Paplašinātā meklēšana

šej L., = šeju.

Avots: ME IV, 14

šeja Bers., = šej(i)ene: kad šejas gaitu nuobeigsi JR. VII, 47. Wahrscheinlich auf Grund von šejene neugebildet.

Avots: ME IV, 14

‡ šejat Ruj., Salis, da habt ihr! (beim Reichen eines Gegenstandes).

Avots: EH II, 625

šejene L., U., A. - Schwanb., Dond., = das Hier: nuo šejenes, von hier U. līdz šejenei, bis hieher U. nuo šejenes atlaidīs viņš jūs Glück II Mos. 11, 1, pa šejeni St., hier hindurch. līdz mani ņēmāt uz šejeni Lapsa - Kūm. 140. Anscheinend von einem alten loc. s. k̑ei (mit analogischem š- für s-) abgeleitet; vgl. auch šeit.

Avots: ME IV, 14

šejenietis: auch Blieden.

Avots: EH II, 625

šejenietis Spr., Etn. I, 59, Jaun. Dr. v. J. 1901, S. 327, ein Hiesiger.

Avots: ME IV, 14

šeje̦ns Wid., hiesig, šeje̦nais St., Mag. IV, 2, 141, U., ein Hiesiger: šeje̦ns cilvē̦ks Ruj., Wandsen, šeje̦nais cilvē̦ks Ruj., Salis. Vgl. gr. χεῖνος, (dor.) χῆνος "jener", wozu Prellwitz Wrtb. ² 134.

Avots: ME IV, 14

šejiena Kur. Nehrung, šejiene Fest., U., = šejenē.

Avots: ME IV, 14

šejiene (unter šejiena): auch (mit iê ) Dunika, Gr.-Buschh., Lixna, Wolmarshof.

Avots: EH II, 625

šejieniẽtis Wid., Bers., Fest., = šejeniẽtis: es nee̦smu šejienietis, bet nuo citurienes Ahs. n. RKr. XVII, 55. bruņnieki sākuši šejieniešus iekaruot Etn. II, 64. šejienietis nuobraucis e̦ngurniekuos LP. VI, 133.

Avots: ME IV, 14

‡ šejiet Fehteln, Kegeln, Lemb., Marzen, Smilt., Wilkenhof, Zögenhof, = ‡ šejat.

Avots: EH II, 625

šejietis: auch Erlaa, Lasd., Saussen, Würzau.

Avots: EH II, 625

šejietis Wid., Laud., N. - Peb., N. - Schwanb., Selsau, Wohlf., = šej(i)enietis.

Avots: ME IV, 14

‡ šejine Daudsewas n. FBR. XVII, 151, = šejene.

Avots: EH II, 625

šejpus Bers., C., AP., Präpos., Adv., diesseits: viņpus upes kupla liepa, šejpus smuidrs uozuoliņš BW. 12460 var.

Avots: ME IV, 14

šeju U., Adv., = še, hieselbst L.: stāvi šeju! Glück Hiob 33, 5. paliec šeju (Var.: teju)! BW. 28472 var. šeju pat Vidzemē 10604, 2. Aus še . ju (in tuo-ju).

Avots: ME IV, 14

šejup Biel., hierher.

Avots: ME IV, 14

sošeja, die Chaussée Saikava.

Avots: ME III, 980

‡ àizbũkš(ķ)êtiês, dumpf erschallen: tumšā istabā kas aizbūkšejās (aizbākšķējās Kl.) C.

Avots: EH I, 13

‡ àizbũkš(ķ)êtiês, dumpf erschallen: tumšā istabā kas aizbūkšejās (aizbākšķējās Kl.) C.

Avots: EH I, 13

àizpaļât: aizpaļāta meita Sessw., ein Mädchen, das man zu verleumden begonnen hat; ‡

2) verleumdend, bekrittelnd entfernen (wegbekommen)
Trik.: a. kuo nuo šejienes.

Avots: EH I, 41

‡ àizriezt,

1) emporheben, ausbiegen
Sakstagals: a. galvu;

2) wegbiegen
(àizliekt) Warkl.: a. zaru nuo šejienes.

Avots: EH I, 46

àizvadît, tr., weg-, hingeleiten, hinführen: aizv. uz pēdējuo dusas vietu. eņģeļu pulks apžē̦luotuos aizvadīja uz kāzu guodību Kaudz. M.; aizv. ganus, luopus, dem Hirten das Vieh auf die Weide zu treiben helfen. Refl. -tiês, mit Hab und Gut wegziehen: rītdien pat jūs variet aizvadīties nuo šejienes Alm.

