Paplašinātā meklēšana

šķir̃ba,

1): auch Seyershof, Wolm.; es pa šķirbu lūkuojuos BW. 8127, 1 var. pa šķirbiņu skatījās 23229 var.;

2): auch Dunika, Seyershof.

Avots: EH II, 637

šķir̃ba (sloven. ščŕba "Scharte, Zahnlücke" und gr. Σχάρφη, Name eines Städtchens im Thermopylenpasse Hoffmann Makedonen 28),

1) die Ritze, Spalte:
vīram nebij miera ne kuoka šķirbiņā LP. III, 20. šis paveŗ mazu šķirbiņu VI, 902. ačteles auguot pa˙visam cieti, tik vēl mazas šķirbiņas R. Sk. II, 134. mēs šķirbā viņus sadzīsim Rainis Ant. un Kl. 91;

2) Schimpfwort für ein Frauenzimmer
Seew. n. U. Nebst gr. σχαρφᾶσϑαι· σχεδάννυσϑαι Hes. zu skar̂bs, šķir̃t.

Avots: ME IV, 43

šķir̃baîns, voller Ritzen oder Spalten U., spaltig V., rissig V.: mē̦sli... bira caur klētiņas šķirbainuo grīdu Jauns. Vēja ziedi 92. krāsns nav diezgan cieti mūrē̦ta, bet šķirbaina Konv. ² 728. re̦ti, šķirbaiņi zuobi BW. I, S. 179.

Avots: ME IV, 43

‡ àizbakât, zustopfen Dunika, Kal.: a. šķirbas sienā ar pakulām.

Avots: EH I, 7

‡ àizbâzît,

1) wiederholt hinter etwas stecken;

2) wiederholt verstopfen, zustopfen:
šķirbas aizbāzīt BW. 34641, 1. duris aizbāzīja 35622 var., Druw. es paspārnes visas aizbāzīju un tâ˙pat visus caurumiņus AP. Refl. -tiês,

1) (für) sich
(dat.) wiederholt hinter etw. stecken, stopfen, verstopfen: aizbāzījās cimdus aiz juostas;

2) sich verstopfen, zustopfen:
viņš kamanās labi aizbāzījās;

3) beim Stecken, Stopfen versehentlich hingeraten:
nezin kur cimdi aizbāzījušies.

Avots: EH I, 8

àizčabinât,

1) sich raschelnd entfernen; mit kleinen Schritten fort-, hingehen
Trik.; schwatzend fort-, hingehen Trik.: lietiņš aizčabināja pruom (die Regenwolke entfernte sich) Trik. vecenes aizčabināja ebenda;

2) raschelnd, Rascheln verursachend fortscheuchen :
vecene bija zaķi aizčabinājusi;

3) verstopfen
C., Trik.: a. siênā šķirbas, lai vējš neiet cauri;

4) anspannen (von einem einfachen Pferde und einfachem Geschirr gesagt):
es aizčabināšu tuo pašu brūnuo Siuxt.

Avots: EH I, 14, 15

‡ àizdarinât,

1) zumachen, schliessen:
a. luogam šķirbas Schwanb.;

2) bis zu einer gewissen Stelle behauen:
a. kuoku līdz pusei Gr. - Busch.;

3) = àizdarît 3; a. putru Schwitten;

4) warnen:
viņa jau sen aizdarināta Bers.

Avots: EH I, 17

‡ àizdar̂vuôt,

1) bis zu einer gewissen Stelle teeren
(perfektiv): a. laivu līdz pusei Salis;

2) zuteeren, teerend schliessen:
a. šķirbas.

Avots: EH I, 17

‡ àizglužinât Kat., glattstreichen ("aizlidzināt"): a. ar māliem šķirbas mūrī.

Avots: EH I, 24

‡ I àizkaķêt Bers. "mit Moos oder Hede verstopfen": a. šķirbas baļķu sienai.

Avots: EH I, 28

àizlĩdzinât, ‡

2) Vertiefungen ausfüllend eben machen
Kal.: a. mūrī šķirbas ar māliem.

Avots: EH I, 37

‡ àizpickât, (mit Lehm) verschmieren Dond.: a. ar māliem krāsns šķirbas.

