 67.

Avots: EH XIII, 189

pavizuļuôtiês, ein wenig, hin und wieder schimmern: ze̦lta tīkls pavizuļuojas Plüd. LR. III, 274.

Avots: ME III, 139

‡ pažvãļuôtiês Dunika, Rutzau "pašūpuoties": piedzērušais pažvāļuojās un pakrita.

Avots: EH XIII, 194

pẽļuôtiês Peb., (mit è ² ) Sessw., Selsau "niķuoties, gražuoties".

Avots: ME III, 208

‡ *II pēļuôtiês, zu erschliessen aus izpēļuôtiês.

Avots: EH XIII, 228

pešļuôtiês, zanken, streiten, hadern Kreuzb.; zu peslis II, pestiês.

Avots: ME III, 204

pūļuôtiês, sich vermehren, sich sammeln: bites, puiši pūļuojas U.

Avots: ME III, 447

ringuļuôtiês Wid., sich ringeln.

Avots: ME III, 528

rituļuôtiês, Kreise umschreiben, rollen: akmens pazuda rituļuodamies ūdens virpulī Kleinb.

Avots: ME III, 534

ruotaļuôt(iês), s. ruotaļât.

Avots: ME III, 583

ruotuļuôt(iês), s. ruõtaļât.

Avots: ME III, 584

‡ sabaktaļuôtiês N.-Peb., sich verzanken.

Avots: EH II, 395

sabaušļuôtiês ar visādām lupatām, sich mit allerlei behängen, vermummen Hug. n. U.

Avots: ME III, 592

sagrīļuôtiês, heftig wanken, schwanken, taumeln: apse sagrīļuojās sāņus JR. V, 70. viņš jūt sagrīļuojamies tuos pamatus Stari III, 221. jaunā sieva sagrīļuojās Purap.

Avots: ME II, 629

‡ sàiļuôtiês ² Sonnaxt, = saĩluôtiês.

Avots: EH XVI, 412

sakrẽ̦puļuôtiês "?": kuo tu še istabā esi sakrē̦puļuojies? vai nevari ārā de̦gunu nuotīrīt? Dond.

Avots: ME II, 655

sakunkuļuôtiês, in einen intimen Verkehr treten: puisis ar meitu sakunkuļuojies Ar.

Avots: ME II, 659

II sapubuļuôt(iês), Gewebeknoten bekommen: vadmala sapubuļuojusi(es) Golg.; in Jürg. hat die aktive Form transitive Bed. (pubuļaîns werden lassen).

Avots: ME II, 708

sapùļuôtiês, in einen eiternden Zustand geraten: pirksts sapūļuojies Jürg., Arrasch.

Avots: ME II, 710

sastreipuļuôtiês, plötzlich taumeln: kājas sastreipuļuojās un pats... līdz padusēm ūdenī Kaudz. Jaunie mērn. laiki lll, 160.

Avots: ME III, 748

‡ satumuļuôtiês "sataisīties" A.-Schwanb.: nevar vien s.

Avots: EH XVI, 458

saũļuôtiês, sich sonnen: Zīle... gribēja duoties... uz mežu sauļuoties Austriņš Nuopūtas vējā 138.

Avots: ME III, 774

sažvãļuôtiês, ins Wanken geraten: piedzē̦rušais sažvāļuojās, bet nepakrita Dunika.

Avots: ME III, 800

‡ sazvīļuôtiês, = sazvāļâliês: ratiem sazvīļuojuoties Janš. Dzimtene I, 422.

Avots: EH XVI, 468

seiļuôtiês Ledmannshof n. Latv. Saule 1924, S. 169, (mit èi ² ) Kreuzb., = slienâtiês.

Avots: ME III, 813

‡ situļuôtiês acīm, Blicke hin und her werfen (?): (sieviete) nesituļuojās vairs savām me̦lnajām acīm Jaun. Ziņas 1939, No 77.

Avots: EH II, 491

smurguļuôtiês, schmurgeln; die Suppe aus dem Löffel laut schlürfen, mit der Schnauze in einem Mehltrank sprudeln: kuo smurguļuojies kâ cūka pa sili? Naud.

Avots: ME III, 970

‡ šņer̂gļuôtiês Oknist "Rotz absetzen".

Avots: EH II, 652

spir̃gļuôtiês Jürg., sich ermuntern, munter werden U.

Avots: ME III, 999

‡ stre̦buļuôtiês Orellen, hastig, unbedachtsam etwas tun.

Avots: EH II, 585

teļuôtiês,

2): sich liederlich betragen, nachlässig arbeiten
Druw.

Avots: EH II, 675

teļuôtiês,

1) kalben
Plm. n. RKr. XVII, 83, Dr.;

2) faulenzen
Wolmarshof; "muļķuoties, ākstīties" Adsel, Bers., Erlaa; sich ungewandt bewegen oder betragen Erlaa, Notk.; "niekuoties" A. Wrangelshof, Walk; "saumselig arbeiten" Walk.

Avots: ME IV, 161

truosuļuôties, kochen (intr.): puodiņš truosuļuojas Gr.-Sessau.

Avots: ME IV, 254

tūļuôtiês: auch (mit ũ) Orellen.

Avots: EH II, 708

tūļuôtiês, s. tūļāt.

Avots: ME IV, 281

‡ *I tumuļuôtiês (unter tumuļât), s. auch ‡ satumuļuôtiês.

Avots: EH II, 703

‡ II tumuļuôtiês Seyershof, sich bewölken: laiks sāk t.

Avots: EH II, 703

tutuļuôtiês, sich (in viele Kleidungsstücke) einwickeln, einhüllen Vīt. Zu tutelêtiês I.