Avots: ME I, 58

ataĩrêt, ‡ Refl. -tiês,

1) wegrudern
(intr.): a. nuo krasta;

2) herrudern
(intr.): a. līdz šejienei;

3) sich sattrudern:
vai neesi vēl atairējies?

Avots: EH I, 133

atcil˜puôt, intr., herschlendern: mājās neviens nezin, ka es atcilpuojis līdz šejenes A.

Avots: ME I, 153

‡ atkacêt, herreichen (tr. und intr.): atkaci man tuo grāmatu! Kal. viņš ar savu plinti līdz šejienei neatkacēs (sein Schuss wird nicht bis hierher reichen) Stenden. Refl. -tiês, (zum Schlagen od. Werfen) ausholen Dunika: viņš atkacējās krietni un kŗāva ar visu spē̦ku uotram pa galvu.

Avots: EH I, 145

‡ atlakstît, wiederholt springend hergelangen Bērzgale: vardes var a. uz šejeni.

Avots: EH I, 153

‡ atuôguôt, Beeren lesend hergeraten Lemburg: a. līdz šejienei.

Avots: EH I, 177

‡ atsludêt, sich verbreitend hergelangen (von einem Gerücht): līdz šejieni vina slavīte nav atsludējusi Janš. Dzimtene III ² , 26.

Avots: EH I, 168

‡ atsmir̂dêt: ķipluoki atsmirdējuši līdz šejienei, der Geruch des Knoblauchs hat sich bis hierher verbreilet.

Avots: EH I, 168

‡ atspļaũdît, herspucken: vai tu vari līdz šejienei a.?

Avots: EH I, 169

‡ atsprakstêt, atsprakšķêt, knisternd herschnellen (intr.): dzirkstele atsprakstēja līdz šejienei.

Avots: EH I, 169

‡ atspùrkt, aus dem Munde herspritzen (tr.): aizrijies atspurca kumuosu līdz šejienei.

Avots: EH I, 170

atstãvêt [li. atstovė´ti],

1) tr., verteidigen:
pili Niedra:

2) erfüllen:
viņas vietu Kaudz. M. es savu nedēļu atstāvējis, ich habe meine Arbeitswoche zu Ende gebracht;

3) intr., entfernt sein:
Cēsis nuo šejienes atstāv trīs jūdzes U.; tāļu atstāvēt U., weit entfernt sein. Refl. -tiês, sich müde, bis zum Überdruss stehen.

Avots: ME I, 197, 198

‡ atstumdît (li. atstùmdyti), wiederholt oder vieles her-, wegschieben: a. krē̦slus lldz šejienei, nuo galda (nuost).

Avots: EH I, 172

atvadît [r. отводить "wegführen, ablenken" ], tr., freqn., hergeleiten, begleiten, das Geleite geben: māte meitu līdz šejienei atvadīja; tas pats vārds man atvadīs klusu vakaru Aps. V, 22. [L. gibt die Bed. "abfertigen, Abschied geben". ] Refl. -tiês, Abschied nehmen, sich verabschieden, eig. einander das Geleite geben: dē̦ls atvadījās un aizgāja Dīcm. I, 19; mit nuo kā oder ar kuo: muļķītis atvadās nuo savas sievas LP. IV, 101. es, kaŗā aiziedams, nuo visiem atvaduos BW. 31978, 4. [atvadais (etwa: kehre zurück!) atpakaļ pie... visu augstākā! Glück, Sirach 17, 22.] atvadāmā maltīte, der Abschiedsschmaus BW. III, 1, 88.

Avots: ME I, 206

‡ atzvejuôt fischend hergelangen: a. pa upi līdz šejienei.

Avots: EH I, 182

‡ ìekrakš(ķ)êtiês, = ìekrakstêtiês: nuoliektais zars iekrakšējās Dunika. le̦dus zem kājām iekrakšejās ebenda. gulta iekrakšķējās Dond.

Avots: EH I, 521

‡ ìekrakš(ķ)êtiês, = ìekrakstêtiês: nuoliektais zars iekrakšējās Dunika. le̦dus zem kājām iekrakšejās ebenda. gulta iekrakšķējās Dond.

Avots: EH I, 521

‡ ìekrakš(ķ)êtiês, = ìekrakstêtiês: nuoliektais zars iekrakšējās Dunika. le̦dus zem kājām iekrakšejās ebenda. gulta iekrakšķējās Dond.