Avots: EH I, 42

‡ àizsmẽrêt, zuschmieren: a. šķirbas.

Avots: EH I, 50

‡ àizspaîdît, wiederholt zudrücken, wiederholt drückend zudrücken (verstopfen): a. šķirbas ar pakulām Mahlup. a. pudeli Golg. a. vâti, eine Wunde drückend, das Blut gerinnen machen. a. duris ar balstiem Meselau.

Avots: EH I, 50

àizsûnuôt, tr., intr., mit Moos bewachsen, mit Moos verstopfen: sūnas, ar kuo baļķu šķirbas aizsūnuot LP. I, 169.

Avots: ME I, 53

‡ àizvitêt, tünchend verschmieren: a. šķirbas.

Avots: EH I, 64

àizzvaidît: auch Fest.: a. (verschmieren, zuschmieren) visas šķirbas.

Avots: EH I, 65

àizzviest, tr., verkleben, verleimen: sienas šķirbas aizzviež ar māliem Tirs., Sessw. spainis te̦k; še aizzvied ar maizi Kaul., Bers., Lub.

Avots: ME I, 61

izraidît, tr.,

1) hinausschicken:
tev bij mani appuškuot, tautiņās izraidīt BW. 27672. Edei darba radās pilnas ruokas, nevien izraiduot puišus un meitas Sudr. E.;

2) ausweisen, verschicken, verbannen:
jauneklis tiek nuotiesāts uz izraidīšanu nuo salas Vēr. I, 1408. Refl. - tiês, auseinandergehen, bersten, platzen: atvēra izraidīsjušās istabas durvis A. XI, 178. kad durvis sabriedušas, tad atkal sakaltušas, ka paliek šķirbas, tad tās ir izraidīsušās Druw. Etn. IV, 34, Bers., Serb., Nötkh. n. A. XV, 82. [sakaltis kuoka truks ir izraidījies.]

Avots: ME I, 788

izslàucît, ‡ Refl. -tiês, (hin)ausgefegt werden: ar mē̦sliem laikam izslaucījies arī gre̦dze̦ns Jürg. u. a. ar laiku... kluons bija izslaucījies un grīdā radušās... šķirbas Jauns. B. gr.3 I, 17.

Avots: EH I, 480

iztriept,

1) besprengen, beflecken;

[2) (mit ìe ²⁾ schiemend ganz verbrauchen (z. B. eine Salbe, Seife od. Fett)
Bers.;

3) beschmieren, bestreichen:
iztriepu visas šķirbas ar zālēm, lai blaktis nedzīvuo Fest. iztriept pannu ar taukiem N. - Peb.;

4) ausstreichen:
mani jau nuo tā pagasta iztriepa (= atzīmēja, ka tai pagastā nepiede̦ru Ost-Livl., Domopol, Welonen].

Avots: ME I, 820

izur̃dît, ‡

2) stochernd herausbefördern
Dunika, Rutzau: i, naudas gabalu nuo šķirbas. i. ķirminu nuo puopes.

Avots: EH I, 492

IV kāmêt, herausschaffen (?): kāmē nu! var būt, ka izdabūsi tuo papīru nuo šķirbas Laidsen. k. dūņas nuo ūdens ebenda. Vgl. izkâmêt ² .

Avots: EH I, 601

‡ pačiêkstene "der Raum unter einem Gebäude" (?) Saikava: suns ielīdis pačiekstenē (= paklētē?) zem klēts: "plaisa vai šķirba zem sienas vai mūrīša" Heidenfeld.

Avots: EH II, 125

[pãrziest, überschmieren, übertünchen Schwanb.: p. šķirbas ar māliem.]

Avots: ME III, 189

pìetriept,

1) schmeissend anfügen; fest andrücken
Dunika (mit iê ² ): es tevi pietriepšu pie zemes tik˙pat kâ krupi! De̦glavs Rīga II, 1, 103;

2) verunreinigen
Mitau, Druw.; fleckig machen: nuomazgā ruokas labi, nepietriep dvieļa! Schwanb., Selsau, Druw., Golg., Lös., Festen, Aahof u. a.;

3) vollschmieren
Dunika: p. siênu šķirbas ar māliem Vank., Druw.; "vollspritzen" M. Sil.;

4) hinzugiessen:
pietriep nu vēl vienu spaini (uz drabiņām)! N: Peb.;

5) anschmieren:
pietriept ² taukus pie durvīm Bers.