Avots: ME IV, 275

‡ uzam̃pļuôtiês Frauenb., ausgelassen springend od. laufend auf etwas geraten: kumeļš skraiduot uzampļuojās uz sklandām virsū.

Avots: EH II, 717

uzbrãļuôtiês, sich als Bruder, Freund aufwerfen: viņš grib man ar varu uzbrāļuoties.

Avots: ME IV, 318

uzgrĩļuôtiês, (hin)auftaumeln, -wanken: uzgrījuoties kam virsū. uzgrīļuoties pa trepēm augšā.

Avots: ME IV, 334

uzsvē̦tuļuôtiês, dutch Scheinheiligkeit sich emporarbeiten, emporkommen: esi uzsvē̦tuļuojies uz augšu par galma paduomnieku U. b. 42, 31.

Avots: ME IV, 387

uzžvãļuôtiês Dunika, (hin)auftaumel (auf etw.): dzē̦rājs man uzžvāļuojās virsū Dunika.

Avots: ME IV, 402

‡ vaibstuļuôtiês, = vaîbstîtiês 1: (pērtiķi) aizmuka lē̦kādami un vaibstuļuodamies A. Upītis Ap zemes lodi 80 dienās, S. 49.

Avots: EH II, 748

vàišļuôtiês C., Peb., (mit ài ² ) Bers., Fest., Golg., Schwanb., Sessw., =vàisluôtiês, sich fortpflanzen, sich vermehren Memelshof; sich begatten Golg.: lai telītes vaišļuojās (Var.: vaisluojās, vairuojās) BW. 32448 var. tur vācieši vaišļuotuos 31420 var.; 35277 var.

Avots: ME IV, 444

veļuôtiês, die Wäsche wechseln (?): nuo darba parnācis, mazgājies, veļuojies Anekd. IV, 382.

Avots: ME IV, 536

I vêļuôtiês: "kavēties" (mit ê) Beļava.

Avots: EH II, 776

I vēļuôtiês, sich verspäten Kokn., Vīt.: nesāc atkal vēļuoties, nenākdams laikus mājās! Vīt.

Avots: ME IV, 559

II vēļuôtiês,

1) sich immer Besseres wünschen
Kronw. n. U.;

2) übermütig sein
U. ("nicht bekannt").

Avots: ME IV, 559

ve̦rpuļuôtiês, wirbeln Celm.

Avots: ME IV, 541

žā`rbuļuôtiês Jürg., dreist klettern.

Avots: ME IV, 797

žuokļuôtiês, spassen Planhof (mit uô ); schwatzen, faseln, die Zunge nicht im Zaum halten Gr. - Sessau (mit uõ ); tollen, ausgelassen sein, sich gehen lassen Nötk.

Avots: ME IV, 839

žvãļuôtiês Dunika, = šūpuoties, sich hin und her biegen, wiegen.

Avots: ME IV, 843

žvànguļuôtiês ² Schwanb., = žvangâtiês.

Avots: ME IV, 841

zvīļuôtiês,

2): "grīļuoties uz krišanu" (mit ĩ) Gramsden.

Avots: EH II, 816

zvīļuôtiês,

1) s. unter zvīļuôt;

2) wanken, schwanken:
lielās slēpes zvļuojās un zvāļuojās pa ceļu Janš. In der Bed. 2 nebst li. žvylúoti "lingúoti" (bei Trautmann Wrtb. 372) zu zvīlêt II.

Avots: ME IV, 780

dzîvs,

1): ūdens ir dz. arī akās Kaugurciems;

2): vajaga saēst; nevajaga rīt dzīvu Orellen. guovij dz. uz dibe̦nu iet; vē̦lāk gre̦muo Sonnaxt. zuobi vēl dzīvi (heil, nicht verdorben)
ebenda. galva pārplīsa; ragi dzīvi palika Kaltenbr. rudzus atstājis tīri dzīvus miltiem maišumā (beim Mahlen) Seyershof;

3): nuo gaisa nāk dz. ūdens (von starkem Regen gesagt)
Sonnaxt. dz. sāls (von starker Salzlake) ebenda. dz: ("der grösste") ve̦lns, nelietis, pagāns Ar. te jau ir dz. kaŗš, hier ist ja vollständiger Unfriede Diet. tas ir dz. nabags, der ist ein vollständiger Bettler ders. es uztraucuos pie dzīvas nabadzības (ich war in höchstem Masse aufgeregt) Linden in Kurl. kāzās dzīvais gals ("tīrais puosts"): puiši raun pie savas partijas, lai palīdz meitas apdziedāt, meitas atkan pie savas Sonnaxt; ‡

4) lebendig, munter, temperamentvoll:
viņa ir ļoti dzīva. dz. zirdzē̦ns, ein munteres Pferdchen Saikava: = ‡ Subst. dzîvums (li. gyvùmas "Lebhaftigkeit"),

1) Lebhaftigkeit (?):
spē̦ks pieauga, ... vairāk nuo dzīvuma luocekļuos Veselis Dienas krusts 44;

2) das Lebendige unter dem Nagel
Kaltenbr.: zirgu kaustīdami, iedzinuši naglu dzīvumā Oknist. kad dzīvumā ieskrien skabarna, sāp cieš Auleja: (nagi) dzīvumā aizlūst ebenda.

Avots: EH I, 363

gulkšķêt, rollen, dröhnen: viļņi ar duobju gulkšķēšanu veļas malā Duomas II, 1253.

Kļūdu labojums:
rollen, dröhnen = = kulˆkstêt 1, gulkstêt (in der Phrase: pustukša muca veļotie gùlkst)

Avots: ME I, 678