Avots: EH I, 521, 522

itene Mar. n. RKr. XVII, 136, in den Verbind. iz iteni (hierher), nuo itenes (von hier) N.-Rosen n. FBR. VIII, 42, = šejene, das Hier.

Avots: EH I, 432

izaûdzêt, izaudzinât, fakt. zu izaugt, wachsen lassen, aufziehen, auferziehen: kuokus, puķes, luopus, cilvē̦kus: [lutini vien! labu jau izaudzēsi Fest.] ja izaudzinuot čūskas acī zirni... LP. VI, 2. es tevi lielu izaudzēju BW. 9397. tuo viņš gribēju izaudzināt par ļuoti stipru vīru LP. VII, 787. Fig., erzeugen, hervorbringen: raksti, kuŗus izaudzinājusi mūsu šejenes sadzīve Kaudz. Subst. izaûdzẽjums, das Erzogene, die Erziehung: tā ir tā atmaksa par kuopumu, izaudzējumu Kaudz. M.

Avots: ME I, 713

‡ izpaļît, hinaus-, wegschaffen (?): daža laba, kas ... izpalīta nuo šejienes ārā Janš. Bandavā I, 51.

Avots: EH I, 470

izraušît, tr., wiederholt ausscharren, auseinanderbringen, ausziehen: kurzemnieki savas meitas sapinuši ziediņuos; šejienes puiši izraušīja, ar suņiem kaudamies BW. 12862.

Avots: ME I, 790

izskats,

1) das Aussehen, die äussere Gestalt:
viņa izskats bijis ļuoti dīvaiņš; drīz savilcies ē̦kas izskatā, drīz cilvē̦ka LP. I, 176. brāļi bijuši vienādā izskatā VI, 728. liepa apvilka zaļuo zīža deķi, izauzdama savas lapas siržu izskatā I, 172;

2) die Aussicht:
izskats nuo šejienes atveŗas vis+jaukāki iekrustis pa Lielupi Lautb. S. izskata.

Avots: ME I, 798

izvadât, freqn., tr.,

1) herumführen, führen durch mehrere Räumlichkeiten od. durch einen grossen Raum, um etw. zu zeigen:
tē̦vs nu gan laikam jūs izvadāja pa visiem lauku laukiem Apsk., pa dzīvokli, pa mājām, pa mežu. tē̦vs... meitu... izvadāja puolī (von einem Tanz) RKr. XVI, 164;

2) irre führen, gängeln:
raganas apņēmās tuo krietni izvadāt! LP. VII, 640; 961;

3) auszuführen pflegen, exportieren:
talkiem mē̦slus izvadāja BW. 28412, 2. izmirkušuos linus izve̦lk un izvadā pa tīrumu Etn. III, 72. savus ražuojumus viņi izvadā uz visiem Baltijas tirgiem Dz. Vēstn.;

4) zu geleiten, zu schicken pflegen:
Annuža dzīvuoja ar˙vienu savā pirtiņā, iz kuŗas bij izvadājusi Anniņu jau vienu ziemu skuolā Kaudz. M. Refl. - tiês, einen Umzug halten: pa Jurģiem izvadāsimies nuo šejienes.

Avots: ME I, 823

ķirķiņš, die Tändelei, Affäre, das Abenteuer: šejenietēm pa˙visam savāda ieraša tāduos mīlestības ķirķiņuos Etn. I, 34. Vgl. ķircināt.

Avots: ME II, 384

kliñtaine, kliñtãjs, eine felsige Gegend, ein felsicher Erdboden, eine Felsenmasse, eine Felsenschicht, eine Felsenkette: baltā klintaine, kas diže̦ni pacēlās pār ziluo jūŗas līmeni... A. nuosēduos uz klintāja Rainis. kâ snieguots klintājs me̦lnā naktī es mierīgs stāvu Egl. pār šejienes klintājiem tumsa Vēr. II, 9.

Avots: ME II, 229

liẽlmežs, der grosse Wald, Urwald: vilki šejenes lielmežuos bijuši pa˙pilnam LP. VII, 1292.

Avots: ME II, 500

I maĩņa [auch Wohlf., màiņa ² Kl., maîņa Kr.], maĩna [li. maina Miež.], mains (li. maĩnas) U., Dünsb., n. U. auch maiņus, der Tausch, Wechsel: viņš gre̦dze̦nu tai pirkstā sprauž, nuo viņas maiņā citu ņe̦m A. XI, 186. gada maina, Jahreswechsel; iekšejās dzīves maiņa, Sinnesänderung; duomu maiņa, änderung der Ansichten.