Avots: ME III, 305

pìeziest, vollschmieren, beschmieren: p. šķirbas ar mālu Kl.

Avots: ME III, 313

počkât, -ãju, auch refl. -tiês, mit Lehm schmieren: kuo tu ap tuo krāsni tā počkājies? jāaizlāpa šķirbas Dond. Aus dem Livischen (vgl. estn. potsima "beschmieren")?

Avots: ME III, 375

re̦ts (li. rẽtas), Adv. re̦ti, undicht; selten: rudzi ir re̦ti, der Roggen steht undicht U. kad kūmas re̦ti stāvuot, tad bē̦rnam auguot re̦ti, šķirbaiņi zuobi BW. I, S. 179. Sprw.: re̦ti, bet labi. juo re̦tāki viesi, juo veiklākas nama mātes kājas Blaum. re̦ti, re̦ti tā sētiņa (selten findet man einen Hof), kur pie vārtiem vītuoliņš; re̦ti, re̦ti tā ve̦de̦kla, kas mātei vietu taisa BW. 23369, 3. re̦ts teic savu radītāju, wenige loben ihren Schöpfer U. lini kâ ne re̦ti, der Flachs ist ungewöhnlich gut Sessw. Subst. re̦tums (li. retùmas), die Seltenheit, die Wenigkeit: re̦tums, kas uz savu galu duomā U., es sind nur wenige, die an ihr Ende denken. Zu li. rė˜tis "Bastsieb", la. rēte "Netz" (vgl. auch le. resis), le. rẽ̦ta; s. auch Persson Beitr. 666 f.

Avots: ME III, 514, 515

škarba (> hochle. škorba) Nerft, eine Öffnung im Dachfirst. Aus *skarba und šķirba kontaminiert?

Avots: ME IV, 20

*šķē̦la: = šķelˆte ² I Schibbenhof (mit ê̦ ² ); "plaisa kuokā" (mit "è̦ ² ") Sessw.; "plaisa, šķirba; atplīsis gabals" (mit è̦ ) Nötk.: atlēca liela š. nuo zuoba mutē.

Avots: EH II, 633

šķurba,

1) = šķirba: dibe̦nā jau šķurba bija aizbāzta Jauns. III, 57;

2) škurba "?": kalpu pūnīte... tukša nuo apakšas līdz škurbai Janns. Balta gr. I, 21.

Avots: ME IV, 55

spel˜te Wolm., Karls., Salisb., C., PS. u. a., spelts, -s U., Dond., der Spalt U., (prov.) die Spelte, das zuschliessbare Rauchloch des Ofens U., Bielenstein Holzb. 71, Feuerloch Dr., "ruša" Siuxt, eine viereckiglängliche Vertiefung in einer Mauer Schwanb., (zum Trocknen von Holz u. a.) Naud., der Teil des Ofens, wo das Holz brennt (spel˜te) Dunika, "krāsns azuote" (am Backofen) Gr.-Sessau, der vordere Teil vom Gewölbe des Riegenofens Salisb., Selb., Saikava, Selsau, N.-Schwanb., "šķirba" Wessen; (übertragen) der Venusberg (am weiblichen Körper) Laud., die weibliche Scham Salisb.: kur tu jāsi, speltes suti? BW. 14432. paņemsim speltes akmeni! LP. IV, 157. kaut arī vē̦de̦rs vai divreiz caur spelti rauts Zeif. III, 2, 289. balts kâ speltes iekšpuse RKr. VI, sak. v. 768. ieskrēju kâ speltē (von einem jähen Unglücksfall) Naud. Nebst li. spel˜tė (bei Jušk. unter gárlinda) aus dem Germanischen.

Avots: ME III, 988, 989

III tapât: grābekļam zarus t. (ielikt) Smilt. mucu t. ebenda. baļļu t. (ar pakulām aizbāzt šķirbas) Fehteln.

Avots: EH II, 667

zvaîdît C., Vīt., freqn. zu zviest, = svaidît II, schmieren: zvaidīt šķirbas ar māliem, ķiti.

Avots: ME IV, 761