Avots: ME II, 550

‡ nùočušet Dond. "verlöschen": ugunskurs jau nuočušejis.

Avots: EH II, 37

nùolèkt,

1): kre̦klam visas puogas nuole̦c Seyershof;

4): auch Pas. IX, 406 (aus Welonen); herab- resp. hinabfliegen
Dunika: putns nuolēce nuo kuoka; ‡

5) abnehmen
(intr.) Lng. (unter lēkt): mēness nuole̦c: ‡

6) sterben:
gan gŗūti tiem, kam tē̦vs un māte nuole̦c ("mit Tode abgehen") Stender Deutsch.-lett. Wrtb. (unter "Tod" ). nuolēkt nuo šejienes, die Welt räumen ebenda (unter "räumen" ). Subst. nùole̦kums Lng., das Abnehmen, der Niedergang.

Avots: EH II, 62

nùomalšêt ("sajukt" (?) Bauske]: tuos cimdiņus brāļam devu, kam rakstiņi nuomalšēja (Var.: sajukuši) BW. 25490 [aus Salis od. Allendorf; -šēja wohl für ein gesprochenes -šej, das in Salis vielleicht aus -šāja entstanden ist].

Avots: ME II, 816

[pãrprecêt, herüber-, hinüberverheiraten ; dzimusi ārzemniece, uz šejieni pārpre̦cē̦ta Janš. Dzimtene V, 98.]

Avots: ME III, 171

[patâls,] patâļš, ziemlich entfernt, weit: patāļa radeniece Apsk. tas labi patāļi (patāļu, patālu) nuo šejienes.

Avots: ME III, 119

sagrābstît, tr.,

1) zusammenscharren, -harken; (tastend) zusammensuchen resp. finden; aufschnappen
Dr.: ne˙vien ārpagastnieki nesa dāvanas, bet arī šejenieši, kuo nu katrs varēja sagrābstīt, nāca pilnām padusēm Etn. IV, 101. mēs se̦kuojām viņam, sagrābstīdami ceļu kâ pa miegam Vēr. II, 1131;

2) zusammenschwatzen: Zundulis sagrābstījis dzīvus me̦lus Jaun. mežk. 149.

Avots: ME II, 628

šaniene Pilda, Warkh., = šejiene: atnes uz šanieni (hierher!) Pas. V, 200, aus Preili (ähnlich: V, 167, aus Warkl.).

Avots: ME IV, 4

sarīdît, sarīdinât, tr., aufhetzen; verfeinden V., Spr.: sarīdīju ciema suņus BW. 15545, 5. puis[i] ar suni sarīdīju (Var.: nuorīdīju) 9979. viens vienīgs slikts cilvē̦ks spēj sarīdīt visu saimi pret saimnieku Ahs. es sarīdināšu vienu... pret uotru Glück Jes. 19, 2. tie sarīduot šejienes iedzīvuotājus Kronw. 29. ve̦lns... sarīdīja cilvē̦kus uz visu ļaunu Kurbads. ļaudis pret dieviem sarīdīt Seifert Chrest. III, 2, 286. cilvē̦kus ienaidā sarīdīt LP. VII, 446. lišķis sarīdina radus Spr. Sal. 16, 28.

Avots: ME II, 718

šeĩt Jürg., šèit ² Prl., Selsau, Sessw., šeît C., Gr. - Buschh., Serben, Warkl., šeît ² Arrasch, Bauske, Dond., Grünh., Kandau, Salis, Selg., Wandsen, Widdrisch, Adv., hier, hienieden: viens raud - žē̦l pruojām jāt, uotram žē̦l šeit palikt BW. 13276, 2. šeit varam pierinduot... tautas dziesmas Pūrs II, 65. Wohl mit analogischem š- für s- aus *sei-t-; vgl. šej-ene und (zum -t-) Le. Gr. § 592.

Avots: ME IV, 14

šeitu Asp. MWM. v. J. 1897, S. 722, = šeit: mit dem -u von šeju?

Avots: ME IV, 14

še̦muruôts, kompliziert Gr. - Sessau: še̦muruots raksts, ein kompliziertes Muster. še̦na (> hochle. šana), = šene, šej(i)ene, das Hier: pruojām nuo še̦nas Blaum. (ähnlich Pas. V, 167, aus Warkl.). nuo še̦nas līdz Rīgai Kl. še̦nas tē̦vs, unser Wirt KI. še̦nas ziepes, zu Hause hergestellte Seife Grawendahl, Peb.

Avots: ME IV, 15

šene U., Erlaa, Meiran, Saikava, N. - Schwanb., Sessw., Warkl., = šej(i)ene, das Hier: uz šeni Andrepno, hierher. labas dienas tevi uz šeni atnese Pas. V, 90 (aus Bewern). šenes ziepes AP., zu Hause hergestellte Seife. ni˙kas manis nevar nuo šenes izvest Pas. IV, 290 (aus Rositten). iešu nuo šenes Apsk. 1903, S. 376 (ähnlich Und. Psal. 38; Rainis Ant. un Kl. 99; MWM. VI, 331; IX, 685).

Avots: ME IV, 15

šenene L., U., šeniene Bers., Meiran, Saikava, Warkl., = šene, šej(i)ene, das Hier: nuo šenenes Manz. Lettus, Adolphi, von hier, von hinnen. tie ir nuo šenenes aizgājuši Glück I Mos. 37, 17. nuo šenenes nekļūsiet nuost gājuši 42, 15. Kristus brauc nuo šenenes uz debes[i] aus einem alten Gesangbuch.

Avots: ME IV, 15, 16

‡ šeniete Strods Par. vōrdn. 169, = šejiena.

Avots: EH II, 625

‡ šiene od. šieniene Borchow, = šejiena.

Avots: EH II, 627

‡ *sitejene, = šejiene: nuo šitejenes Peb. n. BielU., von hier.

Avots: EH II, 627

šitene A. - Schwanb., = šej(i)ene, das Hier.

Avots: ME IV, 19

II šķìt ² Tirs. n. RKr. XVII, 81, eilig (ohne sich umzusehn) gehen: Ļimaus[i]s jau šķina uz kartupeļiem Poruk III, 280. es šķīšu nuo šejienes vienu gabalu pruojām Saul. III, 62.

Avots: ME IV, 50

spè̦kuôts, sehr kräftig, sehr stark: ar spē̦kuotu zirgu LP. VII, 1175. spē̦kuots lauva LP. sp. vīrs II, 12; Pas. II, 38. divi spē̦kuoti brāļi LP. V, 86. neapēdīsi (mani), atspirgušu un spē̦kuotu Pas. I, 201. iznes mani nuo šejienes virszemē, ja esi... tik spē̦kuots II, 109.

Avots: ME III, 992

tejene U., A.-Schwanb. (auch teijene geschrieben), tejiene U., Dunika (auch teijiene geschr.), tejiẽna AP., = šej(i)ene, das Hier: nuo tej(i)enes, von hier. man jātiek nuo tejienes ārā LP. IV, 13. aizgāja nuo tejienes . . . uz Igauņu zemi LP. VI, 568. nuo tejenes mēs tuo stāstīšanu sāksim Glück Makkab. 2, 32. līdz tej(i)enei, bis hier(her). līdz tejienei mēs gājām kuopā Dunika. pa tejeni St., da hinaus. Vgl. Prellwitz Wrtb. ² 460 und BB. XV, 155 f.

Avots: ME IV, 157

teju St., U. (geschr.: teiju), Spr., Gr. Buschh., Memelsh., Nötk., Sessw., teja Warkl., tejùo ² Kl., Adv., hier, hierselbst: kur tu jāj, bāleliņ? teju meitas kaimiņuos BW. 13871 var. teju bija tie ļautiņi 582, 1. vanadziņi teju vien lidināja 13506. es teju paliku 26132. paliec teju (Var.: šeju), linu druva, nekaries mugurā! 28472. sirsniņ . . ., paliec teju maliņā! 85, 1. būs teju palikt Glück II. Mos. 10, 24. kur ir... tava sieva? - teju dzīvuoklī I. Mos. 18, 9. viņš ieradīsies teju MWM. VIII, 7. vēl kājiņu tejuo avu BW 16965, 6 var. teju pat, hierselbst: teju pat nuoritēja tuvējuos kaimiņuos BW. 6278. līdz teju St., bis hieher. teju, teju, eben hier, jetzt eben MSil.; beinahe: vācieši jau teju, teju pie Rīgas vārtiem A. Brigader Daugava I, 15. suns rēja vēl piktāki, likās, ka teju, teju vai pie kājām kritīs Alm. puisis teju, teju taisījās viņai steigties pakaļ Druva II, 481. saulīte laidusies jau teju, leju zemē Alm. Rud. 14. meitas šalli uzskatīja teju, teju ar svē̦tu bijību Druva II, 582. teju tejuôc Saikava, hin und wieder: teju tejuoc ierējās suns Saikava. Wohl aus te . ju < jau (= li. jau in tuojau "sofort" u. a.); tejuo aus teju wohl nach Lokativen wie viduo, virsuo.

Avots: ME IV, 157, 158

tepašiene Warkl., = šejene.

Avots: ME IV, 165

traikšît, -u od. -ĩju, -ĩju,

1) traikšît Sessw., traîkšêt Zvirgzdine, traikšķît Sessw., (mit aî) Lubn., traîšķît (li. tráiškyti "mehrfach bis zum Spritzen quetschen")
Alswig, Mar., zerdrücken, zerkleinern, zerquetschen (tràišķīt ² ) Meiran, (traîšķīt) Kl., Saikava: uogas. traikšej sivē̦niem buļbas! Zvirgzdine. traišķi maizi, kartupeļus! Mar. n. RKr. XV,141, (mit aî) Warkl. traikš(ķ)īt trauslus augus Sessw.; (Blätter oder Zweige) ohne Schonung abbrechen (traišķît) Schwanb., Selsau, Stomersee;

2) traišķît Aahof, Fest., Geistershof, Grawendahl, Heidenfeld, Kalz., N.Laitzen, N.-Schwanb., Selsau, Sessw., Stom., traikšķît Sessw., besudeln;

3) verstreuen
(traikšķît) Daudsewas, Kl.Salwen, (traišķît) Festen (mit aî ), Salgaln (z. B. Heu, Stroh od. Getreide beim Tragen); traišķīt (spritzen) dubļus uz visām pusēm Bers.; kuo tu tràišķî ² (svaidies), ka šķīst? Gr.-Buschhof;

4) traikšît Sessw., traikšķît Sessw., traîšķît Aahof, Fest., Geistershof, Grawendahl, N.-Laitzen, N.-Schwanb., Selsau, Sessw., Stom., traišķêt Wid., verschwenden, vergeuden.
Refl. -tiês,

1) = tašķīties; mit etwas um sich werfen (traišķīties) Erlaa, verschwenderisch umgehn (traîšķīties) Bers., Kl., Saikava, Schwanb., Selsau, Warkl., (mit aĩ ) Bauske, (mit ài ² ) Gr.-Buschhof: zē̦ns traišķās ar ūdeni, dubļiem Vīt. traîšķās ar pienu kâ ar ūdeni Bers. traîšķās ar maizi kâ ar māliem, vē̦lāk nebūs kuo ēst ebenda; liederlich umgehend verstreuen (traîšîties) Festen;

2) vomieren
(traišķîtiês) Wessen;

3) Schlechtes (über jem. od. etwas) sprechen, verleumden:
neklausi traišķus, kas traišķās par katru! Vīt. trai(k)šķîi zu li. triékšti (prs. tríeškiu) "quetschen" (wofür allerdings Büga KSn. I, 167 nur trė´kšti kennt), trýkšti "spritzen (intr.)", vgl. Büga KZ. LII, 273; nach Scheftelowitz KZ. LVI, 186 weiterhin zur Wurzel von gr. τρίβω "zerreibe". Vgl. auch triekšt.

Avots: ME IV, 217, 218

trauktin, zur Verstärkungvon traukt: manas jūtas traũktin traucas ārā nuo šejienes Janš. Mežv. ļ. I, 258.

Avots: ME IV, 225

turenietis Salisb., Adiamünde, turēnietis C., Memelshof, Ramkau, Sessw., tureniẽtis A. XX, 388; 560; XXI, 500; Vīt. 46, ein Dorfiger, dort Wohnender (im Gegensatz zu šej(i)eniẽtis, der Hiesige).

Avots: ME IV, 268

virszeme, die Erdoberfläche; die Erde (als Gegensatz zu apakšzeme, das Unterirdische): milzis iegrima zemē tâ, ka tikai ... ce̦pure palika virszemē Pas. II, 294. nedarīsim ļauna virszemē ne˙vienam radījumam 12. iznes mani nuo šejienes virszemē! 109. pie grēcīgiem virszemes biedriem Etn. II, 159. virszemes nemiers LP. II, 58.

Avots: ME IV, 616

visurietis, einer, der überall zu Hause ist: vai jūs šejienietis? - šejienietis un visurietis A. Niedra.

Avots: ME IV, 627